Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2011. gada  8. decembrī
Pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60/2 - 21

10. [70.] sēdes
LĒMUMS

Sēdē piedalās:  
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, M. Putrāms, A. Sīlis, D. Veinberga, R. Bula;
Kolēģijas padomnieki:  J. Domburs, D. Putniņš;
Attīstības departaments: U. Jansons, G. Princis;
Būvvalde: V. Brūzis;
Pilsētplānošanas pārvalde: A. Kušķis;
Rīgas austrumu izpilddirekcija: D. Pavlovs;
SIA „Arhitekta J.Pogas birojs”: J. Poga;
SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”: D. Lēvalde, Z. Bikše;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska – Dienas Bizness, A. Lūse – Latvijas Būvniecība, I.Motivāns;

Sēdi vada:  R. Bula.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Diskusija: Pilsētas arhitektūras politika
    Ziņotājs: arhitekts J. Poga [SIA „Arhitekta J.Pogas birojs”]Pasūtītājs: Rīgas pilsētas arhitekta birojs
  2. Informatīvi: izpēte „Arhitektūras mantojuma – koka ēku izvērtējums aizsargājamās apbūves teritorijās no pilsētvides plānojuma un telpiskās struktūras aspekta.
    Ziņotājs: arhitekts V.Brūzis [Rīgas pilsētas Būvvalde]Pasūtītājs: Rīgas pilsētas arhitekta birojs

Kolēģijas lēmums:

1. Diskusija: Pilsētas arhitektūras politika; arhitekta Jura Pogas informatīvs ziņojums par arhitektūras politikas tendencēm Eiropā, Latvijā, Rīgā.

1.1. Atzīt par svarīgu sekojošo ziņojuma informāciju:
- par kvalitatīvas dzīves vides plānošanu atbildīgo ES ministru sanāksmē 2007. gadā pieņemta Leipcigas harta par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām, bet 2008. gadā – Marseļas vienošanās;
- 2009. gadā Eiropas arhitektu padome pieņem deklarāciju un politiku par arhitektūru un ilgtspējību;
- ieceres veiksmīgai realizācijai daudzviet Eiropā tiek praktizēta Arhitektūras politikas izstrādāšana pašvaldībām – ievērtējot to atšķirības un attīstības specifiku;
- par pašvaldībām, kur pateicoties prasmīgi sastādītai un konsekventi realizētai pilsētas arhitektūras politikai, pilsētvide ieguvusi jaunu kvalitāti.

1.2. Atbalstīt Rīgas pilsētas arhitektūras politikas veidošanu, atzīstot to kā būtisku un nepieciešamu dokumentu augstas kvalitātes pilsētvides veidošanai Rīgā.

1.3. Pieņemt, ka arhitektūras kā telpiskas vides radīšanas mākslas intereses Rīgas pilsētas arhitektūras politikas veidošanā pārstāv Rīgas pilsētas arhitekta birojs.

1.4. Atzīmēt, ka darboties spējīga pilsētas arhitektūras politika var tikt izveidota tikai tad, ja to atbalsta un tās veidošanā aktīvi iesaistās visas trīs ieinteresētās puses - gan pašvaldība, gan sabiedrība, gan praktizējošie profesionāļi.

1.5. Atzīstot, ka pilsētas arhitektūras politikas izveidošana ir ilgstošs process, diskusija par pilsētas arhitektūras politiku turpināma paplašinot to veidotāju loku un uzsākot konkrētas darbības visiem procesā iesaistītiem dalībniekiem – arhitektiem, pašvaldībai, sabiedrībai.

1.6. Pilsētas arhitektūras politikas dokumentā jādefinē politikas mērķis, jānosaka politikas īstenošanas instrumenti, jāprecizē politikas lietotājs

2. Informatīvs ziņojums par izpētes izstrādes sagatavošanu Arhitektūras mantojuma – koka ēku izvērtējumam aizsargājamās apbūves teritorijās no pilsētvides plānojuma un telpiskās struktūras aspekta.

2.1. pieņemt zināšanai Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītāja V. Brūža informatīvo ziņojumu par izejas materiāliem un inspekcijas noteikumiem izpētes veikšanai.

2.2. atbalstīt izpētes „Arhitektūras mantojuma – koka ēku izvērtējumam aizsargājamās apbūves teritorijās no pilsētvides plānojuma un telpiskās struktūras aspekta” izstrādāšanu, atzīstot tās lietderību.

E. Bērziņš
A. Kronbergs
M. Putrāms
A. Sīlis
D. Veinberga
R. Bula