#4

  • LAURA DIMITRIJEVA [telpiskās attīstības studente]

    Laura ir specializējusies attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšanas jautājumos un pieredzi guvusi, strādājot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet šobrīd savas zināšanas papildina, studējot telpisko attīstību maģistra programmā Latvijas Universitātē. Laura ir viena no nozarē pieredzējušu kursabiedru komandas, kuri analizējuši līdzšinējos un iespējamos attīstības scenārijus teritorijai, kurā paralēli iecerēta būtiska universitāšu attīstība - Pārdaugavas teritorijai “Mūkusala+”.

    MŪKUSALA+ SCENĀRIJI UN PRIEKŠLIKUMI

    “Mūkusalā+” - teritorijā, kas daļēji atrodas Āgenskalna un Torņkalna apkaimēs, nedaudz Mūkusalā un Klīversalā - dzīvo ap 3000 iedzīvotāju. Lai izprastu, kā teritorija ir ieguvusi savu šodienas veidolu, pētījumu veica LU Telpiskās attīstības maģistru komanda: Laura Dimitrijeva, Līva Meļķe-Tropiņa, Ivo Narbuts, Egija Stapkēviča un Marija Bogdanova.

    Mūkusala ir piedzīvojusi daudz pārvērtību - no zvejnieku ciema un vēlāk pilsētas aizsargājamās teritorijas tā pārtapusi par ražošanas teritoriju, bet tagad pretendē kļūt par daļu no Rīgas pilsētas centra. Šīs teritorijas attīstību vēsturiski ir noteikuši nozīmīgi objekti tās tuvumā, kas vai nu ir veicinājuši vai būtiski kavējuši telpas kopējo attīstību. Teritorijas telpiskā analīze ļauj veikt secinājumus par tās nozīmīgumu un unikalitāti pilsētā, tomēr visām iesaistītajām pusēm jāveido kopīgs redzējums par 21. gs. pilsētplānošanas pieejām.


     

    LAURA DIMITRIJEVA [student of spatial development]

    Laura specializes in the issues of strengthening development planning capacity and has gained experience while working at the Ministry of Environmental Protection and Regional Development, but currently is supplementing her knowledge while studying spatial development in the Master’s program at the University of Latvia. Laura is the member of the team of field-experienced fellow students, who have analysed former and possible development scenarios for the territory, in which significant development of universities has been planned simultaneously – for the Pārdaugava territory “Mūkusala+”.

    MŪKUSALA+ SCENARIOS AND SUGGESTIONS

    3000 residents live in the territory of “Mūkusala+”, which is partly located in the surroundings of Āgenskalns and Torņkalns, and partly in Mūkusala and Klīversala. To understand how the territory has acquired its current image, a study was implemented by the University of Latvia Spatial Development Team of Masters: Laura Dimitrijeva, Līva Meļķe-Tropiņa, Ivo Narbuts, Egija Stapkēviča and Marija Bogdanova.

    Mūkusala has experienced many changes – from a fisherman’s’ village and later the city protection area it has turned into a production territory, but currently aims at becoming a part of the Riga city centre. Historically, the development of this territory has been determined by significant objects nearby that have either advanced or significantly delayed the total development of the space. Spatial analyses of the territory provides conclusions about its significance and uniqueness in the city, but all the involved parties must create a joint vision of approaches to 21st century urban planning.

     

     

    ORGANIZĒ:

    SADARBĪBĀ AR:

               

    GALVENAIS ATBALSTĪTĀJS:

    ATBALSTĪTĀJI:

                           
  • MĀRTIŅŠ EŅĢELIS [tūrisma kritiķis]

    Zināšanas ieguvis gan mākslās, gan starptautiskā tūrisma vadībā, mācījies Latvijā un Lietuvā, praktizējies Islandes Tūrisma pētniecības centrā, šobrīd strādā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā un vada tūrisma produktu attīstības nodaļu. Organizē radošo pilsētvides stāstu apvienības MANTRA darbību, gan īstenojot starpdisciplinārus projektus, kas saistīti ar jauno laiku ceļošanu, tūrisma kultūru un kritiku, kā arī publicē rakstus par dažādām ar tūrismu saistītām tēmām mūsdienās.

    PĀRDAUGAVA. TŪRISMS. VIETAS HULIGĀNISMS.

    Neskatoties uz Pārdaugavas vēsturisko nozīmību, tās unikālo arhitektūras, industrijas, kultūras un sociālo attīstību līdz ar radošuma pieņemšanos spēkā, tūrismā jomā Pārdaugava vēl joprojām ir apbižota - tā tiek ignorēta gan no produktu attīstības, gan mārketinga puses, tās infrastruktūras uzkopšana un attīstība bieži nav pat sekundāra; visbeidzot, neskatoties uz studentu koncentrāciju Pārdaugavas augstskolās, pieminēto apstākļu summa tiem liek kļūdaini domāt, ka Kreisais krasts, atšķirībā no Vecrīgas un Centra, nav paredzēts dzīvošanai, jo vieta ir degradēta vai pārāk dārga. Lai arī liekas, ka pilsētplānošana, zināšanu ekonomika, vietrade u.c. urbānās telpas pētniecības un prakses jomas nav saistītas ar tūrismu, galu galā jebkas, kas spēj definēt vietas stāvokli, reiz definē arī tūrisma galamērķa tēlu - no “Top 10” tūrisma brošūrām un reklāmas video līdz draugu atsauksmēm. Tie ir arī vietējo ieradumi un aizspriedumi, ka “tilts ir pārāk garš, lai būtu vēlme pāriet”, ka “tur taču tūristiem nav, ko redzēt” utt., kas bremzē Pārdaugavas vilinošā tēla nostiprināšanos; visbeidzot, arī tūrisma politikas līmenī Kreisais krasts cieš no “bagātības un varas apkaimju” prioritizācijas sekām. Kādi varētu būt risinājumi, lai Pārdaugava atgūtu savu nozīmību kā neatņemama Rīgas tūrisma telpas sastāvdaļa?


     

    MĀRTIŅŠ EŅĢELIS [tourism critic]

    Mārtiņš Eņģelis has studied both the arts and international tourism event management & social sciences, both in Latvia and Lithuania, and practised in the Iceland Tourism Research Centre. He works for the Latvian Investment and Development Agency and is the head of the Tourism Product Development Section. He works for the creative urban story association MANTRA. He is doing workshops for Riga tour guides in cooperation with the Riga City Architect's Office as well as lecturing on tourism culture, creativity and criticism in the Latvian College of Culture.

    PĀRDAUGAVA. TOURISM. PLACE BULLYING.

    Despite the historical significance of Pārdaugava, its unique architectural, industrial, cultural and social development, in the field of tourism it is still disparaged. It is being ignored from city’s marketing perspective, the infrastructure maintenence & development often isn't even secondary; finally, despite the high concentration of students in Pārdaugava, the aggregate of the above circumstances makes one think erroneously that, unlike Riga centre, it is not livable. Although it seems that urban planning, knowledge economy, place creation and other areas of urban research and practice are not related to tourism, ultimately anything that can define the condition of a place also defines the image of a tourist destination - from the Top 10 travel brochures and promotional videos to feedback from friends and foreign guidebooks. They are also the habits and prejudices of locals that “the bridge is too long to cross it", that "there is nothing for tourists to see there", etc., which hinder strengthening the seductive image of Pārdaugava. Finally, on the tourism policy level the left bank suffers from the neglect. What could be solutions for Pārdaugava to regain its significance as an integral part of the tourism space of Riga?

     

     

    ORGANIZĒ:

    SADARBĪBĀ AR:

               

    GALVENAIS ATBALSTĪTĀJS:

    ATBALSTĪTĀJI:

                           
  • VIESTURS CELMIŅŠ [antropologs]

    Viesturs Celmiņš ir antropologs ar specializāciju dizainā un plānošanā. No 2013./2014. gada viņš organizēja “The City Seminar” Kembridžas universitātē. 2015./2016. gadā piedalījās Baltijas paviljona izveidē 15. Venēcijas arhitektūras Biennālē un kopš 2016. gada pēta zināšanu teritoriju nākotni projekta “Live Baltic Campus” ietvaros Latvijas Universitātē.

    ZINĀŠANU TERITORIJAS KĀ PILSĒTU ATTĪSTĪBAS INSTRUMENTS

    Temats koncentrējas uz trīs aspektiem, kas saistīti ar zināšanu teritoriju attīstību Pārdaugavā. Pirmkārt, ir nepieciešams izvērtēt, kā nesen izveidotās un uz iekšu vērstās zināšanu telpas varētu kļūt par publiskām, apdzīvojamām un pieejamām "zināšanu vietām, radot ekonomikas, politikas un vietējās kopienas vajadzībām atbilstošu studiju, darba un inovāciju ekosistēmu.

    Otrkārt, temats aplūko jaunizveidotās zināšanu teritorijas demogrāfiskā kontekstā, uzdodot jautājumu, kuri būs tie, kuri pētīs, strādās un gūs labumu no jaunajām studentu pilsētiņām. Ņemot vērā vietējo skolēnu skaita samazināšanos un spēcīgo konkurenci ārvalstu studentu, pētnieku un zināšanu strādnieku piesaistē, ir skaidra nepieciešamība radīt un attīstīt plašu sabiedrisko pakalpojumu klāstu un zaļās teritorijas. Visbeidzot, ir jāņem vērā, ka lai "zināšanu vietas" attaisnotu savu nozīmīgo lomu Pārdaugavas atjaunošanā, esošajiem plānošanas veidiem un pilsētbūvniecībai ir jāparedz atvērtāka un vairāk uz sadarbību vērsta pieeja.


     

    VIESTURS CELMIŅŠ [antropologist]

    Viesturs Celmiņš is an anthropologist who specializes in design and planning. In 2013/2014 he organised “The City Seminar” at the University of Cambridge. In 2015/2016 he took part in the formation of the Baltic pavilion at the 15th Venice Biennale Architecture Exhibition, and since 2016 studies the future of knowledge theory within the project “Live Baltic Campus” at the University of Latvia.

    KNOWLEDGE TERRITORIES AS AN INSTRUMENT OF URBAN DEVELOPMENT

    The talk focuses on three aspects pertaining to development of knowledge territories in Pardaugava. First, it calls for a critical investigation how recently built and introvert spaces of knowledge might become more public, livable and accessible ‘knowledge places’ –an ecosystem for learning, working and innovating in tune with the needs of the economy, polity and local community.

    Second, it explores the demographic of newly minted knowledge territories to ask who will study, work and benefit from the new academic campuses. With the number of local students in decline and a fierce competition to attract the foreign students, researchers and knowledge workers, there is a clear need to create and nurture an ample range of public services and green spaces. Lastly, the talk recognizes that if ‘knowledge places’ are to justify their prominent role in regeneration of Pardaugava, the current modes of planning and urban design have to anticipate a more open, collaborative and iterative approach to development in the making.

     

     

    ORGANIZĒ:

    SADARBĪBĀ AR:

               

    GALVENAIS ATBALSTĪTĀJS:

    ATBALSTĪTĀJI: