Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

(autors: Edgars Bērziņš
(SIA «Arhitekta Edgara Bērziņa birojs»))

Izskatot Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas 27.01.2011. sēdē detālplānojumu zemes gabalam Ūnijas ielā 60 tika atzīts, ka zemes reformas rezultātā izveidoto īpašumu robežu saglabāšana nav savienojama ar kvalitatīvas dzīvojamās vides izveidošanas iespējām, jo mēģinājumi attīstīt šādā situācijā jebkādu apbūvi ir nolemti neveiksmei gan sabiedrības noraidošās attieksmes, gan profesionālā vērtējuma dēļ.
Atzīts arī, ka kopumā risinājums problēmai ir jārod, mainot pilsētas mājokļu politiku, paredzot esošo dzīvojamo vienību kompleksu revitalizāciju, pārliecinot īpašniekus (iedzīvotājus) par iespējamiem ieguvumiem vai labumiem, iniciatīvu uzņemoties pašvaldībai, kas reāli varētu izpausties pilotprojekta izveidē un īstenošanā, radot nepieciešamo precedentu. Pēckara masveida dzīvojamās apbūves pārveidē, risinot to kompleksi visā mikrorajona telpā, jāiekļauj arī pagalmu mēroga cilvēciskošana, sadalot to ar jauniem (mazstāvu) būvapjomiem, pie viena palielinot blīvumu, kas dod arī daļu no pasākuma ekonomiskā seguma.

Rīgas pēckara mikrorajonu dzīvojamo namu apbūves kvalitātes uzlabošanas izpētes mērķis izriet no Rīgas attīstības stratēģijas, kur pilsēta ar kvalitatīvu mājokli noteikta kā viens no stratēģiskajiem attīstības mērķiem, bet dzīvei pilsētā ar kvalitatīvām apkaimēm piešķirts prioritāra mērķa statuss.

Pēckara mikrorajoni ir būtiska pilsētas dzīvojamā fonda daļa ne tikai kvadrātmetros, bet arī kā nozīmīga pilsētvides telpa, kurai attīstoties laikā nepieciešama jauna pieeja, kas rezumētos atbilstoši ilgtspējas prasībām uzlabotā vides kvalitātē.

Pirmais Rīgas pilsētas attīstības plāns pēc neatkarības atgūšanas, sekojot vispārīgām tendencēm attīstītakajās zemēs, noteica visu lielmēroga dzīvojamo rajonu, humanizācijas, intensifikācijas un sanācijas nepieciešamību, t. i. pakāpenisku šo teritoriju pārveidi cilvēkam atbilstošākā telpas mērogā, veicot apbūves substances papildināšanas, rekonstrukcijas un labiekārtojuma renovācijas pasākumus.
Tomēr pasākumi netika īstenoti, jo par prioritāriem kļuva nekustamo īpašumu denacionalizācijas un privatizācijas procesi. Šo procesu ietekme bija tik spēcīga, ka kā zināms zemes reforma pretēji noteiktajam tika veikta bez plānojumu izstrādāšanas, radot grūti novēršamas negatīvas sekas uz ilgu laiku – sagraujot pēckara dzīvojamās apbūves telpisko un funkcionālo struktūru, ievērojami pasliktinot jau tā salīdzinoši zemos mājokļa standartus. Visnopietnāk cieta mājokļa ārtelpas kvalitāte.

Šīs izpētes uzdevums ir noteikt, kas ietekmē dzīvojamās vides attīstību un kādas iespējas un soļi sekmētu tās attīstību kvalitātes uzlabošanas virzienā iezīmējot iespējas kā priekšlikumus, kas būtu par pamatu uzdevumam «Dzīvojamo mikrorajonu teritoriju revitalizācijas koncepcijas» izstrādei (uz atsevišķa mikrorajona revitalizācijas parauga), ko paredzēts izstrādāt 2012. gadā. Izpētes materiālus varēs izmantot arī darba grupa, kas izveidota ar mērķi, lai sagatavotu normatīvo aktu projektu par kārtību, kādā tiek veiktas izmaiņas daudzdzīvokļu mājām piesaistītajos zemes gabalos un izstrādātu priekšlikumus Tieslietu ministrijai un Valsts zemes dienestam par zemesgabalu kadastrālo vērtību noteikšanu gadījumos, kad pastāv zemes piespiedu nomas attiecības.

Ar projekta materiāliem interesenti var iepazīties Rīgas pilsētas arhitekta birojā
Dzirnavu ielā 60a–21, iepriekš sazinoties pa tālruni ((+371) 67105941).

vai lejupielādējiet šeit