RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 24.jūlijā
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

10. [38.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, A. Sīlis, S. Ņikiforovs, A. Cinis, J. Dambis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs;
Kolēģijas goda locekļi: A. Roze;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Projektēšanas biroju pārstāvji: M. Botta, M. Pelis, J. Gertmanis, I. Niedole, V. Banga, R. Lipora, L. Pelše, J. Lasis; U. Kunnap, E. Daniševskis, D. Yacobi, V. Arsene, K. Markos, A. Vajda, D. Orlovs, N. Pavārs,
Pasūtītāju pārstāvji: U. Metra, L. Krīvena, K. Grāmatnieks, A. Čardevskis, E. Birzniece, V. Kostigovs, K. Misiņš, I. Ch. Andersen, A. Yuzik;
Plašsaziņas līdzekļi; A. Riekstiņa – Diena; I. Drazdovska; K. Iļjinska – Dienas bizness, A. Liepiņa – LETA, A. Riekstiņa – Diena, Z. Zablovska – BNS;
Recenzents par 1. jautājumu: arhitekts, Mākslas akadēmijas profesors Marts Kalms [Igaunija] Sēdi vada: J. Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Latvijas Nacionālās operas paplašinājuma 2. kārta
    [atkārtoti: skatīts 12.10.2006. „A.G.Biroja” priekšlikums], mets;
    Projektētājs: Mario Botta Architect [Šveice].
  2. Daudzfunkcionāls centrs „Akropole” [atkārtoti: skatīts 08.05.2008.] būvniecības iecere;
    Projektētājs: birojs „Nams”;
    Pasūtītājs: „Maskavas NIP”.
  3. Daudzfunkcionālas apbūves komplekss kvartālā starp Lāčplēša, Satekles, Visvalža un Ernesta Birznieka – Upīša ielu , būvniecības iecere,
    Projektētājs: „Westfourth Architecture PC”,
    Pasūtītājs: SIA „City Development Company”.

Kolēģijas lēmums:


I Latvijas Nacionālās operas paplašinājuma 2.kārta
[atkārtoti: skatīts 12.10.2006. „A.G.Biroja” priekšlikums]; mets.
1. Izteikt gandarījumu, augstu novērtējot pasaulē pazīstamā Šveices arhitekta, La Scalas operas rekonstrukcijas autora Mario Bottas piekrišanu piedalīties Rīgas nacionālās operas paplašināšanas projekta izstrādē.
2. Atzīmēt, ka piebūves jaunajam apjomam pilnībā jāatspoguļo 21. gadsimta sākuma arhitektūras formu un tehnoloģiju valoda un klātbūtne. Tā arhitektūrai jābūt nozīmīgai – kultūras būvei atbilstošai un pašvērtīgai.
3. Operas paplašināšanas 2. kārta turpināma izmantojot attīstības shēmas 2. variantu, kas vairāk atbilst pilsētvides siluetam un mērogam, kā arī operas semantikai:
3.1. atbalstot piedāvājumu saglabāt telpu gar kanālu maksimāli brīvu no apbūves un ēkas kopapjoma attīstībai pa asi, noteikt ka tas jāveido saskaņā ar Bulvāru loka telpisko modeli – pēc brīvstāvošas ēkas principa apstādījumu teritorijā un bez perimetrālās kvartāla apbūves iezīmēm;
3.2. apjomu augstumu hierarhijā vēsturiskais apjoms saglabājams kā dominante, kur semantiski galvenā ir virsskatuve, neveidojot jaunus vertikālus akcentus;
3.3. attīstot tālāk kopapjomu, īpaša uzmanība pievēršama starpelementa nepieciešamībai un tā detalizācijai vecā un jaunā apjoma savienojuma vietā.
3.4. Iespēju robežās saglabājams gājēju kustības tīkla diagonālais posms Kanālmalas apstādījumu teritorijā virzienā no Teātra ielas uz Radio ielu.
4. Atzīstot operas funkcionālo papildinājumu par pamatotu un nepieciešamu, izvērtējama tā samazināšanas iespējas, paredzot apjomā tikai operas funkcijai nepieciešamo.
5. Šī protokola sastāvdaļa ir tam pievienotā operas paplašinājuma meta recenzija. II Daudzfunkcionāls centrs „Akropole” [atkārtoti; skatīts 08.05.2008.]; būvniecības iecere.
1. Atzīmēt, ka ir veikta iepriekš prasītā sabiedriskā transporta analīze, tāpat arī atzīmēt, ka šajā reizē izskatāmā būvniecības iecere telpiski būtiski atšķiras no iepriekšējā Kolēģijas sēdē izskatītās.
2. Atzīt, ka joprojām neskaidras galvenās gājēju plūsmas attīstāmā teritorijā un to saikne ar pieguļošajām teritorijām.
3. Atzīt, ka nav izpildīta iepriekš izteiktā prasība saglabāt vietas vēsturi un identitāti plānojuma, telpiskajā un arhitektūras risinājumā. Piedāvātais daudzfunkcionālā centra plānojuma, telpiskais un arhitektūras veidols ir utilitārs, nav kvalitatīvs un nav pieņemams. Būvapjoms neatspoguļo daudzveidīgo funkcionālo saturu. Attīstības priekšlikums netiek bāzēts vēsturiskajā struktūrā un vēsturiskajā apbūvē, kas ir unikāla 20. gs sākuma industriālā apbūve [t. sk. vairākas mūra skursteņu konstrukcijas], un pēckara industriālā apbūve, ko pasaules praksē izmanto un „izspēlē”, saglabājot ne tikai ēkas ar pieminekļa statusu, bet pašas pilsētvides piedāvātās vērtības, to kvalitatīvi papildinot, pretstatā piedāvātajam priekšlikumam integrēt tikai atsevišķas ēkas vai to daļas iekštelpā kopumā operējot ar liela izmēra taisnleņķa apjomiem.
4. Trūkst analīzes jumtu ainavai [5. fasādei] skatos no Slāvu tilta un daudzlīmeņu transporta izkārtojuma.
5. Priekšlikuma plānojuma, telpiskais un arhitektūras risinājums koriģējams, paredzot humānu, ar cilvēku samērīgu apjomu strukturējumu, arhitektūras kvalitāti un publiskās ārtelpas kvalitāti. III Daudzfunkcionālas apbūves komplekss kvartālā starp Lāčplēša, Satekles,
Visvalža, Ernesta Birznieka-Upīša ielu
; būvniecības iecere.
1. Lai gan apbūves priekšlikuma plānojuma un telpiskā apbūves kompozīcija nav pilnīgi veiksmīga [atklāto teritoriju trūkums, pie dzīvojamām ēkām nav atklātu iekšpagalmu, kopējā struktūra pārāk blīva, telpai trūkst Rīgai raksturīgais struktūras mērogs] un rada iespaidu par ekonomisko aspektu prevalēšanu pār sociālajiem, apbūves shēmas princips akceptējams.
2. Tālākā projekta attīstības gaitā plānojuma struktūra humanizējama un sakārtojama atbilstoši perimetrālās apbūves situācijas raksturam un apbūves noteikumiem [koriģējot apbūves blīvumu, attālumus starp ēkām, ēku apjomu dziļumu, insolāciju].
3. Koriģējama telpiskā struktūra, jo piedāvātais apbūves mērogs nav Rīgai raksturīgs [viesnīca, apjomi gar Lāčplēša ielu] un neiekļaujas esošā vēsturiskajā pilsētvides struktūrā.
Nepieņemami ir risinājumi, kas veido apjomu kompozīciju ielu stūros, kontekstā ar esošo apbūvi. Tie veidojami pieņemot, ka esošā apbūve var tikt gan saglabāta, gan nomainīta ar jaunu [piemēram, pielietojot atvērtas perimetrālās apbūves principu - atkāpjoties no sānu robežas un līdz ar to neveidojot pretugunsmūri, variējot augstumu - samazinot to pie mazstāvu esošās apbūves un tml.].
4. Fasāžu risinājumā ir nepietiekami tikai dažādot mehāniski sadalītas fasādes daļu noformējumu, kas būtiski nemaina iespaidu par apjoma fasādes vienlaidus risinājumu un kas līdz ar to nav pilsētvides publiskās ārtelpas kvalitātes rādītājs. Fasādes veidojamas un detalizējamas saskaņā ar kompozīcijas principiem, kas raksturīgi Rīgas vēsturiskās apbūves arhitektūrai [fasādes dalījums, detaļu mērogs, dzegas motīvs, jumtu ainava, publiski pieejamais pret ielas telpu atvērtais telpu raksturs gājēja līmenī un tml.]5. Lai pamatotu kvartāla daļas apbūves priekšlikumu, izstrādājama shēma kopējam kvartāla attīstības iespējamam pilsētbūvnieciskajam modelim.

E. Bērziņš
A. Kronbergs
B. Sīlis
S. Ņikiforovs [izņemot 2.punktu]A. Cinis
J. Dambis
J. Dripe