Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2007. gada 19. aprīlī
Latvijas Arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

5. [16.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: J.Dambis, E.Bērziņš, P.Strancis, J.Dripe;
Kolēģijas goda loceklis: G.Asaris;
Kolēģijas padomnieki: J.Krastiņš, A.Kreislers, M.Gailis;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R.Bula, Z.Redberga;
Rīgas pilsētas būvvalde: A.Cinis;
Projektēšanas biroju pārstāvji: B.Deslandes, M.Aizsils, M.Brūze, A.Kozorovicka, D.Brezinska, M.Važa, J.Bidzāns;
Pasūtītāju pārstāvji: M.Bejentsevs, I.Stepanovs, J.Tukāns, J.Pētersons, M.Molls;
Prese: L.Lazdiņa – Diena, A.Zvirgzdiņš – A4D;
Tulks: M.Sosāre. Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Biroju centrs Krasta ielā 99 (būvniecības iecere) - atkārtoti
    Projektētājs: arhitektu firma „KUBS”
    Pasūtītājs: SIA „D Tilts Holding”.
  2. Biroja ēkas projekts Turgeņeva ielā 8 (pirmsprojekta priekšlikums)
    Projektētājs: SIA „M un V Brūzis”
    Pasūtītājs: SIA „Mūsu īpašums”.
  3. Viesnīcas projekts Elizabetes ielā 71/73 (tehniskais projekts) - atkārtoti
    Projektētājs: arhitektu biroji „NAMS” un „ARCHItrāvs”;
    Pasūtītājs: Linstow International.

Kolēģijas lēmums: 1. Biroju centrs Krasta ielā 99 (būvniecības iecere) – atkārtoti:
1.1. Atzīt, ka projekta korekcija atbilstoši kolēģijas 07.12.2006.g. sēdes lēmumam (protokolam Nr.10, punkts 2) devusi kvalitatīvu uzlabojumu, – izlīdzsvarota kopējā apjoma kompozīcija un proporcijas kontekstā ar izstrādāto apkārtējās vides attīstības telpiskā dizaina modeli.
1.2. Elipses veida apjomu kopforma saglabājama un attīstāma tālāk. Meklējams veids, kā panākt, lai elipse kā formas sākotnējā vērtība būtu uztverama ne tikai no tālākiem punktiem, bet arī no tuvākiem -, piemēram, apvienojot atsevišķos apjomus to augšdaļā ar pārejām..
1.3. Paredzēt augstvērtīgu apdares materiālu pielietojumu savienojumā ar fasādes risinājuma augstu tehnoloģisko līmeni.
1.4. Atbalstāms priekšlikums par apstādījumu un ūdens tēmas ievešanu plānojuma un telpiskajā struktūrā kā „ķīļa” elementu no Daugavas līdz objektam. 2. Biroja ēkas projekts Turgeņeva ielā 8 (pirmsprojekta priekšlikums):
2.1. Netradicionālais Turgeņeva un Timoteja ielu stūra akcenta izvietojuma veids atbalstāms. Atbalstāms arī ķieģeļa pielietojums ēkas apdarē - kā pāreja no blakusesošā apjoma uz jauno projektējamo.
2.2. Stūra akcenta cilindra forma attīstāma, analizējot apjoma proporcijas, uzbūves kompozīciju un izvērtējot augstuma artikulācijas pielietojumu. Stūra akcents analizējams kontekstā ar pareizticīgo baznīcas apjomu Gogoļa ielā 9, kuram jādominē dotajā pilsētvidē.
2.3 Telpiski aktīvais „spārnu” motīvs, ko veido pārkaru elementi, kas pa vertikāli pārkāpj esošo būvlaidi un kontrastē ar uzsvērti vertikālo blakusesošās fasādes dinamiku, kā arī mazina stūra akcenta nozīmi, - ir problemātisks risinājums. Vietas kultūrvēsturiskās vērtības akcentēšanai meklējams cits paņēmiens, jo ēkas – kā pieminekļa motīvs, kas izteikts ēkas apjoma skulpturālājā kompozīcijā, konkrētajā vides telpiskajā struktūrā nav iederīgs.
2.4. Projekts skiču stadijā izskatāms Būvvaldes padomes sēdē. 3..Viesnīcas projekts Elizabetes ielā 71/73 (tehniskais projekts) - atkārtoti:
3.1. Atzīt, ka projekta korekcija atbilstoši kolēģijas 15.02.2007.g. sēdes lēmumam (protokolam Nr.2[13], punkts 3) devusi kvalitatīvu uzlabojumu – palielināts 1.stāva augstums, galvenās dzegas līmenis risināts kontekstā ar blakusesošo apbūvi, izstrādāti ielas telpas raksturam atbilstoši jumta stāva formas risinājumi.
3.2. Jumta stāva kopformas priekšlikumi tālāk attīstāmi laikmetīgās arhitektūras formu valodā. Jumta plaknes slīpums paredzams analogs blakus esošās ēkas jumta plaknei, nepārsniedzot pieļaujamo kores augstuma atzīmi – 24 m.
3.2. Ieteikt autoram un investoram izvērtēt iespēju arī tipveida stāviem izmantot vietai tradicionālo augstumu, kas dotu lielāku jaunā apjoma atbilstību pilsētvides raksturam un vienlaicīgi paaugstinātu viesnīcas komforta līmeni.
3.3. Izvērtēt iespēju pielietot dažādas tonalitātes stiklojumu optimālai fasādes ritma panākšanai.
3.4. Dot priekšlikumu fasādes struktūras risinājumam kontekstā ar izgaismojumu vakara stundās.
3.5. Pārdomāt dubultfasādes risinājumu no tehnoloģijas viedokļa.
3 6. Koriģēto projektu izskatīt Būvvaldes padomes sēdē.

E.Bērziņš
J.Dambis
P.Strancis
J.Dripe