RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 4.septembrī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

11. [39.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, A. Sīlis, J. Dambis, S. Ņikiforovs, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, M. Saukāns;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris, A. Roze;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Projektēšanas biroju pārstāvji: G. Jurevičius, R. Lipora, U. Kunnap, J. Gertmanis;
Pasūtītāju pārstāvji: V. Kostigovs, K. Funts, U. Ābiķis, K. Misiņš, J. Danenbergsons, A. Uzoras, D. Putniņš, V. Mass;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska, K.Iļjinska – Dienas Bizness, L. Ozoliņa – Diena, R. Grikmane – BNS, M. Vilemsons – LETA; Sēdi vada: J. Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Daudzfunkcionāls centrs „Akropole” Maskavas ielā 257
    [atkārtoti: skatīts 08.05.2008., 24.07.2008.], būvniecības iecere;
    Ģenerālprojektētājs: birojs „Nams”;
    Pasūtītājs „Maskavas NIP”.
  2. Latvijas Nacionālās operas paplašinājuma 2. kārta
    [atkārtoti: skatīts 12.10.2006., 24.07.2006.], būvniecības iecere – informatīvi;
    Projektētājs: Jura Gertmaņa arhitekta birojs.

Kolēģijas lēmums: 1. Daudzfunkcionāls centrs „Akropole” Maskavas ielā 257.
1.1. Atzīmēt, ka attīstības priekšlikums būtiski uzlabots, tas ieguvis pozitīvu virzību, risinājuma pamatā liekot vēsturiskās apbūves struktūru un saglabājot vēsturiskās ēkas un būves [3 skursteņus] un līdz ar to saglabājot vietas plānojuma, telpiskās un arhitektūras identitātes elementus. Piedāvāts mērogā humāns - cilvēcīgs apjomu strukturējums.
Attīstības priekšlikums atbalstāms tālākai detalizētai attīstībai.
1.2. Vietas identitāte – Kuzņecova vārds jāsaglabā ne tikai atsevišķas centra daļas [laukuma] nosaukumā, bet visa centra kopējā nosaukumā kā vietas zīme.
1.3. Atzīt, ka vertikālais akcents ir loģisks telpiskā risinājuma pieteikums. Akcenta izvietojuma un augstuma telpiskais pamatojums var tikt noteikts izstrādājamās Daugavas labā krasta siluetu ietekmējošās apbūves un Krasta ielas apbūves starp Salu un Dienvidu tiltiem telpiskās attīstības koncepcijā, orientējoši šī gada beigās.
1.4. Uzlabojama publiskās ārtelpas kvalitāte gājēju pieejās no Maskavas ielas puses stāvvietu zonas daļā.
1.5. Kā pozitīvu pienesumu attīstības priekšlikumā atzīmēt izvērstas zaļumu struktūras piedāvājumu un aicināt investoru to realizēt.
1.6. Rūpīgi analizējams jaunveidojamās pilsētvides raksturs ap arhitekta R. Šmēlinga projektēto skolas ēku Slāvu ielā 2. 2. Latvijas Nacionālās operas paplašinājuma 2. kārta.
2.1. Pieņemt zināšanai arhitekta Jura Gertmaņa informatīvo ziņojumu par projekta attīstības gaitu:
2.1.1. Pašreiz norisinās publiskā apspriešana par operas pazemes autostāvvietām.
2.1.2. 22.09. 2008. Lugano paredzēta tikšanās ar arhitektu Mario Botu sakarā ar korekcijām viņa operas paplašināšanas piedāvājumā:
- precizēta programma, saglabājot operas funkcijai nepieciešamo: 4 palīgskatuves, dekorāciju gleznotavu un baletzāļu skaitu palielinot līdz trim;
- piebūves plānojumā saglabāta attīstība pa asi, bet apjoms izvietots kā brīvstāvošs parka teritorijā, attiecībā pret esošā apjoma apbūves līniju gar Aspazijas bulvāri;
- piebūves kopapjoma telpiskā kompozīcija veidota to sašaurinot un pazeminot;
- tiek saglabāta iespēja veidot diagonālo gājēju kustības tīkla posmu virzienā no Teātra ielas uz Radio ielu un tam pieguļošajā ēkas daļas 1. stāvā izvietojot publiski pieejamas telpas - ziedu kiosku, operas bāru - kafejnīcu un sabiedriskās tualetes;
- publiskā ārtelpa starp operas ēku, Pilsētas kanālu un Aspazijas bulvāri, paredzot tajā saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra plānojumu brīvdabas koncertu organizēšanas iespējas, kā arī publiski pieejamas telpas piebūves 2. kārtas apjomā gar pilsētas kanāla fronti tiks precizēta turpmākā priekšlikuma attīstības gaitā.
2.2. Vērsties pie pilsētas vadības ar lūgumu turpinot operas paplašināšanas projektu iekļaut tajā augšminēto teritoriju paaugstinātas kvalitātes publiskās ārtelpas veidošanu.

E. Bērziņš
A. Kronbergs
B. Sīlis
J. Dambis
S. Ņikiforovs
J. Dripe