Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 17.aprīlī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

6. [34.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, S. Ņikiforovs, A. Cinis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, M. Saukāns;
Īpaši aicinātas amatpersonas: E. Krastiņš, G.Princis;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Būvvalde: V. Brūzis;
Rīgas Satiksmes departaments: G. Sovetovs, E. Kalviņa;
Projektēšanas biroju pārstāvji: P. Pussinen, O. Salputra, L. Baltiņa, I. Krūskopa-Kalvele, D. Broks, A. Saimundo, U. Šēnbergs, F. Persyn, H. Devnient;
Pasūtītāju pārstāvji: J. Lampi, U. Acbins, D. Holma, M.Geljots, V. Kuntes, I. Mazjulis, V. Gailītis
Plašsaziņas līdzekļi: K. Iļjinska – Dienas bizness, A. Riekstiņa – Diena, M. Vilemsons – LETA, Sēdi vada: J. Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Gājēju tunelis zem Gogoļa ielas un daudzstāvu autostāvvieta zem 13. janvāra ielas pie tirdzniecības centra „Stockman”; pirmsprojekta priekšlikums [atkārtoti; skatīts 13.12.2007. un 27.03.2008.];
    Projektētājs: birojs „Arplan”;
    Pasūtītājs: t/c „Stockman”.
  2. Multifunkcionāls centrs Eizenšteina ielā 81, būvniecības iecere;
    Projektētājs: birojs „Graf-X”;
    Pasūtītājs: SIA „SCB”.
  3. Teritorijas attīstība starp Mūkusalas ielu, Buru ielu un Kīleveina grāvi, attīstības koncepcija [atkārtoti; skatīts 27.09. 2007. kolēģijas sēdē ];
    Projektētāji: SIA „Uģis Šēnbergs, arhitekts”, SIA „Arhitekta Bērziņa birojs”;
    Pasūtītājs: SIA „Celtniecības Pasaule”.

Kolēģijas lēmums: 1. Gājēju tunelis zem Gogoļa ielas un daudzstāvu autostāvvieta zem 13. janvāra ielas pie tirdzniecības centra „Stockman”; pirmsprojekta priekšlikums [atkārtoti; skatīts 13.12. 2007., un 27. 03. 2008.];
1.1. Atkārtoti atzīmēt, ka plaša gājējiem atvēlēta telpa pilsētvidē, kur augsta gājēju kustības intensitāte, kur izvietojas ēkas ar augstu aktivitātes līmeni – tirdzniecības centrs un kinocentrs un kur koncentrētas sabiedriskā transporta pieturvietas, ir paņēmiens kā atgūt vietas pilsētbūvniecisko kvalitāti.
Ēku priekšlaukuma ideja jāturpina attīstīt ar vērienīgāku risinājumu visas 13. janvāra ielas kontekstā.
Priekšlaukuma forma risināma saskaņā ar transporta plūsmu izkārtojumu.
1.3. Lūgt Rīgas satiksmes departamentu precīzi definēt noteikumus satiksmes risinājumam sakarā ar gājēju tuneļa zem Gogoļa ielas un daudzstāvu autostāvvieta zem 13. janvāra ielas pie tirdzniecības centra „Stockman” izbūvi, vienlaicīgi dodot iespēju veidot kvalitatīvu publisko ārtelpu.
1.4.Pilnveidoto projekta risinājumu informatīvi skatīt kolēģijā. 2. Multifunkcionāls centrs Eizenšteina ielā 81, būvniecības iecere;
2.1. Atzīmēt, ka kopējais plānojuma un telpiskās struktūras risinājums attīstāms, to koriģējot, ko noteiks arī augstsprieguma līnijas trases izmaiņa, likvidējot to iekškvartāla telpā un izvietojot gar pieguļošajām ielām [proti, ar to saistītais aizsargjoslu likums]:
2.1.1. objekts, ieskaitot apstādījumu joslu jāintegrē kopējā mikrorajona plānojuma struktūrā; īpašu uzmanību jāvelta veikala Maxima saiknei gan ar esošo dzīvojamo vidi, gan piekļūšanu no Biķernieku trases puses;
2.1.2. jāattīsta apjomu grupas telpiskā kompozīcija, dažādojot apjomu augstumus un pilnveidojot apjomu formas.
Vismaz vīzijas līmenī tā jārisina kontekstā ar visa krustojuma telpisko kompozīciju.
2.2. Daļēji koriģējams arhitektoniskais risinājums, lai tas tipoloģiski atbilstu piedāvātajām funkcijām [dažādojot risinājumus dzīvojamām un biroja daļām].
Vietas trūkumi – augstsprieguma līnijas izvietojums gar fasādēm un Biķernieku trases radītais trošņu līmenis var prasīt izmaiņas fasādes struktūra [piem., atteikšanos no balkoniem].
2.3. Koriģējami publiskās ārtelpas veidošanas priekšlikumi:
2.4.1. nav pieņemams ielas frontes risinājums ar ekstensīvo stāvvietu, kas ir kontrastā ar ielas gājēju telpas daļu un mehāniski, paralēli ielai veidoto šauro gājēju joslu, kas nav prioritāra gājējam;
2.4.2. veidojams priekšlaukums veikalam,
2.4.3. būtiski pārstrādājams labiekārtojuma priekšlikums iekškvartāla telpā, lai dotu rekreācijas iespējas.
2.4.Multifunkcionālā centra būvniecība realizējama tikai kompleksi vienā kārtā, kā to paredz piedāvātais risinājums.
Ja realizācija tomēr paredzama pa kārtām [piem., 1. kārtā veikals Maxima] – atbilstoši kārtām izstrādāts projekta priekšlikums atkārtoti skatāms kolēģijā. 3. Teritorijas attīstība starp Mūkusalas ielu, Buru ielu un Kīleveina grāvi; attīstības koncepcija.
3.1. Atzīmēt ka pēc iepriekšējās izskatīšanas kolēģijas sēdē, koncepcijas risinājums attīstījies pozitīvi: funkcionālā un telpiskā risinājuma kompozīcijai piemīt skaidrība un pieņemamas tās
3.1.1. plānojuma struktūra ar publisku laukumu virknējumu, ar pie tiem izvietotiem augstuma akcentiem, prognozētu gājēju plūsmu, Daugavas un Kileveina grāvja savienojums ar projektētiem apstādījumu un ūdens elementiem, veidojot kvalitatīvu publisko ārtelpu;
3.1.2. telpiskās struktūra ar pārdomāto 3 augstuma akcentu kompozīciju, kas nav pretrunā ar Daugavas kreisā krasta [DKK] telpiskās kompozīcijas koncepciju, kas pieļauj akcentēt divu maģistrāļu krustpunktu.
Tomēr šajā projekta attīstības stadijā piedāvātie augstuma akcenti ir pārspīlēti to vertikālajā dimensijā un uztverami vien kā idejas pieteikums.
Apbūves akcentu augstums pamatojams kontekstā ar DKK kopējo telpisko risinājumu, tas variējams, saglabājot apjomu slaiduma proporcijas.
3.2. Atzīt, ka atīstības priekšlikums ir laba iestrāde teritorijas detālplānojumam, kurā ietverams mehānisms ar precīziem apbūves noteikumiem lai garantētu visai komplicētās attīstības koncepcijas telpiskās struktūras realizāciju.

E. Bērziņš
A. Kronbergs
S. Nikiforovs