RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 19.jūnijā
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

9. [37.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, S. Ņikiforovs, A. Cinis, J. Dambis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš;
Kolēģijas goda locekļi: S. Grava;
Īpaši uzaicinātas amatpersonas: G. Princis;
Rīgas būvvalde: V. Brūzis;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga
Projektēšanas biroju pārstāvji:
Pasūtītāju pārstāvji:
Plašsaziņas līdzekļi; K. Iļjinska – Dienas bizness, M. Vilemsons – LETA, A. Riekstiņa – Diena, E. Ozola – A4D, I. Golubeva – BNS, A. Rozentāls – Dienas bizness, Sēdi vada: J. Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Informatīvs ziņojums par transporta plūsmu prognozi Daugavas kreisajā krastā.
    [ar atsauci uz uzņēmuma „Parsons Brincherhoff” pētījumiem];
    RD Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs G. Princis
  2. Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objekti, skiču projekts;
    Projektētājs: arhitektu birojs „Ģelzis-Šmits-Arhetips”, SIA „Būvinženieru konsultāciju birojs”, SIA „Tiltprojekts”, SIA „E. Daniševska birojs”, SIA „Grundule arhitekti”, SIA „Constructus”,
    Pasūtītājs: valsts aģentūra „Jaunie trīs brāļi”;
  3. Daudzfunkcionālas ēkas jaunbūve Dzelzavas ielā 74, skiču projekts
    [atkārtoti - skatīts 08.11.2007.sēdē],
    Projektētājs: „Arhitekta K. Rukuta birojs”,
    Pasūtītājs: „Selvaag Latvija”;

Kolēģijas lēmums: 2. Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objekti
[teritorijas iekārtojums, pazemes automašīnu stāvvieta, gājēju pāreja pār Mūkusalas ielu, daudzfunkcionālā tehniskā ēka]; skiču projekts.
2.1. Kopumā atbalstāms detalizētājā skiču stadijā risinātais teritorijas attīstības virziens, kas turpmākā projektēšanas gaitā precizējams un koriģējams atbilstoši kolēģijas locekļu un pašu autoru izteiktajām pārdomām;
2.2. Piekrist daudzfunkcionālās tehniskās ēkas plānojuma, telpiskā un funkcionālā risinājuma principiem – kvartāla perimetrālās apbūves paņēmienam, ēkas augstumam, tehnisko funkciju papildinošās administratīvās funkcijas apjomam;
2.3. 1. stāva līmenī maksimāli pa ēkas perimetru gar ielām paredzēt publiski pieejamas telpas;
2.4. Jāatrod veids, kā eksponēt Uzvaras bulvārī 2a nojauktās vēsturiskās ēkas [arhitekts V. Hofmanis] fragmentu kā jaunajā ēkā integrētu maksimāli autentisku elementu nevis kā it kā šajā vietā bijušas ēkas saglabājušos daļu. Fragmenta eksponēšanas varianta izvēle atstājama autoru grupas ziņā;
2.5. Izstrādājama gājēju plūsmu funkcionālā shēma, paredzot:
- uzsvērt gājēja prioritāti teritorijas kopējā transporta struktūrā;
- labas bibliotēkas saiknes ar Akmens tiltu kā gājēju un komunālā transporta tiltu perspektīvē;
- zem Akmens tilta perspektīvā veidot plašu telpisku atvērumu, sapludinot bibliotēkas un koncertzāles telpu un apstādījumus un, rekonstruējot tilta balstu, ievērojami paplašināt gājējam atvēlēto joslu gar krastmalu;
2.6. Ieteikt autoriem meklēt risinājumu ēku un krastmalu savienojošai platformai saskaņā ar arhitekta G. Birkerta pirmatnējo telpisko redzējumu, kur ēkai caur zālāju telpiska sasaiste ar upi un kur vizuāla transporta klātbūtne ienes disonansi.
Atzīmēt, ka piedāvātajā risinājumā:
- platforma pārtrauc saikni ar Daugavu, jo tās 2 metru augstums attiecībā pret ēku ir par lielu, tādēļ atkārtoti izvērtējama iespēja Mūkusalas ielu zem platformas iedziļināt;
- uz platformas paredzētie koku stādījumi vēl vairāk bloķē skatu no bibliotēkas uz Daugavu un no Daugavas uz bibliotēku; platforma būtu veidojama vēl plašāka un kā zaļš „paugurs” bez kokiem - arhitektoniski pamatota plakņu sistēma;
2.7. funkciju pie promenādes atdzīvināt ar kuģu pieturu un citām piederīgām sabiedriskām funkcijām [peldošu doku, bukinistu tirgu, informācijas centru, restorānu]. 3. Daudzfunkcionālas ēkas jaunbūve Dzelzavas ielā 74, skiču projekts [atkārtoti - skatīts 08.11.2007.sēdē].
3.1. Atzīmēt, ka projekta risinājumi kopumā attīstījušies pozitīvi;
3.2. Tālākā projekta attīstības gaitā pilnveidojams telpiskais risinājums un,samazinot arhitektūras valodas daudzveidību, turpināma tā arhitektūras risinājuma vienkāršošana;
3.3. Jāizvērtē apjomu proporcijas, jo to masivitāte neatbilst vietas raksturam un aktivitātei;
3.4. Jāizvērtē ēku kompleksa telpiskā kompozīcija variējot apjomu augstumus un ņemot vērā, ka lielāka apjomu augstuma starpība garantē labāku silueta risinājumu;
3.5. Kopējā siluetā ievērtēt katra apjoma siluetu, ko veido liftu tehniskās komunikācijas;
3.3 Atzīmēt, ka – objekta pirmo stāvu risinājums joprojām intraverts – uz vidi nereaģējošs; tas jāveido caurejams, paredzot plūsmām atvērtu zemes līmeni, nebloķējot tās, atbilstoši teritorijas publiskās ārtelpas gājēju vides struktūrai. Pirmā stāva arhitektoniskam risinājumam jābūt atvērtam pret ielas telpu;
3.4. Pārdomājams dzīvokļu plānojums - izgaismojums, telpu forma, vienkāršojot kopējo apjoma trīsstūra formu un kopējā plānojumā ienesot korekcijas attiecībā uz neracionālo liftu izvietojumu pie ārsienām.

J. Dripe