Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2007. gada 12. jūlijā
Latvijas Arhitektu savienība, Rīgā, Torņa ielā 11/15

10.[21.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A.Sīlis, A.Kronbergs, E.Bērziņš, J. Dambis, S.Ņikiforovs, J.Dripe;
Kolēģijas goda locekļi: A.Roze;
Kolēģijas padomnieki: J.Krastiņš, M.Gailis;
Īpaši aicinātas amatpersonas: J.Birks;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R.Bula, Z.Redberga;
Rīgas pilsētas būvvalde: A.Cinis, V.Brūzis;
Pilsētplānošanas pārvalde: I.Staša;
Projektēšanas biroju pārstāvji: E.Beernardets, J.Lasis, J.Gertmanis,  J.Jakubovs, P.Surikovs, R.Karpenko, V.Rimša;
Pasūtītāju pārstāvji: L.Romane, I. Šihmans, J.Motte, A.Balodis,
Plašsaziņas līdzekļi: J.Domburs – LTV, K.Iļjinska – BNS, M.Vilemsons – LETA. Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Teritorijas pie Skanstes, Hanzas un Strēlnieku ielām būvniecības iecere (atkārtoti).
    Projektētāji: arhitektu biroji „8 a. m.”, „Nams”, „Arhis”;
    Pasūtītājs: SIA „Latmes Building”.
  2. Daudzstāvu dzīvojamās ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 55 būvniecības iecere.
    Projektētājs: A.G.BIROJS;
    Pasūtītājs: A. Romanovs.
  3. Daudzstāvu dzīvojamo ēku un biroja ēkas Dzelzavas ielā būvniecības iecere.
    Projektētājs: SIA „Progress-Projekts”;
    Pasūtītājs: SIA „C.M.R. Nami”.

Kolēģijas lēmums: 1.Teritorijas pie Skanstes, Hanzas un Strēlnieku ielām būvniecības iecere (atkārtoti).
1.1. Atzīmēt investoru ieguldījumu vienotā projektējamās teritorijas plānojuma un telpiskās struktūras analīzē.
1.2. Ņemot vērā UNESCO nostāju, ka augstceltnes, to izvietojums, koncentrācija un apjomu augstums Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā (RVC AZ), ko paredz pilsētplānošanas dokumenti un attīstības koncepcijas, nav vērtējami viennozīmīgi no kultūrvēsturisko vērtību aizsardzības viedokļa, kā arī, ņemot vērā, ka Rīgas izslēgšanas iespēja no Pasaules mantojuma saraksta nav pilsētas interesēs, atzīt:
1.2.1. atkārtoti (kolēģijas 28.09.06. sēdes protokols nr. 6), ka biroja „Nams” piedāvātais objekta Hanzas un Strēlnieku ielu stūrī apjoma augstums joprojām nav pārliecinošs kontekstā ar esošo vēsturisko RVC apbūves struktūru, kur tas izvietojas;
1.2.2. ka RVC plānā konkrētajā vietā maksimāli pieļaujamais apjoma stāvu augstums – 16 stāvi – nav rekomendējams apjoma risinājumā, kas izvietots pasaules mantojuma vietā – Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.
1.3. Biroja „Arhis” priekšlikums apbūvei Hanzas ielā 14b atzīstams un attīstāms tālāk, ņemot vērā ka:
1.3.1. apbūve var būt vairāk vai mazāk akcentēta, bet nav pārsniedzams maksimāli pieļautais 12 stāvu augstums. Apjomu augstuma diference meklējama atļautā augstuma robežās,
1.3.2. viesnīcas funkcija klasificējama kā dzīvojamā funkcija (pilsētas centrā pie maģistrālas ielas viesnīca ir pat piemērotāka par dzīvojamo ēku);
1.3.3. apstādījumu josla gar Skanstes ielu attiecināma galvenokārt uz ielas vides labiekārtojumu, bet tā daļa, kas ir ārpus ielas sarkanajām līnijām, kļūst par apbūves ieceres organisku labiekārtojuma un apzaļumojuma sastāvdaļu, var tikt ietilpināta apbūvējamā zemes gabala brīvās teritorijas rādītājā.
1.4. Biroja „8.a.m.” priekšlikums apbūvei Hanzas ielā 14a pilnveidojams, atzīstot iepriekšējo apjoma risinājumu par telpiski interesantāku.
1.5. Atkārtoti (kolēģijas 02.11.2006. sēdes protokols Nr. 8) atzīstot, ka laukuma Hanzas un Skanstes ielu stūrī apbūve principā pieļaujama, atzīmēt ka laukuma izmantošanas veids pakārtots Hanzas ielas tuneļa risinājumam. Teritorija nav apbūvējama pilnībā, paredzot gan apbūvi ar publisku funkciju, gan laukumu pie tās. Apbūves optimālais augstums līdz 2 stāviem.
1.6. Jāturpina vienotā projektējamās teritorijas publiskās ārtelpas analīze, izvērtējot to no gājēju kustības aspekta un par šīs kopējās pilsētvides struktūras kodolu pieņemot laukumu teritorijas centrā.
1.7. Lūgt Pilsētas attīstības departamentu sadarbībā ar Satiksmes departamentu:
1.7.1. izstrādāt kopēju telpiskās un transporta attīstības modeli Skanstes un Hanzas ielām pieguļošajai jaunattīstības teritorijai;
1.7.2. noteikt investoru infrastruktūras maksājumu un pilsētas līdzekļu izmaksas, kas paredzamas Rīgas domes 2008.g. budžetā, sakarā ar Hanzas tuneļa savlaicīgu projektēšanu un izbūvi, kas būtiski svarīgs šīs teritorijas attīstībā. 2. Daudzstāvu dzīvojamās ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 55 būvniecības iecere.
2.1. Būvniecības ieceri nevar izskatīt pēc būtības, jo zemes gabalā esošā 3 stāvu mūra ēka, kas attīstības priekšlikumā aizstāta ar jaunu 4 stāvu apjomu, Rīgas vēsturiskā centra plānojumā paredzēta saglabāšanai un tās demontāžai atļauja nav dota, kā arī notecējis plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņš.
2.2. Izstrādājams jauns būvniecības ieceres priekšlikums, izmantojot divas iespējas:
2.2.1. esošās 3 stāvu mūra ēkas saglabāšanu;
2.2.2. esošās 3 stāvu mūra ēkas nojaukšanu, ja ēkas kultūrvēsturiskās vērtības pārvērtēšanas rezultāti pieļaus tās nojaukšanu, jaunās ēkas tektonisko un arhitektūras risinājumu veidojot atbilstošu pilsētvides raksturam.
2.2.3. Jaunā iekškvartāla apjoma galīgais arhitektoniskais veidos risināms kontekstā ar Valdemāra ielas apbūves fronti – neradīt disharmoniju apbūves mērogā skatos no Valdemāra ielas pretējās puses. 3. Daudzstāvu dzīvojamo ēku un biroja ēkas Dzelzavas ielā būvniecības iecere.
3.1. Projekta priekšlikums attīstāms tālāk, saglabājot 1. stāva publisko funkciju, t.sk., bērnudārzu. Īpaša uzmanība pievēršama fasāžu arhitektūras kvalitātei, apdares materiālu kvalitātei un tonalitātei.
3.2. Rūpīgi izvērtējama plānojamās teritorijas publiskā ārtelpa un tās iekļaušanās pieguļošajā pilsētvidē. Publiskā ārtelpa veidojama paredzot apstādījumus.
3.3. Priekšlikuma arhitektūras kvalitāte jāizvērtē būvvaldes padomes sēdē. 4. Ņemot vērā kolēģijas locekļu vairākuma viedokli, lūgt Pilsētas attīstības departamentu ierosināt izmaiņas Būvniecības likumā, nolūkā racionāli sakārtot projektu izstrādāšanas un projektu izvērtēšanas secību, par optimālu pieņemot situāciju, kad jau būvniecības iecerei tiek izsniegti noteikumi uz juridiska - apbūves noteikumu pamata un saskaņā ar kuriem sākas radošais – projektēšanas darbs, kas tad arī var tikt vērtēts.

A.Sīlis
A.Kronbergs (izņemot 1. jautājumu)
E.Bēziņš
J.Dambis
S.Ņikiforovs (izņemot 1. jautājumu)
J.Dripe