Mēs nevaram izvairīties no klimata pārmaiņām, kas nākotnē nozīmē vairāk nokrišņu, augstāko jūras līmeni un siltāku laiku. Tas uzstāda Rīgai vairākus izaicinājumus. Ja mēs kā sabiedrība kavēsimies tikt ar šiem izaicinājumiem galā, nākotnē tikšana galā ar klimata pārmaiņu konsekvencēm kļūs dārga, un nākošām Rīdzinieku paaudzēm būs jāpatērē daudz vairāk resursu lai novērstu būtiskus postījumus pilsētai. Pastāv sakarība starp augošo temperatūru uz Zemes un cilvēka darbības izraisītu oglekļa dioksīda koncentrāciju atmosfērā. Mūsdienu pētniekiem par to nav šaubu. Lai gan pārmaiņas notiek globāli, klimata pārmaiņām būs virkne konsekvenču Rīgai pat neskatoties uz to, cik labi mēs spēsim ierobežot oglekļa dioksīda izmešus. Tas mums uzstāda konkrētus uzstādījumus, kuru priekša mums ir jāspēj noformulēt sava pozīcija veidojot un īstenojot pilsētas attīstības stratēģiju.

Pāriet uz:

Klimata pārmaiņas un mainība Rīgā un Latvijā| PSS cēloņi| Pilšetvidews ievainojamība| secinājumi

Lietusgāzes mēneša normas apmēra spēj appludināt Rīgas ielas. Nākotnē pastāv liela varbūtība un vidēji augsta pārliecība, kā šādi notikumi varētu atkārtoties biežāk. Klimata pārmaiņas liek pievērsties sen aizmirstai lietai—pilsētas fizikālām īpašībām lai saprastu cilvēka–pilsētas sistēmas ievainojamību un priekšrocības, ko tā sniedz.

Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē sabiedrības veselību un labbūtību. Tāpēc ir nepieciešama klimata pārmaiņām pielāgošanos stratēģija. Bioloģijas zinātne terminu “pielāgošanas” lieto apzīmējot tādas izmaiņas organisma struktūrā un uzvedībā, kuras palielina tā izdzīvošanas vai veiksmīgu pēcnācēju izaugšanas iespējas. Pielāgošanas klimata pārmaiņām ir process, kura rezultātā sabiedrība samazina tās ievainojamību klimata pārmaiņām vai sabiedrība iegūst no klimata pārmaiņu radītām iespējam.

Latvijā jau tagad tiek ieviesti un plānoti projekti, kuri padara pilsētvidi klimata izturīgu—gan lietus ūdens apsaimniekošanas jomā, gan pretplūdu aizsardzības jomā. Latvijā ir zinātniskie institūti un aizrautīgi pētnieki, kuri spēj saprast ievainojamības faktorus izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas.

Tomēr, pastāv būtiskie izaicinājumi veidojot klimata pārmaiņām pielāgošanas stratēģiju. Patlaban trūkst datu par ekstrēma karstuma ietekmi uz sabiedrību, nav izstrādāta sabiedrības veselības datu apkopošanas sistēma, kas ļautu aplēst pielāgošanas pasākumu izdevīgumu.

Ar klimata pārmainām pielāgošanas stratēģiju, ir iespējams konsolidēt pilsētvides attīstības regulējumu un projektus tā, lai tie kļūtu par nosacījumu pielāgošanas stratēģijas ieviešanai. Lai to panāktu, ir nepieciešama sabiedrības Informētība un izpratnes vairošana, būtisks priekšnoteikums efektīvas rīcības uzsākšanai ir problēmas reprezentācija publiskajā telpā, turklāt tādā veidā, kas pievērš sabiedrības uzmanību. Konkrēti pieredzes stāsti sabiedrību spēj sasniegt.

Neveicot pielāgošanas pasākumus, nākotnē katastrofālo klimatisko notikumu postījumi sabiedrībai izmaksās krietni vairāk nekā paši pielāgošanas pasākumi. Lai gan vērojamas pozitīvas tendences attiecībā uz uzlabojumiem siltināšanas jautājuma regulējumā būvnormatīvos, nepietiekoši tiek risināts gaisa apmaiņas jautājums, kas saistīts gan ar gaisa temperatūru, gan kvalitāti un ēku mikroklimatu. Praksē joprojām vērojami jauni projekti, kuros nav ņemts vērā siltuma balansa jautājums, ēkas un to iedzīvotājus pakļaujot pārmērīgam izsauļojumam un neieplānojot risinājumus pakļautības pārkaršanai mazināšanai.

Klimata pārmaiņas un mainība Rīgā un Latvijā

Šī pētījuma sociālās un telpiskās daļas mērķis ir noskaidrot kādā veidā Rīgas pilsēta un pilsētas dzīvokļu namu kvartāli ir ievainojami klimata pārmaiņu negatīvai iedarbībai. Šajā sadaļā ir trīs galvenās pētnieciskas aktualitātes (inovācijas): 1–gaisa temperatūras un zemes segumu cēloņu sakarību izpēte; 2–pilsētas siltuma salas izpēte ar attālas izpētes palīdzību; 3–kvartālu ievainojamības noteikšana izmantojot kvartālu un to konteksta kompozīcijas analīzi.

Lai arī vidējais vasaras gaisa temperatūras pieaugums periodā no 1795. līdz 2006. gadam ir 0,3 grādi, pēdējās divas desmitgades uzrāda straujāku vidējās temperatūras kāpumu. Arī ekstrēmi karsto dienu skaits, kad maksimālā gaisa temperatūra sasniedz vai pārsniedz 30℃ pēdējo 30 gadu laikā ir ar tendenci pieaugt. Paredzēts, kā klimata pārmaiņu dēl nākotnē būs biežākie un intensīvāki karstuma viļņi. Karstuma viļņi ir periodi kad gaisa temperatūras rādītāju trīs dienas pēc kārtas pārsniedz 27 Celsija grādus.

Karstums pilsēta rada virkni problēmu: vairāki pētījumi Eiropā atklāj, kā karstuma viļņi ir saistīti ar mirstības palielināšanos. Runājot par ar klimata pārmainām saistītiem konkrētiem riskiem, pētījuma dalībnieki norāda gan uz riskiem, kas saistīti ar karstuma viļņiem un pat vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos, gan uz riskiem, kas saistīti ar plūdiem un mitra mikroklimata veidošanos, norādot arī uz gaisa kvalitātes ietekmi uz sabiedrību.

Karstuma viļņi, kā arī vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās var nozīmēt ievērojamu darba spēju samazināšanos, piemēram, pat par vienu iedaļu tiekot pārsniegtai komfortablai gaisa temperatūrai (23°C-27°C), darba spējas var samazināties par aptuveni 20%, kas nozīmē ievērojamus zaudējumus. Turklāt karstums un gaisa temperatūra pacelšanās virs komforta līmeņa var radīt nopietnas un pat paliekošas veselības problēmas. Rezultātā cilvēki var piedzīvot vairākas pārkaršanas pakāpes: karstuma krampjus, pārkaršanu (heat exhaustion), karstuma dūrienu (heat stroke). Smagākiem pārkaršanas stāvokļiem—karstuma dūrienam, bezsamaņai karstuma iespaidā var būt paliekošas sekas – dažādi neiroloģiskie traucējumi, kas ietekmē indivīda darbaspējas un dzīves kvalitāti, kā arī valsts un pašvaldību budžetu (izdevumus, kas saistīti ar veselības aprūpi, pabalstiem u.tml.).

Urbanizētos reģionos un pilsētās klimata pārmaiņas tiek prognozētas palielināt riskus cilvēkiem, īpašumiem, ekonomikai un ekosistēmām, ieskaitot riskus no karstuma stresa, plūdiem, ekstrēma nokrišņu daudzuma, iekšzemes un jūras krasta applūšanu, eroziju, gaisa piesārņojumu, sausumu, ūdens nepietiekamību, jūras līmeņa celšanos un ūdens pieplūdumu vētras dēļ (IPCC, 2014).

Iespaids uz veselību ar uzsvaru uz iespējamām ilgtermiņa sekām gan uz darbaspējām, gan dzīves kvalitāti, kā arī valsts un pašvaldību ekonomiku, ekspertu skatījumā ir argumenti pilsētvides izturības vairošanai klimata pārmaiņu kontekstā. Kā norāda eksperti, pašlaik galvenokārt tiek domāts par īstermiņa problēmām, ko šķietami iespējams novērst operatīvi un ar relatīvi mazākiem līdzekļiem nekā nepieciešams ilgtermiņa pielāgošanās pasākumu īstenošanai.

Ņemot vērā minētās ilgtermiņa ar klimata pārmaiņu izpausmēm saistīto parādību ietekmes jeb riskus, iespējamo zaudējumu apmērs, situāciju nerisinot, ievērojami palielinās, kas nozīmē, ka pielāgošanas virzienu noteikšana un pielāgošanās stratēģiju un pasākumu īstenošana kļūst ekonomiski pamatotāka un sociāli saprotamāka.

PSS cēloņi

Kvartāli un viņu konteksts, kuru fizikālie radītāji tika analizēti kopa ar mikroklimatiskiem mērījumiem

Pilsētās, arī Rīgā, karstuma viļņi ir bīstamāki sabiedrības veselībai pilsētas siltuma salas (turpmāk PSS) efekta dēļ. PSS ir parādība, kas raksturojama kā pozitīva temperatūras anomālija starp pilsētas apbūvēto daļu un apkārtējo, neapbūvēto teritoriju (lauku apvidū). Šī parādība tiek novērota daudzās pilsētās un raksturota ar pilsētas siltuma salas intensitāti, kas ir temperatūru starpība starp pilsētas un piepilsētas zonu. Novērojumi parāda, ka pilsētu centros gaisa temperatūra var būt pat līdz 12℃ augstāka nekā apkārtējos reģionos.

Galvenie PSS cēloņi

Pētījuma ietvaros tika pētīti pilsētvides fizikālas īpašības visā Rīgas teritorijā un detalizēti telpiskie un sociālie faktori septiņos kvartālos dažādajās novietnes pilsētas teritorijā.

Pilsēta ietekme mikroklimatu četros galvenos veidos: 1–pilsētas materiāli—asfalts, bitumens, metāli, smiltis—uzkrāj siltumu, 2–pilsētas apbūve aizsedz debesis, neļaujot pilsētas materiāliem ātri atdziest; 3–apstādījumi un ūdens klātbūtne samazina materiālu un apbūves ietekmi uz gaisa temperatūru, koku trūkums problēmu pastiprina; 4–apbūve samazina vēja ātrumu, tādejādi novēršot siltuma un piesārņojuma pārnesi. PSS fizikālie cēloņi un veidi to mazināšanai aptver pilsētas mikroklimata problēmu lauku. Pilsētas mikroklimats ir klimatiskās anomālijas, kuras pastāv pilsētas teritorijā: augstāka gaisa temperatūra, lēnāks vēja ātrums, vairāk nokrišņu, gaisa, skaņas un gaismas piesārņojums.

Pētijuma problēmu lauks

Karstums ir galvenais cēlonis sliktai gaisa kvalitātei (ķīmiska reakcija kuras rezultātā veidojas piezemes līmeņa ozons, gaisā paliek vairāk piesārņojuma daļiņu, tas iznīcina infrastruktūru un apstādījumus). Ūdens necaurlaidīgs segums un šo segumu dominējošais īpatsvars pilsētas teritorijās—apkaimēs, kvartālos, gan ēku ansambļos, ar zemu albedo ir galvenais PSS cēlonis. Telpu pārkaršana un pieprasījums pēc gaisa kondicionēšanas rada siltuma izmešus, kas rada atgriezenisko saiti ar mikroklimatu. PSS fizikālie un morfoloģiskie cēloņi pārklājas ar: lietusgāžu radītiem plūdiem; gaisa piesārņojuma problēmām; telpu pārkaršanas problēmu (kur gaisa kondicionēšana kā risinājums rada atgriezenisko saiti ar PSS, paaugstinot gaisa temperatūru). Problēmu lauku sastāda gan veselības un produktivitātes, gan dabas katastrofu problēmas.

PSS cēloņi ir arī cēloņi sliktajai gaisa kvalitātei, veselības un produktivitātes riskiem, kā arī ekstrēmo lietusgāžu radītiem plūdiem pilsētvidē. Pilsētas apbūves ģeometrija un materiāli var tajā skaita negatīvi ietekmēt trokšņa līmeni. Savukārt, sociālas un pilsētas funkcionālas problēmas—īpašumtiesību sadrumstalotība un neoptimāla satiksmes organizācija un šo problēmu risinājumi nosaka iespējas novērst pilsētas mikroklimata negatīvo ietekmi.

Līdz šim, šo cēloņu un to seku sakarības etika zinātniski izpētītas. Rīgā tika konstatēta siltuma sala, bet cēloņu seku sakarību empīriskā izpēte netika veikta.

Noskaidroti PSS cēloņi Rīgā

Virsmas temperatūras karte Celsija grādos © SIALVA

Šī projekta ietvaros Rīgas PSS tika pētīta divejādi: 1–izmantojot attālo izpēti un 2– izmantojot gaisa temperatūras mērījumus un veicot zemes segumu aprēķinus.

Aprēķinot dažādus indeksus, kas iegūstami no satelīta attēliem, un LIDAR datiem, kas iegūti ar lāzera skenēšanas metodēm, kā arī no topogrāfiskajām kartēm, tika aprēķinātas sakarības starp virsmas temperatūru un zemes klājumu vai dažādiem indeksiem. Pētījuma gaitā izstrādāti regresijas vienādojumi, kas ļauj aprēķināt virsmas temperatūru atkarībā no 1–ūdensnecaurlaidīgo virsmu īpatsvara, meža un ūdens īpatsvara, dārzu un smiltāja īpatsvara, un 2–no atklātās augsnes indeksa, normalizētā diferences ūdens indeksa, augsnei pielāgota veģetācijas indeksa, uzlabotā apbūves un atklāto vietu indeksa un normalizētā diferences apbūves indeksa.

Klasteranalīze © SIALVA

Veikta klasteranalīze, kuras rezultātā Rīgas pilsētas teritorija iedalīta 8 klasteros kuri raksturo pilsētvides pakļautību PSS negatīvai ietekmei. Grupējot visus datus 8 klasteros, konstatēts, ka galvenie faktori, kas nosaka piederību kādam no klasteriem ir: ūdensnecaurlaidīgo virsmu īpatsvars; augsnes koriģētais veģetācijas indekss; ūdens platību īpatsvars; meža īpatsvars. Noskaidrots, ka visaugstākā pozitīvā sakarība ar virsmas temperatūru no fizikālajiem rādītājiem ir ūdensnecaurlaidīgo virsmu īpatsvaram r=+0.779, savukārt negatīva meža un ūdens īpatsvaram (r=-0.707).

 

Projekta ietvaros veicam gaisa temperatūras mērījumus 2015. gada augustā sākuma, mērot gaisa temperatūru pulksten 6:00, 14:00 un 22:00 divdesmit novietnēs Rīgas dzīvokļu namu kvartālos. Veicot divu mainīgu analīzi, tika noskaidrots, kā būtiskākie faktori dzīvokļu namu kvartālos, kuri veicina PSS intensitātes mainību mērot gaisa temperatūru ir: 1–apstādījumu trūkums dzīvokļu namu kvartālos un to tuvumā, 2–asfalta daudzums un 3–apbūves blīvums.

Novērtējot mērījumu novietņu apkārtējās vides procentuālo apbūvi, zemes virsmas seguma veidu un koku vainagu platību tika konstatēta korelācija starp šiem apkārtējās vides apstākļiem un gaisa temperatūru. Novietnēs, kuru apkārtējā vidē ir lielāks asfaltēto virsmu un apbūves īpatsvars gaisa temperatūra biežāk bija augstāka, nekā vietās, kur dominē zaļa zemsedze un koku vainagi. Būtiskāka apbūves ietekme atklājās izvēlētajos relatīvi zaļajos punktos—to apkārtējā vidē bija vairāk apbūves un tika novērota augstāka gaisa temperatūra.

Veicot gaisa temperatūras un apkārtējās vides apstākļu datu korelāciju konstatēta arī būtiska ietekme uz gaisa temperatūru konkrētā diennakts laikā. Vietās, kur ir liels asfaltēto virsmu un ēku īpatsvars, paaugstināta gaisa temperatūra biežāk fiksēta vakara mērījumos (plkst. 22:00), kas norāda uz siltuma akumulāciju dienas laikā un lēnāku siltuma radiācijas izstarošanu pēc saulrieta.

Tāpat būtiska negatīva korelācija ir starp gaisa temperatūru un koku vainagiem relatīvi bagātākām teritorijām, turklāt tā ir būtiska vakaros. Tātad vietās, kur ir vairāk koku, gaisa temperatūra vakaros pazeminās straujāk, ko var skaidrot ar mazāku siltumenerģijas akumulāciju uz virsmām dienas laikā un temperatūras pazemināšanos evapotraspirācijas ietekmē.

Klimata izturīga Rīga ir tāda pilsēta, kurā tas fizikālās īpašības neiespaido negatīvi iedzīvotāju produktivitāti, veselību un dzīvību. Ierobežojot klimata pārmaiņu un vietējas klimata mainības negatīvo iedarbību, ir iespējams samazināt ar klimata pārmaiņām saistītus sociāli ekonomiskus izdevumus.

Pilsētvides ievainojamība

Esošas pilsētas ievainojamību atklāj: 1–pilsētas pakļautība pilsētas siltuma salai, 2–cilvēku, vietu un infrastruktūras jūtība pret karstuma negatīvo iedarbību, kā arī 3–sabiedrības pielāgošanas kapacitāte. Pilsētvides sistēmu ievainojamība ir konceptuālais ietvars kuru piedāvā ANO aģentūra International Panel for Climate Change (IPCC). Pilsētvides ievainojamības koncepts kalpo kā tilts starp zinātni un kontekstu konkrētas vietas, šī pētījuma gadījumā—Rīgas dzīvokļu namu kvartālos. Tas ir izaicinājums līdz šīm veiktajai empīriskai pētniecībai par PSS cēloņiem divu iemeslu dēļ: 1–stratēģiskajā plānošanā, teritoriālā plānošanā, pilsētbūvniecībā, kā arī būvniecības procesa plānošana projektētāji saskarās ar konfliktējošo un sasaistītu problēmu lauku savukārt 2–empīriskajā vides zinātnē kontekstuālie faktori tiek ignorēti datu trūkuma dēļ.

 

Zinātnes izmantošana pilsētvides attīstības plānošanā ir tulkošanas process. Lai lokalizētu katrā izvēlētajā kvartāla zināšanas par pilsētas mikroklimata cēloņiem, kontekstu kur problēma ir aktuāla, un telpisko konfigurāciju, kura nosaka konkrētas mikroklimata problēmas klātesamību, tika izstrādāti pieci klimata izturīgas pilsētas principi. Par pamatu principu formulēšanai kalpoja iepriekš pieminētais problēmu lauks. 1-“Klimatam atbilstošā pilsētas forma” apraksta pilsētas materiālu ietekmi dažādajos mērogos. 2-“Izsauļota un nepārkarstoša dzīvošana” parāda veidus, kā pilsētvides struktūra jeb formas orientācijas ietekme mikroklimatu. 3-“Izvedināmā un komfortabla pilsēttelpa” apraksta virsmas raupjuma ietekmi uz siltuma un piesārņojuma pārnesi. 4-“Vietēja satiksme”: kvartāla pielāgošanas kapacitāte, nepieciešamība pēc necaurlaidīgu segumiem kvartālos. 5-“Koptelpa”: kvartāla pielāgošanas kapacitāte, iespējā ievest pielāgošanas aktivitātes un telpas kontrole.

Ceļa karte kvartālu pielāgošanai

Ievainojamākie kvartāli—Rīgas centram, jaunie dzīvokļu namu rajoniem (Ziepniekkalns, Pļavnieki, Zolitūde) mazāk—centra perifērijā (Grīziņkalns) un vecākajos Pēckara apkaimes (Imantā, Juglā). Purvciemā tika konstatētas nelabvēlīgas tendences apkaimes telpiskās attīstības plānošanā un attīstības procesā.

Centrā apkaimes un kvartāli ir pakļauti pilsētas siltuma salas negatīvām ietekmēm—kvartālā starp Brīvības, Stabu, Tērbatas un Ģertrūdes ir vienlaidus siltuma sala, savukārt Grīziņkalnā starp Čaka, Artilērijas, Krāsotāju un Tallinas siltuma sala intensīvākā ir tikai rūpniecības apbūves ansambļos.

Vēsturiskajā centrā un centra perifērijā (Avotos, Grīziņkalnā) būtiskāk ir palielināt apstādījumu—koku lapotnes daudzumu lai veicinātu siltuma salas intensitātes samazinājumu caur iztvaikošanu un aizēnojumu. Ieteicams saglabāt mazstāvu apbūvi zemesgabalos ar relatīvi zemu blīvumu un intensitāti,

veicināt šo pagalmu apzaļumošanu ar kokiem. Apsvērt veidot otro bulvāru loku virzienā Rīgas 1. slimnīca—Dailes teātris—Matīsa tirgus.

Līdz ar to centra kvartālos būtiskākais ir palielināt 1–koku lapotnes īpatsvaru, jo koki samazina PSS negatīvo ietekmi gan pateicoties iztvaikošanai, gan pateicoties brauktuvju noēnojumam. Kokus ieteicams izvietot tuvāk ielas asij. 2–asfalta virsmas samazināšanai, varētu tikt paveikta samazinot asfaltēto brauktuvju platumu. 3–zaļo zonu veidošana centra Ziemeļaustrumu daļā Matīsa tirgus apkaimē, paredzot arī lietus ūdens uzkrāšanas baseinus, tādejādi samazinot centra ievainojamību lietusgāžu radītiem plūdiem. Līdzīgi pasākumi arī Grīziņkalna kvartāla—ielu koku lapotnes īpatsvara palielināšana un iespējams, industriālo objektu jumtu apzaļumošana vai krāsošana ar balto krāsu.

Apstādījumu trūkums Centrā un perifērijā ir novērojams arī vēlākajos Pēckara kvartālos, piemēram Ziepniekkalnā—koku lapotnes procentuālais īpatsvars ir viszemākais Pēckara kvartāla izlasē un raksturīgs jaunākajiem kvartāliem (arī Pļavniekiem un Zolitūdē). Papildus, kvartāla kontekstā ir daudz ūdensnecaurlaidīgu segumu, kas veicina vienlaidus siltuma salas rašanos. Kompozicionāli ievietota apbūve neveicina kvartāla esošā siltā gaisa un piesārņojuma izvedināšanu, jo pēcplūsmas režīms aizkavē gaisa apmaiņu.

Ziepniekkalnā būtu nepieciešams palielināt apstādījumu īpatsvaru ziemeļu-dienvidu virzienā orientētās ielās, kā arī samazināt asfalta īpatsvaru mikrorajona centrā—piemēram, pārveidojot iepirkšanas centru, apzaļumojot tā jumtu un novietojot autostāvvietas zem vai virs tā. Zemo apjomu—iepirkšanas centra un pirmsskolas izglītības iestāžu jumtus būtu ieteicams apzaļumot, jo tie var iespaidot gaisa temperatūras paaugstināšanos.

Imantā savukārt ir “viszaļākais” kvartāls ar relatīvi zemu ūdensnecaurlaidīgu segumu īpatsvaru. Imantā ir viens no zemākajiem auto novietņu nodrošinājumiem starp izvēlētajiem kvartāliem—viena auto novietne uz desmit dzīvokļiem kvartāla mērogā.

Purvciema kvartāli ir mazāk pakļauti siltuma salām, bet tomēr daži siltuma avoti novērojami gar galvenajām ielām—tirdzniecības centri ar autostāvvietām un garāžu kooperatīvi.

Tika apskatīti divi kvartāli kuri tapuši visintensīvākā būvniecības periodā laikā—no 20.gs. sešdesmito gadu beigām līdz astoņdesmito gadu vidum. Purvciema-1 kvartālā ir svarīgi nodrošināt apstākļus koptelpas radīšanai—patlaban īpašuma tiesības ir sadrumstalotas. Tas ļautu veikt jebkādas pielāgošanas pasākumus kvartāla līmenī. Piebraukšanu un auto novietnes būtu iespējams risināt kvartāla un viena ansambļa-pagalma līmenī. Līdzīga situācija ir Purvciema-Dudajeva ielas apkaimē: sākuma jānodrošina koptelpa, tad var ķerties klāt piebraukšanas un auto novietņu jautājumiem. Jāatzīmē, kā šādi pasākumi būtu jāveic visos Pēckara kvartālos, jo zemes kadastrs neatbilst kvartālu formai un struktūrai.

Tālākie soļi—ceļa karte stratēģiskai plānošanai

Pētīt PSS cēloņu svarīgumu statistiski, izmantojot gaisa temperatūras mērījumus. Saprast pēdējo desmitgadu urbanizācijas ietekmi uz PSS cēloņiem izmantojot attālo izpēti.

Rādīt prognozējošo modeli mikrorajona mērogā (R300m) komforta līmeņa radītajiem esošajai situācijai un veicot pielāgošanos pasākumus.

Skaidrot sabiedrībā urbanizācijas ietekmi uz mikroklimatu, veselibu un dzīves kvalitāti.

Veicināt zinātnes pielietošanu RTIAN, stratēģijā un Departamentu projektos (attīstības, vides, satiksmes), veicot tulkošanu no cēloņu–seku sakarības caur iespēju meklējumiem. Tas ir atkarīgs no starpniekiem, lai nodemonstrētu potenciālu, uzņēmējus, lai attīstītu sadarbības tīklus svaigajā teritorijā, un ekonomiskas iniciatīvas lai konsolidētu pielietojumu.