RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 7. februārī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

2. [30.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās: Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, J. Dambis, S. Ņikiforovs, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, M.Saukāns;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Būvvalde: A. Cinis;
Projektēšanas biroju pārstāvji: R.Krieviņš, A. Zlaugotnis, M. Zlaugotnis;
Pasūtītāju pārstāvji: M. Dziedātājs, O.Caune, Ģ.Grāvītis,
Plašsaziņas līdzekļi: A. Riekstiņa – „Diena”, M.Vilemsons, E.Trafanska, – LETA, A.Zvirgzdiņš – A4D Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Tirdzniecības centra „Spice” biroja ēka Remtes ielā – Lielirbes ielā pie Kārļa Ulmaņa gatves, apbūves priekšlikums [atkārtoti pēc16.05.2006. sēdes];
    Pasūtītājs: SIA „Tirdzniecības centrs Pleskodāle”;
    Projektētājs: SIA „Tectum”;
  2. Biroja ēka ar dzīvokļiem Jelgavas ielā 76, projekta priekšlikums;
    Pasūtītājs: Dzintra Ceriņa;
    Projektētājs: arhitekti L. Ernštreite, R. Krieviņš.

Kolēģijas lēmums: 1. Tirdzniecības centra „Spice” biroja ēka Remtes ielā – Lielirbes ielā pie Kārļa Ulmaņa gatves], apbūves priekšlikums.
1.1. Atzīmēt veiksmīgo biroja ēkas arhitektūras konkursa rezultātu – iegūto apjoma formas skulpturālu veidolu, kā novitāti Rīgas augstceltņu arhitektūrā.
Atbalstīt projekta risināju kopumā kā konkursa rezultāta turpinājumu;
1.2. Projekta sastāvā izstrādājams visas t/c „Spice” teritorijas transporta apkalpes risinājums kā arī visas teritorijas publiskās ārtelpas risinājums, ietverot tajā Lielirbes ielu ar sabiedriskā transporta pieturvietu optimālu izvietojumu un saikni starp abām ielas pusēm;
1.3. Lai optimāli attīstītu šo pilsētbūvnieciski nozīmīgo teritoriju, izstrādājama Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves stūra [pašreiz Hondas tirdzniecības centra teritorija] telpiskās attīstības koncepcijas skice, kas izriet konkrētā objekta – jaunās biroja ēkas arhitektoniskā veidola 2. Biroja ēka ar dzīvokļiem Jelgavas ielā 76, projekta priekšlikums.
2.1. Atzīt, ka izteikti atvērtas perimetrālās apbūves priekšlikums konkrētajā stūra situācijā nav pieņemams.
Atzīt par nepieciešamu apbūvi veidot pēc slēgtas perimetrālās apbūves principa [no zemes gabala robežas Jelgavas ielā līdz zemes gabala robežai Bauskas ielā], ar Rīgas perimetrālai apbūves struktūrai raksturīgo stūra akcenta pielietojumu;
2.2. Apbūves raksturam un apdares materiālu pielietojumam jābūt lakoniskam – kontekstā ar Torņakalna apbūves aizsardzības teritorijas raksturu. Arhitektūras kvalitāte meklējama būvapjoma un fasādes struktūras proporcijās.
2.3. Rekomendēt pārskatīt ēkas plānojumu, novēršot nefunkcionālus, sarežģītus un ekonomiski neizdevīgus risinājumus;
2.4. Atzīt ka vietas specifiska kā īpaša pilsētbūvnieciska situācija –šaurā leņķī veidotais stūris pieļauj zināmas atkāpes no saistošajiem noteikumiem ar nolūku iegūt pilsētbūvnieciskā un arhitektūras risinājuma kvalitāti;
2.5. Ņemot vērā vietas [tai skaitā kā trīs ielu - Satiksmes, Bauskas un Jelgavas krustojuma], nozīmīgumu Torņakalna pilsētvides struktūrā, pēc būtības uzlabotu apbūves priekšlikumu jāiesniedz kolēģijā atkārtotai izskatīšanai.

J. Dripe