|
|
|
|
DAUNIS AUERS [profesors un pētnieks]
Daunis Auers ir Domnīcas Certus pētnieciskais direktors, Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors un LU Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) vadošais pētnieks. D. Auers ir studējis Londonas Ekonomikas Augstskolā (LSE) un Londonas Universitātes Koledžā (UCL) Apvienotajā Karalistē. 2005.- 2006.gadā bijis ASV Fulbraita programmas pētnieks Kalifornijas Universitātē Berklijā un 2014. gadā – Baltijas-Amerikas Brīvības fonda pētnieks Veinas Štata universitātē (Wayne State University), Detroitā. 2015. gadā „Palgrave MacMillan” izdevniecībā Londonā un Ņujorkā tika izdota D.Auera grāmata “Comparative Politics and Government of the Baltic States: Estonia, Latvia and Lithuania in the 21st Century” („Baltijas valstu politika un pārvaldība: Igaunija, Latvija un Lietuva 21. gadsimtā”).
VAI RĪGA VAR KĻŪT PAR ZINĀŠANU PILSĒTU?
Pirms vairāk nekā 100 gadiem, Pirmā pasaules kara priekšvakarā, Rīga bija rosīga un plaukstoša metropole. Pēc Pirmā pasaules kara Rīga bija jau pavisam cita pilsēta. Agrākais dinamiskais finanšu un inovatīvais rūpnieciskās ražošanas centrs kļuva par miegainu, administratīvu jaundibinātās Latvijas valsts galvaspilsētu. Padomju laikā Rīgas bijušais nozīmīga reģionālā centra statuss turpināja kristies. 25 gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Rīga atkal iekļūst starptautiskā vidē. Tomēr mūsdienu Rīga joprojām ir tālu no reģionālā centra, kāda tā bija 1913. gadā. Pat galvenās Baltijas valstu metropoles statusu apstrīd Viļņa, kuras mērķis ir desmit gadu laikā kļūt par lielāko reģiona pilsētu pēc iedzīvotāju skaita. Rīgas izaugsmi 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā noteica pieci galvenie faktori: ekonomiskā ģeogrāfija, laba pārvaldība, cilvēkkapitāls, attīstīta finanšu sistēma, atvērta un kvalitatīva dzīves vide. Šajā prezentācijā tiks aplūkota Rīgas konkurētspēja šajās galvenajās dimensijās salīdzinājumā ar Tallinu un Viļņu.
|
|
|
|
DAUNIS AUERS [professor & researcher]
Daunis Auers, PhD is co-founder and research director of Certus think-tank, Associate Professor of Comparative Politics at the University of Latvia and was a Jean Monnet Professor (2013-2016) of European integration. He has been a Fulbright Scholar at the University of California-Berkeley (2005-2006) and a Baltic-American Freedom Foundation Scholar at Wayne State University in Detroit (2014). He has published widely on Baltic and European politics. His most recent book – The Comparative Government and Politics of the Baltic States: Estonia, Latvia and Lithuania in the 21st Century – was published by Palgrave Macmillan in 2015. Other recent research has focused on studying the growth and economic impact of international students in Latvia, Latvia's demography and the competitiveness of Riga city.
CAN RIGA BECOME A KNOWLEDGE CITY?
Just over 100 years ago, on the eve of the World War I, Riga was a bustling, thriving metropolis. The Riga that emerged after the war was a very different place. What had been a dynamic financial and innovative industrial manufacturing hub became the sleepy, administrative capital of the newly established Latvian state. The Soviet era saw Riga's former status as a regional giant decline further. The quarter century since the collapse of the Soviet Union in 1991 has seen Riga re-emerge into the international environment. However, contemporary Riga remains far from being the regional hub that it was in 1913. Indeed, even its status as the central metropolis of the Baltic states is being challenged by Vilnius, which aims to become the biggest city in the region, by population, within ten years. Riga's growth in the late nineteenth and early twentieth century was driven by five key factors: economic geography, good governance, human capital, a developed financial system and openness and liveability. This presentation will consider the competitiveness of Riga compared to neighbouring Tallinn and Vilnius, over these key dimensions.
ORGANIZĒ:
SADARBĪBĀ AR:
GALVENAIS ATBALSTĪTĀJS:
ATBALSTĪTĀJI:
