Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2011. gada  27. janvārī
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

2. [62.] sēdes
LĒMUMS

Sēdē piedalās:  
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, J. Dambis, A. Sīlis, D. Veinberga, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki:  J. Krastiņš, J. Domburs;
Īpaši aicinātas amatpersonas: J. Radzevičs;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Sirmā, A. Kušķis;
Būvvalde: V. Brūzis;                      
Pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Projektēšanas biroju pārstāvji: P. Venckovičs, D.Zalāne u.c.;
Pasūtītāja pārstāvji:  D. Pavlovs, , R. Pilsētnieks, O. Stepanovs;
Plašsaziņas līdzekļi.

Sēdi vada: J. Dripe.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Koncepcija Krīdenera dambja un tā plānotā turpinājuma līdz Daugavas krastmalai – ielas telpas plānojumam un labiekārtojumam kā arī parka slēpošanai uz ūdens izveidei.
    Pasūtītājs: Rīgas pilsētas arhitekta birojs; Austrumu izpilddirekcijas iniciatīva;
    Projektētājs: SIA „Ainavu arhitekti”, sadarbībā ar biroju ”Kubs”.
  2. Daudzfunkcionāla daudzstāvu ēka Sporta ielā 11 un tirdzniecības ēka ar autonovietni Grostonas ielā 1; būvniecības iecere
    [zemes gabala attīstība skatīta 25.01.2007. un 11.10.2007. Pilsētas arhitekta kolēģijas sēdēs].
    Projektētājs: SIA „Diānas Zalānes projektu birojs”.
  3. Detālplānojums zemes gabalam Ūnijas ielā 60; 1. redakcija.
    Projektētājs: SIA „Livland”.

Kolēģijas lēmums:

1.  Koncepcija Krīdenera dambja un tā plānotā turpinājuma līdz Daugavas krastmalai – ielas telpas plānojumam un labiekārtojumam kā arī parka slēpošanai uz ūdens izveidei

1.1. Atzīmēt, konkrētais priekšlikums izstrādāts saskaņā ar Daugavas labā krasta siluetu ietekmējošās apbūves koncepciju, kur
-   Krīdenera dambis saglabāts kā vēsturiska vērtība, kas 18. gs. otrajā pusē būvēts Daugavā kā pretplūdu pasākums un savienoja savā starpā labo krastu un 3 salas;
-   Krīdenera dambja trase  izmantota kā izteikts gājēju struktūras pamatelements no Maskavas ielas līdz Daugavai ar gājēju tiltiem pāri Krasta ielai un Kojusalas grāvim.

1.2. Atzīt, ka priekšlikums, kas izmantojot Krīdenera dambi kā vietzīmi, kā orientieri apkārtnes attīstībai, aktivizē telpu ap to un piedāvā kvalitatīvas publiskas ārtelpas veidošanas priekšlikumu, koncepcijas līmenī ir atbalstāms.
Atbalstāms ir vēsturiskā Krīdenera dambja papildinājums ar jauniem mūsdienu elementiem , t.sk. tiltiem.
Tiltu būves realizācijai būtu izmantojami mērķa infrastruktūras maksājumi.

1.3. Lai piedāvātā gājēju trase darbotos [tiktu izmantota], tās galamērķim pie Daugavas jābūt funkcionāli noslogotam.

1.4. Telpiski trases noslēgums pie Daugavas būtu marķējams ar vizuālu akcentu.

1.5. Izvērtējamas spēkā esošās ielas sarkanās un apbūves līnijas kontekstā ar koncepcijā [DLL] paredzēto telpisko risinājumu.

1.6. Šis ir būtisks priekšlikums kompleksai vietas attīstībai, ko Rīgas dome varētu izmantot
sakarā ar pasākumiem 2014. gadā, saistībā  ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu,
dāvinot Rīgas pilsoņiem kulturālu pilsētvidi - rekreācijas kompleksu ar parku Daugavas krastā, ar infrastruktūru apgādātu pilsētas peldvietu , kas saslēgtos ar jau būvniecības stadijā esošo velomaršrutu.

2. Daudzfunkcionāla daudzstāvu ēka Sporta ielā 11 un tirdzniecības ēka ar autonovietni Grostonas ielā 1; būvniecības iecere;
[zemes gabala attīstība skatīta  25.01.2007. un 11.10.2007. Pilsētas arhitekta kolēģijas sēdēs] ;

2.1. Atzīmēt, ka zemes gabali Sporta ielā 11 un Grostonas ielā 1 atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, kur kā nosaka „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums”
-   cita starpā pie aizsargājamām kultūrvēsturiskām vērtībām pieder plānojuma struktūra un publiskā ārtelpa;
-     jaunu objektu izvietojums pieļaujams, ja tiek respektēts vēsturiskās apbūves raksturs, mērogs, ritms, tradicionālā materiālu izvēle un arhitektūras radītā noskaņa.

Atrašanās brīvstāvošas apbūves teritorijā nosaka, ka jāievēro vispārējie Rīgas apbūves zonējuma un apbūves veidošanas [apbūves intensitāte, brīvās teritorija un apbūves blīvums] noteikumi un apbūves izvietošanai nav obligāti jāpielieto zemes gabala perimetrālas apbūves veids.

2.2. Atzīt, ka tā kā zemes gabali atrodas Rīgas vēsturiskā centra tiešā tuvumā, tie attīstāmi kontekstā ar perimetrālās apbūves kvartālu apbūves raksturu – apbūve jāizvieto uz vai maksimāli tuvu apbūves līnijai un paralēli tai, neparedzot autostāvvietu izvietojumu starp ielu un ēku.
Konkrētajā pilsētbūvnieciskajā situācijā ēkas standarta apjoma konfigurācija vai nu pārveidojama, lai tā fiksētu abu ielu lineāro virzienu, vai arī meklējams risinājums, kas pārliecinoši  kompensē ēkas izvietojuma nepilnības – mainot, piemēram, jumta formu plānā un  vienlaicīgi pielietojot pilsētvides dizaina kopumu.

2.3. Atkārtoti [kolēģijas 25.01.2007. sēdes lēmums] atzīmēt, ka apskatāmajā teritorijā pilsētas plānojuma pieļautais apbūves stāvu skaits ir 14.
Taču tas ir maksimāli pieļaujamais stāvu skaits un konkrētais risinājums būtu pilsētbūvnieciski jāpamato ar analīzi, kontekstā ar blakusesošajiem perimetrālās apbūves kvartāliem.
Jebkurā gadījumā apskatāmie zemes gabali pieder pie teritorijām aizsardzības zonā, kur saskaņā ar Ministru kabineta 08.03.2004.g. „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumiem” Nr. 127, kur attīstības priekšlikums saskaņojams ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, ja jaunbūves augstums pārsniedz 24 metrus.

2.4.  Teritorijas, kas pašreiz sastāv no 2 zemes gabaliem, tālākā  plānošanā būtu jāizšķiras par vienu no divām situācijām, kas ievērojot apbūves veidošanas [apbūves intensitāte, brīvās teritorija un apbūves blīvums] noteikumus, dotu atšķirīgus plānojuma un telpas kompozicionālos risinājumus:
-   apvienotu zemes gabalu  situāciju vai
-   divu atsevišķu zemes gabalu situāciju.

3. Detālplānojums zemes gabalam  Ūnijas ielā 60; 1. redakcija

3.1. Atzīmēt, ka detālplānojums izstrādāts 20.gs. 60. – 70. gados izbūvētā Purvciema mikrorajona vienas plānojuma struktūras vienības iekšpagalma iespējamai attīstībai, kur viens papildus apjoms iekšpagalmā jau izbūvēts un viena apjoma izbūve jau saskaņota.

3.2. Atzīt, ka zemes reformas rezultātā izveidoto īpašumu robežu saglabāšana nav savienojama ar kvalitatīvas dzīvojamās vides izveidošanas iespējām, jo mēģinājumi attīstīt šādā situācijā jebkādu apbūvi ir nolemti neveiksmei gan sabiedrības noraidošās attieksmes, gan profesionālā vērtējuma dēļ.

3.3. Atzīt, ka arī piedāvātajam priekšlikumam Ūnijas ielā trūkst plānojuma struktūras, telpiskās struktūras un labiekārtojuma kvalitātes un tas nav atbalstāms.

3.4. Konkrētajā gadījumā lai mēģinātu atrast kvalitatīvu risinājumu, kas izrādītos pieņemams arī iedzīvotājiem, būtu jānosaka optimālais jaunā apjoma risinājums [lielums, konfigurācija, augstums, izvietojums] un funkcija, kas harmonizētu un humanizētu iekškvartāla telpu, ļaujot vienlaicīgi pilnā apjomā atjaunot / izveidot iekšpagalma infrastruktūru [ērtu satiksmes sistēmu, stāvvietu kā arī visu labiekārtojuma un saimniecisko elementu izvietojumu].
Izvērtējama ēkām piesaistīto zemes gabalu robežu korekcijas iespēja iekškvartālā.
Izvērtējama iespēja mainīt jaunbūves funkciju [būvējot ,piemēram, nelielu bērnu dārzu, veco ļaužu mītni un tml.]

3.5. kopumā risinājums problēmai ir jārod, mainot pilsētas mājokļu politiku, paredzot esošo dzīvojamo vienību kompleksu revitalizāciju, pārliecinot īpašniekus [iedzīvotājus] par iespējamiem ieguvumiem vai labumiem, iniciatīvu uzņemoties pašvaldībai, kas reāli varētu izpausties pilotprojekta izveidē un īstenošanā, radot nepieciešamo precedentu.
Pēckara masveida dzīvojamās apbūves pārveidē, risinot to kompleksi visā mikrorajona telpā, jāiekļauj arī pagalmu mēroga cilvēciskošana, sadalot to ar jauniem [mazstāvu] būvapjomiem, pie viena palielinot blīvumu, kas dod arī daļu no pasākuma ekonomiskā seguma. R. Bula

E. Bērziņš A. Kronbergs J. Dambis A. Sīlis D. Veinberga
[izņemot 1.jautājumu] J. Dripe