RPA RPAB atbalsta trīs pētniecības aktivitāšu veidus: pilsētbūvniecības un arhitektūras teorētiskus darbus, pilsētvides kvalitātes empīrisko pētniecību un pētnieciskās projektēšanas studijas. Pilsētbūvnieciskās teorijas mērķis ir skaidrot terminus un metodoloģiju ar kuriem var kompetenti apspriest pilsētbūvnieciskas attīstības kvalitāti mutiskajā un rakstiskajā latviešu valodā. Empīriskās pētniecības mērķis ir veidot datu kopas un izvirzīt uz tiem balstītos secinājumus. Pētnieciskās projektēšanas mērķis ir rādīt pilsētbūvnieciskās attīstības priekšlikumus un pētīt to variantu kvalitāti.

Tēmas pilsētbūvniecības teorijas virzienam, monogrāfijas, tulkojumi un skaidrojošās vārdnīcas:

• Pilsētu attīstības normatīvas teorijas (Kevins Linčs, Kristofers Aleksanders u.c.);
• Pilsētbūvniecības un arhitektūras socioloģija (Džons Caisels, Oskars Ņūmens, Džeina Džeikobsa u.c.);
• Arhitektūras un pilsētbūvniecības kognitīvie aspekti; vides uztvere; pilsētas tēls (Kevins Linčs, Džeims Dž. Gibsons, u.c.);
• Šablonu valodas pilsētas attīstības stratēģijā, pilsētbūvnieciskajā un arhitektūras projektēšanā (Kristofers Aleksanders);
• Pilsētas klimatoloģija, klimata izturīgas pilsētas; laikmetīgas pilsētbūvniecības klimatoloģiskie pamati;
• Pilsētbūvniecības estētiski-mākslinieciskie pamati (Kamillo Zitte).
  • Vai Vecrīgas telpiskās kvalitātes ir vispusīgi apzinātas, ņemot vērā reģenerācijas projekta galvenos principus, vai ir atklāts kas jauns, kas tās papildina vai atspēko? Kā ir iespējams izvērtēt Vecrīgas ansambļa estētiskās kvalitātes mūsdienās?

Tēmas empīriskai pētniecībai:

• Kopienas/apkaimes veidošanas process (kopienu teritorialitātes, ideja par apkaimi, tiešam vietām, sociālo kapitālu); vietrāde un arhitektūra;
  • Kas mums visiem patīk Vecrīgā? Kādās sabiedrības grupās viedokļi par to atšķiras un kādos aspektos? Mājīguma komponents vecpilsētā („trešās” jeb satikšanās vietas).
• publiskās ārtelpas kvalitāte Rīgas Vēsturiskajā centrā (Vecrīgā un vēsturiskajās priekšpilsētās)
  • publiskās ārtelpas izmantošana vasaras kafejnīcām, rekreācijai, ar ēkām saistītām funkcijām;
  • pilsētas saskarnes—teritorijas starp ēku pirmā stāva fasādi un brauktuvi—inventarizācija, novērtējums.
• Lēnās satiksmes kvalitāte Rīgas pilsētā—gājēju, velo satiksme vietējā un pilsētās mērogā;
• Vides pētniecība un pilsētbūvniecība/arhitektūra klimata pārmainu kontekstā:
  • Pilsētas siltuma salas noteikšana izmantojot gaisa temperatūras sensorus gada griezumā;
  • Ārtelpas temperatūras un iekštelpu temperatūras mērījumi gada griezumā
  • Iegūto datu statistiskā analīze, sasaiste ar morfoloģiskiem radītājiem.
• Pilsētas morfoloģisko rādītāju (forma, struktūra) kvantitatīva izpēte izmantojot ĢIS un attālo izpēti;
• Kokmateriālu kā pamatmateriāla izmantošana arhitektūrā; konstruktīvie risinājumi daudzstāvu ēkām;
• Inženiertehnisko komunikāciju koridoru risinājumi.

Tēmas pētnieciskai projektēšanai, kursa darbiem un diplomdarbiem projektēšanā, kā arī profesionāļiem izstrādājot plānošanas dokumentus (lokālplānojumus, detālplānojumus):

• Vecrīga:
  • Vecrīgas reģenerācijas projekta mantojuma analīze. Ko esam pārņēmuši no projekta aktuālajos plānošanas dokumentos? Vai 1993. gadā notikusī privatizācija un jaunā situācija pilsētas attīstībā apdraudēja projekta ieviešanu? Kā trūka sākotnējā projektā, ņemot vērā jaunos izaicinājumus?
  • Vecrīgas laukumu attīstības perspektīva: Strēlnieku laukums, Pils laukums, Alberta laukums, Līvu laukums, Teātra laukums, Pēterbaznīcas laukums un skvērs;
  • Vecrīgas revitalizācija: kādas aktivitātes un izmantošana varētu atdzīvināt vecpilsētu pilnībā? Vai ir atšķirība starp Vecrīgu un pārējo Rīgas vēsturisko centru un cik tā ir būtiska?
• Pilsetbūvneicība:
  • BRĪVĪBAS IELA - GAISA TILTS - BRĪVĪBAS GATVE [no Krišjāņa Barona līdz Biķernieku] kā daļa no pilsētas telpiskās kompozīcijas ass; Pieguļošo teritoriju plānojuma, funkcionālā, rūpnieciskā mantojuma un telpiskā attīstība; Publiskā ārtelpa. Ielas ainava, kas šobrīd aktuāla attīstības plānam.
  • Skanstes centrs [plānojuma, funkcionālā, telpiskā attīstība; publiskā ārtelpa].
  • Pēckara daudzdzīvokļu namu kvartāla rekonstrukcijas variantu sociāli ekonomiska ilgtspēja, Purvciems-1 mikrorajona piemērs [varianti, alternatīvas, novērtējuma kritēriji];
  • Rīgas Centrālstacijas attīstība / vārds 'centrālstacija' visplašākajā Rietumu pasaulē pieņemtajā nozīmē;
• Plānošana:
  • Rīgas vēsturisko priekšpilsētu reģenerācija (Āgenskalns, Torņakalns, Maskavas forštate un citi)
  • Integrēta Rīgas sabiedriskā transporta sistēma / ietverot dzelzceļu;
  • novembra krastmalas attīstība;
  • Mežaparka vai kādas citas jebkuram publiski pieejamas ‘brīvdabas’ teritorijas attīstība.

Saskaņā ar RPA “Rīgas pilsētas arhitekta biroja” stratēģiju līdz 2018. gadam, Arhitektūras Pētījumu virziena galvenie uzdevumi ir:

Veicināt pētniecību pilsētvides kvalitātes ilgtspējas nodrošināšanai Rīgas pašvaldībā.

Organizēt ikgadēju starptautisku Reinholda Šmēlinga konferenci par Rīgas pilsētas arhitektūrā aktuāliem jautājumiem.

Veikt pētījumus un piesaistīt jaunas zināšanas (veidojot pieredzes apmaiņu un sadarbību), kā arī organizēt diskusijas un komunikāciju kvalitatīvas publiskās ārtelpas projektu (arī ūdensmalu, dzelzceļu pārvadu, tiltu, tuneļu, krustojumu, gājēju un velosipēdistu ceļu, parku, papildināt šeit izvērsti) un daudzdzīvokļu mikrorajonu īpašumtiesību un piesaistāmo zemesgabalu noteikšanā.

Piesaistīt starptautisku uzmanību un esošo un topošo profesionāļu interesi (arhitektūras un pilsētbūvniecības augstskolas, uzdevumi kursa projektiem) Rīgas specifisko problēmu risinājumu izpētei (piem. Vecrīgas ansambļa atjaunošana, priekšpilsētu reģenerācija, dzīvokļu namu kvartālu un mikrorajonu attīstība, Rīgas mājokļu vides problemātika).

Sekmēt Rīgas vides kvalitātes tematiskas pētījumus (pilsētas siltuma sala, gaisa piesārņojums, lietusgāžu radīto plūdu un ar šīm problēmām saistīto pielāgošanas pasākumu iespējamības) Latvijas klimata politikas izstrādes kontekstā, ņemot vērā sadrumstalotu un uz pilsētvides kvalitāti nevērsto patreizējo šī jomas pētniecības lauku;

Sadarboties ar profesionālās izglītības iestādēm, pētniecības institūtiem un pētniekiem arhitektūras jomā pētniecības projektu pieteikumu sagatavošanai un īstenošanai.

Sniegt informatīvu (Aģentūras rīcībā esošo informāciju un datus) un konsultatīvu atbalstu arhitektūras, pilsētbūvniecības, teritoriālplānošanas, ainavu arhitektūras, transporta inženierzinātnes, zemes ierīcības studentiem studiju pētniecisko projektu izstrādē

Sekmēt pilsētbūvniecības un arhitektūras teorijas attīstību latviešu valodas vidē; atbalstīt pilsētbūvniecības un arhitektūras teorētiskās domas attīstību Latvijā; sekmēt pilsētbūvniecības, pilsēttelpas dizaina, teritoriālas un telpiskās plānošanas jēdzienu un terminoloģijas ieviešanu normatīvajā bāzē;

Apzināt un izvērtēt arhitektūras pētniecības virziena iespējamos sadarbības un finansēšanas modeļus, lai attīstītu šī virziena kapacitāti pašvaldībā un Aģentūrā perspektīvā.