Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 8.maijā
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

7. [35.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, A. Sīlis, J. Dambis, S. Ņikiforovs, A. Cinis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: M. Saukāns;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Būvvalde: V. Brūzis, L. Sarma;
Projektēšanas biroju pārstāvji: E. Aakerby, J. Couesone, M. Neumann, H. Krinanski, M. Molitor, G.Līne, D. Kalvāne, B. Deslandes u.c.;
Pasūtītāju pārstāvji: J. Dreimanis, N. Putniņš, V. Naikovs, A. Nākuks, A. Suļins, O. Agronomovs u.c.;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska, K. Iļjinska – Dienas bizness, M. Vilemsons – LETA, I. Vatoļins – Čas. Sēdi vada: J. Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Viesnīcas projekts Elizabetes ielā 71/73 - informatīvi [atkārtoti – skatīts
    15.02.2007., 19.04.2007., 06.09.2007.], fasādes apdares risinājums.
    Projektētājs: arhitektu birojs „ARCHItrāvs”,
    Pasūtītājs: Linstow International.
  2. Tirdzniecības parks Rikšotāju ielā 37; skiču projekts.
    Projektētājs: birojs „AMB International ARCHITECTS & DESIGNERS”;
    Pasūtītājs: „TK DEVELOPMENT”.
  3. Daudzfunkcionāls biroju centrs „New Hanza City” Pulkveža Brieža ielā 24,
    arhitektūras konkursa projekts.
    Projektētājs: ”Schaller Architekten”[Vācija], pārstāvis Latvijā „A plus”
    Pasūtītājs: „Aizkraukles banka”.
  4. Daudzfunkcionāls centrs Akropole Maskavas ielā 257, būvniecības iecere.
    Projektētājs: birojs „Nams”;
    Pasūtītājs: „Ansorg Development”.

Kolēģijas lēmums: 1. Viesnīcas projekts Elizabetes ielā 71/73 - informatīvi [atkārtoti ; skatīts 15.02.2007., 19.04.2007., 06.09.2007.], ielas fasādes stikla vairogu apdrukas risinājums.
1.1. Atzīmēt, ka ekspluatācijā nodotās ēkas ielas fasādes risinājumam un apdarei kopumā nav panākta kvalitāte, kas būtu atbilstoša tik ekskluzīvā pilsētvidē kā Elizabetes iela; īpaši tas attiecināms uz metāla detaļām starp abām stiklotajām plaknēm;
1.2. Fasādes stikla vairogu apdrukas grafiskais risinājums, izmantojot dainu pierakstu oriģinālus, atstājams autoru ziņā, bet kopumā atbalstāms kā metode fasādes tēla bagātināšanai;
1.3. Kolēģija patur iespēju ēkas ekspluatācijas gaitā kontrolēt ar plēves uzlīmes metodi veiktās stikla apdrukas kvalitāti un nepieciešamības gadījumā ieteikt mainīt apdrukas tehnisko veidu. 2. Tirdzniecības parks Rikšotāju ielā 37; skiču projekts.
2.1. Atzīt ka piedāvātais tirdzniecības parka skiču projekts koriģējams:
2.1.1. maināma ēku kompleksa telpiskā struktūra, izvietojot gar ielu divstāvu apjomu, bet vienstāvu apjomu - zemes gabala dziļumā, kā to prasa ielas pilsētvides veidošanas loģika;
2.1.2. pārskatāms arhitektoniskais risinājums, kas piedāvājumā veidots par vienkāršotu un neizteiksmīgu – neatbilstošu Kārļa Ulmaņa gatvei kā pilsētas nozīmes maģistrālei izvirzāmām prasībām;
Fasādes pret gatvi veidojamas atvērtas – stiklotas, tirdzniecības funkciju papildinot ar apkalpes funkciju;
Izvērtējama iespēja telpisku elementu apvienot daudzās atsevišķās veikalu ieejas;
2.1.3. pārvērtējama transporta shēma:
- veidojot ērtu un drošu gājēju vidi;
- veidojot ērtu un drošu apkalpes transporta risinājumu.
2.2. Tālākā projekta attīstības gaitā īpaša uzmanība pievēršama:
2.2.1. kvalitatīvas apstādījumu sistēmas veidošanai;
2.2.2. objekta izgaismojumam;
2.2.3. mākslinieciskas kvalitātes nodrošināšanai brīvstāvošajam reklāmas elementam.
2.3. Atbilstoši kolēģijas lēmumam koriģēto skiču projektu skatīt būvvaldes padomes sēdē.
2.4. Atzīmēt, ka Kārļa Ulmaņa gatvei, kā nozīmīgai pilsētvidei kopējā pilsētas plānojuma un telpiskajā struktūrā, jābūt garantētai apbūves arhitektūras kvalitātei:
2.4.1. atzīt nepieciešamību panākt esošās apbūves un labiekārtojuma kā arī izmantošanas atbilstību akceptētajiem projektiem, izmantojot esošās likumdošanas sviras, t.sk., Latvijas parakstīto Eiropas ainavu konvenciju;
2.4.2. lūgt Pilsētas attīstības departamentu iestrādāt Rīgas teritorijas plānojuma 2006.– 2018. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumos prasību par paaugstinātas arhitektūras kvalitātes nepieciešamību pilsētbūvnieciski nozīmīgai pilsētvidei , t.sk. apbūvei gar maģistrālām ielām. 3. Daudzfunkcionāls biroju centrs „New Hanza City” Pulkveža Brieža ielā 24, starptautiska arhitektūras konkursa projekts.
3.1. Kā pozitīvu atzīmēt kvalitatīvi virzītu būvniecības ieceres attīstības gaitu caur arhitektūras ideju konkursu;
3.2. Atzīmēt izvēlēto atvērtas plānošanas principu, kā pamatotu šāda mēroga projekta attīstībai, kas pieļauj kompleksa realizāciju ilgākā laikā un kārtās;
Projekta piedāvājumu attīstīt tālāk, nezaudēt kopējo ideju-ieceri, t.sk. kvalitatīvo publiskās ārtelpas risinājumu kā arī realizēt visu kompleksu pilnībā;
3.3. Tālākā projekta attīstības gaitā:
3.3.1. paaugstinātas apbūves dēļ analizēt objekta kontekstu ar vecpilsētu, Rīgas vēsturisko centru un labā krasta siluetu;
3.3.2. precizēt bankas un viesnīcas ēku apjomu augstuma hierarhiju kvartāla telpiskajā struktūrā;
3.3.4. panākt saikni ar jauno dzelzceļa staciju;
3.3.5. pievērst uzmanību viesnīcas ieejas mezgla transporta apkalpes risinājumam, ņemot vērā šauro pieslēguma fronti ielai.
3.4. Lūgt pilsētas attīstības departamentu:
3.4.1. precizēt sabiedriskā transporta sistēmas risinājumu Skanstes ielai pieguļošās teritorijas apkalpei, lai dotu iespēju loģiskai pilsētvides attīstībai;
3.4.2. izstrādāt priekšlikumu jaunā dzelzceļa stacijas galapunkta attīstībai;
3.4.3. noteikt blakusesošās parka teritorijas labiekārtošanas veicēju un realizācijas termiņus, paredzot ka parks izveidojams 1. kārtā – pirms bankas ēkas celtniecības, to integrējot teritorijas kopējā gājēju ceļu struktūrā. 4. Daudzfunkcionāls centrs Akropole Maskavas ielā 257, būvniecības iecere.
4.1. Atzīmēt, ka būvniecības ieceres attīstība iesākta pareizi un kvalitatīvi.
4.2. Atzīmēt, ka pilsētbūvnieciski jau tā noslogotu vietu papildinot ar jaunu, ietilpīgu objektu tiek radīta problēma - objekts var funkcionēt, ja attīstās sabiedriskais transports un ielu struktūra spēj nodrošināt nepieciešamo transporta caurlaidību. Tādēļ jāprecizē papildus nepieciešamie sabiedriskā transporta veidi un apjomi, kā arī nepieciešamo stāvvietu skaits, paredzot arī pasūtītāja investīcijas infrastruktūrā. Par veikto sabiedriskā transporta izpēti un analīzi saņemams Satiksmes departamenta atzinums.
4.3 Būvniecības ieceres tālākā attīstības gaitā:
4.3.1.risināmi ar transporta infrastruktūru saistītie jautājumi:
- saikne ar pieguļošajām teritorijām autotransportam un gājējiem, t.sk. abu dzelzceļa pušu ērts savienojums gājējiem,
- piebraukšana objektam, to integrējot ceļamā slāvu tilta transporta izkārtojuma mezglā;
- iespēja veidot jaunu dzelzceļa staciju.
4.3.2. saglabājama vietas vēsture un identitāte, ko priekšlikuma arhitektūras veidols izdzēš.
Jāveic 1841. g. dibinātās bij. Kuzņecova porcelāna un fajansa rūpnīcas vēsturisko korpusu arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija un jābalstās uz vēsturiski vērtīgās apbūves integrāciju. Identitāte saglabājama ne tikai plānojuma, telpiskajā un arhitektūras risinājumā, bet arī nosaukumā.
4.3.3. rūpīgi analizējams jaunās apbūves raksturs un augstums ap arhitekta R. Šmēlinga projektēto skolas ēku Slāvu ielā 2.
Skolas ēkas izmantošanas jautājumi risināmi ar Pilsēta izglītības, jaunatnes un sporta departamentu, jebkurā gadījumā saglabājot izglītības funkciju, kurai tā projektēta un būvēta un kā tāda ieslēgta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
4.3.4. īpaša uzmanība pievēršama:
- arhitektūras kvalitātei skatos no ielas un dzelzceļa, t. sk. attiecībā uz transformatora apakšstaciju, vienkāršoto „Maxima” tirdzniecības apjomu un perspektīvo apbūvi aiz stāvvietu bloka;
- jumtu ainavai skatos no Slāvu tilta un daudzlīmeņu transporta izkārtojuma.

E. Bērziņš
A. Kronbergs
A. Sīlis
J. Dambis
S. Ņikiforovs [izņemot 4.jautājumu]A. Cinis
J. Dripe