RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2007. gada  17. maijā
Latvijas Arhitektu savienība, Rīgā, Torņa ielā 11/15

7.[18.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:  
Kolēģijas locekļi:  A.Sīlis, A.Kronbergs, E.Bērziņš, J.Dambis, S.Ņikiforovs, J.Dripe;
Kolēģijas goda locekļi: G.Asaris;
Kolēģijas padomnieki:  J. Krastiņš, A. Kreislers, M. Gailis;
Īpaši aicinātas amatpersonas: E.Krastiņš;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R.Bula, Z.Redberga;
Rīgas pilsētas būvvalde: A.Cinis, B.Livkišs;
Projektēšanas biroju pārstāvji:  L.Saško, A.Panovs, A.Purvišķis, A.Saks, T.Bjorklunds, R.Barbitari, J.Nikolajevs, M.Apsītis, D.Doronzo;
Pasūtītāju pārstāvji:  R.Osinovskis,  A.Cepurītis, R.Trautmanis, A.Čaikovskis, A.Lunso, L.Žagara, R.de Cesaro, P.Cesare, P.Mele, C.Trentin;                        
Prese:  E.Goze – Diena,  A.Zvirgzdiņš – A4D,
Tulks: I.Trillo Sēdi vada:  J.Dripe, R.Bula Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Multifunkcionāla kompleksa būvniecības iecere Krasta ielā (atkārtoti),
    Projektētājs: „SWECO”,
    Pasūtītājs: „W Riepas”.
  2. Daudzstāvu dzīvojamo un biroju ēku grupas Rusova ielā 1 skiču projekts,
    Projektētājs: Milano Holding Group,
    Pasūtītājs: SIA Mežaparks Plaza.
  3. Daudzstāvu dzīvojamās ēkas Brīvības gatvē 408 būvniecības iecere,
    Projektētājs: Arhitektes L. Saško birojs,
    Pasūtītājs: I. Masalovs, L. Kučera.

Kolēģijas lēmums: 1. Multifunkcionāla kompleksa būvniecības iecere Krasta ielā (atkārtoti).
1.1. Atzīmēt kompleksa telpiskās kompozīcijas kvalitatīvās izmaiņas pēc priekšlikuma korekcijas atbilstoši Pilsētas arhitekta kolēģijas 22.03.2007.g. sēdes ieteikumiem. Kopumā projekts atbalstāms, risinot tālāk minētās piezīmes. Koriģētais telpiskās struktūras modelis attīstāms ar noteikumu, ka netiek pārkāpts pilsētas attīstības plānā maksimāli pieļautais apbūves augstums. Telpiskā uzbūve analizējama skatu punktos no Salu tilta un kontekstā ar Vecrīgas siluetu (kā norādīts kolēģijas 22.03. 2007.g. sēdes lēmumā).
1.2. Jāizstrādā kopēja plānojuma struktūra (kopā ar daudzfunkcionālo kompleksu Krasta ielā 5 - projektētājs „Venta Didrihsona arhitektūras studija” un autocentru Krasta ielā 3 - projektētājs SIA „K&J Partners”) visai Zvirgzdusalas teritorijai līdz Salu tiltam, ar priekšlikumiem par:
- sociālās infrastruktūras objektu izvietojumu,
- gājēju un autotransporta plūsmām,
- gājēju saikni ar teritoriju otrpus Krasta ielai un uzejām uz salu tiltu,
- krastmalas attīstību, paredzot saikni ar teritoriju otrpus Salu tiltam un piestātni ūdens transportam.
1.3. Attiecībā uz atsevišķu apjomu risinājumiem atzīmēt, ka:
- biroju ēkas simetriskajam risinājumam nav pamatojuma,
- precizējama funkcionālā saikne starp biroju ēkas galveno ieeju un garāžu bloku,
- garāžu bloka apjoma vienkāršotais risinājums ir kontrastā ar pārējo apbūvi.
1.4. Pēc atkārtotas attīstības priekšlikuma korekcijas, novēršot minētos trūkumus, iecere informatīvi skatāma kolēģijas sēdē.
1.5. Atzīmēt kolēģijas padomnieka, uzņēmēja A.Kreislera viedokli, ka pilsētas attīstības plānā 2006.- 2018.gadam paredzētā  Zvirgzdusalas pilnīga apbūve, pēctecīgi nesaglabājot to daļēji kā dabas pamatnes teritoriju, kas pieejama publiski, un  pieļaujamo apbūves augstumu nosakot līdz pat 24 stāviem, – ir pilsētbūvnieciska kļūda. 2. Daudzstāvu dzīvojamo un biroju ēku grupas Rusova ielā 1 skiču projekts.
2.1. Atzīmēt, ka zemes gabala plānojuma struktūra un ēku apjomu formveides paņēmieni orientēti uz principiem, kas vietējā arhitektūras praksē līdz šim nav tikuši lietoti, un sabiedrība tos uztvers kā svešus.
2.2. Ņemot vērā, ka 24 stāvu augstie ēku apjomi būs uztverami no netiešā tuvumā esošās Mežaparka teritorijas - ekstensīvas mazstāvu  apbūves meža parka pilsētvidē, kas ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, un pamatojoties uz  Florencē parakstīto Eiropas ainavu aizsardzības konvenciju, izvērtējama iespēja koriģēt  ēku apjomu formas (īpaši to augšējās daļās) un apjomu artikulāciju kontekstā ar vietējām tradīcijām.
2.3. Lūgt Rīgas Domi, izvērtējot Ziemeļu trases variantu, ņemt vērā kolēģijas viedokli, ka  trases Mežaparka posmā pilsētvides kvalitāti var garantēt tikai tuneļa variants.
2.4. Atzīmēt kolēģijas locekļa arhitekta E.Bērziņa viedokli, ka pilsētas attīstības plānā 2006.-2018.gadam Mežaparkam piegulošās teritorijas apbūves augstums, kas var pārsniegt 25 stāvus, - ir nemotivēts un atzīstams par pilsētbūvniecisku kļūdu. 3. Daudzstāvu dzīvojamās ēkas Brīvības gatvē 408 būvniecības iecere.
3.1. Atzīmēt, ka, izvietojot augstceltnes apjomu uz Brīvības ielas apbūves līnijas, tiek izjaukta telpiskā struktūra apbūvei starp Šmerļa mežu un Murjāņu ielu, kur augstceltnes ir  uzslēgtas uz Brīvības gatvei paralēlās Vangažu ielas un attiecībā pret Brīvības gatvi veido otrās un trešās frontes apbūvi.
3.2. Projektējamā daudzstāvu apjoma izvietojums Brīvības gatves pirmajā apbūves frontē pieļaujams, ja analoga plānojuma un telpiskā attīstības struktūra tiek noteikta kvartāliem Brīvības ielas posmā starp Šmerļa mežu un Murjāņu ielu un konsekventi tiek realizēta Pilsētplānošanas pārvaldē un Būvvaldē.
Kvalitatīva pilsētas telpas attīstība jo īpaši nozīmīga ir kontekstā ar Brīvības ielas – Brīvības gatves kā galvaspilsētas galvenās ielas statusu.
3.3. Izstrādājot Brīvības gatves posma apbūves attīstības modeli, ieteikt izmantot tādas apjomu proporcijas, t.sk., attiecībā uz ēku Brīvības gatvē 408, kas telpiski neiesniegtos otrās apbūves frontes zonā.
3.4. Pirmsprojekta stadijā atbilstoši kolēģijas lēmumam koriģētais apbūves priekšlikums  un Brīvības gatves posma starp Šmerļa mežu un Murjāņu ielu apbūves attīstības modelis (apbūves frontes arhitektoniski telpiskās attīstības priekšlikums – vides konteksts)  izskatāms Būvvaldes sēdē.

J.Dripe