Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Nolūkā spert soli kopējas sabiedrības izpratnes veidošanā par plānotām nozīmīgām izmaiņām Rīgas telpiskajā attīstībā pašvaldības aģentūrā „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” no 2015.gada janvāra līdz martam tika izstrādāts analītisks pētījums par lokālplānojumu Skanstes apkaimei, kura pasūtītājs ir Rīgas pašvaldība (Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments) un autori – SIA „Nams” un SIA „Grupa 93”. Tas ir mērķtiecīgs aģentūras ieguldījums indivīdu kopuma veidošanā, kas kā atbildīgi un informēti aģenti aktīvi piedalās sabiedrībai aktuālo jautājumu risināšanā un izlemšanā.

 

01 Teorētisks atskats uz lokālplānojuma risinājumiem

Skanstes lokālplānojums (turpmāk tekstā — Projekts) ir viens no pirmajiem pilsētbūvnieciskiem projektiem Latvijā kopš neatkarības atgūšanas, kurā risina rajona jeb apkaimes funkcionēšanu mērogā R1km (ap 3km2 platībā). Šī dokumenta uzdevums ir lokālplānojuma risinājumu secīga analīze pēc shēmas nodomi–funkcija–struktūra–forma–saturs un šī Projekta kvalitātes izvērtējums. Šī shēma ir patapināta no prof.dr.ir Tēke de Jonga disertācijas „Vides diversifikācija projektējot” (2012). Pirmajā daļā ir īss raksturojums Projekta risinājumiem pēc šīm piecām kategorijām. Otrajā daļā Projekts tiek izvērtēts un nepilnības konstatētas. Trešajā daļā Projekta risinājumi tiek salīdzināti ar alternatīva projekta  risinājumiem, rezultātā norādot projektēšanas paņēmienus, ar kuriem ir iespējams uzlabot Projekta kvalitāti.

Nodoms divos līmeņos

Projekta ietverta galvenā ambīcija padarīt Skanstes apkaimi  par mūsdienīgu centru, ar laikmetīgu funkciju iespējamību, apvienojot šo ieceri ar kvalitatīvu dzīves vidi aptuveni 30 tūkstošiem iedzīvotāju un 40 tūkstošiem darbinieku.

Funkcija, galvenokārt uz āru

Funkcionālais zonējums paredz nodalīt  trīs zonas, kurās dominē 1-kultūras, sporta un komerciāla funkcija, 2-biroji un dzīvojamais rajons un 3-dzīvojamais un ražošanas rajons. Šis funkcionālas kategorijas variē savā mērķī, un diferencētas atkarībā no struktūras. Funkcionālo risinājumu detalizācija ir  skices pakāpē (teritorijas rādiuss ap 1km, funkcionālās komponentes rādiuss ap 300m). Ir dotas ilustrācijas daudzveidībai ko sniedz šāds dalījums, izveidojot apbūves priekšlikuma zīmējumus ar daudz sīkāku detalizāciju. Tiek uzsvērtas uz aru vērstas funkcijas — starptautisko notikumu centrs un pilsētas mēroga parks. Uz iekšu vērstas funkcijas jeb apkaimes iedzīvotājiem vērstas funkcijas —kvalitatīva dzīvojama vide (apstādījumu zonas, satiksmes organizācija, izglītības funkcijas, vietējie centri, sabiedriskais transports, auto novietnes) ir nosauktas par iespējamām, risinot tālāk apkaimes attīstību.

Struktūra

Struktūra ir savienojumu un nodalījumu kopa. Īpašumu struktūra gan nodala iespējamās programmas, gan savieno, ja tas ir pašvaldības vai valsts īpašums. Lokālplānojuma struktūras pamatā ir esošā īpašumu struktūra. Lokālplānojuma risinājumos izmantota esošā īpašumu struktūra jaunas koherences rādīšanai, paredzot parkus un apstādījuma zonas, kā arī jaunās ielas, pašvaldības un valsts zemes īpašumos. Īpašumi tiek savienoti citā mērogā pakāpē nosakot publiskās infrastruktūras un telpas koridorus, kuri tiek atdalīti ar sarkanām līnijām no īpašumiem. Sarkano līniju platums ir ~60m pilsētas ielām, ~30m apkaimes ielām, un ~20m dzīvojamām ielām. Ielu profilu risinājumi ir sniegti Pielikumā 2. Tālāk, nodalījuma pakāpe atkal tiek regulēta ar ielu hierarhiju (jeb ielu funkcionālo nozīmi) kas iespaido  iespējamā satiksmes organizāciju. Pamatā sarakno līniju struktūra tika nostiprināta 2013. gadā. Hanzas–Skanstes ielas un Zirņu ielas ir pisletas maģistrāles, perspektīvo skanstes loku veidojošās ielas— apkaimes mēroga ielas, ielu tīkls ir diferencēts Skanstes ielas Dienvidu un Ziemeļu pusē.

Forma

Lokālplānojums nosaka Skanstes apkaimes trīsdemensionālo kompozīciju. Bet kāda daudzveidība formā ir iespējama realizējot lokālplānojumu? Pati par sevi būdama pagarināta kompozīcija, tas zināmā mērā balansē patlaban asimetrisko Rīgas centrālo daļu. Kādā ir formas daudzveidība lokalplānojumā robežā (R1km, 3km2)? Formas daudzveidība meklējama izejot no apbūves noteikumiem un funkcionālā zonējuma: XYZ koncentrācijā, XY izkliedē Z koncentrācijā Skanstes virsotnes —XYZ koncentrācija RVC zonā). Faktiski, lokālplānojuma kvalitāte var tikt novērtēta pēc tā, kādas iespējas ir radītas starp šīm absolūtām vērtībām.

Saturs

Formas daudzveidība nav iedomājama bez satura. Lokālplānojums paredz variācijas masas koncentrācijā, savienojamībā, ģeomorfoloģijā, vēsturē, satiksmē, apbūves veidā, apbūvēs līnijās (atkāpēs), profila jeb ielas telpas simetriskumā. Kādi satura mainīgie trūkst un kādas ir jārealizē altenatīvaja projekta piedāvājumā?

Pilsētbūvnieciskā projekta kvalitātes novērtējums ir iespējams, ja ir iespējams apzināties lokālplānojuma iespējamības robežas: normatīvi, vai nodomātas funkcijas ir iespējamas? Jā nepašaubāmi. Vai ir kādas funkcijas kuras ir varbūtīgas bet projekts tām neartikulē kvalitātes? Jautājumam nav nozīmes ja turpmāk netiks paplašināta funkcijas definīcija. Funkcija ir kvalitāte. Kāda ir funkcija dzīvojamai videi, kāda kvalitātes ir iespējamas Projekta un alternatīvajā projektā?

02 Saturisks atskats uz lokālplānojuma risinājumiem

Ambīcija

Nesen izdotajā Rīgas stratēģijā Skanstes apkaimes teritorija ir nosaukta kā prioritāri attīstāmā teritorija. Tāds statuss nav piešķirts teritorijām Daugavas kreisajā krastā kur arī ir paredzēts perspektīvi attīstāms augstceltņu rajons Ķīpsalā (RDPAD,2014). Viena no Skanstes būtiskākām vīzijām ir Centrālais biznesa rajons, neskatoties uz to, kā tas varētu tapt arī Daugavas kreisajā krastā[1].

   

Projekta plāns ar diviem būtiskiem infrastruktūras projektiem: Hanzas šķērsojumu Dienvidos un Ziemeļu koridoru Ziemeļos. Atsauce: Grupa 93 2014 A

Skanstes apkaimes teritorija attiecībā pret RVC aizsardzības zonu Atsauce: Grupa 93 2014 A

Otrs būtisks elements, kas ir risināts Projektā, ir apstādījumu un publisko telpu struktūru Rīgas centra tuvumā. Tas nozīme, kā Skanstes teritorijas apstādījumiem ir loma gan pilsētas, gan apkaimes mērogā. Līdz ar to, tiek risināta zaļās teritorijas koncentrācija pilsētas vajadzībām, gan arī zaļās teritorijas ir izkliedētas pa apkaimes teritoriju.

Pilsētas mērogā Skanste būs atpazīstama ar tās „enkura objektiem”, kuri nodrošinās iespēju Rīgai organizēt Pasaules mēroga pasākumus[2]. Unikālās nacionālā līmeņa funkcijas tiek izvietotas funkcionālā sektorā „kodols”[3].

Apkaime kā teritoriālā vienība neapšaubāmi ir cita funkcija, kā tikai vienam objektam, ko arī daļēji atzīst Projekta autori. Dzīvojamas funkcijas kvalitāte tiek definēta kā nepieciešamība pēc „dzīves vides un sabiedrības daudzveidības: pieejamais mājoklis, vidusšķiras un augstas klases dzīvokļi”(59). Būtisks jautājums kādā veida šī daudzveidība tiks īstenota. Alternatīva plānojuma mērķis ir saprast, kādā veidā šis nodoms ir artikulēts projektā.

Iedzīvotāji, lietotāji

Projekts paredz 30 tūkstošu iedzīvotāju, 40 tūkstošu darba vietas radīšanu līdz 2050.gadam. Zemāk Tabulā 1 noradīta projektu autoru prognoze par apkaimes attīstību. Apkaimes intensitāte kopā ir mazāk par 100%, kas ir pietiekoši, lai panāktu zināmas interpretācijas iespējas nosakot sīkāko komponenšu formu.

 

Esošā situācija

1. kārta  2. kārta  3. kārta

Iedzīvotāju skaits

1305

11492

16421

33821

Darbinieku skaits

7000

15385

23036

43027

Ēku platība,m2

626’680

+430’000 (kopa 1’056’680)

+400’000 kopā ~1’500’000

+1’500’000 kopā ap 3’000’000 m2)

Tabula 1. Programma sadalīta pa kārtām.(107)

Funkcija

Funkcijas jēdziens/termins

Projektā paskaidrojuma rakstā tiek lietots termins ‘funkcionāli kompozicionāli atšķirīgi … sektori’[4]. Šis termins, visdrīzāk, attiecās uz dieviem rezultatīviem rādītājiem: plānojuma struktūras [5]un funkciju salikuma [6]daudzveidību, kas dažreiz tiek interpretēts arī kā funkcionāla zonējuma vienkāršoto shēmu. Jāatzīst, kā tekstā kopā ar īpašības vārdu „funkcionāls”  tiek lietots lietvārds zonējums, struktūra, telpiskie risinājumi, telpisko attīstību, saturu, centri, zona, teritorija, nepieciešamība. Tas padara terminoloģiju nesaprotamu un pārāk atkarīgu no pielietojuma konteksta. Šis konteksts ir implicēti minēts, jeb citiem vārdiem, nav paskaidrots.

„funkcionāli kompozicionāli atšķirīgi … sektori”. Atsauce: Grupa 93 2014 A

Funkcionālais zonējums — atļautās izmantošanas plāns.Atsauce: Grupa 93 2014 A

Funkciju salikumi

Šis funkciju salikums ir vairāk strukturāls, tas ir tāds, kurš paredz veidu, kā funkcijas tiek apvienotas vai atdalītas.   Projektā risinājumi tiek uztverti kā struktūras izmantošanas ilustrācija:

  • NHC: centru apbūve ar priekšroku mājokļiem un izvērstu darījumu grupu pirmajos stāvos (61).
  • Kodols: pilsētas mēroga sporta, izstāžu, iepirkumu un sabiedrisko notikumu centrs.
  • „Pilsētas ganības”: biroju un dzīvojamās ēkas.
  • Apbūves gredzens: dzīvojamā apbūve.

Izglītības iestādes

Sociālās  infrastruktūras  raksturlielumi  aprēķināti  balstoties  uz  plānoto  iedzīvotāju  skaitu,  kāds  ir prognozēts  maksimālajā  attīstības  scenārijā,  kurā  prognozēts,  ka  iedzīvotāju  skaits  līdz  2050.  gadam Skanstes apkaimē palielināsies par 33023 (107).

Lokalplānojumā paredzētas divi bērnudārzi. Skolas nav paredzētas, lai gan „J” atļautā izmantošana pieļauj skolu būvniecību. Skanstes apkaimē atrodas Hanzas vidusskola, kura patlaban tiek „ielenkta” ar stilistisko augstceltņu apbūvi.

Salīdzinājumam, vidējais Rīgas mikrorajons ar 10000 iedzīvotajiem ietver vismaz vienu vidusskolu un trīs četras bērnudārzus. Izglītības iestāžu plānošanas atlikumu signalizē to, kā dzīvojamo rajonu attīstība nav īstermiņa prioritāte Skanstes plānotājiem. Jāpiemin, kā mūsdienu vidusšķiras kopienas labprāt veido savas pamatskolas nerunājot par bērnudārziem, kas iespējams, nozīme mazāku skolnieku skaitu bet ērtāko sasaisti ar dzīvesvietu. Šeit paliek jautājums, vai tā sasaite notiks ar personisko autotransportu jeb tomēr vecāki izvelēsies skolu apkaimē.

Struktūra

Iespējamo funkciju pamatā ir struktūra, un šis apstāklis kalpo par galveno lokālplānojuma risinājumu pamatojumu. Šo struktūru veido zemes gabalu īpašumtiesības. Pamatā, tiek atdalīti zemesgabali, kuri pieder privātīpašniekiem no tiem, kuri pieder valstij vai pašvaldībai[7].

Īpašumu struktūra

Zemes īpašumtiesību karte. Atsauce: Grupa 93 2014 A

Apstādījumu struktūra apkaimes mērogā. Atsauce: Grupa 93 2014 A

Sarkanās līnijas

Interesanti uzzināt, kurš ir ielu tīkla autors, jeb kam pieder sarkano līniju projekta autorība. Var secināt, kā ielu izvietojums un hierarhija bija skaidra jau 2011.gadā. Projekta paskaidrojuma rakstā tiek attēlota Teritorijas funkcionālais zonējums saskaņā ar RVC AZ teritorijas plānojumu[8] uz 2005.gadu. Pielikumā 1 sarkano līniju attīstība 2005.–2012.gados. Līdz ar to projekts definē ielu tīklu kas arī ir saistīta ar satiksmes organizāciju[9]. Papildus, autori paredz no ielām neatkarīgu gājēju tīklu, kurš šķērso perpendikulāri ielas, ieskaitot maģistrālo Skanstes ielu, pa vidu plānotājiem un esošiem kvartāliem.

Satiksmes organizācija

Pilsētas aglomerācijas mērogā Projekts paredz satiksmes plūsmu orientāciju uz Ziemeļiem—Ziemeļu koridoru, kas tiks nodrošināts pa jauno Zirņu ielas Pieslēgumu, kurš šķērso apkaimes loku un dzelzceļu. Pilsētas mērogā Projekts paredz satiksmes plūsmas orientāciju Rietumu virzienā pa Skanstes ielu, uz Hanzas ielas galā paraudzēto Daugavas šķērsojumu. Abu plūsmu krustojums risināts kā divlīmeņu šķērsojums ar kreiso pagriezienu no Zirņu uz Skanstes ielu.

Zaļie savienojumi pilsētas mērogā

Skanstes ielas josla (ar ēku priekšdārzu apstādījumiem) ir Daugavas telpas   savienojums ar Mežaparku zaļajiem masīviem[10]. Šis savienojums parāda divus polus — Daugavu Rietumos un Mežaparku (Ziemeļ) Austrumos. Apkaimes mērogā struktūras daudzveidība veidojas savādāk. Funkciju salikumu sektori paredz arī zaļo telpu koncentrāciju. Tā, Projekta autori sagaida, kā veidosies „salīdzinoši  retināta  apbūve  ar lielāku stāvu skaitu un paaugstinātu apstādījumu īpatsvaru”[11]. Pilsētas un apkaimes mēroga zaļumu koncentrācijas teritorijas tiek veidotas uz pašvaldības un valsts zemes.

Struktūras īstenošanas attīstības kārtas

Ielu tīkls, kā arī kvartālu apbūve un apstādījumi paredzēts attīstīt nosacīti trīs kārtās: minimālais attīstības scenārijs septiņu gadu perspektīvā, pakāpeniskais attīstības scenārijs piecpadsmit gadu perspektīvā un maksimālais attīstības scenārijs trīsdesmit piecu gadu perspektīvā[12].

Šīs attīstības kārtas paredz ielu, ēku un apstādījumu veidošanu. Runa šeit nav par citiem pilsētu funkcionēšanas vienumiem—laukumiem, apakšcentriem, satikšanās vietām, mezgliem utt.

Projekta autoriem ir redzējums, kā pašvaldība un attīstītāji mēģinās uzturēt skanstes lokālplānojuma teritoriju kā parku un pakāpeniski to aizbūvēt[13].

Forma.

 Lokālplānojuma 3d kompozīcija.

Apbūves priekšlikuma dati ļauj spriest par lokālplānojuma trīsdimensionālo kompozīciju. Tā variē starp horizontālo koncentrāciju (perimetrālie kvartāli) un vertikālo masas koncentrāciju. 3d kompozīcijas komponentes variē mērogā R1km 3km2 starp XYZ koncentrāciju (NHC) un XY izkliedi un Z koncentrāciju („ganības”) [14].

Apjomu artikulācija — viscaur horizontāla (mainoties pa horizontāli — zemie apjomi palīgfunkcijām un vertikāli apjomi pamatfunkcijām). Trūkst apstākļus vertikālai artikulācijai, kas ir raksturīga RVC (pirmie stāvi—veikali, otrs trešais—biroji, ceturtais piektais—dzīvokļi). Apkaimei ir vidēji augsta intensitāte, uz 3km2 ir 3 milj. m2 apbūves, 100%. kas ir izkliedēta pa lokālplānojuma teritoriju. Apbūves kvantitāte (m2): perimetrālāi apbūvei, intensitāte 320% „ganībām” un 250% „apbūves lokam” (Grupa93 2014 B).

Zaļā struktūra apkaimes un mikrorajona līmenī

Zaļā struktūra pilsētas un apkaimes līmenī. Atsauce: Grupa 93 2014 A

 

Apstādījumu platība noteikta pēc plānota iedzīvotāju skaita,[15]. Turklāt, Projektā parki un apstādījuma zonas ir paredzētas tikai uz pašvaldības un Valsts zemes objektiem[16].  Turklāt, akcentēta apkaimes (pilsētas) līmeņa zaļā struktūra, mikrorajona (apkaimes) zaļā struktūra, dzīvojamo māju iekšpagalmu un sabiedrisko ēku priekš pagalmu zaļā struktūra. Vēl ir protams esošo skolu un bērnu dārzu apstādījumu zonas.

Saturs, vērtību leģendas

Projekts izmanto sekojošos vides mainīgus, kuri veido projekta kartes leģendu:

Vides mainīgais

Mēroga pakāpe

Nulles

Maksimālā

Piezīme

Masas koncentrācija 95.lpp.

R300m

Tornis

Perimetrālā apbūve

Apbūves veids, kas ir diferencēts trijās joslās, nozīme masas horizontālās vai vertikālās koncentrācijas dominanci.

savienojamībā

R1000m

„Zaļā taka”

Pilsētas maģistrāle

teritorijas var būt vairāk pieejamas gājējiem, jeb arī satiksmes dalībniekiem caurbraucot starp diviem punktiem lielākā mērogā.

Ģeomorfoloģijā 94.lpp.

R1000m 

Upe

Smiltis

ģeomorfoloģija spēj ietekmēt hidroloģisko režīmu un arī būvneicības ekonomisko pamatojumu.

Vēsturē 94.lpp

R1000m

+30 gadi

-50 gadi

Šķiet, kā teritorijas veidols vēl ilgi saistīsies ar dzelzceļu un tām pieguļošiem mazdārziņiem; Projekta autori iecerējuši radīt jauno vietzīmi, pēc 30 gadiem.

Satiksme

 

Piekļūšana

lielceļš

ielu tīkla hierarhija ir satiskmes telpas funkcionāla diferenciācija 

apbūves veidā

R300m

viensēta

blīva perimetrālo kvartālu apbūve

pilsētas mēroga, apbūves veidā diferencēšana ir laika funkcija; 

Būvlaides 74.lpp. 

R30m

Perimetrālā 0m

30m

Būvlaižu izcelsme ir velmē artikulēt ēku statusu perimetrālā apbūvē; leilākas būvlaides gan ir no modernisma laikmeta, kur ir vērojama tendence objektus "izolēt" pilsētvidē.

Apbūves līnijas

R30m

taisnas

izliektas

pastiprina Laktas ielas lokveida asi

profila jeb ielas telpas simetriskumā

R1000m

Robeža ar citām apkaimēm

Iekškvartala iela

rada robežas/pārtrauktības vai kontinuitātes sajūtu, definē apkiames teritoriju mentālā kartē

Apstādījumi

R300m

Lineārie

Koncentrēti

apbūve ar lielo apstādījumu īpatsvaru ir apstādījumu izkliede; ielu apstādījumi ir lineāra koncentrācija; parki savukārt ir atkarīgi no to izmēra.

Funkcionāla artikulācija

R100m

horizontālā

vertikālā

RVC ir raksturīga ne tikai arhitektūras, bet arī funkciju vertikālā artikulācija; izņēmumi ir tikai baznīcām; Projektā galvenokārt ir zimantota modernismam raksturīga funkciju horizontāla artikulācija, ko rada funkcionālo apjomu atdalīšana

Krustojumi

R100m 

T veida

Zvaigznes veida

T veida krustojumi veicina satiksmes drošīu; zvaignes veida krustojumi paver vairākas skatu līnijas un kalpo par orientieriem gājējiem.

 

Skanstes lokālplānojuma kvalitātes novērtējums—salīdzinājums ar alternatīvo variantu

Esošās identitātes

   

 Skanstes komponenšu leģenda Avots:RPAB

 Skanstes teritorijas lasījums, esošās identitātes Avots:RPAB

Vides daudzveidība kā kvalitātes kritērijs. Alternatīva projekta pamatā ir Skanstes teritorijas lasījums, nosakot esošā daudzveidību kompozīcijas iekšienē. Skanstes apkaimes komponenšu izmēra izvēles pamatojums ir priekšstats, kā komponentēm, kuri ir mazāki par kompozīciju ar lineāro faktoru 3, ir pretēja kvalitāte nekā kompozīcijai kopumā. Daudzveidība mainās komponentēs, kuras ir vismaz 3 reizes lineāri mazākas par kompozīcijas lielumu: R1kmàR300m jeb 3km2(300ha)à30ha. Skanstes apkaimē ir izdalītas 9-10 komponentes. Skanstes apkaimes kompozīcijas komponentes (r300m, ap 30ha katrs) varētu tikt nosauktas un raksturotas. Vēlāk, caur projektēšanu, ir iespējams kvalitāti pievienot, tādejādi arī dažādot kopējo Skanstes apkaimes kvalitāti:

1-Duntes-Skanstes: biroju ēku apbūve, neliela apstādījumu teritorija pa vidu. Noslēgta komponente.
2-Zirņu: mazdārziņi, degradēta dzelzceļa teritorija, asfaltbetona rūpnīca pie ziemeļu robežas. Perspektīvs Zirņu ielas pieslēgums Ziemeļu koridoram; Skanstes ielas un Zirņu ielas perspektīvais divlīmeņu krustojums. Eventuāli vispieejamākā autotransportam teritorija, šādā līmenī autovadītājiem tas ir orientieris, bet vai tas arī ir tāpat gājējiem?
3-Laktas: Merks attīstības teritorija, kas turpinās uz mazdārziņu teritoriju. „DnB” bankas biroju ēka Dienvidos, dzelzceļa teritorija ar perspektīvu Skanstes loka trasi pa Ziemeļrietumu robežu.
4-Ganību dambis: Perspektīva termināla stacija Dienvidos, esošā loģistikas centra ēka, mazstāvu daudzdzīvokļu namu kvartāls.
5-„N.H.C.”(aka New Hanza City): teritorijas, kuras ir atbrīvotas no iepriekšējās izmantošanas infrastruktūras—Rīgas preču stacijas sliedēm un noliktavām.
6-Arēna Rīga: komponente, kuru sadala Skanstes ielā. Dienvidaustrumos—„Arēnas Rīga” teritorija, Ziemeļrietumos—autoservisa ēku kvartāls. Veljoprojām atvērtāka un pieejamāka komponente apkaimē. Iespējams, tā ir kvalitāte, kas ir jāsaglabā, jo šī kvaotate jau ir zināma skanstes vietzīme.
7-Virsotnes: Merks attīstības teritorija, ar torņa ēku grupu „Skanstes virsotnes” un garāžu kooperatīvu Ziemeļos, un neapbūvēto teritoriju Dienvidos. Vienā kvartālā paredzēts parks uz Pašvaldības zemes.
8-Grostonas: komponente uz Skanstes teritorijas robežas: esošā brīvstavošā apbūve („nodibināta” jauktā apbūve)—Rietumu bankas biroja ēka, bērnudārzs. Austrumos—daudzdzīvokļu namu kvartāli, kuru struktūra izveidojas 20.gs. trīsdesmitajos gados ar būtiskiem papildinājumiem 20.gadsimta septiņdesmitajos gados.
9-Sporta: komponenti sadala Skanstes–Hanzas ielas, Skonto halle un futbola stadions, futbola skola, bijušo rūpnīcu kvartāli.

Kā arī Skanstes kompozīcijai apkārt ir sekojošās raksturīgas komponentes:
10-Strelnieku: Jūgendstila īres namu un koka ēku daudzdzīvokļu namu kvartāli.
11-Pētersalas: „iedibināta” jauktā apbūve, pārsvara daudzdzīvokļu namu kvartāli.
12-Ieredņu: daudzdzīvokļu namu kvartāls, sekciju un torņu ēku „lielmēroga” kompozīcija.
13-Miera: „iedibināta” jauktā apbūve, dominē brīvstavošo daudzdzīvokļu namu kvartāli.

Nodoms

     

2015. gads esošā Rīgas centrālas daļas forma

2050. gads

Mēroga paradokss, vērtējot kompozīcijas dažādos mērogos (de Jong (2012)

Stratēģiskā līmenī, Projekts paredz apbūves masas koncentrāciju divos līmeņos: apkaimes un pilsētas līmenī. Tā ir Projekta izejas pozīcija attiecībā uz pilsētas centrālas daļas attīstību. Šo nodomu var traktēt kā Rīgas centrālas daļas izaugsmi ekscentriskajā virzienā. Tas rod iespēju atbrīvot Rīgas vēsturisko centru (daļu no Daugavas līdz Bruņinieku ielai) no daļas komerciālas funkcijas, jeb arī radīt jaunu dzīvojamo vidi, tādejādi nodrošinot ilgtspējīgo pilsētas attīstību. Šī lomu sadalījums ir atlikts uz attīstības procesa sākumu, savukārt Projektam ir jāpiedāvā iespējas šīs ieceres realizēt.

Taktiskajā līmenī, projekts rada divas būtiskas domstarpības, proti: 1—Nesaskaņa ar ierasto attīstības procesu, kas parasti notiek izmantojot  esošo struktūru, pakāpeniski to pārveidojot. 2—Projekta autori it kā „skatījās  no augšas”, no putnu lidojuma, radot lielmēroga struktūru (piemēram, lielmēroga apkaimes centra–perifērijas sadalījums funkciju salikumos, iekšējais loks kā vienots veselums un pilsētnieciskās kvalitātes  nodrošinājums, Skanstes iela kā savienojums). Tas aizstāj organisko, varbūtējo attīstības scenāriju (no mazām daļām izaug veselums) uz „pie lieliem elementiem pievienojās mazie. Iespējams, tas atspoguļo tādu attīstītāju kā Merks ierasto pieeju attīstībai, un mēģinājumu pārnest jeb palielinot šo taktiku no dažām komponentēm (Nr. 3 „Laktas” un Nr. 7 „Virsotnes”). Alternatīva lokālplānojuma uzdevums savukārt ir līdzsvarot organisko taktiku, kas ir varbūtēja un neprasa jaunu instrumentu radīšanu, un „skatu no augšas”, kam ir nepieciešami vairāki apstākļi līdzāspastāvēšanai. Jāatzīst, kā nevienai taktikai nav viennozīmīga ietekme uz pislētniecikām kvalitātēm: šeit ir būtiski saprast, kādu daudzveidību katrs no šīm paņēmieniem spēj nodrošināt.

Gadījumā, kad attīstības process notiek tikai vadoties pēc ierastā, organiskā principa, daļas varētu arī neveidot veselumu. Tas patlaban notiek 6. „arēnas” komponentē, kur uz Dienvidiem no Hanzas vidusskolas tiek attīstītas vairākas biroju ēkas. Savukārt, gadījumā, ja process notiek pēc „no augšas” principa, kādai ieceru grupai tiek veidota infrastruktūra, kura iespējams nekalpo labi katrai attīstības daļai—līdzīgi kā tas noteik 7. komponentē „Virsotnes”.

Funkcija

Funkcija maina savu lomu telpiskajā plānošanā—mūsdienās pašvaldības plānojums var izteikt savas vēlmes uz kādu funkcionālo izmantošanu līdzvērtīgi kā citās ieinteresētas puses plānošanas procesa. Funkcionālus risinājumus projektē un nodrošina katras jomas speciālisti–konsultanti, pat arhitekti projektējot komerciālās un arī dzīvojamās ēkas bieži vien vadās pēc konsultantu izstrādātiem funkcionāliem risinājumiem. Līdz ar to Projekts rada struktūras, kuras ir iespējams pielāgot dažādām funkcijām. Šis struktūras ir vienumi pa vidu pilsētas mēroga satiksmes infrastruktūrai un atsevišķām ēkām. Līdz ar to valodā trūkst terminu šiem elementiem, un tos nevar atrast apbūves noteikumos vai satiksmes plānošanas terminoloģijā.

Struktūra

Skanstes iekšējais loks, jeb perspektīvas Laktas, Lapeņu ielas ziemeļos gar dzelzceļu Ziemeļos, Sporta ielu Ritumos, Vesetas ielu Dienvidos un Ierēdņu ielu Austrumos ir drīzāk apkaimes morfoloģiskā robeža. Tā Dienvidos Vesetas ielas apbūve kontrastē abās ielas malās: brīvstāvoša sporta ēku pretnostatījums visumā noslēgtiem daudzdzīvokļu namu kvartāliem rada robežas sajūtu pārvietojoties gan gar šo ielu, gan šķērsojot to pilsētas vēsturiskā centra puses un otrādi. Šīs robežas iekšiene struktūra var variēt no noslēgtas un atvērtas, rodot iespējas vietējiem centriem un parkiem. Laktas–Lapeņu ielas savukārt, ir perspektīvas ielas, kuras arī pēc sava profila būs asimetriskas, jo vienā pusē atrodas dzelzceļš.

Apstādījumu teritorijas novietojums ir būtisks strukturālais faktors, kurš ietekmē apkaimes daudzveidību. Tā, investori un iedzīvotāji visdrīzāk vadīsies no tā, vai viņu nākotnes mājoklis būs klusajā noslēgtajā rajonā vai tornī ar skatu uz parku un/vai satiksmes krustojumu. Lokālplānojuma projekts paredz apstādījumu teritorijas pilsētas mērogā nosacīti kompozīcijas perifērijā, esošo mazdārziņu teritorijā, kur nākotnē arī paredzēts Skanstes un Zirņu ielas krustojums ar pieslēgumu Ziemeļu koridoram. Alternatīvi varētu apsvērt mazdārziņu pakāpenisko pārveidošanu par dzīvojamo teritoriju un pilsētas mēroga parku veidot kompozīcijas centrā, ap Arēnu Rīga.

Projekta risinājumi paredz Skanstes loka attīstību vispirms. Interesants šķiet Lugažu un Piena ielu savienojumu ar Skanstes apkaimi, bet šo savienojumu attīstību kavē neskaidrība ar dzelzceļa likteni. Atsauce: Grupa 93 2014 A

Alternatīvais projekts paredz pakāpenisko vietējo ielu attīstību, kuri rezultātā veidos vietējo centrālu ielu-asi. Šis ass iespējams savienos dzelzceļa staciju un CBD Zirņu un Skanstes ielas krustojumā. Atsauce: RPAB

Viens no veidiem kādā veidā veicināt pilsētnieciskās daudzveidības veidošanas ir dažādo ēku un aktivitāšu sajaukums. No attīstības procesa viedokļa, to var panākt tikai ļaujot kādai pilsētas daļai attīstīties pakāpeniski, bet gar vienotu asi. Būtisks ir arī tas, lai šis daļas nebūtu pārāk lielas un šī ass jeb ielas dimensijas nepārsniegtu cilvēcisko mērogu. Par tādu teorētiķi un praktiķi prasti uzskata ar ielas profilu (ielas telpu ) platumā līdz 25 m, un ar ass lūzumiem ik pa 100-120 m. Šis asis ar laiku varētu kļūt arī par vietējiem centriem. Projekta autoru paredzētais „Skanstes loks” savas pieejamības dēļ varētu koncentrēt pilsētas mēroga funkcijas un lielmēroga programmas, tādas, kā lielveikals „Prisma” Sporta un Vesetas ielu stūrī, vai arī perspektīvu dzelzceļa staciju un autoostu.

Forma

Blīvuma jeb masas izkārtojums (forma) pēc lokālplānojuma projekta apbūves noteikumiem. Atsauce:RPAB, Grupa 93 2014 A

Alternatīvais priekšlikums formai, saglabājot ieceri par „kodolu”. Atsauce:RPAB

Alternatīvais priekšlikums formai, izveidojot parku centrā. Atsauce:RPAB

 

Pastāv iespēja, kā lokālplānojuma Projektā blīvuma izkārtojums varētu kavēt daudzu vēlamo funkciju attīstību un neradīt pieprasījumu pēc kvalitatīvas publiskās telpas apkaimes mērogā. Ja formas daudzveidība caur koncentrāciju ir iespējama tikai komponenšu līmenī (ņemot vērā Projekta trīs funkciju salikumu zonas, kas ir pēc būtības trīs formas koncentrācijas stāvokļi) un jā viscaur masas koncentrācija ir homogena, tad nav iespējams iedomāties cita veidā, tostarp strukturālās atšķirības.

Komponentēm intensitāte ir no 107 (7. „ganības” ap Skanstes virsotnēm) līdz 180 (5. NHC). Tā, piemēram, skanstes virsotnēm ir ap 300% faktiskā intensitāte. Paliek jautājums, kādā veidā īstenojami „apbūves akcenti”. Tad attiecīgi katram zemesgabalam ņemot vēra arhitektu velmi atļaut „akcentus” varētu būt attiecīgi līdz pat 500%.

Alternatīvais projekts paredz samazināt lielākā teritorijas daļā apbūves intensitāti līdz 65%, izņemot Skanstes ielai pieguļošai joslai, kur koncentrēt biroju apbūvi atļaujot līdz pat 450..500% procentu intensitāti pie Skanstes-Zirņu krustojuma.

Ir iespējams radīt lielāku masas koncentrāciju, izvietojot 90% augstceltņu no 9 līdz 21 stāvam gar Skanstes ielu; savukārt, ap apkaimes loku paredzēt 1930iem un mikrorajoniem gadiem raksturīgu pilsētniecisko apbūvi — ar apbūves intensitāti līdz 65% ēkas mērogā. Tas sekmētu harmonisku iekšējo dzīvojamo vidi, kā arī vietējo apkaimju centru radīšanas iespēju viena kvartāla attāluma no Skanstes ielas—autovadītāji būs spiesti piekļūšanai izmantot vietējo tīklu, savukārt, tramvajs u.c. sabiedriskais transporta pieturas atradīsies tikai uz Skanstes ielas. Tadējadi, vietējie centri varētu tik arī pavērsti uz esošām dzīvojamām apkaimēm centrā un Pētersalā. Šāda kompozīcija arī ir vairāk saskaņota ar lokālplānojuma paredzēto struktūru — skanstes un Zirņu iela ka maģistrāla iela, apkaimes loka un piekļaujošās pakārtotās ielas—ar vienmērīgi izkliedēto, bet vietēji artikulēto apbūvi (ja Lokālplānojums paredz atšķirības starp komponentu grupām bet vienādību komponentes iekšienē, tad priekšlikums būtu vienādot komponentes bet radīt atšķirības komponentu iekšienē).

Alternatīvais projekts paredz, kā izaugsme tiks sekmēta ar diviem poliem: jauno terminālo dzelzceļa staciju no Ganību dambja puses un biroju ēku koncentrāciju no Skanstes un Zirņu ielas krustojuma.


Saturs

Visbeidzot, var salīdzināt kādus vides mainīgus izteiktus kartes leģendā piedāvā lokālplānojuma un alternatīvais projekti.

 Projekta apbūves priekšlikuma skice. Atsauce: Grupa 93 2014 A

 Alternatīva projekta apbūves priekšlikuma skice. Atsauce:RPAB

 

Alternatīvais projekts vienādo komponentes R300m, bet rada apstākļus daudzveidībai komponentēs. Parāk atšķirīgas komponentes rada vienādo vidi, ko uztver gājējs un iedzīvotājs, meklējot sev piemērotu mājokli kādā noteiktajā dzīves vidē.

Sadalījums centrs–perifērija, kā arī atvērtas un pieejamas zonas, ir mainītas pretēja virzienā. Alternatīvais projekts rada „tukšs centrs—pilnas malas” kompozīciju, paredzot apstādījumus koncentrēt ap arēnu Rīga 6. komponentē, apkaimes līmeņa centrus pieejamākās zonās 4. Ganību dambja komponentē un 2. Zirņu komponentē.

Katra komponente atsevišķi, iekļauj tās vēsturi, kas atspoguļojas ēku izmērā un koncentrācijā, kā arī variāciju iespējā. Tā, uz 3. un 2. esošie mazdārziņi transformējami par dzīvojamām treritorijam, kuras savas sīkas struktūras dēļ ir iespējams improvizēt ēku izmēra, struktūrā (noslēgts–atvēts). un funkcijā. Esošās apbūves kvartāli jau nes sevi zināmu daudzveidību jo tie iespējams paliks visilgāk kā apbūvēta teritorija, un līdz ar to nesis daļu no apkaimes identitātes. Bez patreizējas struktūras izmantošanas mazdārziņos un esošajos apbūves kvartālos, paliek variācijas iespējas leilmēroga kvartāliem, kuri sniegs nepieciešamo kapacitāti dzīvojama un biroju ēku telpu attīstībai.

Daudzveidība caur koncentrāciju ir iespējama ejot nelieliem soļiem, apsvērot nepārveidot daļu no teritorijas, tādā veidā radot patieso vietas identitāti fiziskajā vidē, kuru lietojot, rodas atmiņas.



[1]Šeit tiek dotas atsauces uz Projekta paskaidrojuma rakstu norādot lapaspusi (Grupa93, Nams, 2014) (54)

[2] (58)

[3] (60)

[4] (61)

[5] (15, 61,73,92, 93)

[6] (61)

[7] Publisko teritoriju veidošana valsts un pašvaldības īpašumos (86). Pašvaldības īpašumi (57).

[8] (49)

[9] (104)

[10] (82)

[11] (65)

[12] (105.;78.,79.,80.; zaļā struktūra apkaimes mērogā: 90.,91.,92.)

[13] (89)

[14] Dati par 3d kompozīciju 76.lpp.

[15] (84-85)

[16] (87)

Pielikums 1

2006. gads

2009. gads

2011. gads

2013. gads

Pielikums 2: SVID projektam

Lokālplānojums ir vietējās pašvaldības plānošanas dokuments. Tam ir arī izstrādāts uz vidi ietekmes novērtējums. Bet kādā veidā var izvērtēt paša lokālplānojuma kvalitāti? Iespējamais veids kā izvērtēt lokālplānojuma kvalitāti ir uzskatīt to par pilsētbūvniecisku projektu.

Stiprās puses

  • Projekts risina satiksmes infrastruktūras un pilsētas funkcionālās problēmas pilsētas (R3km,R10km) mērogā. Skanstes ambīcija ir radīt jaunu Rīgas centra sastāvdaļu, kura var neviennozīmīgi izmainīt pilsētvides kvalitāti RVC teritorijā
  • Zirņu ielas pieslēgums Ziemeļu koridoram.
  • Labs zaļo teritoriju pārklājums rajona mērogā (R1000m)
  • Esošās īpašumu struktūras izmantošana apkaimes struktūras projektā

Vājas puses

  • Formas vienveidība—apbūves vertikāla koncentrācija lielākā lokāplanojuma teritorijas daļā
  • Apbūves formas vienveidība rajona mērogā (R300m)
  • Nefunkcionāls gājēju ceļu tīkls, kurš slejas pāri Skanstes ielai
  • Lokālplānojums nerāda apstākļus daudzveidīgam mājoklim (blīvums, ārtelpa, diferencēšana pēc dzīvesveida)
  • Pilsētas mēroga (R3km) zaļās teritorijas periferiāls novietojums pie galveno satiksmes maģistrāļu krustpunkta, kas apgrūtina tā sasniedzamību.
  • Ambīcija veidot divas dzelzceļa stacijas apkaimē ir nepietiekami artikulēta
  • Instrumenti, ar kuriem ir noteikts apbūves raksturs, ir viegli interpretējami. Tie nesekmē rajonu (r300m) identitāti.

Iespējas

  • Papildināt Rīgas centrālo pilsētas daļu ar jaunu elementu—modernu centru pielāgojamu mūsdienīgām funkcijām (iepirkšanas un notikumu centrs)
  • Veidot apstākļus daudzveidīgam mājoklim un mājokļa videi caur vertikālās un horizontālās koncentrācijas daudzveidību (torņi, sekciju ēku ansambļi, individuāla neliela mēroga apbūve, rindu māju apbūve, pilsētas savrupmājas)
  • Lokālo sociālo un iepirkšanas centru veidošana diversificētos rajonos saistībā ar jaunu tramvaja līniju
  • Gājējiem draudzīgas vides radīšana
  • Pilnvērtīgi izmantot dzelzceļa infrastruktūru
  • Rīkot starptautisko konkursu apbūves rakstura noteikšanai rajona mērogā (r300m)

Draudi

  • Lieli homogēni rajoni (r300m) ar vienveidīgu mājokļa vidi, kas ir skaidri redzams apbūves priekšlikumā un analizējot datus par iespējamo apbūves intensitāti
  • Caurstaigājamie kvartāli neveicina vietējas identitātes un lietotāju kontroles veidošanos
  • Skanstes ielas
  • Neskaidrība sakarā ar dzelzceļa iespēju un teritoriju izmantošanu var kavēt būtiskās apkaimes daļas.

Pielikums3: Ielu profili

Projekta ielu šķērsprofili. Atsauce: Grupa 93 2014 A

Atsauces

Jong, Taeke M. de (2014)Urban design quality, a function of variety(Riga)1030 R. Schmaeling conference .pptx
Jong, Taeke M. de (2014)Riga exercises(Zoetermeer)1027 Riga Masterclass .pptx
Jong, Taeke M. de (2014)Possibility thinking in urban design(Zoetermeer)Riga Masterclass .pdf
Jong, Taeke M. de (2012) Diversifying environments through design (Delft)TUD PhD thesis .pdf

Grupa 93, Nams A  (2014) Skanstes apkaimes lokālplānojums 1. redakcija I daļa Paskaidrojuma raksts. Rīga .pdf
Grupa 93, Nams B (2014) Skanstes apakimes teritorijas lokālplānojums 1. redakcija III daļa Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Rīga .pdf
Rīgas Domes pilsētas attīstības departaments (2014) Rīga 2030 Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Rīga