RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2007. gada 27. septembrī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

13.[24.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A.Sīlis, A. Kronbergs, J. Dambis, S. Ņikiforovs, J.Dripe;
Kolēģijas goda locekļi: G.Asaris, S.Grava;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, A. Kreislers, J. Domburs;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Projektēšanas biroju pārstāvji : U.šēnbergs, H.Gūtmane, L. Leitāne, M. Gerauts, J.Zvejnieks, A. Kleinbergs, V. Rauhvargere, Z.Jauja, L.Brūvere;
Pasūtītāju pārstāvji: A. Tauriņš, D. Hasana, V. Gailītis;
Plašsaziņas līdzekļi: K.Iļjinska – BNS, A.Zvirgzdiņš – A4D, I.Drazdovska – „Dienas bizness”, I.Vatoļins – „Čas”, I. Martinsone, I. Zībarte. Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Multifunkcionāla apbūve Brīvības ielā 187, Etnas ielā 12; būvniecības iecere;
    Projektētājs: projektēšanas birojs „Arhis”,
    Pasūtītājs: „Arca Noae Development”;
  2. Dzvokļu un darījumu iestāžu komplekss Slokas ielā 181; būvniecības iecere;
    Projektētājs: „Birojs A”,
    Pasūtītājs: „MRE”;
  3. Komplekss „Buru sala” Mūkusalas ielā 45/47; attīstības koncepcija teritorijai starp Mūkusalas ielu, Buru ielu un Kileveina grāvi;
    Projektētājs: „Uģis Šēnbergs, arhitekts”, Beļģijas arhitektu birojs 51N4E,
    Pasūtītājs: SIA „Celtniecības pasaule”.

Kolēģijas lēmums: 1. Multifunkcionāla apbūve Brīvības ielā 187, Etnas ielā 12; būvniecības iecere.
1.1. Konkursa rezultātā iegūtā projekta priekšlikuma plānojuma principi koriģējami:
1.1.1. Ņemot vērā ka teritorija atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Rīgas vēsturiskais centrs” robežās un tās plānojuma struktūrai jāatbilst „Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem”, jāparedz:
- kvartālu perimetrālās apbūves princips,
- Etnas ielas pagarinājums līdz Mazajai Klijānu ielai, saskaņā ar apstiprinātajām ielas sarkanajām līnijām, kas pilnveidotas no teritorijas struktūras sakārtošanas un transporta risinājuma viedokļa;
1.2. Iekškvartālu gājēju ceļš - pasāža veidojama plašāka ar izvērstāku, uzsvērtāku ieejas daļu no Brīvības ielas puses;
1.3. Esošās apbūves nojaukšana pamatojama, nosakot un izvērtējot ēku kultūrvēsturisko vērtību;
1.4. Koriģējami konkursa projekta telpiskā un arhitektoniskā risinājuma principi:
1.4.1. Apbūve gar Brīvības un Mazo Klijānu ielu risināma, saskaņā ar vēsturiskā centra pilsētvidei raksturīgajiem fasāžu struktūras veidošanas paņēmieniem un detaļu mērogu;
1.4.2. Ņemot vērā, ka projektējamā kompleksa apjoms uz Brīvības un Mazās Klijānu ielas stūra pilsētas struktūrā ieņem īpašu vietu [ievads vēsturiskajā centrā no Vidzemes puses, atrašanās skata leņķī virzienā no Gaisa tilta, jo blakus kvartāls ir ar iedziļinājumu pret Brīvības ielu, kā arī atrašanās Krišjāņa Barona ielas asī], īpaša uzmanība pievēršama stūra akcenta izvietojumam, formai un orientācijai konkrētajā ielu telpā.
Atzīt ka vietas statuss pieļauj zināmas atkāpes no saistošajiem noteikumiem [kopapjoma augstums virs 24 m, stūra akcenta kopējais grīdas laukums virs 5% no stāva kopējā grīdas laukuma] ar nolūku iegūt pilsētbūvnieciskā un arhitektūras risinājuma kvalitāti. Galīgais lēmums šajā jautājumā var tikt pieņemts Rīgas vēsturiskā centra padomē, uz sagatavotu pilsētbūvnieciskas analīzes materiālu pamata;
1.5. Ieteikt izvērtēt paredzamo funkciju [tirdzniecības, darījumu, dzīvojamās] savstarpējās procentuālās attiecības, analizējot konkrēto pilsētbūvniecisko un transporta situāciju kā arī izvērtēt iespēju lielveikalu reducēt uz vairākiem mazākiem veikaliem, kas raksturīgi vēsturiskā centra pilsētvidei;
1.6. Ieteikt iekļaut attīstāmajā teritorijā zemes gabalu ar vizuāli mazvērtīgu koka ēku Brīvības ielā 195, lai gar ielas fronti iegūtu kvalitatīvu jaunu apbūvi.
1.7. Koriģētais priekšlikums izskatāms Būvvaldes padomes sēdē un informatīvi skatāms kolēģijas sēdē. 2. Dzīvokļu un darījumu iestāžu komplekss Slokas ielā 181; būvniecības iecere.
2.1. Kompleksa telpiskais un arhitektoniskais risinājums ņemams par pamatu un attīstāms, lai ienestu jaunu, mūsdienīgu kvalitāti savulaik izveidotajā mikrorajona pilsētvidē, t.sk. meklējot jaunu risinājumu vienlaidus viesnīcas apjomam gar Slokas ielu - veidojot cilvēkam atbilstošu mērogu apjomu kārtojumā;
2.2. Panākama publiskās ārtelpas kvalitāte attiecībā uz funkcionālu gājēju ceļu struktūras izveidošanu, ko apgrūtina dažādu funkciju sadalījums pa apjomu stāviem;
2.3. Atbalstīt iespējamo maksimālo stāvu skaita palielinājumu par 35% - līdz 12 stāviem, kas dotu iespēju veidot ainavisku ārtelpu; Ja Būvvalde pieņems attiecīgu lēmumu, 12 stāvu apjomi izvietojami daļā pie projektējamās ielas –Anniņmuižas bulvāra augstbūvju virzienā. 3. Komplekss „Buru sala” Mūkusalas ielā 45/47; attīstības koncepcija teritorijai starp Mūkusalas ielu, Buru ielu un Kileveina grāvi.
3.1. Kā pozitīva atzīmējama abu konkursa uzvarētāju arhitektu kolektīvu sadarbība, kuras kopdarbā integrēti būtiskākie katra atsevišķā projekta plānojuma struktūras elementi, t. sk. kanāls un laukums;
3.2. Atzīmēt nepieciešamību kopējo plānojuma un telpisko struktūru veidot kontekstā ar Kileveina grāvi, kā tas tika risināts abos konkursa projektos;
3.3. Meklējams risinājums laukuma un krastmalas funkcionālai sasaistei;
3.5. Augstumu palielināšana daļai ēku virs atļautajiem 6 stāviem, kas dod iespēju veidot kompozicionāli bagātu telpisko struktūru, principiāli atbalstāma. Konkrētu lēmumu par maksimāli pieļaujamo stāvu skaitu iespējams pieņemt tikai pēc Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas izstrādāšanas – orientējoši š.g. beigās;
3.4. Izvērtējami un risināmi jautājumi, kas saistīti ar ūdenstransportu – tā pārvietošanos un piestātnēm saistībā ar konkrētā peldlīdzekļa prasībām.