Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 2.oktobrī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11,

12. [40.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:

Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Cinis, A. Sīlis, J. Dambis,S. Ņikiforovs, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris, A. Roze;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Rīgas Būvvalde: V. Brūzis
Projektēšanas biroju pārstāvji: B. Krutiks;Pasūtītāju pārstāvji: A. Zīra; Plašsaziņas līdzekļi: K.Iļjinska – Dienas Bizness, A. Riekstiņa-Diena, A. Zvirgzdiņš – „A4D”

Sēdi vada: J.Dripe

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Viesnīcas „Maritim Park Hotel Riga” rekonstrukcija un daudzstāvu dzīvojamās mājas jaunbūve
    Slokas ielā 1; būvniecības iecere.
    Projektētājs: biroji „Nams”, „O. Shrem Architects”[Izraēla];
    Pasūtītājs: „Park Hotel”.

Kolēģijas lēmums:

1.Viesnīcas „Maritim Park Hotel Riga” rekonstrukcija un daudzstāvu dzīvojamās mājas jaunbūve
Slokas ielā 1.

1.1. Atzīmēt, ka objekta pilsētbūvnieciskā analīze pierāda – tik ambiciozs augstuma akcents Slokas un Aleksandra Grīna bulvāra krustojumā nav pamatots un navpieņemams - gan kontekstā ar Uzvaras parku ietverošās apbūves mērogu,- gan it īpaši kontekstā ar valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli – Pārdaugavas apbūves fragmentu [vienu no četriem pilsētbūvniecības pieminekļiem Rīgā] un tābuferzonu.Pasaules prakse pierāda, ja tiek ievērots telpiskais intervāls – buferzona starp pieminekli un atšķirīga mēroga jauno apbūvi, vēsturiskās apbūves telpiskās struktūrasmērogs saglabājas. Un otrādi. Projektējamais apjoms ignorē, nojauc pieminekļa mērogu un nosaka, ka arī tālākapbūve attīstīsies analogi piedāvātajam viesnīcas paplašināšanas priekšlikumam, kas iznīcinās pieminekļa esošo filigrāno pilsētvides mērogu.Pilsētbūvnieciskā analīze pierāda, ka Rīgas teritorijas plānojumā 2006. – 2018. gadam maksimāli pieļaujamais apjoma stāvu augstums – 17 stāvi, nav pieņemams apjoma risinājumā, kas izvietots valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas tiešā tuvumā. To neparedz arī izstrādajamā Daugavas kreisā krasta telpiskā koncepcija, kasaugstceltnes sagrupē pilsētbūvnieciski nozīmīgos plānojuma struktūras mezglupunktos.

1.2. Līdz ar to Rīgas teritorijas plānojuma 2006. – 2018. gadam risinājumu izvietot 13 - 17 stāvu augstuma akcentu Slokas un Aleksandra Grīna bulvāra krustojumā šajā konkrētajā gadījumā nav jāpiemēro tā maksimālajā variantā. Kā kompromisa risinājumu varētu pieļaut lokālu, apjoma proporcijās slaidu akcentu 9– 14 stāvu augstumā, kas samazina augstumu parka virzienā.

1.3. Atzīmēt, ka piedāvātā dzīvojamā kapacitāte viesnīcas kompleksa sastāvāatzīstama par lielu kontekstā ar viesnīcas pamatfunkciju. Uzmanība pievēršama mājokļa kvalitātei, kuras rādītāju veido arī ērta privātapubliskā ārtelpa, t. sk. ārtelpa bērnu vajadzībām un tml.

1.4. Nav pieņemams stāvvietu izvietojums starp ēku un parku Aleksandra Grīnabulvāra teritorijā, jo tādējādi viesnīca un dzīvojamā ēka tiek atdalīta no šīs pilsētvides vērtīgākās daļas – parka.

1.5. Informēt pasūtītāju, ka lai gan risinājumā ir ideja un arhitektūras kvalitāste, var rasties ētiskas un tiesiskas problēmas, jo bez tālākas attīstības tiek izmantota „ToyoIto & Associates, Architects” Pikardijas modernās mākslas reģionālā fonda ēkas Amjēnā [Francija] arhitektūras koncepcija.

E. Bērziņš,
A. Cinis,
A. Sīlis,
J. Dambis,
J. Dripe