Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2011. gada  23.novembrī
Pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60/2 - 21

9. [69.]  sēdes
LĒMUMS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, R. Bula;
Kolēģijas padomnieki: J. Domburs;
Būvvalde: V. Brūzis, J. Lediņš;
Pilsētplānošanas pārvalde: A. Kušķis;
Pilsētas arhitekta birojs: Z. Redberga;
Projektēšanas biroju pārstāvji: L.Čače, S. Ņikiforovs, U. Kaugurs, A. Sīpols, A. Sanajevs, E. Daniševskis;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska – Dienas Bizness, A. Lūse – Latvijas Arhitektūra, A. Zvirgzdiņš – A4D; Sēdi vada: R. Bula.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

1. - Skanstes apkaimes lokālplāns; 1.redakcija.
Pasūtītājs: Pilsētas attīstības departaments;
Projektētājs: birojs „Nams”;
- Skanstes apkaimes arhitektoniski telpiskās struktūras attīstības koncepcija; 1. redakcija.
Pasūtītājs: Pilsētas arhitekta birojs;
Projektētājs: birojs „Grupa 93”.

Kolēģijas lēmums: 1. Skanstes apkaimes arhitektoniski telpiskās struktūras attīstības koncepcija;
Skanstes apkaimes lokālplāns;
Pirmā redakcija.
1.1. Turpinot darbu pie Koncepcijas un Lokālplāna izstrādes, autoriem jāvienojas par kopēju Skanstes apkaimes teritorijas plānojuma  un telpiskās attīstības modeli, kas pamatā balstāms uz bij. Pilsētas ganību un tām apkārtesošās teritorijas vēsturisko attīstību, ko noteica celtniecībai labvēlīgi vai nelabvēlīgi grunts apstākļi.
Ieteikt attīstības modeļa struktūras pamatā likt  iekšējo transporta loku, kas atdala  Rīgas centram raksturīgo perimetrāla apbūves veida  teritoriju ar tai piemērotiem grunts apstākļiem no teritorijas loka iekšpusē [bij. ganības], kur būvniecības rentabilitāti var panākt ar punktveida augstbūvju pielietojumu.
Augstbūvju izvietojums un to augstums parametri analizējami kontekstā ar:
- lokālo pilsētvidi un iespaidu uz Vecrīgas panorāmu;
- Rīgas teritorijas plānojuma noteiktajiem apkārtnes telpiskajiem risinājumiem un pilsētbūvnieciski akcentēto apbūves grupu izvietojumu un kompozīciju visas pilsētas mērogā. 1.2. Atzīmēt, ka Skanstes iela kā pilsētas nozīmes transporta maģistrāle, ir nehumāna pret apkaimes pilsētvidi – tā ir barjera, kas pilsētvidi sadala un tādēļ nevar tikt izmantota kā apkaimes centra telpa, kā publiskās ārtelpas galvenais elements.
Atzīt, ka kvalitatīvu publiskās ārtelpas risinājumu varētu panākt, iekšējo transporta loku veidojot arī kā attīstītu publisko ārtelpu, kā apkaimes publiskās ārtelpas struktūras pamatelementu, kas papildināms ar apstādījumiem un kas sasaistāms ar esošajiem un plānojamiem izglītības, atpūtas, tirdzniecības, pakalpojumu un darījumu funkcijas objektiem.
Lokveida publiskā ārtelpa  papildināma ar šķērssaitēm, kontekstā ar ielu struktūru pieguļošajās teritorijās un to centriem un kontekstā ar sabiedriskā transporta pieturvietām Skanstes ielā.
Atzīt, ka Skanstes ielas iedziļinātā risinājuma piedāvājums ir problemātisks pilsēttelpā.
Nav atbalstāmas Skanstes ielas divu līmeņu gājēju pārejas . 1.3.  Jādefinē Skanstes apkaimes pilsētnieciskā vietzīme un noteikumi tās attīstībai/pilnveidošanai – paredzot vienu „vēsturisku nospiedumu”, kā pagātnes piedāvājumu nākotnei. 1.4. arhitektoniski telpiskās attīstības scenāriji [realizējot maksimāli pieļaujamo, rūkošo un mēreni pakāpenisko attīstību], izdalot to būtiskākās atšķirības un scenāriju pamatpieņēmumus, jāparedz kā vienas attīstāmas struktūras atsevišķi posmi un nevis kā trīs atšķirīgas struktūras.

E. Bērziņš
A. Kronbergs
R. Bula