Rīgas pašvaldības aģentūras
“Rīgas pilsētas arhitekta birojs”
darbības stratēģija 2020.–2023. gadam 

Situācijas raksturojums, uzdevumi un izaicinājumi

 Baltijas valstis kopā ar Ziemeļvalstīm aptver 26 miljonus iedzīvotāju un veido devīto lielāko ekonomiku pasaulē. Līdz ar to Latvija kā viena no šī reģiona valstīm jau ir un arī nākotnē būs saistīta ar vienu no dinamiskākajiem reģioniem pasaulē. Pēc futurologu prognozēm – pateicoties tehnoloģiju attīstībai, pilsētas nākotnē kļūs par tik spēcīgiem centriem, ka savā nozīmībā pārspēs valstis. Šādā pilsētu tīklā, kas citā laikmetā un attīstības līmenī varētu atkārtot vēsturiski pastāvējušo Hanzas savienību, varētu būt arī Latvija un Rīga. Pasaulē ietekmīgo pilsētu skaits ir apmēram 600 – un kāpēc lai to vidū nebūtu arī Rīga? Kā kādā intervijā norādījis arhitektūras teorētiķis Aleksandrs Rapaports, kura mītnes zeme vairāk nekā 10 gadus ir Latvija, “šis laiks nelielām valstīm, arī Latvijai un tās Baltijas kaimiņiem, dod iespēju atrast sev jaunu vietu mainīgajā pasaulē”.

Arhitektūra ir radošās industrijas nozare, kas apvieno vispusīgas zināšanas par kvalitatīvas vides veidošanu un praksi. Savā profesionālajā darbībā arhitekti iet laikam līdzi un turpina apgūt zināšanas par vizuālo mākslu un atklājumiem ekoloģijā, par inženiertehniskajiem sasniegumiem, ekonomiku un sociālo procesu ietekmi uz sabiedrības attīstību. Arhitektūra ietver vides veidošanu no ieceres līdz rezultātam, ar vidi šodien saprotot gan cilvēku mainīto dabas ainavu, gan pilsētvidi, gan dažādas šo elementu kombinācijas.

Pieaugot iedzīvotāju labklājības līmenim, pieaug viņu prasības pret dzīves, tai skaitā pilsētvides kvalitāti. Vienlaikus mainās ne tikai viņu dzīves un darba paradumi, bet arī vērtības un sociālās aktivitātes pakāpe, piemēram, nostāja pret vides kvalitāti un gatavība ietekmēt un līdzdarboties pilsētas veidošanā. Šie apstākļi (arī klimata pārmaiņas, tehnoloģiju attīstība un šobrīd arī covid-19) mudina arī Aģentūru pastāvīgi pilnveidot savu kompetenci, apzināt sabiedrības vērtības, meklēt un piedāvāt jaunus formātus dažādu sabiedrības pušu iesaistīšanai sarunās par pilsētvides aktualitātēm un iespējamiem to risinājumiem.

Arhitektūra Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, ir nesaraujami saistīta ar būvniecības nozari. Tās tiesiskā regulējuma pamatā ir no 2014. gada 1. oktobra spēkā esošais Būvniecības likums, savukārt būvniecības procesuālo kārtību nosaka Ministru kabineta 2014. gada 19. augustā izdotie Vispārējie būvnoteikumi. Vispārējo būvniecības pārraudzību un koordināciju valstī no 2013. gada 1. marta veic Ekonomikas ministrija. 2017. gadā tika izstrādāta Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģija 2017‒2024, kas nosaka tās attīstības vīziju, mērķus, rīcības virzienus un atbildību par stratēģijas īstenošanu. Būvniecības un arhitektūras nozaru sadarbībā risināmo jautājumu loks ir plašs, par ko liecina šobrīd izstrādes stadijā esošie Būvniecības likuma grozījumi un Arhitektūras likumprojekts.

Aģentūras un Rīgas pilsētas būvvaldes arhitekti un juristi 2018. gadā izstrādāja kopīgu redzējumu par pamatnostādnēm, kas būtu iekļaujamas jaunajā Arhitektūras likumā, no kurām būtiskākās ir šādas:

  • • likuma mērķis ir nodrošināt arhitektonisku telpiskās vides veidošanos (sabiedrības kopējo interešu vārdā);
  • • termina “arhitektūra” definēšana, kas likuma izpratnē ir cilvēka veidotās telpiskās pilsētas un lauku vides kvalitāte, kura jāapskata visos līmeņos – no plānošanas un būvniecības līdz atsevišķai būvei;
  • • likuma ietvars jeb darbības joma: likumam jānosaka arhitektūras principi un visu kvalitatīvas un ilgtspējīgas arhitektoniski telpiskās vides veidošanā iesaistīto pušu pienākumi un atbildība (īpašnieks, pasūtītājs, projektētājs, publiskās pārvaldes institūcijas, būvētājs);
  • • arhitektoniskās kvalitātes vērtības un principi ir kontekstuālisms, ilgtspējība, sadarbība un līdzdalība, autorības uzturēšana, universālais dizains, dzīvojamās un darba vides kvalitāte, pētniecības un ideju sacensībā balstīti projektu risinājumi.
  1. gadā Kultūras ministrijas vadībā, piedaloties valsts un nevalstisko organizāciju, tai skaitā Aģentūras pārstāvjiem, tika izstrādāta arhitektūras stratēģija 2015.–2020. gadam. Tajā nozarei noteiktas šādas ilgtermiņa prioritātes:
  • • valsts nacionālās identitātes stiprināšana, izmantojot arhitektūras vērtības, līdzekļus un kompetenci;
  • • plaša sabiedrības iesaistīšana un izglītošana, kā arī visu grupu interešu pārstāvniecība;
  • • nozares konkurētspējas veicināšana, tās tiesiskā ietvara pilnveidošana, labvēlīgu nosacījumu veidošana radošajai uzņēmējdarbībai un arhitektūras pakalpojumu eksportam.

Stratēģijā ietvertā SVID analīze liecina, ka ir pilnveidojama nozares tiesiskās pārvaldības sistēma un arhitektūras kvalitāti ietekmējošie normatīvie akti, nepieciešams stiprināt sadarbību starp dažādām iesaistītajiem pusēm (valsts un pašvaldību institūcijas, profesionālo un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, nozares profesionāļi u.c.). Tāpat nepieciešams uzlabot profesionālās tālākizglītības, profesionālās kritikas, kā arī zinātniskās un lietišķās pētniecības kvalitāti un sekmēt vērtību komunicēšanu vietējā un starptautiskā mērogā.

  1. gadā Kultūras ministrija izstrādā kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, ko apstiprinās Ministru kabinets. Vienlaikus notiek visu kultūras nozaru stratēģiju izstrāde, to starpā – Latvijas Arhitektūras stratēģija 2021–2027. Ar Aģentūras atbalstu to veido Nacionālā arhitektūras padome un eksperti, un galvenās idejas tiks iekļautas pamatnostādnēs.

Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā ietverts pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums, stratēģiskie mērķi, telpiskās attīstības perspektīva un attīstības prioritātes. Tajā uzsvērts, ka plaši ārpus Latvijas robežām atpazīstama ir Rīgas arhitektūra, kas ļauj pilsētai ieņemt nozīmīgu vietu Eiropas metropoļu tīklā. Piederība tam sniedz plašāku atpazīstamību globālā mērogā, kā arī norāda uz pilsētas darbības kvalitāti un vērtībām. Savukārt, ja Rīga neizmantos savu potenciālu reģionā, pastāv riski, ka tās atpazīstamība un globālā konkurētspēja mazināsies.

Savukārt Rīgas vēsturiskais centrs ir pilsētbūvniecisks piemineklis, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tā ir unikāla ainavas telpa, ko veido centra daudzfunkcionālais raksturs un unikāla arhitektūra – jūgendstila apbūve, bulvāru loks, koka apbūve un kultūrvēsturiski pieminekļi.

Šodienas sociālekonomiskās pārmaiņas tautsaimniecībā daudzviet negatīvi ietekmē Rīgas pilsētvidi un arhitektūras vērtības. Padomju laikā un arī iepriekš būvētais dzīvojamais fonds ir nolietojies (ko apliecina arī 2020. gada 17. jūnijā publiskotais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījums par mājokļu pieejamību Latvijā), un pilsētā ir daudz tukšu māju un neizmantotu teritoriju. Lai atjaunotu esošo mājokļu fondu un veidotu jaunu, kvalitatīvu, ilgtspējīgu un ar pieejamiem mājokļiem lielākajai daļai rīdzinieku, nepieciešamas jaunas politikas iniciatīvas, arī pilnveidots pašvaldības darbs un piesaistīti papildu resursi un kompetence.

Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ietvertas nostādnes pilsētvides attīstībai. Lai arī 2030. gadā Rīga joprojām ietekmētu Baltijas jūras kultūras telpas pilsētvides kvalitātes, arhitektūras, mākslas un vides dizaina ziņā un joprojām būtu pazīstama ar vien tai piemītošu noskaņu, arhitektūru, kultūrvidi, pilsētas ritmu un radošiem cilvēkiem, nepieciešams:

  • • labāk pārstāvēt dažādu personu un sabiedrības grupu intereses un īstenot pārdomātu un pēctecīgu pilsētas attīstības politiku, gan radot jauna līmeņa sadarbību starp valsts un pašvaldības institūcijām, profesionāļiem un nevalstiskajām organizācijām, projektu attīstītājiem un iedzīvotājiem, gan arī izvirzot profesionālu diskusiju un konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm par galveno principu un mehānismu kvalitatīvu, prognozējamu un drošu pārmaiņu īstenošanai pilsētvidē;
  • • pilnveidot apsaimniekošanas un attīstības kontroles un uzraudzības institūciju sadarbību un kompetenci pilsētvides kvalitātes un arhitektūras jomā, kā arī īstenot racionālu resursu izmantošanu rīdzinieku dzīves kvalitātes un Rīgas konkurētspējas veicināšanai;
  • • pirms attīstīt jaunas, neapbūvētas teritorijas, priekšroku dot degradēto un citu jau urbanizēto teritoriju revitalizācijai un attīstīšanai (kompaktas pilsētas attīstības modelis).

Lielākās un nozīmīgākās būvniecības ieceres (papildus publiskajai apspriešanai) apskatāmas Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā diskusijā:

  • • par prasībām ilgtspējīgai teritorijas izmantošanai un būvniecībai, sekmējot augstas kvalitātes arhitektūras rašanos un mūsdienīgu būvniecības tehnoloģiju izmantošanu;
  • • par atļautajiem teritorijas izmantošanas parametriem, balstoties uz potenciāli attīstāmo īpašumu pieļaujamo ietekmi uz apkārtējo vidi jeb dzīves telpu un sabiedrības vispārējām interesēm.

Aģentūras loma

Gandrīz 15 gadus, kopš ir izveidota Aģentūra, tās darbs nesaraujami ir saistīts ar nozarei aktuālu tēmu pieteikšanu un līdzdalību to risināšanā. Aģentūras kompetenci arhitektūras un pilsētvides kvalitātes jautājumos veido gan darbinieku zināšanas un pieredze, gan novērotais un secinātais tās iniciētajās diskusijās un organizētajos ikgadējos forumos – labāko darbu skatē, konferencē un pētījumos.

Aģentūra nodrošina viedokļu apmaiņu starp arhitektūras veidošanā un pilsētvides attīstībā iesaistītajām personām: kolēģiem pašvaldībā, profesionāļiem (pilsētas plānotājiem, arhitektiem, inženieriem, ekonomistiem, juristiem un citiem), kā arī būvju pasūtītājiem, īpašniekiem un lietotājiem par arhitektoniskās kvalitātes, universālā dizaina un ilgtspējības principu saskaņošanu Rīgā. Klientiem – fiziskām personām, kā arī publisko un privāto tiesību juridiskajām personām – Aģentūra sniedz šādus pakalpojumus:

  • • atzinumus par detālplānojumiem, lokālplānojumiem un būvniecības iecerēm;
  • • konsultācijas par arhitektoniskās kvalitātes, universālā dizaina un ilgtspējas principu saskaņošanu, kā arī par lietišķo un akadēmisko pētījumu sagatavošanu un pētnieciskas ievirzes arhitektūras projektu izstrādi.

Kopš 2012. gada, kad tika izstrādāta Aģentūras pirmā vidēja termiņa stratēģija, viens no tās darbības pamatvirzieniem ir sadarbības attīstīšana starp arhitektūras procesos iesaistītajām pusēm. Skaitliski mazas institūcijas, kāda ir Aģentūra (šobrīd 6 darbinieki), spēks ir iespējā kopā ar partneriem, kuri darbojas nozarē un kuru profesionālās intereses tieši vai pastarpināti ir saistītas ar arhitektūras un pilsētvides jautājumiem, veidot un noteikt dienaskārtību: aktualizēt vairākus konkrētus un pirmajā pietuvinājumā šķietami pat ar arhitektūru nesaistītus jautājumus. Īpaši pēdējo piecu gadu laikā Aģentūras partneru loks aizvien pieaug, un tajā nonāk profesionāļu un aktīvistu nevalstiskās organizācijas, pētnieki un vides aktīvisti. Nozīmīgs atbalsts nozares darbā ir Aģentūras izveidotajai profesionālajai padomdevēju institūcijai – Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijai. Daži šobrīd aktuāli jautājumi, kas ir Aģentūras un tās partneru profesionālās uzmanības lokā:

  • • Pilsētvides un mājokļu kvalitāte daudzdzīvokļu namos pēckara modernisma mikrorajonos, t.sk. – kā dažādas sabiedrības grupas un profesionāļi (plānotāji un arhitekti) var atbalstīt šo kompleksu atjaunošanu un pielāgošanu mūsdienu vajadzībām un kā var atbalstīt saprātīgu un efektīvu saimniekošanu tajos, ievērojot energoefektivitātes un dabas resursu taupības principus.
  • • Cik lielā mērā atgriešanās pie tādas zinātniski argumentētas un metodiski pamatotas attīstības vīzijas kā Vecrīgas reģenerācijas projekts (1983) var sekmēt līdzsvarotu vides veidošanos tādā pilsētbūvnieciskā ansamblī kā vecpilsēta? Kāda ir stratēģiskās plānošanas nozīme sabiedrības atbalstītas, ekonomiski pamatotas un taktiski ieviešamas pilsētas izveidošanā un pārvaldīšanā izteikti mainīgos apstākļos?
  • • Līdzsvarota Pārdaugavas attīstība, t.sk. – kas nepieciešams līdzsvarotai Pārdaugavas attīstībai, lai nesen izveidotās un uz iekšu vērstās augstskolas kļūtu par daļu no publiskas, apdzīvojamas un pieejamas pilsētas telpas studijām, darbam un atpūtai, kurā ievērotas vietējās kopienas intereses?
  • • Kādi ir Rīgas – pilsētas un ostas – saistītās vēstures nosacījumi, kas sekmē nonākšanu pie integrēta nākotnes redzējuma un savstarpēji papildinošas attīstības, tiecoties uz labas prakses standartiem ostas pārvaldīšanā un izkopjot jaunas sadarbības formas starp pilsētniekiem un ostiniekiem?
  • • “Rail Baltica” projekta nepieciešamais rezultāts Rīgā – cilvēkiem draudzīga pilsētvide un ērtas mobilitātes iespējas, t.sk. arhitektūras un pilsētvides risinājumu kvalitāte un pārbūvētā Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija kā centrālais Baltijas multimodālais transporta mezgls, starptautisks mobilitātes centrs.
  • • Pieejams un daudzveidīgs mājoklis Rīgā kā Attīstības programmas 2021–2027 prioritāte, t.sk. tēmas izvērsums līdz plašākai dzīves telpai, kas ietver ne vien pašu mājvietu un publisko ārtelpu ap to, bet arī vidi, kurā mājoklis atrodas, nodrošinot piekļuvi pakalpojumiem un apmierinot vajadzības, kas ļauj indivīdam pilnvērtīgi un pilntiesīgi iekļauties mūsdienu sabiedrībā.

Aģentūras jaunā jeb 2020.–2023. gada stratēģija paredz turpināt darbošanos uzsāktajos virzienos Rīgas pilsētai būtisko arhitektūras jautājumu risināšanai. Iepriekš raksturotie izaicinājumi un aktualitātes arhitektūras nozarē valstī kopumā un īpaši Rīgā veido kontekstu, kas ņemts vērā, nosakot Aģentūras darba prioritātes 2020.–2023. gadam. Vienlaikus Aģentūra ir atvērta jaunām tēmām un sadarbības formām. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sanāksmē 2020. gada 18. jūnijā, kas pilnībā tika veltīta Aģentūras darbības analīzei un Stratēģijas projekta apspriešanai, tālākās darbības plānā tika ieteikts ietvert vairākus aspektus.

  1. Konceptplānošana – sistēmiska pievēršanās tādām tēmām kā:

– sabiedriski nozīmīgu būvju vieta un saiknes pilsētā;
– kompleksa daudzstāvu dzīvojamo namu renovācija mikrorajonos;
– pilsētvides dizaina vadlīnijas;
– apkaimju centru labiekārtojuma un dizaina kvalitāte;
– komercbūvju iederība pilsētvidē;
– pilsētas telpas un būvju ilgtspējība (klimata pārmaiņas, covid-19, vides veselība).

  1. Sabiedrības vērtību komunikācija un iesaiste nozīmīgos infrastruktūras un publiskās ārtelpas projektos to plānošanas un koncepcijas izstrādes laikā, Aģentūrai attīstot sadarbību ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu un Satiksmes departamentu.
  2. Arhitektūras metu un vīziju konkursu plāna izstrādāšana Rīgai diviem gadiem (saistībā ar konceptplānošanas tēmām un Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas uzstādījumiem), tā īstenošanu un pastāvīgu atjaunošanu.
  3. Darba turpināšana pie pašvaldības interešu pārstāvniecības Arhitektūras likuma un 2021.–2027. gada Latvijas Arhitektūras stratēģijas izstrādes gaitā.

Kopsavilkums – nākamajā stratēģijas darbības periodā plānojam turpināt Aģentūras galvenos projektus, pasākumus un sniegt pakalpojumus, kā arī īstenot pakāpenisku darbības attīstību, palielinot apjomu pētījumu, diskusiju un atzinumu virzienos un, papildus īstenojot jaunus projektus (piem.: “Rīgas arhitektūras telpa”, “Nozīmīgu tēmu padziļināta izpēte un konceptplānošanas risinājumu detalizācija”, “Pilsētas arhitektūras konkursu plāns” un tā prioritāšu īstenošana, “Rīgas arhitektūras un pilsētvides vadlīnijas”), kas būtu mērena Aģentūras izaugsme un varētu saistīties ar papildus štata vietu pieprasījumu (līdz 4. papildus amata vietas).

Aģentūras darbības virzieni

 

Aģentūras galvenie projekti, pakalpojumi, pasākumi

Arhitektūras procesā iesaistīto pušu sadarbība

Kolēģija                                               Lekcijas un prezentācijas

                             Gada balva

Atzinumi                                              Tālākizglītība

                             Konference

Konsultācijas                                        Izstādes

                             Pētījumi

Diskusijas                                             Publikācijas

                             Komunikācija

Vidutājs                                                Kritika

                          Rīgas arhitektūras telpa *

Konceptplānošana *

Konkursu plāns *

Arhitektūras projektu atbalsts

Sabiedrības izglītošana

Arhitektūras pētījumi

Aģentūras darbības nodrošinājums

Administratīvais darbs

                

* Aģentūras darbības attīstība: palielinot pētījumu, diskusiju un atzinumu apjomu un papildus īstenojot jaunus projektus (piem.: “Rīgas arhitektūras telpa”, “Nozīmīgu tēmu padziļināta izpēte un konceptplānošanas risinājumu detalizācija”, “Pilsētas arhitektūras konkursu plāns” un tā prioritāšu īstenošana, “Rīgas arhitektūras un pilsētvides vadlīnijas” ) – mērena Aģentūras izaugsme līdz 10 amata vietām.


  1. Mērķis, misija un vīzija

Aģentūras mērķis ir sekmēt kvalitatīvas pilsētvides[1] attīstību Rīgas pilsētā, organizējot mērķtiecīgu sadarbību un pasākumus ar arhitektūras procesā iesaistītajām pusēm.

Aģentūras misija ir būt profesionālam un uzticamam sadarbības partnerim arhitektūras procesā un kvalitatīvas pilsētvides attīstībā iesaistītajām pusēm.

Aģentūras vīzija: Aģentūra – Rīgas arhitektūras kompetences centrs Baltijas jūras reģionā.

  1. Galvenie uzdevumi
  • Sniegt profesionālu atbalstu arhitektūras projektiem kvalitatīvas pilsētvides veidošanai pašvaldībā (pētījumi, konsultācijas, diskusijas, atzinumi).
  • Apzināt un uzkrāt nepieciešamo arhitektūras kompetenci pašvaldībā, kā arī veicināt zināšanu apmaiņu un arhitektūras procesā iesaistīto pušu sadarbību.
  • Popularizēt Rīgas arhitektūras sasniegumus un īstenot programmas un projektus sabiedrības izglītošanas jomā.
  1. Klienti un sadarbības partneri

Lai sekmētu Aģentūras mērķa sasniegšanu un uzdevumu izpildi, Aģentūra attīsta un uztur attiecības un aktīvi sadarbojas ar kompetences centriem, dažādām arhitektūras procesā un kvalitatīvas pilsētvides attīstībā iesaistītajām pusēm. Aģentūra ir atvērta jaunai sadarbībai ar arhitektūras un pilsētvides kvalitātes veicināšanā ieinteresētajām pusēm.

Nozīmīgākie klienti, kas izmanto Aģentūras pakalpojumus:

  • valsts iestādes: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”;
  • pašvaldības iestādes un struktūrvienības: Rīgas pilsētas būvvalde, Pilsētas attīstības departaments, Īpašuma departaments, Satiksmes departaments, Rīgas Pieminekļu aģentūra, Rīgas Enerģētikas aģentūra;
  • ministrijas: Kultūras ministrija, Satiksmes ministrija;
  • arhitekti, būvinženieri un projektu attīstītāji – uzņēmumi un privātpersonas;
  • Latvijas profesionālo gidu asociācijas;
  • sabiedriskas interešu grupas un personas, kas iestājas par konkrētu arhitektūras jautājumu risināšanu pilsētā.

Nozīmīgākie Aģentūras sadarbības partneri, ar kuriem kopā tiek sniegti pakalpojumi un īstenoti projekti un pasākumi:

  • arhitektūras un radniecīgo nozaru nevalstiskās organizācijas: Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome, Latvijas Ainavu arhitektu asociācija un citas organizācijas, kas iesaistītas Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas darbā;
  • augstskolas: Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Universitāte, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte;
  • Latvijas Zinātņu akadēmija;
  • Baltijas jūras reģiona valstu galvaspilsētu un Latvijas lielo pilsētu arhitektu dienesti;
  • individuāli arhitektūras pētnieki un pētnieku grupas;
  • uzņēmēji un uzņēmumi, kas sekmē Aģentūras projektu īstenošanu.
  1. Darbības virzieni un vidēja termiņa prioritātes

Mērķa un uzdevumu izpildei laikā no 2020. līdz 2023. gadam atbilstoši Rīgas pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģijas definētajām prioritātēm Aģentūra paredz darboties iepriekšējās stratēģijas periodā noteiktajos darbības virzienos (kopskaitā piecos). Katrā virzienā ir definētas vidēja termiņa prioritātes – svarīgākie uzdevumi un pasākumi.

4.1.   Arhitektūras procesā iesaistīto pušu sadarbības virziens

Aģentūras svarīgākie uzdevumi un plānotie pasākumi šajā virzienā:

  • Veicināt Rīgas arhitektūras procesā iesaistīto pušu sadarbību, tai skaitā:
    • nodrošināt Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas kā profesionālas padomdevēju institūcijas darbību;
    • administratīvi nodrošināt Rīgas domes izveidotās konsultatīvās padomdevēju institūcijas “Rīgas domes Pieminekļu padome” darbību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, kā arī jaunu kultūras un sabiedriski nozīmīgu vērtību attīstībā un iemūžināšanā publiskajā ārtelpā;
  • Pilnveidot un attīstīt “Rīgas Arhitektūras telpu” – vieta un vide (šobrīd Rīgas pilsētas arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga (1840–1917) dzīvoklis Dzirnavu ielā 60a–21), kurā tiek prezentētas un aprobētas idejas, koncepcijas, viedokļi un risinājumi nozares attīstībai, tai skaitā:
    • regulāri izvērtēt pilsētvides attīstības aktualitātes pilsētā un definēt tēmas turpmākām diskusijām;
    • rosināt un rīkot tematiskas diskusijas par tēmām, kas attiecas uz kvalitatīvas pilsētvides attīstību un arhitektūras procesa kvalitāti;
    • iesaistīties sadarbības partneru rīkotajās diskusijās un citos pasākumos, kuros tiek apspriesti un risināti nozarei aktuāli jautājumi;
    • rosināt sabiedrības viedokļa veidošanu un pārstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu būvniecības projektu attīstībā pašvaldībā;
    • organizēt ikgadēju (vēlams, starptautisku) Rīgas pilsētas arhitekta biroja konferenci par Rīgas arhitektūrā aktuāliem jautājumiem.

4.2.   Arhitektūras projektu atbalsta virziens

Virziena svarīgākie uzdevumi un plānotie pasākumi:

  • Atbalstīt arhitektūras projektu īstenošanu pašvaldībā, sniedzot profesionālu viedokli lēmumu pieņēmējiem, kā arī piedaloties koleģiālajās lēmējinstitūcijās un sabiedriski nozīmīgu projektu īstenošanas uzraudzībā, tai skaitā:
    • sniegt pakalpojumu – konsultēt par arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu pilsētbūvniecībā (pēc pieprasījuma);
    • sniegt pakalpojumu – sagatavot atzinumus par detālplānojumiem, lokālplānojumiem un būvniecības iecerēm (pēc pieprasījuma);
    • piedalīties Rīgas pilsētas būvvaldes padomes, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes, Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvās koordinācijas padomes “Rail Baltica” projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā u.c. institūciju darbā.
  • Sekmēt normatīvā regulējuma pilnveidošanu arhitektūras, būvniecības un pilsētvides attīstības plānošanas jomās, tai skaitā:
    • līdzdarboties 2021.–2027. gada arhitektūras politikas izstrādē;
    • līdzdarboties Arhitektūras likuma izstrādē.
  • Organizēt ikgadējo arhitektūras sasniegumu skati “Gada balva Rīgas arhitektūrā”, tai skaitā:
    • veikt skates laikā izskatīto projektu izvērtējumu;
    • sniegt Aģentūras ekspertu viedokļu apkopojumu par būvēm – balvas pretendentēm;
    • organizēt skates noslēguma pasākumu ar gada balvas un atzinību ieguvēju apsveikšanu.

 

4.3.   Sabiedrības izglītošanas virziens

Virziena svarīgākie uzdevumi un plānotie pasākumi:

  • Turpināt īstenot un sniegt atbalstu tādiem izglītības projektiem kā:
    • tālākizglītība (piemēram, sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību);
  • Rīgas bērnu un skolu jauniešu izglītošana apbūvētās vides veidošanas likumsakarībās (sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību);
  • tūristu gidu izglītošana par Rīgas arhitektūru (sadarbībā ar gidu nevalstiskajām organizācijām).
  • Informēt un izglītot sabiedrību par aktualitātēm nozarē un Rīgas arhitektūrā, tai skaitā:
    • organizēt ikgadējo arhitektūras projektu skates izstādi pilsētā un šī pasākuma publicitāti;
    • rīkot seminārus, diskusijas par aktuālām nozares tēmām.
  • Aktualizēt un izplatīt informāciju par Aģentūras darbību, sasniegumiem
    un nozares aktualitātēm, tai skaitā Aģentūras mājaslapā un sociālajos kontos.

4.4.   Arhitektūras pētījumu atbalsta virziens

Virziena svarīgākie uzdevumi un plānotie pasākumi:

  • Veicināt pētniecību pilsētvides kvalitātes ilgtspējas nodrošināšanai Rīgas pašvaldībā, tai skaitā:
    • sniegt pakalpojumu – konsultēt attiecībā uz pētījumu sagatavošanu par pilsētvides kvalitāti (augstskolu studentiem un mācībspēkiem);
    • sadarboties ar profesionāļiem un augstākās izglītības iestādēm, pētniecības institūtiem, kā arī arhitektūras un pilsētvides kvalitātes pētniekiem – pētniecības projektu sagatavošanai, īstenošanai un rezultātu komunikācijai ar ieinteresētajām pusēm;
    • sniegt informatīvu atbalstu (Aģentūras rīcībā esošos datus) arhitektūras, pilsētbūvniecības, teritoriālplānošanas, ainavu arhitektūras, transporta inženierzinātnes, zemes ierīcības studentiem studiju pētniecisko projektu izstrādei;
    • iesaistīties sadarbības partneru īstenoto pētniecības projektu īstenošanā.
  • Piesaistīt zināšanas un uzmanību Rīgas specifisko pilsētvides un arhitektūras problēmu izpētei un risinājumu izstrādei (piemēram, Vecrīgas reģenerācija, dzīvokļu namu kvartālu un mikrorajonu attīstība, mājokļu vides problemātika).
  • Sekmēt Rīgas vides kvalitātes tematiskos pētījumus (piemēram, kompleksa dzīvojamo māju renovācija, pilsētas siltumsala, gaisa piesārņojums, lietusgāžu radītie plūdi un ar šīm problēmām saistīto pielāgošanas pasākumu varianti) Latvijas klimata pārmaiņu politikas kontekstā.

4.5.   Aģentūras darbības nodrošinājums

Virziena svarīgākie uzdevumi un plānotie pasākumi:

  • Nodrošināt Aģentūras ikgadējās darbības plānošanu un rezultātu novērtēšanu, tai skaitā:
    • izstrādāt un apstiprināt ikgadējo darba plānu un budžetu;
    • veikt ikgadēju gada darba plāna izpildes un darbības rezultātu izvērtēšanu un sagatavot gada publisko pārskatu.
  • Regulāri pilnveidot Aģentūras sniegtos pakalpojumus un to novērtēšanas kārtību.
  • Pastāvīgi pilnveidot Aģentūras darbinieku kompetenci Aģentūras darbības jomā, tai skaitā veidot regulārus pieredzes apmaiņas pasākumus un/vai iekšējās diskusijas darbinieku profesionālās un sociālās kompetences un Aģentūrai iekšējo darba procesu pilnveidošanai.
  1. Aģentūras organizatoriskā struktūra*

image001

 

* Aģentūras darbības attīstība: palielinot pētījumu, diskusiju un atzinumu apjomu un papildus īstenojot jaunus projektus (piem.: “Rīgas arhitektūras telpa”, “Nozīmīgu tēmu padziļināta izpēte un konceptplānošanas risinājumu detalizācija”, “Pilsētas arhitektūras konkursu plāns” un tā prioritāšu īstenošana, “Rīgas arhitektūras un pilsētvides vadlīnijas” ) – mērena Aģentūras izaugsme līdz 10 amata vietām.

  1. Cilvēkresursi

Iekšējie resursi (pastāvīgie un uz laiku piesaistītie):

  • Aģentūras personāls – līdz 10 amata vietām*;
  • projektu asistenti (praktikanti un brīvprātīgie);
  • ārpakalpojumu sniedzēji.

Ārējie resursi:

  • sadarbības partneri (uz sadarbības līgumu bāzes piesaistīts resurss un kompetence);
  • sadarbības projekti un programmas (piemēram, Erasmus+ vai uz atsevišķu projektu pētījumu bāzes piesaistīts resurss un kompetence).
  1. Aģentūras darba plānošana

Aģentūras mērķa un uzdevumu sasniegšanai katru gadu tiek izstrādāts darba plāns un budžets.

  1. Aģentūras sniegtie pakalpojumi, to attīstīšana, ieviešana un pieejamības nodrošināšana

Aģentūras sniegtie pakalpojumi:

  • konsultācijas par arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu pilsētbūvniecībā;
  • atzinumu sniegšana par detālplānojumiem, lokālplānojumiem un būvniecības iecerēm;
  • konsultācijas par pilsētvides kvalitātes pētījumu sagatavošanu.

Visi minētie ir bezmaksas pakalpojumi. Informācija par sniegtajiem pakalpojumiem ir izvietota Aģentūras mājaslapā.

  1. Plānotie un sasniegtie darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji

Aģentūras darbības rezultāti ir sniegtās konsultācijās, sagatavotie atzinumi, realizētie projekti un pētījumi, rīkotie semināri un diskusijas. Aģentūras darbības rezultātus plānots vērtēt, veicot īstenoto procesu un projektu uzskaiti, izvērtējot plānoto un faktisko finanšu resursu izlietojumu, apkopojot klientu un kolēģijas sadarbības partneru atsauksmes.

Aģentūras darbības rezultāti salīdzinājumā ar darba plānu kārtējam gadam tiek analizēti vienreiz gadā un atspoguļoti gada publiskajā pārskatā. Rezultāti vidēja termiņa stratēģijas izpildē tiek izvērtēti stratēģijas perioda noslēgumā un apkopoti ziņojumā par stratēģijas izpildi.

Aģentūras darbības rezultātu novērtēšanā tiek izmantoti šādi rādītāji:

  • kvantitatīvie rādītāji: plānoto un realizēto projektu skaits, iesniegto atzinumu skaits, plānoto un notikušo semināru un diskusiju skaits;
  • kvalitatīvie rādītāji: semināru un pasākumu dalībnieku un kolēģijas sadarbības partneru atsauksmes.
  1. Klientu apmierinātības rādītāji par saņemtajiem pakalpojumiem un Aģentūras sniegtās informācijas pieejamību

Plānots izmantot divu veidu klientu apmierinātības rādītājus:

  • dalībnieku atsauksmes par Aģentūras rīkoto semināru un konferences formu un saturu;
  • kolēģijas sadarbības partneru atsauksmes (vienu reizi gadā) par sadarbības formātu, skatāmo jautājumu aktualitāti, kā arī Aģentūras sniegtās informācijas pieejamību.
  1. Stratēģijas aktualizēšanas un īstenošanas novērtēšanas kārtība

Reizi gadā, pirms nākamā gada budžeta sastādīšanas, Aģentūras iekšējā sanāksmē tiks veikts līdzšinējās darbības novērtējums (rezultatīvie rādītāji un atsauksmes), lai uzlabotu Aģentūras darbību, un nepieciešamības gadījumā tiks aktualizētas vidēja termiņa prioritātes un stratēģija.

  1. Aģentūras finansējuma izlietojuma pamatprincipi, ieņēmumu avoti un to izlietojums

Aģentūras finanšu līdzekļus veido:

  • Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta dotācija;
  • citi ieņēmumi.

Aģentūras budžets ir Rīgas pašvaldības budžeta sastāvdaļa. Budžets tiek sastādīts un tā izlietojuma kontrole notiek saskaņā ar pašvaldības iekšējiem normatīvajiem aktiem. Aģentūras darbības un finanšu izlietojums tiek atspoguļots tās gada publiskajā pārskatā.

Nozīmīgākās ieņēmumu izlietojuma pozīcijas:

  • izdevumi atlīdzībai, tai skaitā darba devēja valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu segšanai;
  • izdevumi Aģentūras uzdevumu izpildei;
  • pārējie ar Aģentūras darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi.
  1. Pašvaldības piešķirtā finansējuma nepieciešamības pamatojums turpmākajam plānošanas periodam

Aģentūras darbības stratēģija ir pamatojums finansējuma pieprasījumam turpmākajam plānošanas periodam.

Direktors,
Rīgas pilsētas arhitekts                                                    G. Princis

 

[1] Kvalitatīva pilsētvide ir daudzveidīga un ilgtspējīga dzīves telpa, kas aptver un attēlo pilsētas iedzīvotāju sociālos, ekonomiskos, funkcionālos, organizatoriskos, telpiskos, tehnoloģiskos, estētiskos, ekoloģiskos un citus sasniegumus.

 

 Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pilsētas arhitekta birojs” darbības stratēģija 2020.–2023. gadam PDF formātā

Saglabāt
Cookies lietotāja iestatījumi
Mēs izmantojam cookies lai nodrošinātu vislabāko pieredzi mūsu lapā. Ja noraidi cookies, tad lapa var pilnvērtīgi nestrādāt.
Apstiprināt visu
Noraidīt visu
Skatīt vairālk
Unknown
Unknown
Apstiprināt
Noraidīt
$family
Apstiprināt
Noraidīt
$constructor
Apstiprināt
Noraidīt
each
Apstiprināt
Noraidīt
Clone
Apstiprināt
Noraidīt
clean
Apstiprināt
Noraidīt
invoke
Apstiprināt
Noraidīt
associate
Apstiprināt
Noraidīt
link
Apstiprināt
Noraidīt
contains
Apstiprināt
Noraidīt
append
Apstiprināt
Noraidīt
getLast
Apstiprināt
Noraidīt
getRandom
Apstiprināt
Noraidīt
include
Apstiprināt
Noraidīt
combine
Apstiprināt
Noraidīt
erase
Apstiprināt
Noraidīt
empty
Apstiprināt
Noraidīt
flatten
Apstiprināt
Noraidīt
pick
Apstiprināt
Noraidīt
hexToRgb
Apstiprināt
Noraidīt
rgbToHex
Apstiprināt
Noraidīt
$family
$hidden
Apstiprināt
Noraidīt
overloadSetter
Apstiprināt
Noraidīt
overloadGetter
Apstiprināt
Noraidīt
extend
Apstiprināt
Noraidīt
implement
Apstiprināt
Noraidīt
Hide
Apstiprināt
Noraidīt
protect
Apstiprināt
Noraidīt
attempt
Apstiprināt
Noraidīt
pass
Apstiprināt
Noraidīt
delay
Apstiprināt
Noraidīt
periodical
Apstiprināt
Noraidīt
$constructor
alias
Apstiprināt
Noraidīt
mirror
Apstiprināt
Noraidīt
pop
Apstiprināt
Noraidīt
push
Apstiprināt
Noraidīt
reverse
Apstiprināt
Noraidīt
shift
Apstiprināt
Noraidīt
sort
Apstiprināt
Noraidīt
splice
Apstiprināt
Noraidīt
unshift
Apstiprināt
Noraidīt
concat
Apstiprināt
Noraidīt
join
Apstiprināt
Noraidīt
slice
Apstiprināt
Noraidīt
indexOf
Apstiprināt
Noraidīt
lastIndexOf
Apstiprināt
Noraidīt
filter
Apstiprināt
Noraidīt
forEach
Apstiprināt
Noraidīt
every
Apstiprināt
Noraidīt
map
Apstiprināt
Noraidīt
some
Apstiprināt
Noraidīt
reduce
Apstiprināt
Noraidīt
reduceRight
Apstiprināt
Noraidīt
forEachMethod
Apstiprināt
Noraidīt
each
Clone
clean
invoke
associate
link
contains
append
getLast
getRandom
include
combine
erase
empty
flatten
pick
hexToRgb
rgbToHex