Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2011. gada  26.maijā
Pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60/2 - 21

4. [64.] sēdes
LĒMUMS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, V. Brūzis, A. Kronbergs, M. Putrāms, A. Sīlis, D.Veinberga, R. Bula;
Kolēģijas padomnieki:  J. Krastiņš, J. Domburs, D. Putniņš;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris;
Īpaši aicinātas amatpersonas: J. Radzevičs; S. Zaļetajevs;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale, I. Millers, A. Kušķis;
Būvvalde: J. Lediņš, R. Krauklis, L. Sarma, A. Baķe;
Pilsētas arhitekta birojs: Z.Redberga;
Projektēšanas biroju pārstāvji: L. Čače, N. Balgailis;
Uzaicinātie ainavu arhitekti: I. Grundule, A. Lomakins [Jelgava]Plašsaziņas līdzekļi: I. Motivāns - LETA Sēdi vada:  R. Bula Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Pilsētas iela [ielas pazemes telpa ar inženierkomunikācijām] un koks. Šķēršļi kokstādījumu  veidošanai ielas joslā un ielas aizsargjoslā.[Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas  piemērs- kā sastāvdaļa izstrādātajā „Koncepcijā Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas telpas plānojuma un telpiskās struktūras attīstībai” tiek skatīts atkārtoti; Koncepcija skatīta 13.01.2011.g. ;Projektētājs birojs „Grupa 93”].
    Jautājuma iesniedzējs: p/a „Rīgas pilsētas arhitekta birojs”.
  2. Par  p/a „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” funkciju izpildi un turpmāko darbību.
    Jautājuma iesniedzējs: p/a „Rīgas pilsētas arhitekta birojs”

Kolēģijas lēmums: 1. Pilsētas iela [ielas pazemes telpa ar inženierkomunikācijām] un koks.

Šķēršļi kokstādījumu  veidošanai ielas joslā un ielas aizsargjoslā.
Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas  piemērs - kā sastāvdaļa izstrādātajā „Koncepcijā Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas telpas plānojuma un telpiskās struktūras attīstībai”. 1.1 Pieņemt zināšanai, ka izvērtējot kontekstā ar inženierkomunikāciju izvietojumu šajās ielās iespēju realizēt Koncepcijas priekšlikumu veidojot Lielirbes ielu un Kārļa Ulmaņa gatvi kā ielas ar bagātīgu koku stādījumu pielietojumu, kas ir nepārtraukta apstādījumu struktūra un tās plūdums ved uz Rīgas centru, konstatēts:
- Kārļa Ulmaņa gatvē ir atsevišķi ielu posmi ar blīvu inženierkomunikāciju izvietojumu, bet Lielirbes ielā pazemes telpa ir aizņemta ar inženirkomunikācijām gandrīz visā tās garumā;
- daļu maģistrālo inženierkomunikāciju ir dārgi un sarežģīti pārvietot;
- tādēļ apstādījumu struktūras veidošana pielāgojama situācijai. Nav realizējama simetriska, regulāra vai ritmiska stādījumu struktūra.
Risinājums, kas ļauj savietot apstādījumus ar esošām komunikācijām, ir veidot tos plastiskās, organiskās formās, ainaviskā izkārtojumā. 1.2. Atzīt, ka situācija ar kokstādījumu veidošanu Lielirbes ielā un Kārļa Ulmaņa gatvē ilustrē situāciju pilsētā kopumā, proti ka ir problemātiski veidot kokstādījumus ielas joslā, jo inženierkomunikāciju turētāji strikti aizstāv savas intereses un praktiski nepieļauj koku stādīšanu. 1.3  Pieņemt zināšanai Jelgavas pašvaldības Būvvaldes ainavu arhitekta Andreja Lomakina informāciju par to, ka Jelgavā panākta vienošanās ar inženiertīklu turētajiem – atrasts kompromiss un izveidota situācija, kurā koks un inženierkomunikācijas pastāv līdzās. 1.4. Atzīmēt Rīgas Domes izpilddirektora Jura Radzeviča iniciatīvu sākt problēmas risinājuma meklējumus ar inženierkumunikāciju turētājiem pilsētā kopumā. 1.5. Lūgt Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldi:
- analizēt iespēju paplašināt ielu telpu, pārceļot ielu sarkanās līnijas nepieciešamo kokaugu stādījumu veidošanai tādās pilsētai nozīmīgās ielās kā Maskavas, Brīvības gatve, A.Deglava, Kārļa Ulmaņa gatve, Lielirbes, Lielvārdes, Dzelzavas, Ganību dambis, Skanstes, Daugavgrīvas, Dzirciema, Viestura prospekts, kur pilsētas attīstības plāns paredz apstādījumus veidot gar ielām, proti ielu aizsargjoslās starp sarkano līniju un būvlaidi, kur zeme pirmkārt pārsvarā nav pilsētas īpašumā, bet ir privāta. Otrkārt, tas  sarežģī realizēt Rīgas Domes politiku  ielu stādījumus veidot visā ielas posmā vienlaikus,
- noteikt tikai kokaugu stādījumiem paredzētu joslu ielas šķērsprofilā, kopā ar Būvvaldi nosakot tās platumu. 1.6. Lūgt Rīgas Domi:
- sakarā ar Rīgas kā Eiropas 2014. gada kultūras galvaspilsētas statusu, rast iespēju veikt apjomīgu pilsētas ielu apzaļumošanas programmu, iepriekš analizējot tās realizācijas iespēju šīsdienas diskusijas kontekstā;
- „Vispārīgo teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu” kā normatīvā akta gatavošanas sakarā griezties  pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ar priekšlikumu iestrādāt minētajos noteikumos zinātniski pamatotas, uz rietumu pieredzes balstītas, vienotas vispārīgas prasības ielu stādījumu veidošanai saistībā ar inženiertehnisko komunikāciju racionālu izvietojumu, kā daudzām Latvijas pilsētām aktuālu jautājumu.

2. Par  p/a „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” funkciju izpildi un turpmāko darbību.
2.1.Pieņemt zināšanai, ka Rīgas Domes priekšsēdētājs izdevis 27.04.2011.g. rīkojumu nr. 157 par darba grupas izveidošanu, lai izvērtētu Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” funkciju izpildi un sagatavotu priekšlikumus tā turpmākajai darbībai. 2.2. Pieņemt zināšanai, ka Pilsētas attīstības komiteja 18.05.2011.g sēdē nr. 53 jautājumā „Par Rīgas pilsētas arhitekta biroja statusu un nākotni Rīgas pilsētas institūcijās” lēmusi, ka lēmumus par tālākām Rīgas pilsētas arhitekta biroja pildāmām funkcijām un uzdevumiem, kā arī ar to saistītiem grozījumiem Rīgas pilsētas arhitekta biroja nolikumā, pieņemt, pamatojoties uz darba grupas izstrādātajām rekomendācijām. 2.3. Pēc domu apmaiņas par pilsētas arhitekta biroja funkciju izpildi un priekšlikumiem un par tā turpmāko darbību, lēmumu par biroja attīstības modeli pieņemt nākamajā kolēģijas sēdē 09.06.2011. g.

E. Bērziņš
V. Brūzis
A. Kronbergs
M. Putrāms
A. Sīlis
D. Veinberga
R. Bula