Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

05.12.2013. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas 4.[78.] sēdes protokols

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2013.gada 5.decembrī

Pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60/2 – 21

4.(78) sēdes

PROTOKOLS

Sēdē piedalās:

Kolēģijas locekļi: H. Gūtmane, E.Bērziņš, I. Rukšāne, T.Kokins, V. Brūzis, A.Kronbergs, J. Dripe, I.Purmale, V. Valgums,

Pilsētas arhitekta birojs:

G. Princis, R.Bula, I. Metnieks, A.Feļtins

Īpaši aicinātas personas:

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji: G.Ruskuls, A.Ločmanis, D.Roga

Sēdi vada: G.Princis

Sēdi pieraksta: I.Metnieks

Sēdē nepiedalās sekojoši kolēģijas locekļi: I. Leikums, V.Briedis, G. Grikmane, A. Pauniņš, J. Dambis, M.Straume

Sēdi atklāj plkst. 15:14

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta ziņojums par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam projektu.

Rīgas pilsētas arhitekta biroja darbības izvērtējums 2013. gadā, ieteikumi darbības pilnveidošanai 2014. gadam.

Gvido Princis (G.P.): atklāj sēdi, ziņo par sēdes darba kārtību. Dod vārdu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvim Guntaram Ruskulam.

Guntars Ruskuls (G.R.): ziņo par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam projekta izstrādes gaitu un progresu, saturu, sabiedriskajām apspriešanām un dokumenta virzīšanu uz apstiprināšanu domē.

G.P. atklāj jautājumu sesiju. Jautā, kas ir galvenie procesi, kas ietekmē tendenci Rīgas iedzīvotāju skaitam nākotnes prognozēs samazināties? Un kādi apstākļi varētu šo tendenci mainīt?

G.R. Skaitļi. Skatoties migrācijas saldo un demogrāfiju, kas ļoti pasliktinās, mēs redzam, ka katru gadu iedzīvotāji aizplūst, tai pašā laikā mēs redzam, ka pierīgā iedzīvotāju skaits pieaug. Tas nozīmē, ka viens no jautājumiem ir mājokļi – ko Rīgā dzīvojošie gribētu iegādāties, bet nevar atļauties, otrs – gaisa kvalitāte un troksnis arī neļauj mums saglabāt iedzīvotājus šajā teritorijā. Trešā lieta – patriotisma trūkums. Mēs redzam, ka Rīgā dzīvo daudz vairāk iedzīvotāju, nekā ir deklarējušies un jautājums ir – kāpēc? Ir nepieciešama apkaimju kustība, jo apkaime ir vairāk pieņemama, nevis visa Rīga. Risināt jautājumu mēs piedāvājam ar mājokļu dažādību, esošā mājokļu fonda uzlabošanu. Un jauno attīstības teritoriju attīstībai ir jānotiek ļoti ilgtspējīgi, kā labākie paraugi – Dublinas Dockland, par projektiem Kopenhāgenā un Amsterdamā. Saknstes apkaimē mums ir iespējas šo teritoriju veidot ilgtspējīgu. Mums ir daudz dažādu pasākumu, lai Rīdzinieku būtu lepni. Mums parādās jaunas attīstības teritorijas, jaunu darbavietu teritorijas, kur jebkurš grib strādāt un dzīvot.

Jānis Dripe (J.D.) jautā vai ir saskaņa starp Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam projektu (stratēģijas) un Nacionālās attīstības plānu vai arī starp šiem dokumentiem ir vērojamas pretrunas?

G.R. Stratēģijā ir daudz tekstuālās informācijas. Mēs skatījāmies, kas varētu būt tas, kas veido Rīgu kā metropoli, ko grib arī valsts un ko atbalsta. Mēs ielikām virkni metropoli veidojošos elementus – laikmetīgais mākslas muzejs, kas Rīgai nav, koncertzālei, kongresu centriem. NAP arī šie objekti ir bijuši, bet nu vairs nav. Problēmas, ka bieži mainās uzstādījumi. Bet nobīdes nav. Daudzas mūsu lietas tika iestrādātas ministriju pamatnostādnēs, ar kurām viņas iet tagad uz Eiropu un cīnās par naudām saviem projektiem.

Andris Kronbergs (A.K.) jautā vai stratēģijas projektā ir sadaļa par energoefektivitātes jautājumiem, atkritumu dedzināšanas jautājumiem un tamlīdzīgām lietām, kas varētu nākotnē mainīt „pilsētas cenu”?

G.R. Mēs stratēģiski to esam pateikuši. Mums ir 2 mērķi reālās rīcībās tuvākiem 7 gadiem – mums ir rīcības virziens 13 – „Plaša energoefektivitātes īstenošana” attīstības programmā un rīcības virziens 9 „Kvalitatīva dzīves vide un pieejams mājoklis” .Ir iezīmēta sadarbība ar RTU par pilotprojektiem, mērījumiem, šādām lietām. Par atkritumu dedzināšanu gan mēs neielikām, mēs konsultējāmies ar Getliņiem, un pārskatāmā nākotnē viņi domā tikai par esošās izgāztuves attīstību. Par to jārunā Rīgas plānošanas reģionā. Stratēģiski mēs esam pateikuši, ka gribam būt viedā pilsēta.

A.K. Vai mājokļu stratēģija ir balstīta ticamās prognozēs? Vai iekšējās migrācijas dati ir apzināti? Vai varam stratēģija ierakstīt, ka revitalizēsim tos padomju rajonus, vai tam ir kaut kāds pamats? Vai ir izpētīts pieprasījums pēc mājokļiem nākotnē un vai mums vispār tās padomju laika mājas ir jārenovē, varbūt jājauc nost?

G.R. Iedzīvotāju apmierinātības pētījumi katru gadu tiek veikti, un tur parādās, ka viņi nav mierā ar publisko telpu, kas viņiem ir. Stratēģiski mēs esam pateikuši, ka masveida apbūves nebūs. Kas notiks, ja stratēģijā pateiks, ka mikrorajoni ir jājauc nost, kur dzīvo 60% rīdzinieku? Arī RPAB ir pateicis, ka ir nepieciešama šo teritoriju sakārtošana.

G.P. Jautā kas ir pieejamība, kas ir dažādība (mājokļu), ko ar šo stratēģiju grib pateikt? Kam jābūt, lai mājokļi būtu pieejami, kam jābūt, lai mājokļi būtu dažādi? Kas ir kvalitātes kritēriji?

G.R. Mums pakalpojumos ir ielikti rādiusi, ap kādiem būtu jābūt skolām, bērnudārziem, zaļajām teritorijām, kurus vajadzētu sasniegt ilgtermiņa stratēģiskajā laikā. Lai iedzīvotājus noturētu mikrorajonos ir nepieciešama publiskās ārtelpas sakārtošana, autostāvvietu sakārtošana, komplektā ar publiskās telpas reorganizāciju. Tagad Ilzes Purmales vadībā ir izsludināts tematiskais mājokļu plānojums mājokļu un apdzīvojuma struktūras attīstībai. Būs pētījumi un būs dati par tipiem un teritorijām, kas būtu jārezervē. Struktūrplāna ideja ir, ka mēs koncentrējamies uz būtiskāko.

Toms Kokins (T.K.) jautā, kā tiks nodrošināts tas, ka nauda seko prioritātēm? Kādas iespējas to ietekmēt?

G.R. Mēs esam iestrādājuši nodaļu par stratēģijas ieviešanu, ir stratēģijas ieviešanas padome, ko obligāti jāvada mēram. Ir jāattīsta viss, kas ir prioritārs. Tas arī departamentiem ir jānosaka.

Viktors Valgums (V.V.) jautā kādā veidā (aglomerācija) tas viss korelē ar plāna doktrīnu? Kādā veidā tas iet kopā ar plānošanas reģioniem? Kur ir plānošanas reģionu centri?

G.R. Mēs neesam aroganti pret apkārtējām pašvaldībām. Mēs rādām ministrijām, ka Rīga nav ūdensgalva, bet dod ekonomisko potenciālu visam reģionam. Mēs esam gatavi nest šo smagumu, bet mums ir nepieciešams valsts atbalsts Rīgai kā metropolei. Plānošanas reģioni ir vairāk kā pašvaldību sadarbības forma.

V.V. Kāds ir pārskata periods stratēģijai?

G.R. Mēs katru gadu spēkā esošiem dokumentiem taisām pārskatus un domē apstiprinām. Tā būs arī nākotnē. Ik pēc četriem gadiem būs fundamentāla pārskatīšana – ik pēc katra sasaukuma.

Egons Bērziņš: (E.B.) jautā kādā veidā un vai ir pētīta starptautiskās konkurences vide (konkurējošās pilsētas, draugi, sadarbības partneri)? Vai mums ir pietiekams priekšstats – Tallina, Kopenhāgena, Helsinki – vai mēs pārzinām konkurējošo vidi?

G.R. Tāds pētījums nav bijis. Viena no galvenām lietām – vadošie plānotāju ir apmeklējuši Ziemeļeiropas centrus un guvuši priekšstatus un sapratuši, ka var arī savādāk.

Ilze Rukšāne (D.R.) Pirmo reizi stratēģijā nopietni ir parādījies jautājums par to, kas ir publiskā telpa un dzīves kvalitātes un kāda ir vīzija par dzīves kvalitātēm.

Helēna Gūtmane (H.G.) Jautā, vai tiek domāts par to ka kaut kādā līmenī stratēģijas ietvaros par actornet work analisys un stakeholder analisys?

G.R. Steikholderus mēs aptvērām diezgan plaši. Kvalitatīvi mēs skatījāmies Londonas stratēģiju un pieejas. Jāpaņem labākais no visiem. Tas ir ekspertu uzdevums. Detalizēti zinātniski pētījumi nav veikti.

J.D. jautā – bija rādīti savienojumi ar jūru – vai tas paredz kādas fiziskas rīcības tajās teritorijās vai tās ir simboliskas rīcības.

Andris Ločmanis (A.L.) – Tas nav simboliski. Tā ir kā iespēja abos krastos ar kājām vai velo sasniegt jūru. Patreiz mēs domājam: „Mums pilsētā ir jūra” un tā ir sasniedzama. Un ir dažādas citas aktivitātes un zaļie centri ar bioloģisko daudzveidību, rekreāciju un gaisa kvalitāti. Rotaļlaukumi, BMX trases, ielu vingrošanas laukumi u.c.

E.B. Būtu labi, ja mēs zinātu, ko dara konkurenti, piemēram, Stokholma un Kopenhāgena pašlaik pārtaisa savus stratēģiskos plānus. Ir svarīgi zināt what’s behind?

G.P. Cik stratēģisks mērķis ir Rīgas arhitektūras vērtību, vides estētikas, sajūtu, emociju saglabāšana tajā vidē, kur mums ir šīs vērtības, un cik svarīgi ir, ka jaunais vai rekonstrukcija vai renovācija tiek veikta ar estētisku un dizaina kvalitāšu piemeklēšanu? Cik tas ir vai nav pateikts un kāda ir attieksme?

G.R. Par kvalitāti un principiem stratēģijā ir sadaļa „Pamatnostādnes un vadmotīvi”, un tur mēs ielikām politikas un iekodējām to, kas jāizvērtē, privatizējot zemes gabalus un attīstot projektus. Lai jaunie projekti respektētu apbūves teritorijas vēsturisko garu, mēs ielikām aprakstu un politiku, kas jādara tīri stratēģiski. Jaunie elementi nedrīkst degradēt esošo.

Regīna Bula (R.B.) Par publiskās ārtelpas kvalitāti – centrā – gājējs un Daugava pār Akmens tiltu? Vai ir kas konkrēts par Akmens tiltu kā gājēju tiltu? Un vēl, kas ir ar publisko ārtelpu un mākslu?

G.R. Mums ir, ka nākotnē tas varētu kļūt par gājēju un tramvaja tiltu. Tas ir pateikts. Par publisko ārtelpu un mākslu – mēs varētu apbūves noteikumos paredzēt, ka telpas, kas netiek izmantotas un stagnē – tur varētu noteikt pagaidu lietošanu. Par pieminekļiem un mākslas objektiem – nekas konkrēts nav. Tas, ka publiskai telpai jābūt kvalitatīvai, to varētu paredzēt.

G.P. Noslēdz jautājumu sesiju.

G.P. atklāj rekomendāciju, ieteikumu sesiju.

H.G. Stratēģijā ir vairākas ārkārtīgi nozīmīgas izmaiņas un labas lietas, ko sauc par integrēto pieeju. Starp lielām lietām ir tas, ka stratēģija ir sasaistīta ar plānu un programmu un beidzot programma ir parādījusies. Visi jautājumi, kas tika uzdoti, varētu būt integrēti tieši programmas izpildes laikā. Svarīgi, ka tika integrētas zaļās struktūras un privātās zaļās telpas. Ir veiksmīga mobilitātes shēma. Ir vairāki ieteikumi. Vairākas reizes tika uzsvērts, ka mainīts vektors no decentralizācijas uz kompakto pilsētu. Manuprāt, tie nav divi dažādi vektori, ja jūs konfrontējat decentralizāciju un kompakto pilsētu, tad parādās vairākas nesasaistes, bet, ja jūs viņas savienojat, jūs varat akcentēt Rīgas neattīstību, urban spraw(???) virzienā. Kompaktā pilsēta nenozīmē vairāku centru izveidi. Apkaimes programma pastiprinātu šo decentralizācijas vektoru tikai dažādās citās dimensijās, pastiprina sociālo dimensiju. Vēl viena lieta – Rīga kā starptautiski atpazīstama pilsēta – kā Jums liekas, vai nevajadzētu noartikulēt Rīgas specializāciju, kas ir stiprākās jomas? Baltijas, Latvijas un Rīgas spēcīga tendence ir sociālā aktivitāte jeb radošā attīstība – tas ir kaut kas ar ko var iziet uz starptautiskās skatuves – sociālās inovācijas. Varbūt ir iespējams to vairāk noartikulēt. Vēl viens – ir laba stratēģija, bet vai nav iespējams teritorijas plānojuma līmenī vairāk palielināt tēlainību, saliekot visu tēlos (Antverpenes plāns kā piemērs, kur redzēt prioritātes). Ielikt visu tēlos un pielikt to sociālo tēlu, kur vairāk cilvēks ir iekšā.

E.B. Papildinājums pie Helēnas teiktā – demonstrētais centrālā kodola modelis neizslēdz iespēju akcentēt un apvilkt kaut ko apkārt tām apkaimēm un perifērijām, kas pēc būtības ir sponsori un ir pašpietiekamas. Viena no tām tika nosaukta Daugavgrīva – reāli pašpietiekama. Ir Daugavgrīvas cietoksnis, ir vieta, kur sākas Rīga. Respektam pret šo ostas pilsētas identitāti un atpazīstamiem tēliem (kopā Kopenhāgenu), tas varētu būt redzams. Tur ir spēlētāji, kas ir konkurentiem un kas ir arī mums, ko varētu reāli parādīt gan vizuāli, gan telpiski neko nezaudējot.

I.R. Gribu uzsvērt, ka stratēģija ir nozīmīgi uzlabojusies. Skatoties uz šo Rīgas struktūrshēmu un domājot par šīm zilajām un zaļajām, kas ir man tuvākā tēma, sajūtas diemžēl ir, ka šis zaļais ir palicis tikai šajā perifērijas daļā un trūkst sasaistes. Vizuālais.

T.K. Gribu uzteikt sabiedrības līdzdalību. Ir pilnīgi jauni spēki veltīti šiem pasākumiem. Gan apkaimju līmenī, gan daudzslāņainā stratēģijas apspriešanā. Vērtīgs solis apkaimju identitātes stiprināšanā. Otrs – ņemt pēc iespējas vērā un arī aicināt uz sadarbību par tematiskajām lietām tos, kas izstrādā tematiskos plānojumus.

Viesturs Brūzis (V.B) Vērtības ir apkaimju attīstība. Apkaimju apzināšana un aktīva iesaiste ir viens no būtiskiem aspektiem. Cilvēku interesē, kas būs apkārt, vai būs labais centrs, Kalnciema ielas tirdziņš – kā labie piemēri.

Andris Kronbergs (A.K.) Šis ir jauns solis domāšanas un plānošanas veidā. Ir jauna domāšana. Būtu vērts ņemt vērā to, kas šodien šeit izskanēja. Nezinu, vai tā Skanstes iela ir tik tumši sarkanā krāsā jākrāso, tas jāpārdomā. Paldies, ļoti labs darbs izdarīts.

I.P. Globālā mērogā viss ir kārtībā. Liels solis sperts uz priekšu. Pie jaunā teritorijas plānojuma ir jautājums par pasniegšanas veidu, savietojamību. Lai viss nolasās un ir skaidrs visiem cilvēkiem. Lielais darbs, kas stāv priekšā, ir stratēģijas un teritorijas plānojuma īstenošana.

V.V. Liels gandarījums par paveikto darbu. Bāze ir ielikta. Stratēģija ir nebeidzams process, pie tās visu laiku ir jāstrādā, jāaktualizē. Pozitīva ir sabiedrības iesaiste. Ilustrācija varētu būt pārdomātāka, bet tas ir reklāmas jautājums.

H.G. Vai var padomāt zaļajās struktūrās vai mobilitātes plānā par dzelzceļa tīklam pieguļošās telpas izmantošanu, re-izmantošanu, revitalizāciju – kompleksi. Tā ir liela tēma.

G.P. Paldies Guntaram par darbu! Slēdz priekšlikumu sesiju.

G.R. Paldies par veltīto laiku!

 

G.P. atklāj otro sēdes daļu, aicinot gada nogalē atskatīties uz to, kas kopā ar jomas ekspertiem un sadarbības partneriem ir paveikts 2013. gadā, un uzklausīt Kolēģijas ekspertu vērtējumu un ieteikumus par to, kas būtu jaunie uzstādījumi sadarbībai 2014. gadā.

Kolēģijas locekļu darba pašnovērtējums un ieteikumi turpmākajam darbam un sadarbībai ar pilsētas arhitekta biroju:

V.V. Jāharmonizē darbība un sadarbība starp RPAB un LAS, lai rīcības un darbības būtu savienotas, saskaņotiem mērķiem. Būtu jāstrādā ar sabiedrību, vairāk jāskaidro, jāpopularizē vienkāršas lietas – ilgtspējību, energoefektivitāti. Katrā pilsētā tādas lietas ir. Jāskaidro kā pareizi apsaimniekot būves, par pārbūvēm. LAS nav kapacitātes un šie nav primārie mērķi. Protams LAS un RPAB sadarbība ir jāturpina.

J.D. Laba lieta ir, ka sākumā iecerētie Šmēlinga lasījumi kā mazliet ekskluzīva lieta un tīri teorētisks pasākums – ka Jūs to esat pagriezuši tādā pragmātiskā virzienā, tas ir labi. Var gan tā, gan tā. Otrs – tā Rīgas balva, tā nošķirtība no LAS, tas nodalījums laika ziņā ir loģisks, tas ir suverēns pasākums – tā ir liela pilsēta. Tās tādas labas lietas, ko es redzu. Priekš kolēģijas locekļiem ir komfortabli, ka mēs neesam ierauti tajā ikdienas projektu virpulī – tās ir vējdzirnavas, ar kurām pagrūti cīnīties, vairāk skatām tādas stratēģiskas lietas kā šeit – tā ir laba, komfortabla situācija. Ir labi, ka uzrauga stratēģiskus plānošanas dokumentus.

I.P. Šogad mums nav nācies to Jūsu resursu daudz izmantot, mēs bijām tādā starpstadijā. Bet par nākamajiem gadiem – vieni plānošanas procesi beidzās, citi sākas – mums būs lielais darbs ar tematiskajiem plāniem, kur mēs arī Jūsu atbalstu gribēsim. Galvenais, kur mums vajadzīgs jūsu atbalsts ir priekšlikumi par esošā plāna grozījumiem. Šobrīd pēc normatīvā regulējuma šādus grozījumu var veikt, izstrādājot lokālplānu pēc atsevišķu attīstītāju ierosinājuma un viņi arī finansētu šo procesu. Līdz ar to mums apbūves noteikumos ir izstrādāti kritēriji, pēc kuriem mēs vērtējam, vai šāda lokālplānu izstrāde vispār ir atbalstāma. Tā kā ir uzstādījums no domes vadības, ka principā vajadzētu pieiet vērtēšanai pragmatiski un pēc iespējas dot viņiem iespēju pierādīt, ka viņu iecere ir atbalstāma, varbūt ne 100%, bet atrodot kompromisus. Līdz ar to, par cik daudzas lietas ir subjektīvas, sevišķi augstumu ziņā, tad mēs ļoti ceram uz kolēģijas atbalstu. Ceram uz jūsu atbalstu, jautājumos, kam ir ietekme uz pilsētas telpu, uz telpisko, kas ir diezgan subjektīvas.

E.B. Ļoti gribētu, lai šajā procesā varētu iesaistītes arhitektūras skolas. Tas būtu ceļš ar diviem virzieniem. Viens varētu būt kolēģijas norises vietas kā izbraukumu sēdes – lai jaunieši redz to sabiedrību un procesus, kurā viņi nonāks.

I.R. Mēs domājām un diskutējām par arhitekta biroju kā mediatoru starp dažādām universitātēm un universitāšu mācībspēkiem. Meklēt iespējas, kā iesaistīt studentus procesos.

H.G. Kā Ilze teica – lielas smaguma punkts – pilsētas arhitekts kā mediators, kā starpnieks starp akadēmisko vidi un praktisko vidi. Padomāt par notikumu virkni, kas varētu būt zem šīs tēmas. Katram gadam, domājot par šo vidutāja lomu, varētu būt kāda tēma. Šogad mēs piedāvājam tēmu „Ceļš uz skolu”. Tas nozīmē, ka pētījums vai pasākums, kas attiecas uz skolu pieejamībām, ceļiem, kā skolām pietrūkt.

I.R. Mājokļu, mikrorajonu „Otrā elpa” ir lielā mērā saistīta ar šo. Tā ir tā nākamā pakāpe. Ja mēs skatāmies globālā mērogā, šis ceļš uz skolu iziet no mājām mikrorajonā. Te parādās drošības faktors, mobilitātes faktors, zilās un zaļās struktūras faktors. Un galvenais – parādās izglītības faktors. Tas ir tas par ko mēs runājam – mums ir vajadzīga izglītota sabiedrība. Tas ir darbs arī ar skolniekiem.

G.P. Tas ir general public, tas nav ar profesionāļiem?

H.G. Kopā. Skolnieki, profesori un profesionāļi.

I.R. Ja mēs runājam par ceļu uz skolu, ja mēs nonākam tai skolā, tās ir taktiskas aktivitātes, ka strādāt ar šiem bērniem.

H.G. Pēdējā Šmēlinga konferencē bija manifests. No mūsu kolēģiem no Urban Institute ir ieteikums – varbūt ir vērts šo manifestu detalizēt konkrētu rīcību programmā? Viena no prizmām ir stop urban sprawl. Tas iet kopā ar stratēģijas kompakto pilsētu. Mūsu ieteikums ir iemest iekšā kā vienu no prioritātēm liability – pilsētas dzīvotspēju. Kas attiecas uz pētniecību – tiek sludināta programma Europe Horizont 2020. Tur ir programmas, kas satuvina akadēmiskos pētījumus un praksi. Vienā no nišām drīkst piedalīties privātie uzņēmēji un sabiedriskās iestādes. Konkurences izpētei Ilvars var pameklēt iespējas sadarbībai ar universitātēm un sadarbību ārzemēm. Pētījumiem būtu jābūt saistībā ar praksi.

A.K. Jābūt vairāk ārā – publikā, vairāk nekā šogad. Tā ir viena no šī biroja misijām – skaidrot, pacilāt jautājumus. Runāties ar sabiedrību. Ja tu vari atrast iespēju katru nedēļu būt medijos uz stundiņu. Pusstundiņu, tas nāktu par labu visiem. Rīga ir liela pilsēta.

H.G. Jautājums par arhitektūras balvu. Latvijā nav nekās saistīta ar citām jomām, pilsētvidi. Jautājums, vai pilsētas arhitekts iniciē tikai arhitektūras balvas vai arī ir vērts veidot pilsētplānošanas un urbānā dizaina balvu arī pilsētas arhitekta birojam? Var vienu balvu paplašināt, var domāt par divām.

T.K. Jautājumā par vasaras kafejnīcām un konfliktu starp to īpašniekiem un pilsētplānotājiem es redzēju arhitekta biroja funkciju ļoti skaidri. Vajag vairāk runāt ar sabiedrību, skaidrojošo darbu. Viena tēma, kas briest ir privātā autotransporta īpatsvara mazināšana publiskajā telpā un privātajā telpā. Tam būs liela sabiedrības pretestība, ja tas netiks skaidrots, ka tas ir vajadzīgs kopējai sabiedrībai un pilsētas veselībai.

I.R. Mums ir tēma saistībā ar šo – „Ceļš uz skolu” un izglītība. Kontekstā ar sabiedrības izglītību.

H.G. Varbūt ir vērts padomāt par tematisku publikāciju sērijām medijos?

G.P. slēdz sēdi plkst. 18.15.

 

Pirms kolēģijas sēdes saņemts kolēģijas locekļa M.Straumes e-pasts:

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

Rīgas pašvaldības aģentūra „Rīgas pilsētas arhitekta birojs”

Dzirnavu ielā 60A - 21, Rīga, LV-1050, Latvija

2013. gada 19. Septembrī

3.(77) sēde

sākums plkst. 15:00

Sēdē piedalās:

Kolēģijas locekļi: A. Kronbergs, G. Grikmane, J. Dripe, J. Dambis, V. Brūzis, H. Gūtmane, I. Purmale, I. Leikums

Pilsētas arhitekta birojs: G. Princis, R. Bula, Z. Treimane, I. Metnieks

Īpaši aicinātas personas:Arhitektūras birojs „FORMA”: I. Kalniņa, Laikmetīgās Arhitektūras Informācijas centrs: G. Kuļikovska, Biedrība „Latvijas Arhitektu savienība”: V. Rauhvargere, Arhitekte Līga Gaile

Sēdi vada: G.Princis

Sēdi pieraksta: I. Metnieks

Sēdē nepiedalās sekojoši kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, V. Valgums, V. Briedis, T. Kokins, A. Pauniņš, M. Straume, I. Rukšāne

Dienas kārtībā ir 2013. gada balvas Rīgas arhitektūrā pretendenti arh. Ināras Kārkliņas (SIA „Forma”) prezentācija: „Pētījums - aktuāli vides pieejamības risinājumi Rīgas arhitektūrā”.

Sēdes atspoguļojums

12 objekti, kuri pretendē uz 2013. gada balvām Rīgas arhitektūrā, atspoguļo aktualitātes būvniecības procesā Rīgas pilsētā, kādā virzienā attīstās Rīga un kur tiek virzītas investīcijas.

„2013. gada balvas Rīgas arhitektūrā” pretendenti ir:

Dzīvojamais nams „Futuris” Antonijas ielā 16a kvartālā starp Dzirnavu, Antonijas un Zaļo ielu

Mazstāvu koka daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Baldones ielā 12a

Rīgas 1. slimnīcas 1. korpusa (poliklīnikas) un 17. korpusa (sociālās aprūpes nodaļas un dienas stacionāra) vienkāršotā renovācija Bruņinieku ielā 5Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Traumpunkts un uzņemšanas nodaļa Duntes ielā 22Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 20. korpusa piebūve – „

Ārstu māja” –Vienības gatvē 45Vasaras ielas pārbūveLatvijas Mākslas akadēmijas saimniecības ēkas pārbūve Oskara Kalpaka bulvārī 13Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra studiju bāzes ēkas „Zirgu pasts” pārbūve Dzirnavu ielā 46Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadības un dispečeru centrs Laktas ielā 8Dzīvnieku patversme „Labās mājas” Juglas ielā 18fEnergoefektīva biroju ēka Dzelzavas ielā 120zKrišjāņa Valdemāra ielas un Kronvalda bulvāra krustojuma tramvaja sliežu ceļu pārbūve pie Latvijas Nacionālā teātra

Arh. Ināras Kārkliņas „Pētījums - aktuāli vides pieejamības risinājumi Rīgas arhitektūrā”

Pētījums aptver 12 objektus, kuri pretendē uz 2013. gada balvām Rīgas arhitektūrā. Papildus tika apskatīts objekts - Saeimas ēkas pielāgošana vides pieejamības prasībām.

Galvenie vērtēšanas kritēriji:

1. Risinājuma atbilstība LBN prasībām,

2. Risinājuma dizaina kvalitāte:

- risinājuma funkcionalitātes dizains;

- risinājuma elementu dizaina kvalitāte,

3. risinājumā pielietoto materiālu atbilstība videi:

- materiālu atbilstība to pielietojumam;

- materiālu atbilstība vai veiksmīgs pielietojums konkrētajai videi,

4. Vides pieejamības risinājuma atbilstība virzienam Arhitektūra visiem.

Galvenie secinājumi un ieteikumi:

62% izpilda LBN prasības, bet 23% šīs prasības neizpilda pilnībā;

31% ir ar atbilstošu vides pieejamības risinājumu dizaina kvalitāti, bet 38% ir pilnībā neatbilstoši šajā aspektā;

31% ir izmantojoši atbilstošus materiālus, un tikpat liels skaits (31%) ir izmantojuši situācijai neatbilstošus materiālus;30% daļēji atspoguļo jēdziena „arhitektūra visiem” būtību, 0% pilnībā iekļaujas tajā;

Kolēģijas locekļu apsvērumi par sēdē dzirdēto

Juris Dambis norāda, ka dizaina kvalitātei starp „2013. gada balvas Rīgas arhitektūrā” pretendentiem vajadzētu būt augstākai, tādēļ RPAB ir jāaktualizē šīs jautājums, lai iesaistītos arī citas institūcijas.

Andris Kronbergs pauž viedokli, ka neatbilstība LBN prasībām vai daļēja atbilstība nav pieļaujama, tādēļ, iespējams, vajadzētu apsvērt attiecīgo objektu iespējas pretendēt uz „2013. gada balvu Rīgas arhitektūrā”.

Jānis Dripe norāda, ka labi, ka šogad tiek pievērsta pastiprināta uzmanība jēdziena „arhitektūra visiem” izpildei, tomēr šis faktors nedrīkst būt noteicošs pretendentu izvērtēšanā.

Viesturs Brūzis norāda, ka LBN normatīviem ir jāatbilst tikai publiskām būvēm, bet dzīvojamās ēkās tas nav obligāti, turklāt LBN normatīvu izpilde ne vienmēr tiek prasīta, veicot rekonstrukcijas.

Sēdes dalībnieki pauž viedokli, ka LBN noteikumi ir jāpadara elastīgāki un jāskata pēc būtības, jo nereti LBN prasībām neatbilstoši risinājumi ir lietderīgi.

Andris Kronbergs norāda, ka balva obligāti nav jāpasniedz, ja to nav kam pasniegt. Sabiedrība var dezorientēties, ja balva tiks pasniegta objektam, kas nav nekas īpašs.

 

Galvenie turpmākās sadarbības virzieni situācijas uzlabošanai vides pieejamības jomā Rīgas pilsētā:

lai būtiski uzlabotu Rīgas arhitektūrā valdošo situāciju ieteicams gan institūcijām, gan autoriem kritiskāk sekot līdzi LBN normu izpildei;

nepieciešams pastiprināti pievērst uzmanību labākajiem risinājumiem vides pieejamības jomā (t.sk. dizaina kvalitāte un videi atbilstošu materiālu pielietojums), tādējādi veicinot gan profesionāļu, gan plašākas sabiedrības izpratni par virzienu „arhitektūra visiem”;

topošajiem jomas profesionāļiem vides pieejamības virziena Arhitektūra visiem prasību un izpratnes veidošanu uzsākt jau profesionālo studiju pirmajos kursos.

 

Pēc diskusijas kolēģijas sēdē iesūtītie kolēģu apsvērumi

Mārtiņš Straume „Par konkursu „Gada balva Rīgas arhitektūrā” (23.09.2013)

Izvērtējot Rīgas pilsētas Arhitekta birojā iesniegtos konkursa „Gada balva Rīgas arhitektūrā” divpadsmit objektu materiālus un veicot objektu apskati dabā ,uzskatu, ka veiksmīgākie arhitektoniskie, konstruktīvie un funkcionālie savās vērtēšanas grupās ir: Vides ilgtspēja (daudzdzīvokļu ēkas ) - „Dzīvojamais nams Futuris Antonijas ielā 16a; Kompleksie risinājumi - „Rīgas 1. Slimnīcas 1. Korpusa (poliklīnikas ) un 17. korpusa (sociālās aprūpes nodaļas un dienesta stacionāri ) vienkāršotā renovācija Bruņinieku 5”; Pilsētteļpas attīstība - „ Vasaras ielas pārbūve”; Sabiedriski objekti - ”; ”Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 20. Korpusa piebūve - „Ārstu māja” Vienības gatvē 45””.

Vita Rauhvargere „Pārdomas par pieejamību” (26.09.2013)

Pārdomājot kolēģijas sēdē apspriesto jautājumu par vides pieejamības nodrošināšanas risinājumu paraugiem, man liekas, ka vispirms būtu jāizdomā, kādus mēs tos gribētu redzēt Rīgā, nevis atkārtot (hm...) savāktos „labos piemērus” un lietojot katrā vietā atšķirīgus. Manuprāt, būtu lietderīgi organizēt konkursu vienotas sistēmas radīšanai, kurā būtu jāpiedāvā nepieciešamie elementi ar variācijām pa pilsētas zonām ( piem. Vecrīga, vēsturiskais centrs, mikrorajoni), taču saglabājot vienotu stilu visā pilsētā. Protams, paliek izcilās pilsētas vietas un ēkas, kurām šie jautājumi tiktu risināti kontekstā, bet ne pretrunā. Konkursā uzvarējušais projekts tiktu izstrādāts detalizēti un piedāvāts ražotājiem. Varbūt mēs to varam?

Egons Bērziņš „Par Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdi 3.(77)” (26.09.2013)

Mani kreņķē vides pieejamība publiskajā telpā - ūdensmalas, kuģi, laivu ostas, pludmales. Domāju šo kā atsevišķu nodaļu savā promocijas darbā. Sadzīvē iznāk, ka soda piem. zobārstniecības kabinetu Antonijas ielā, kamēr dabas teritorijām klāt netiek, ar kuģīti apkārt RVC. Tas tā ar neformālu skatu pozitīvā nākotnē.

 RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA 

Rīgas pašvaldības aģentūra „Rīgas pilsētas arhitekta birojs”

Dzirnavu ielā 60A – 21, Rīga, LV-1050, Latvija 

2013. gada 20. jūnijā 2.(76) sēde

sākums plkst.15.00

PROTOKOLS

Sēdē piedalās:

Kolēģijas locekļi: A. Kronbergs, G. Grikmane, J. Dripe, A. Pauniņš, J. Dambis, M. Straume, V. Brūzis, H. Gūtmane, I. Rukšāne, I. Purmale

Pilsētas arhitekta birojs: G. Princis, R. Bula, I. Metnieks

Īpaši aicinātas personas:

Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvji: G. Logina, L. Sarma

Laikmetīgās arhitektūras informācijas centra pārstāve: G. Kuļikovska

Uzņēmuma „YIT” pārstāvji: A. Božē, S. Skadiņa

Uzņēmuma „Z&B Projekts” pārstāvis: N. Brezinskis

Plašsaziņas līdzekļi: I. Motivāns - aģentūra LETA

Sēdi vada: G. Princis

Sēdi pieraksta: I. Metnieks

Sēdē nepiedalās šādi kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, V. Valgums, I. Leikums, V. Briedis, T. Kokins

Dienas kārtībā: daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas skiču projekts Rīgā, Žagatu ielā 7

Sēdes atspoguļojums

Gvido Princis

Šodien Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas dienas kārtībā ir daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas projekts Žagatu ielā 7. Gandrīz ir gatavs tehniskais projekts, un process iet savu gaitu. Tieši šī iemesla dēļ tā ir netipiska situācija, un jautājums ir nopietns, jo apkārtējo ēku iedzīvotāji, gan daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pusē, kas ir Ieriķu ielā 60 un 66, gan privātmāju pusē, ir nepatīkami pārsteigti par projekta esamību un ir vērsušies gan būvvaldē, gan departamentā pie kolēģiem, gan pie domes vadības ar aicinājumiem pārvērtēt projekta risinājumus.

Iepriekš esmu ticies gan ar projekta attīstītāju, gan apkārtnes iedzīvotājiem (red.piezīme: 12.06.2013.plkst 16.00 projekta teritorijā), un attīstītājs ir laipni piekritis kolēģijai prezentēt projekta arhitektūras risinājumus. Uzsveru, ka mēs šeit neanalizēsim projekta juridiski tiesiskos aspektus. No kolēģijas ekspertiem es gaidu viedokļus, pirmkārt, par projekta iederīgumu konkrētās vides kontekstā un, otrkārt, par funkcionālajiem aspektiem, kādus tas ievieš konkrētajā vidē (diskusijas gaita tiks atspoguļota protokolā). Vērtējot projekta attīstītāja un autoru, kā arī profesionāļu un apkārtnes iedzīvotāju apsvērumus un argumentus birojs sagatavos atzinumu. Šis atzinums tiks nosūtīts domes vadībai, bet mēs par to informēsim gan attīstītāju, gan apkārtnes iedzīvotājus.

Projekta autoru un attīstītāju ziņojums - arhitektūras risinājumu prezentācija

Kopsavilkums diskusijai Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas skiču projektu Purvciemā, Žagatu ielā 7

Andris Božē

Es gribētu burtiski pāris vārdos un ciparos pateikt, kas ir YIT. YIT kompānija ir Somijas lielākais būvniecības uzņēmums, kurš strādā 14 Eiropas valstīs, nodarbina 26 tūkstošus cilvēku, kura apgrozījums pagājušajā gadā bija 4,6 miljardi eiro un kurš vienā gadā izbūvē apmēram 20 tūkstošus dzīvokļus Eiropā un lielu daudzumu arī Krievijā. Mēs esam šī uzņēmuma meitas uzņēmums Latvijā, kas galvenokārt nodarbojas ar daudzdzīvokļu māju būvniecību, bet mēs piedalāmies arī dažāda veida, konkursu veida, projektos.

Šajā projektā kreisajā pusē ir Ieriķu ielas ēkas, kas būvētas padomju gados, un tās ir deviņstāvu specprojektu dzīvojamās mājas, kuras, cik es atceros savu bērnību, būvēja padomju armijas karavīri attiecīgā kvalitātē. Labajā stūrī ir jaunais projekts, kas tapis pēc neatkarības atgūšanas, un, protams, pārējā kvartāla apbūve, kur otrā pusē ir arī privātmājas. Infrastruktūra rajonā ir pietiekoši labi attīstīta.

Tāpat bija jautājumi arī no vietējiem iedzīvotājiem par automašīnu stāvvietām. 200–350 metru apkārtnē ir vairākas virszemes stāvvietas, kuras ir pietiekoši lielas, un tajās ir vakantas vietas. Apmēram puskilometra attālumā no mūsu projekta vietas ir vēl viena stāvvieta un garāžu kooperatīvs.

Nedaudz par projekta attīstības gaitu. Faktiski būvniecības pieteikums tika iesniegts pagājušā gada februārī, gandrīz pirms pusotra gada. 27. martā tika saņemts arhitektūras plānošanas uzdevums, un atbilstoši uzdevumā noteiktajām vadlīnijām tika uzsākta projektēšana. Projekta izstrāde arhitektūras plānošanas uzdevumā tika paredzēta divās stadijās – skiču projekts un tehniskais projekts. Skiču projekts būvvaldē tika saskaņots 2012. gada 5. novembrī. Tieši tādā pašā veidā, formā, veidolā un apjomā, kā Skiču projektā, tika turpināta Tehniskais projekta izstrāde. Tāpat tika izstrādāti visi inženiertehniskie pieslēgumi. Attiecīgi inženiertīklu projekta sadaļas tika iesniegtas un saskaņotas Inženiertehniskās komisijas sēdē 2013.gada 26.martā.

Tālāk 2013. gada 4. aprīlī Tehniskais projekts tika iesniegts saskaņošanai Rīgas pilsētas būvvaldē, kur sekoja papildu prasība izvērtēt, kā šī būvniecība ietekmēs apkārtējo gruntsūdeņu līmeni. Tas bija neliels pārsteigums, jo ēkām mums nav vairāku līmeņu pazemes konstrukcijas. Ir paredzēts pagrabstāvs, kas ir pusstāvu zem zemes. Bet mēs šos atzinumus šobrīd jau esam savākuši. Ir atzinums no hidromelioratīvās būvniecības eksperta, ka mūsu būvniecība nekādā veidā neietekmēs gruntsūdeņu līmeni pie citu īpašnieku īpašumiem. Tāpat ir saņemts pozitīvs atzinums no Satiksmes departamenta, un tuvākajās dienās būs gatavs atzinums arī no Vides un mājokļu departamenta, kas, kā mums teica, arī būs pozitīvs.

Šobrīd mēs esam nonākuši līdz kolēģijas sēdei. Lūgšu palīdzēt ar tālāko prezentāciju mūsu projekta autoram, jo viņš varētu vairāk pastāstīt par konkrētām lietām, kas saistās ar izsauļojuma analīzi, ar kvartāla analīzi un pamatinformāciju par būvniecības rādītājiem.

Normunds Brezinskis

No paša sākuma mums bija ļoti detalizēts projektēšanas uzdevums. Visā ēkā ir 81 dzīvoklis, 9 dzīvokļi katrā stāvā. Rādītāji ir saskaņā ar apbūves noteikumiem: iekļaujas apbūves intensitāte, procentos – 120, un brīvā teritorija arī. Principā projekts izpilda visus apbūves noteikumu rādītājus.

Projektējot ēkas novietojumu zemes gabalā un pašu konfigurāciju, skatījāmies apkārtējās apbūves dabisko struktūru un domājām, kā viņu vispār var ielikt, jo šis zemes gabals ir pietiekami liels un tiek izsmelta gandrīz visa kapacitāte, kas tur varētu būt. Vienlaicīgi, ņemot vērā, cik augsts ir gruntsūdens Purvciemā, arī šajā zemes gabalā ekonomisku apsvērumu dēļ pazemes autostāvvieta nebija paredzēta – ir virszemes stāvvietas 41 mašīnai, kas ir uz diviem dzīvokļiem viena stāvvieta. Novietojums izvēlēts tāds, lai neietekmētu insolāciju Ieriķu ielas mājām 60 un 66. Tāpat – lai varētu novietot izsauļotu bērnu spēļu laukumu. Pluss vēl tam zemes gabala ziemeļaustrumu stūris šķērso apakšzemes komunikācijas – gāzesvadu, kanalizāciju un arī siltumtrasi. Tā ka variantu, kā ēku novietot, bija diezgan maz. Ģenplānā autostāvvietas ir pēc visiem normatīviem, nav tuvāk kā 10 metrus no tuvāko dzīvojamo ēku logiem, bērnu laukums ir izsauļots, ir atkritumu konteineru novietnes. Viss, kas prasīts plānošanas noteikumos.

Projekta sastāvdaļa ir arī apzaļumošana. Ir paredzēti labiekārtošanas elementi – soliņi, bērnu spēļu laukums, atkritumu urnas, teritorijas izgaismojums ar laternām, velosipēdu novietnes. Ziemeļu pusē, kur ir autostāvvieta uz Ieriķu ielas 60 dzīvojamās ēkas pusi, paredzēts vīteņaugu režģis, lai telpiski norobežotu teritoriju. Ēka tīri arhitektoniski ir veidota kā pamatapjoms gar Žagatu ielu, un rietumu galā nedaudz augstāk perpendikulāri novietots deviņstāvu apjoms. Divu apjomu kompozīcija, kur ir perpendikulārais apjoms, veido nelielu arhitektonisku akcentu.

Svarīgi arhitektoniski elementi ir balkoni. Principā visiem dzīvokļiem ir balkons, izņemot pirmo stāvu – tur ir franču balkoni. Balkonu margas ir veidotas ar akcentētu krāsu, kas ir perforēts metāls un stikls. Kā papildu funkcionālais elements ir bīdāmās koka žalūzijas.

Blakus zemes gabalu Ieriķu ielā 60 mūsu ēka neietekmē, savukārt māja Ieriķu ielā 66, kuras gals atrodas šī zemes gabala ziemeļaustrumu stūrī, tiek ietekmēta niecīgi: mūsu ēka ietekmē izsauļojumu tās gala fasādes logos no pirmā līdz ceturtajam stāvam. Bet, ja ņemam pirmo stāvu, kurā ietekme ir vislielākā, tad pašlaik izsauļojums tur ir 5,3 stundas, bet mūsu ēka ietekmē divas stundas, tādējādi normatīvos noteiktais tiek nodrošināts, jo paliek 3,3 stundas un esošā situācija nav pasliktināta vairāk kā divas reizes. Ietekmē arī dienvidu fasādes logus, bet, tā kā esošais izsauļojums tur ir 12 stundas, tad ietekme ir minimāla.

Andris Božē

Iepriekš tiekoties ar iedzīvotājiem un pārrunājot šo jautājumu arī arhitektu birojā, mēs esam likuši lielu uzsvaru uz infrastruktūras izmantošanu. Kā redzam arī jūsu pasūtītajā pētījumā par pilsētas mikrorajonu nākotnes attīstības perspektīvām, prātā nāk slikti piemēri, kur visi bērnu laukumi, visa publiskā telpa ir nodalīta no apkārtnes, kas nozīmē, ka neviens cilvēks no apkārtnes nevarēs izmantot šos bērnu laukumus un visu pārējo. Šajā gadījumā teritorija nav norobežota. Visi labiekārtojuma elementi ir izmantojami arī apkārtējiem iedzīvotājiem. Šāds bērnu laukums būs būtisks ieguvums visiem, jo šajā rajonā normālu spēļu laukumu faktiski vispār nav.

 

Jautājumi/ atbildes/ diskusija.

Helēna Gūtmane

Kas tieši nepatīk iedzīvotājiem?

Gvido Princis 

Mēs bijām tajā diskusijā (red.piezīme: 12.06.2013.plkst 16.00 projekta teritorijā) ar attīstītāja pārstāvi. Viens ir insolācija. Uz šo brīdi aktīvākie kaimiņi, kas ir vērsušies būvvaldē un citur, nebija dabūjuši aprēķinus. Šodien mēs redzam atbildes.

Tāpat cilvēki ir norūpējušies par gruntsūdeņu līmeni. Šī ir vēsturiski purvaina teritorija, un līmenis ir relatīvi augsts. Es nezinu un nedzirdēju prezentācijā, kādas ir absolūtās atzīmes, bet ielas otrā pusē ir Žagatu iela, viņa ir tādā kā ielejā, un pavasarī un lietus laikā dārzi un pagrabi applūst. Kādas būs šīs izmaiņas, to īsti nevar saprast.

Nākamais ir transporta risinājums. Šobrīd tiek likvidētas aptuveni simts autostāvvietas, jo tās bija publiskas. Nāk iekšā 81 dzīvoklis ar 41 virszemes stāvvietu. Jautājums – kas notiks ar atlikušajām apm. 40 mašīnām? Uz vietas var redzēt, ka Žagatu iela visu dienu vienā virzienā ir aizņemta ar stāvošām automašīnām, un faktiski pa dienu tur var izbraukt tikai vienā virzienā. Jautājums ir – kas notiks būvniecības procesā, kas notiks pēc būvniecības, vai ir vērtēta apkalpes kvalitāte, kā piekļūs, kā aizkļūs?

Diskusijā arī tika minēts, ka, pirms autostāvvietas, zemesgabalā bija publisks sporta laukums, kā arī par sociālās infrastruktūras trūkumu esošajā situācijā – tur ap mājām tiešām nekā nav.

Andris Božē

Es dzīvoju tajā pusē no 1973. gada un varu pateikt viennozīmīgi, ka tur nekad sporta laukums nav bijis.

Gvido Princis

Tur vēl aiz žoga var redzēt, ka ir bijis basketbola grozs. Tur ir tas vecais asfalts, kas vismaz man izskatījās pēc padomju laika basketbola laukuma.

Vēl pretējo māju īpašnieki uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir jāņem vērā tas, ka ir tik šaura iela un vienā pusē ir privātmājas, bet otrā – deviņstāvu siena. Te būtu jāpiemēro princips, ka blakus ir privātmāju apbūve, neskatoties uz to, ka pa vidu ir iela. Tā ka telpiski ir konflikts starp jauno celtni un privātmājām.

Tie bija galvenie argumenti, bet, ja pieiet radikālāk, tad, protams, iedzīvotāji ir pret jebkādu attīstību šajā zemesgabalā. Bet vai ir kaut kādi kompromisi? Tika pieminēta jaunā apjoma samazināšana un citas idejas.

Helēna Gūtmane

Man ir divi jautājumi. No prezentācijas nesapratu par teritorijas nožogojumu. Ģenplānā es neredzēju žoga apzīmējumu, bet detaļās ir zaru žogs. Vizualizācijā arī viņš nekur neparādās. Tātad – vai teritorija tiks nožogota un, ja tiks, tad kādā veidā? Vai tas žogs beigsies ar mājas stūri vai aizies līdz Žagatu ielai? Un jūs saglabāsiet esošo taciņu, neskatoties uz to, ka tas ir jūsu īpašums?

Otrs ir jautājums, kā tiek savākti lietus ūdeņi? Es domāju, ka mazdārziņi ir zem ūdens nevis tādēļ, ka zeme nav spējīga uzsūkt, bet vienkārši lietus laikā viss tur saplūst.

Normunds Brezinskis

Par lietus ūdeņu savākšanu. Pašlaik autostāvvietai ir izbūvēta lietus ūdens kanalizācija ar iesūcināšanu, un, pēc Satiksmes departamenta tehniskajiem noteikumiem, mums ir jārisina lietus ūdens savākšana savā zemes gabalā, tāpēc ka kolektors Žagatu ielā ir sliktā stāvoklī. Risinājums ir tāds, ka mēs pagalma pusē, kur ir autostāvvietas, uzberam aptuveni 80 centimetrus un uzstādām filtrācijas tuneļus. Šis risinājums ir saņēmis sertificēta melioratora atzinumu un arī Satiksmes departaments un Vides un mājokļu departaments ir snieguši atzinumu, ka tas atbilst normatīviem. Principā mēs uzlabojam situāciju ar ūdens savākšanu.

Andris Božē

Mēs arī interesējāmies Satiksmes departamentā, kā tas var būt, ka tur aplūst teritorijas, jo, spriežot pēc infrastruktūras, tā nevajadzētu būt. Uzzinājām, ka ir bojāts kolektors un Satiksmes departamenta plānos ir to saremontēt jau šovasar. Kolektora diametrs ir krietni lielāks, nekā šai teritorijai nepieciešams.

Helēna Gūtmane

Jūs pēc tam plānojat pievērsties centrālajai lietus ūdeņu savākšanas sistēmai un novadīt tos kanalizācijā?

Andris Božē

Šobrīd projektā ir iesūcināšana. Neizslēdzam arī tādu iespēju, jo, izpildot tehniskos noteikumus, Satiksmes departaments vērtē esošo situāciju.

Helēna Gūtmane

Un žogs?

Normunds Brezinskis

Žogs pagaidām ir domāts, tikai lai nožogotu bērnu spēļu laukumu, bet pati teritorija nav nožogota ne no vienas puses. Vienā vietā pie autostāvvietām ir vīteņaugu režģi. Fragmentāri.

Gunta Grikmane

Bērnu rotaļlaukums būs ierobežots pa perimetru?

Santa Skadiņa

Viņš netiek slēgts ciet. Žogs ir tāpēc, lai bērni neizskrien zem mašīnas.

Mārtiņš Straume

Vai tur var iebraukt iekšpusē?

Normunds Brezinskis

Tā kā pirmais stāvs ir pusstāvu virs zemes, tad no ieejas līmeņa līdz liftam ir paredzēti diagonālie pacēlāji.

Mārtiņš Straume

Vai kāds dzīvoklis ir paredzēts arī invalīdiem?

Normunds Brezinskis

Nē, speciāli nav paredzēti, jo nebija tāda uzdevuma.

Mārtiņš Straume

Un kā ar ugunsdzēsēju piekļūšanu?

Normunds Brezinskis

Iebraukšana ir paredzēta no vienas puses, un ir tikai viens dzīvoklis rietumu galā, kuram nevar piekļūt, lai cilvēkus noceltu no balkona. Šī iemesla dēļ viena kāpņutelpa ir ar pārspiediena sistēmu. Projektā ir ugunsdzēsības pasākumu pārskats, un arī tas ir izgājis ekspertīzi.

Ilze Rukšāne

Vēlreiz par rotaļu laukumu. Cik bērni vienlaicīgi var tur atrasties? Un otrs – jūs vairākkārt uzsvērāt insolāciju, bet kā tā tiek nodrošināta?

Normunds Brezinskis

Cik bērniem ir paredzēts, gan es neatbildēšu, bet ir veidots maksimāli liels. Un tam ir visa rīta, kā arī pusdienas saule.

Gvido Princis

Kādi ierobežojumi noteica 81 dzīvokļa apjomu? Un kādēļ ir 41 stāvvieta?

Andris Božē

Mēs nenosakām dzīvokļu skaitu. Mēs nosakām, kādā veidā dzīvokļi sadalīsies savā starpā – cik būs vienistabas, cik būs divistabu, trīsistabu un četristabu. Tas ir atkarīgs mūsu uzskatiem par to, kas cilvēkiem būtu vajadzīgs. Nav jēgas uzbūvēt pusi mājas ar vienistabas dzīvokļiem, ja beigās tie nevienam nebūs vajadzīgi.

Otrs – mēs definējam, kādas apmēram būs dzīvokļu platības: no – līdz. Pēc tam, skatoties no apbūves tiesībām, domājam, kā šos rādītājus realizēt kopsakarībā. Viens no būtiskākajiem apstākļiem ir brīvā teritorija, kas faktiski limitē šāda veida apbūvi. Tās dēļ mēs nevaram izņemt visu intensitāti: atļautā intensitāte ir 220%, bet mums ir mazāk par 200%. Tādā veidā top ēkas dzīvokļu programma, kurā ir dzīvokļu izmēri, tiek definēti dzīvokļu tipi. Beigās mēs iegūstam, cik ir šo kvadrātmetru. Attīstītāji iepriekš varbūt rēķināja savādāk – rēķināja, cik kvadrātmetru var maksimāli izspiest.

Gvido Princis

Esat izņēmuši visu, cik var, pret brīvo teritoriju.

Andris Božē

Pret brīvo teritoriju – jā.

Gvido Princis

Vai tas telpiskais risinājums, objekta novietojums, izriet no konfigurācijas, kāda ir zemes gabalam, robežām, attālumiem?

Normunds Brezinskis

Tieši tā. Lai ietilpinātu pasūtītāja programmu, lai nodrošinātu autostāvvietas, insolāciju blakus mājām, lai izpildītu visus rādītājus.

Andris Božē

Tā doma jau nav nekas unikāls. Vienkārši tiek izpildīti arhitektūras plānošanas atļaujas nosacījumi.

Gvido Princis

Kāda ir prognoze par apm. 40 automašīnām, ja ir zināms, ka uz vienu dzīvokli ir apmēram viena automašīna. Kur viņas „uzsūksies”? Cik liela ir ticamība, ka viņas pārcelsies uz tām „citām” stāvvietām?

Andris Božē

Mēs uzskatām, ka iepriekš lietotā formula – viena parkinga vieta pret vienu dzīvokli – nebija īsti loģiska, jo pārdošanas pieredze rāda, ka pret 100% dzīvokļu vajadzīgi 60% stāvvietu. Ja ir vairāk, viņas nevar pārdot. Arī iedzīvotāji, kas dzīvo otrā pusē, parasti nav gatavi pirkt stāvvietu jaunajā projektā pazemē.

Mārtiņš Straume

Vai īslaicīgās koplietošanas stāvvietas ir paredzētas – ja kāds atbrauc ciemos, viņš taču maksas stāvvietā netiks iekšā?

Andris Božē

Nē. Tam ir visa iela un apkārtnē esošās stāvvietas, katrā pa 200–300 vietām. Stirnu ielas kooperatīvā ir pat 1000 garāžas, tādēļ nav problēmu tur nopirkt. 500 metrus noiet kājām – tas nav ilgs laiks.

Mārtiņš Straume

Kaut kur atstāt – tā nav problēma. Tomēr es domāju, ja kāds draugs atbrauc ciemos, vai viņam arī ir kāda vieta mašīnai.

Andris Božē

Šobrīd nav problēmas novietot arī Ieriķu ielā. Jāiziet cauri kvartālam, un tās būtu divas minūtes kājām. Protams, varbūt nevar piebraukt tieši pie kāpņutelpas.

Ilze Rukšāne

Šobrīd ir brīvie laukumi, kur novietot mašīnas, bet vai tos arī nav plānots apbūvēt?

Andris Božē

Pēc apbūves noteikumiem, tur ir atļauta dažāda veida apbūve, bet, vai tas tiks realizēts, man ir grūti pateikt, jo tā ir privātu īpašnieku zeme.

Gunta Grikmane

Jūs sakāt, ka jūs nevarat viņas pārdot, tomēr apbūves noteikumi nosaka, ka uz vienu dzīvokli ir jābūt vienai stāvvietai. Kas notiks, piemēram, ja Satiksmes departaments aizliegs abās Žagatu ielas pusēs stāvēt? Un ja tie gruntsgabali tiks attīstīti? Kaut kur mašīnas būs jāliek arī jūsu mājas iedzīvotājiem. Tātad kādā brīdī visiem šiem 81 dzīvokļiem būs nepieciešams novietot jūsu stāvvietā. Tie, kas būs pirmie nopirkuši, ar tiem viss skaidrs, bet kur pārējie?

Andris Božē

Pirmkārt, spēkā esošie apbūves noteikumi nenosaka formulu „viena stāvvieta pret vienu dzīvokli”. Tā tika mainīta tieši tādēļ, ka arī būvvaldē noteikumu izstrādātāji saprata, kas reāli notiek. Reāli dzīvokļu īpašnieki ir varbūt gados veci cilvēki, kuriem vispār nav mašīnas. Otrkārt, vispārīgā tendence Rīgā ir domāt zaļi un vairāk lietot velosipēdus. . Treškārt, reālie pārdošanas rezultāti parāda, ka cilvēkiem nav vajadzīgas šīs stāvvietas.

Gunta Grikmane

Viņiem nevajag tikmēr, kamēr var nolikt ap stūri. Nevajag, kamēr var nolikt uz tās pašas Žagatu ielas, iztrenkājot apkārtējos.

Andris Božē

Redzot, kā Rīga attīstās, mēs vairāk domājam, kā izmantot sabiedrisko transportu, kā vairāk lietot velosipēdus. Rīgā ir parādījušies vairāki jauni veloceliņi. Visās Ziemeļeiropas metropolēs veido vidi šādi un dzīvo bez mašīnām.

Ilze Purmale

Tad paralēli ir jāizdod arī nosacījumi neiegādāties automašīnu. Tas, ko jūs stāstāt, ir attiecināms uz centru, bet šeit mēs runājam par guļamrajonu, kur mašīnas būs, jo cilvēki brauc ne tikai no mājas uz darbu, bet arī daudz tālāk. Šeit mēs runājam par mājokļiem, un stāvvieta ir mājokļa sastāvdaļa. Līdz ar to ir nepareizi runāt, ka nebūs pieprasījuma. Auto novietņu problēma tieši dzīvojamajos rajonos ir jāsakārto ātrāk un labāk. Šobrīd mašīnas stāv tur, kur pagadās. Protams, tā ir ērtāk iedzīvotājam, un viņam par to nav arī jāmaksā, bet tāda situācija nav atbalstāma. Ja mēs redzam jaunu apbūvi un jaunu projektu, tad nosacījums, ka jānodrošina stāvvieta, ir viennozīmīgs. Mums kā pilsētas plānotājiem un uzraudzītājiem tomēr ir jādomā globālāk. Jūsu interese beigsies ar dzīvokļa pārdošanu, bet mums ar to būs jāsaskaras katru dienu.

Helēna Gūtmane

Es gribētu aizstāvēt attīstītāju. Viņiem ir konkrēts zemes gabals, un palielināt autostāvvietu skaitu var divos veidos – vai nu virszemē, vai pazemē. Gruntsūdens līmenis ir ļoti augsts, tādēļ viņi atteicās no pazemes. Virszemē nevar ielikt vēl 40 vietas.

Gunta Grikmane

Tas ir plānošanas jautājums!

Gvido Princis

Kā projekts perspektīvā reaģē uz to, ka, teiksim, 50% jūsu mājas iedzīvotāju izvēlēsies pārvietoties ar riteni? Kur viņi tos turēs? Kur atbraukušie ciemiņi varēs novietot savus velosipēdus?

Andris Božē

Velosipēdu novietne faktiski ir pagalmā, tāpat katram dzīvoklim pagrabstāvā ir paredzēta saimniecības telpa. Mums bija iespēja šeit veidot arī autostāvvietu, bet pieredze rāda: ja dzīvokļi ir plānoti racionāli un nav liekas milzīgas halles, nav milzīgu koridoru un milzīgu iebūvēto skapju, cilvēkiem vajag, kur nolikt kartupeļus, velosipēdu, sniega dēli. Šobrīd tam ir paredzētas labas un drošas telpas, kurās var novietot gan riteni, gan sporta inventāru. Ir paredzēta signalizācija. Manuprāt, tas ir pat labāk, nekā atstāt šo vietu dažām mašīnām.

Gunita Kuļikovska

Kā tā sanāca, ka laicīgi netika nodibināts kontakts ar vietējiem iedzīvotājiem?

Andris Božē

Komunikācija ir plānota, tomēr mēs negribētu runāt ar iedzīvotājiem par lietām, kuras mēs nezinām un kuras mēs nevaram viņiem solīt. Šajā stadijā, kad tehniskais projekts ir skaņošanā, mēs nevaram pateikt, ka nākamā gada jūlijā jums būs moderns, skaists un pieejams bērnu laukums. Tas, kā mēs komunicējam ar iedzīvotājam, ir mūsu standarta prakse ne tikai Latvijā, bet arī Rietumeiropā, Čehijā, Slovākijā, Igaunijā un Lietuvā. Mēs vispirms saņemam šo sarkano zīmogu. Tad mēs organizējam iedzīvotāju „open day” pasākumu, kurā prezentējam, ko mēs šajā teritorijā esam plānojuši izveidot.

Un tas nav nekas tāds, kas nebūtu paredzēts pilsētas apbūves noteikumos. Jebkurš iedzīvotājs, atverot Rīgas domes attīstības plānu, var redzēt, ka šeit būs deviņstāvu apbūve un šeit būs tāda un tāda apbūves intensitāte. Iedzīvotājiem ir iespēja jebkurā brīdī pilsētas institūcijās iesniegt protestus, grozījumus vai ierosinājumus.

Helēna Gūtmane

Tātad nebija komunikācijas, pirms jūs sākāt skiču projektu?

Andris Božē

Varbūt mēs neesam vērsušies pie visiem 500 iedzīvotājiem, kas dzīvo apkārtējās mājās, bet mūsu mājaslapā ir visi mūsu nākotnes projekti. Par tiem vairāk kārt esam informējuši arī presi.

Gunta Grikmane

Kurā brīdī iedzīvotāji sāka izteikt pretenzijas?

Andris Božē

Kad ieraudzīja, ka stāvvieta beidz veikt savu darbību

Ilze Purmale

Man ir jautājums par stāvvietām būvvaldes pārstāvēm: vai tiešām nav vairs jābūt 1 pret 1?

Lolita Sarma

Apbūves noteikumos ir pusautomašīna uz dzīvokli.

Gvido Princis

Lūdzu kolēģijas locekļus paust savu iespaidu par apskatāmā projekta potenciālo ietekmi uz pilsēttelpu un sniegt ieteikumus tā risinājumu kvalitātes uzlabošanai.

 

Kolēģijas ekspertu viedokļi un ieteikumi

Juris Dambis

Ja mēs skatāmies no pilsētas būvnieciskās struktūras viedokļa un paskatāmies padomju laika ēku izvietojumu, tad izvēlētais risinājums to neturpina, jo ēka tiek ielikta brīvā vietā, nemēģinot ierakstīt izveidotajā sistēmā. Tas ir pirmais.

Nākošais – daudzstāvu ēka tiek pielikta ļoti tuvu, un tas vienmēr radīs konfliktu. Iedomājamies, kā mēs justos, ja mūsu privātmājai blakus uzbūvētu deviņstāvu māju un no augšas skatītos visu, ko mēs darām. Padomju laika ēku izvietojums bija attālināts no privātmājām.

Konflikts ir bijis ilgstoši. Tuvākajā apkārtnē ir iebūvētas vairākas mājas, un tās ir radījušas tikai konfliktus. Jūsu attēlos lietas meistarīgi ir parādītas no neglītākās puses, nevis analizējot, kāda vide patiesībā ir. Līdz ar to iedzīvotāji uztraucas pamatoti, jo, no vienas puses, ir juridiskā pieļaujamība, bet, no otras, problemātiska ir ētiskā puse.

Šobrīd te jau ir pārblīvējums ar mašīnām, un to ir radījušas jau iebūvētās ēkas. Neērtības vietējiem iedzīvotājiem pastāv, un viņi domā, ka tās palielināsies. Šajā vietā ir ļoti sarežģīti grunts apstākļi, un, ja būvē kaut ko jaunu un vēl paaugstina zemes līmeni, tad, protams, ūdens plūdīs pārējiem virsū. Ja mēs ņemam konceptu, kas ir bijis padomju laikā, tad ļoti daudz dzīvokļu ir koncentrēti augstās ēkās un ir plaša publiskā telpa, proti, zaļumteritorija, kur viss kaut kas var notikt. Tagad šīs plašās teritorijas tiek aizbūvētas. Protams, mūsdienu izpratnē tajā vietā ne sportošana un atpūta nav bijusi.

Es domāju, ka konkrētajā vidē objekts nav ielikts iejūtīgi un pasliktina vides kvalitāti.

Gunta Grikmane

Par stāvvietām. Viss atbilst teritorijas apbūves noteikumiem, vienīgi šie noteikumi nosaka maksimālos apbūves kritērijus, viņi nenosaka obligātos. Iespējams, tajos vajag ierakstīt speciālas atrunas kritiskām vietām.

Apjoma atbilstības jautājums. Ja šāda deviņstāvu māja tiktu būvētu tieši blakus gruntsgabalā kādai zemajai mājai, tad būtu jābūt prasībai par apjoma gradāciju. Ja tas ir pāri ielai, no likumiskā viedokļa, to var darīt, bet, no emocionālā vai vietas konteksta viedokļa, būtu jābūt kaut kādai vizuālai gradācijai. Es neņemos teikt, ka projekts būtu slikts

Tas pats ir ar autostāvvietām. Konkrētajā vidē būtu vajadzīga viena vieta uz dzīvokli. Es zinu, kas notiek pagalmos, kur blakus tiek uzbūvētas jaunas ēkas. Viņām ir minimālais skaits, kādu var turēt savos pagalmos, bet visas pārējās tiek turētas aiz sētas, jo neviens nepirks, ja blakus ir brīvas stāvvietas. Šīs lietas lasās kopā un veido apkārtējo auru.

Tāpat apkārtējo iedzīvotāju neziņa par to, kas īsti notiek viņu ierastajā teritorijā. Likums nav noteicis, ka jums būtu katram pastkastītē jāiemet informatīvs materiāls. Tomēr nav aizliegts informēt jau šobrīd. Tas viss arī veido kopējo objekta fonu.

Mārtiņš Straume

Pagalmi būtu jāsakārto un jāpilnveido. Daudzos pagalmos (un tas ir arī Mežciemā un sevišķi Imantā) ir bezjēdzīgas problēmas. Ja tu kādreiz iesprūsti tajā mazajā ieliņā, tad netiec ne atpakaļ, ne uz priekšu un nevari apgriezties. Tās, bez šaubām, ir lielas neērtības.

Es domāju, ka tas ir plānotāju jautājums, tomēr te būs ļoti, ļoti nopietnas problēmas diskusijā ar cilvēkiem. Pirmkārt, ir ieguldītas lielas finanses un laiks, un dievs nedod, ja jums šo vietu neakceptē no iedzīvotāju puses.

Man vienmēr ir gribējies, lai Rīgas kvartāli, kas pamatā ir apbūvēti ar vienas sērijas mājām, iegūtu jaunu seju. Tas jau ir arhitektu jautājums. Tagad iztiek ar vienkāršāko renovāciju. Gribētu, lai Ekonomikas ministrija sāk siltināšanas lietas kvartālos. Balkonu un vienotu krāsu jautājumu, respektīvi – lai kvartāli kļūtu par paraugu. Es zinu, ka nebūs viegli, jo mēs ar šādu situāciju esam daudz saskārušies.

Jānis Dripe

Mēs te paši ar savām morāli ētiskajām problēmām cīnāmies, jo, ja nāk viena prestiža somu kompānija, tad es vienmēr uzreiz iedomājos Somiju – arhitektūras lielvalsti, jaunus standartus, pakalpojumus Rīgas pilsēttelpā. Un principā katram jaunumam vajadzētu šo telpisko situāciju uzlabot, bet Rīgā mums gandrīz visas jaunās iebūves viņu degradē. Pieminot Somijas mājokļu kvalitāti – acīmredzot katram ir jāzina sava vieta. To mēs jau piedzīvojām ar „Stockmann” ēku pašā centrā. Šeit mēs arī skatāmies uz darinājumu, neko nepārmetot arhitektiem, bet tas risinājums ir tāds, kāds viņš ir.

Projektā esošā plānojuma struktūra netiek uzlabota. Patiesībā viņa iet kontrastā ar blakus esošo māju pagriezieniem, jo tur ir ritms. Attiecības ar mazajām ēkām nav tādas, kādas mēs vēlētos, situācija tiek pasliktināta. Attīstītāji un arhitekti ir nosacīti godīgi izdarījuši savu darbu, bet tas nav nekāds ieguvums. Mēs varam izteikt līdzjūtību jūsu cīņā ar iedzīvotājiem, bet kā profesionāļi nevaram dot morālu atbalstu. Jūs paši esat iedevuši to dāvanu tādu, kuru neviens negrib pieņemt kā dāvanu.

Gunita Kuļikovska

Trīs lietas no manis. Pirmkārt, komunikācija. Šeit nav runa par rezultātu vai faktu, kura priekšā mēs cilvēkus nostādām. Tas ir process, kurā viņi var piedalīties teritorijas programmas veidošanā.

Otrkārt, publiskā telpa. Lai arī fiziskas robežas netiek uzliktas, grūti uztvert projektējamās teritorijas vienmērīgu sasaisti ar apkārtējo publiski lietojamo ārtelpu. Žagatu ielas ietves daļas un apzaļumojums varētu veidot lielāku atkāpi no braucamās daļas. Arī ielas semi-publiskā telpa var kļūt par šīs mājas un apkārtējo iedzīvotāju ieguvumu.

Treškārt, attīstība. Kā mēs kopumā ceļam dzīvojamo namu ēku arhitektūras un piegulošās pilsēttelpas kvalitātes latiņu? Šī ēka daudz neatšķiras no tām, kas ir celtas iepriekš.

Ilze Rukšāne

Es arī piekrītu Dambja kunga viedoklim. Mēs varam ievērot visas normas, bet reizēm varam paskatīties arī ārpus normām.

Arī vides konteksts nav tas augstvērtīgākais. Katram jaunam pienesumam būtu jānes arī pienesums vides kvalitātē. Jūsu vizualizācijās varēja uzskatāmi redzēt ielas telpu, un ielas telpa arī pirmā stāva iedzīvotājiem varēja kļūt par pienesumu, pat neieguldot īpaši daudz papildu līdzekļus. Es saprotu cīņu arī par autostāvvietām un rotaļu laukumiem, bet tik mazā rotaļu laukumā nav iespējams satilpināt ne šīs ēkas, ne arī blakus ēku bērnus, īpaši ņemot vērā, ka laukums būs norobežots. Es ļoti labi zinu, jo man draugi un paziņas ir stāstījuši, ka jā – nāk apkārtējo māju iedzīvotāji. Tomēr viņi īsti nav laimīgi par to, ka nāk, un tādēļ prasa, lai iežogo. Manuprāt, šīm telpām ir jābūt atvērtām, jo žogs norobežos un nebūs brīvības un atvērtības sajūtas, ka spēlēties var nākt arī sveši bērni.

Arī veidojot stāvvietas, varēja padomāt par zaļāku segumu un arī konfigurāciju. Jautājums, protams, ir arī par ielas trasējumu. Saprotot, ka šeit būs apļveida transporta kustība – vai patiešām nevarēja izvairīties no izteiktā ielas veidojuma.

Ilze Purmale

Dzīvojamajos rajonos ar padomju laika būvnieciskajām struktūrām ir faktiski pabeigta kompozīcija, un tagad, mākslīgi kaut ko iesēdinot, mēs nevaram izvairīties no konfliktiem. Teorētiski apbūves noteikumos varbūt vajadzētu ierakstīt kaut kādus kritērijus, bet to nav iespējams izdarīt, jo katrs gadījums ir individuāls, sensitīvs. Tāpat mums ir arī jārēķinās ar privātajiem īpašumiem, kas veido it kā nobeigto pilsētas būvnieciskās struktūras pamatni. Aizliegt izmantot savu īpašumu mēs nevaram. Konkrētajā gadījumā ar ne tik lielām izmaiņām, manuprāt, vēl varētu kaut ko uzlabot, lai viņš vairāk ierakstītos šajā struktūrā. Piemēram, apjomu veidot tikai lineāru, perpendikulāro apjomu noliekot kaut vai galā, kur ir pieslēgums Žagatu ielai.

Runājot par stāvvietām, no plānošanas viedokļa, nevarētu piemērot mazāko ierobežoto skaitu, jo tas ļoti apgrūtinās apkārtējās ielas un teritorijas. Manuprāt, šīs novietnes varēja risināt apjomā. Pazemē ne, jo ir nelabvēlīgi grunts apstākļi. Varēja izmantot zaļo jumtu, un tādējādi arī rotaļu laukums būtu arī vairāk izsauļots un lielāks. Jūs minējāt, ka varbūt citas apkārtnes mājas netiktu klāt, jo viņš būtu pacelts, bet to var ar projektu atrisināt – ir taču noejas un uzejas virzienā pret pārējo māju pagalmiem

Ilze Rukšāne

Manuprāt, viens no labākajiem pārmaiņu piemēriem, ka mēs varam arī atkāpties no normām, ir Mežaparks. Blakus Mežaparkam, kur arī bija iecerēts daudzstāvu dzīvojamies rajons, šobrīd ir mainīts apbūves nolikums. Principā procesā šobrīd ir detaļplānojuma izmaiņas, bet ir notikusi pāreja uz privātmāju apbūvi, saglabājot tikai trīs četru stāvu apjomus Gustava Zemgala gatvē. 

Ainārs Pauniņš

Es tomēr gribētu iesākt ar ēkas novietojumu pilsētvides kontekstā. Es piekrītu Dripes kungam, jo šī ēka neuzlabo pilsētvides stāvokli. Tajā pašā laikā, protams, mums ir jārēķinās ar apkārt esošo kvartālu iedzīvotājiem, jo viņiem ir šīs problēmas. Stāvvietu jautājums ir aktuāls, bet es gribētu piekrist Božē kungam, ka mums vajadzētu uz to paskatīties no ilgtspējas viedokļa. Kādēļ mums vajadzētu cilvēkiem nolikt stāvvietas deguna priekšā, ja viņi nevar aiziet 200 līdz 300 metrus tālāk.

Ilze Purmale

Šīs autostāvvietas jebkurā brīdī var pārtapt par tādu pašu apbūvi kā šī.

Ainārs Pauniņš

Tomēr šobrīd viņas ir esošas.

Ilze Purmale

Ar to nevar rēķināties.

Ainārs Pauniņš

Jebkurā gadījumā tie 200 līdz 300 metri nav tāds attālums, lai cilvēki nevarētu to izmantot. Pat 500 metri ir pilnīgi normāli. Ilgtspējīgi būtu uz šīs ēkas būvniecību skatīties tādā izpratnē, lai tur tiek lietoti vietējie materiāli, lai viņa tiek veidota ar normālām arhitektūras formām, iederas apkārtējā vidē un ir par ekonomiski izdevīgu cenu. Šis projekts nav pats labākais no pilsētvides viedokļa, bet citādā ziņā man nav īpašu iebildumu. Protams, jāvērtē arī tas, ko jūs teicāt par pārējām lietām.

Ilze Purmale

Nav runa par attālumu, cik ilgi būtu jāiet no stāvvietas līdz mājām. Runa ir par garantiju, ka viņi tajā teritorijā savas automašīnas varēs turēt ne tikai vienu gadu, bet arī turpmākos 10–15 gadus. Mums ir konceptuāli jāsaprot, kā risināt autostāvvietu jautājumu mikrorajonos. Protams, viens no normālākajiem variantiem būtu iekšpagalmos veidot vairāku līmeņu auto novietnes, bet tur ir īpašumu piederības jautājumi. Ar pašreizējo normatīvo regulējumu ir grūti kaut ko mainīt. Ir jādomā, kā mēs varam veidot pilsētu kopā ar zemju īpašniekiem, lai varētu šādus projektus realizēt.

Ainārs Pauniņš

Stāvvietu jautājums mikrorajonos ir pilsētas jautājums, par kuru attīstītājiem diez vai būtu kas sakāms.

Ilze Purmale

Diemžēl pilsēta viena pati arī viņu nevar atrisināt.

Ainārs Pauniņš

Jā, bet īpašniekiem principā ar to nav jārēķinās – viņiem ir jārēķinās ar to, ko viņi var izdarīt savā zemes gabalā.

Viesturs Brūzis

Šī problēma ir radusies iedzīvotāju protestu dēļ. Ja tiesiskās paļāvības princips atļauj šādu situāciju un ja rodas šāds konflikts, tad tā ir plānošanas problēma. Ko ir zaudējuši iedzīvotāji? Privātmāju logu tuvumā, pāri ielai, tiks būvēta milzīga ēka, un šī problēma ir jārisina. Ēka ir jāsamazina, vai jāatiet no šīs līnijas. Apbūves noteikumi atļauj būvēt četrstāvu ēku, ja esam kvartāla ietvaros, bet, ja esam pāri ielai, tad iestājas citi principi. Šeit tas varētu būt plānošanas jautājums, kur mēs nosakām kaut kādu neapbūvējamu zonu. To varētu iestrādāt nākotnē.

Otrs ir daudzstāvu māju iedzīvotāju jautājums. Viņi ir zaudējuši 100 autostāvvietas. Otrs ir bažas, ka jaunā būvniecība pasliktinās sadzīves apstākļus.

Esošajai apbūvei tādas labi iekārtotas publiskās ārtelpas nav. Es šeit saredzu divas problēmas. Viens ir attālums no privātās mazstāvu apbūves. Otrs ir tīri tehnisks – kā jūs nodrošināsiet monitoringu pret pārējo apbūvi? Arī mazstāvu apbūves iedzīvotāji teiks, ka kaut kas tika celts un viņiem pēkšņi pagrabā parādījās ūdens.

Trešais jautājums ir pašas ēkas arhitektoniskais risinājums, jo autors ir izpildījis pasūtījumu, uztaisījis ekonomiski pamatotu projektu un jums ir jāatpelna šī nauda. Tālāk nāk arhitektūra – kā jūs kaut ko darāt savādāk – jo es nedomāju, ka projekta autors ir vienīgais, kas ir risinājis šo jautājumu. Īpašniekam ir atļauts šeit būvēt. Labāk brīdināt, cik un kā. Šodien mēs, paldies dievam, par to runājām. Es nedomāju, ka, izveidojot publisku telpu pārējiem, viņš nodarīs pāri cilvēkiem. Tas, ka mēs esam izspieduši maksimālo, varbūt nav pareizi. Varbūt varam izspiest komfortablāku. Mainot arhitektūru, varbūt varam atvirzīt kaut ko no šīs būvdaļas, respektējot mazstāvu apbūvi. Lai arī no normatīvu un plānošanas viedokļa šis risinājums ir korekts.

Lolita Sarma

Viens no sāpīgajiem jautājumiem bija tas, ka konkrētais gadījums neatbilda nosacījumiem, kad ir piemērojama publiskā apspriešana. Par iecerēm, kas neatbilda apbūves noteikumu parametriem, būvvalde lūdza pasūtītājam sniegt informāciju, kurā iedzīvotāji varētu paust savu viedokli un argumentus, kamēr vēl nebija iesniegts būvprojekts, bet vienā brīdī juridiskā nodaļa mums šādu praksi noraidīja, līdz ar to mēs bijām spiesti to vairs nepiemērot. Šobrīd sabiedrība zina tikai to informāciju, kas ir būvvaldes mājaslapā.

Mēs, būvvalde, varam vienkārši skatīties, ir vai nav ievēroti noteikumi. No pilsētvides viedokļa, pašlaik ir tikai viens punkts, tie ir MK noteikumi nr. 711, kurā tajos gadījumos, kad rodas diskusija par būvniecības ieceres piederīgumu vēsturiskajai apbūvei, tik piemērots detaļplānojums. Tie ir vieni no tiem noteikumiem, kad ir piemērojams detaļplānojums. Tas ne vienmēr ir samērīgs.

Andris Kronbergs

Man ir jāpiekrīt lielai daļai no tā, kas tika pateikts. Bet, no otras puses, visi tagad ir situācijas ķīlnieki.

Kas te vispār ir iespējams, ja tā ir plānošanas problēma? Es esmu piekritējs tādai plānošanai, kura nav vispārīga, bet kura ir robežzonās. Šī ir izteikta robežzona, kur varētu būt detalizētāka plānošanas noteikumu daļa. Ja tas nav iespējams, tad ļoti labs bija priekšlikums – princips, ka noteikumi nav pārāk precīzi uzrakstīti, bet ir instruments, piemēram, arhitektu kolēģija, kur šādi robežpunktu jautājumi tiek apspriesti. Nevajag taisīt detaļplānojumu par katru cenu, kas ir pārāk darbietilpīgs un bezjēdzīgs process. Arhitektu kolēģija šādas lietas var pārrunāt, bet tas ir jādara ātrāk, nevis kad viss ir gatavs. Es nedomāju, ka pasūtītājs būs gatavs no deviņiem stāviem noņemt piecus nost. Tās proporcijas starp mazajām mājām un lielo māju droši vien visvieglāk ir izlīdzināt, ja uztaisa „vidējo brāli”. Ir par vēlu.

Helēna Gūtmane

Var izmainīt arhitektūru, un var kaut ko izmainīt publiskajā telpā. Jautājums – vai var kaut ko izmainīt arhitektūrā? Man, gluži kā Andrim, liekas, ka tas ir nežēlīgi pret pasūtītāju – likt stāvus noņemt un vēl kaut ko. Telpiskas proporcijas arī ir arhitektūras komponents. Vismaz mazliet atvirzīt? Cik tālu? Lai izpildītu kaut kādus noteikumus, lai radītu precedentu? Tā ir deviņstāvu ēka, un vienalga, cik tālu viņu atvirzītu, privātmāju pagalmi būs redzami.

Es domāju, ka ar izmaiņām divās dimensijās projektu ir iespējams pavērst no negatīva piemēra uz pilotprojektu, kā var darīt šādās situācijās. Pirmais – jārīkojas komunikācijas dimensijā. Pasūtītājs teica: „mūsu necilais projekts”, „nevaru solīt, ka būs” un „nekas vairāk, kā prasīts” – šiem trīs teikumiem ir jāpārkāpj pāri. Pirmkārt, jums ir jābūt normālai komunikācijai ar apkārtējiem iedzīvotājiem.

Teritorija ir jāsasaista ar visi. Plānā nav parādīts, kā šī teritorija ir pieslēgta visai teritorijai. Tas ir jāpārdomā vēlreiz.

Pēdējais – nopietni ir jāskatās uz lietus ūdeņu savākšanas sistēmām, lai dotu milzīgu pievienoto vērtību pagalmiem. Ļoti labi, ka jūs labiekārtojat bērnu laukumu. Ir jāpaskatās, ko darīt ar stāvvietām. Visas šīs problēmas ir iespējams atrisināt, trīs četras reizes satiekoties ar iedzīvotājiem un skaidrojot tā, lai viņi saprastu. Un šīs tikšanās ir jāorganizē jau tagad. Piesaistiet profesionāļus – mums ir tādi Rīgā!

Andris Božē

Galvenā problēma ir tas, ko minēja būvvaldes pārstāve. Mēs esam somu kompānija, un mēs gribam strādāt Latvijā pie skaidriem principiem. Šo zemes gabalu mēs iegādājāmies, kad no pilsētas saņēmām skaidrus zemesgabala apbūves noteikumus, ko mēs varam attīstīt šajā vietā. Kolēģijas uzdevums ir runāt par lielām lietām, par koncepcijām, par detaļplānojumiem, par nozīmīgiem objektiem Rīgas arhitektūrā. Es gribētu jūs aicināt ietekmēt, lai šie spēles noteikumi būtu maksimāli vienkārši un saprotami, jo – aiz tā visa stāv investīcijas. Ja būvvalde pasaka „jā” un pēc tam seko saskaņoti skiču un tehniskais projekts, tad beigās somi nesaprot, kāpēc mums pēkšņi saka: „Ņemiet četrus stāvus nost!” Protams, Latvijā ir savas nianses. Jā, Krievijā, attīstot projektu, 30% izmaksu paredz dažāda veida maksājumiem. Bet Centrāleiropā un Baltijā spēles nosacījumi ir ļoti skaidri.

Helēna Gūtmane

Noteikti 1% no izmaksām ir jābūt paredzētam komunikācijai.

Andris Božē

Šobrīd projekts ir gatavs, bet mēs saņemam ierosinājumus. Ēkas arhitektoniskā kvalitāte ir pietiekoši augsta vai nav – to ir grūti pateikt, jo mēs neesam tādi eksperti kā jūs.

Gvido Princis

Pateicos visiem par aktīvu dalību kolēģijas darbā. Par turpmāko rīcību – šīs diskusijas un viedokļu uzklausīšanas rezultātā Rīgas pilsētas arhitekta birojs sagatavos atzinumu par minēto projektu.

 

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2013.gada 21.martā
Pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60/2 – 21

1.(75) sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās: Kolēģijas locekļi: V. Valgums, G. Grikmane, I. Leikums, A. Pauniņš, J. Dambis, I. Purmale, E. Bērziņš, M.Straume, H. Gūtmane, I. Rukšāne Pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, I. Metnieks, Z. Treimane Īpaši aicinātas amatpersonas:
Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve: A. Švalkovska
Latvijas Arhitektu savienības pārstāve: E. Rožulapa Plašsaziņas līdzekļi:
L.Ludborža – aģentūra BNS, I.Motivāns – aģentūra LETA Sēdi vada: G.Princis
Sēdi pieraksta: I.Metnieks
Sēdē nepiedalās sekojoši kolēģijas locekļi: J.Dripe, A.Kronbergs, V.Brūzis, V.Briedis, T.Kokins
Sēdi atklāj plkst. 14:00 Kolēģijas sēdes dienas kārtībā ir Saeimā otrajā lasījumā pieņemtais jaunais Būvniecības likums – diskusija un priekšlikumu sagatavošana trešajam lasījumam. KOLĒĢIJAS ZIŅOJUMS

Gvido Princis (G.P.):

Kolēģijas dienaskārtībā ir jaunais Būvniecības likums (BL) – nozarē ļoti gaidīts un vajadzīgs, tā izstrādei patērēts daudz laika un enerģijas vairāku gadu garumā. Līdz šim paveiktais vērtējams atzinīgi. Mūsu šodienas uzdevums ir apskatīt jaunā BL redakciju, fokusējoties ne tik daudz uz sasniegumiem, cik uz kompromisiem. Atzīmēšu, ka daudzas nozarei ļoti būtiskas lietas BL pašreizējā redakcijā paredzēts pārcelt uz Ministru kabineta (MK) noteikumiem. Tur droši vien ir daudzas iespējas, bet arī daudzi riski.
Jau ir pieredze, ka MK noteikumu izstrādes laiks nereti pārsniedz šim procesam likumdošanā atvēlētos termiņus. Pati noteikumu izstrādes procedūra ir vairāk sadrumstalota, un dažādām ārpusvaldības organizācijām jau ir grūtāk sekot līdzi šim procesam. Pastāv risks, ka priekšlikumi noteikumos netiek iekļauti.
Diskusijas par otrajā lasījumā pieņemto BL liecina, ka dažas fundamentālas nozares lietas kaut kādu iemeslu dēļ likumdevēji tomēr nav sapratuši, tās nav izskaidrotas, vai nav gribēts tās saprast. Kaut kādā mērā mēs varam vēlreiz par šīm lietām atgādināt, tās pārrunāt, un, ja iespējams, vienoties par to, kādā veidā šodien skartos jautājumus un radušos papildinājumus iesniegsim Saeimā BL trešajam lasījumam, jo priekšlikumus vēl gatavo daudzas puses. Jautājumus, par kuriem šodien diskutēsim, varētu ietekmēt Latvijas Arhitektu savienības (LAS), Būvinženieru savienības (LBS), pilsētas būvvaldes, RPAB un citu organizāciju līmenī.

Ziņo Viktors Valgums (V.V.)

V.V. Runājot par likumdošanas un normatīvo aktu praksi mūsu valstī... LAS pie BL projekta strādājusi jau 5–6 gadus, un ir piedzīvojusi gan dažādas tā teksta redakcijas, gan likuma rakstītāju sastāvus. Šim jautājumam tērēts liels resurss. Latvijā iedibinātā prakse likumdošanas veidošanā nav tā labākā. Varbūt tā ir pilnīgi jāmaina, ņemot vērā modernāku un attīstītāku valstu pieredzi.
Pie mums likuma projektu un normatīvo aktu sastādīšanai piesaista profesionālās ārpusvaldības organizācijas, kas iegulda šajā procesā savus resursus un darbu. Kad pienāk laiks deleģēt tām kādas no likumā paredzētajām funkcijām, ko mēs turklāt tāpat jau pildām, tad atbilde ir, ka tas neesot iespējams, jo tādējādi tiekot sašaurināta MK kompetence, ko nedrīkst pieļaut. Iznāk, ka vienā situācijā tiekam piesaistīti kā profesionāļi, bet pēc tam mūs vairs nevēlas atzīt kā kompetentu profesionāļu organizāciju.
Galvenā problēma ir arhitektu kvalifikācijas sertificēšanas principi. Pasaules praksē arhitektu kvalifikācija izsenis tiek vērtēta atbilstoši jau tradicionālai sistēmai un nevienam nav ienācis prātā to mainīt. Nezin kāpēc Latvijā pašlaik uzskata, ka tieši arhitektu sertifikācija ir uzņēmējdarbības kavēklis. No publikācijām rodas priekšstats, ka politiķiem šis jautājums ir palicis neskaidrs.
Pirmie arhitekti tika sertificēti un reģistrēti ASV jau aizpagājušā gadsimta beigās. Šāda prakse turpinās līdz pat šai dienai, un nevienam, neskatoties uz ekonomisko krīzi, pat neienāk prātā, ka, piemēram, Senāts vai Kongress sāktu izskatīt jautājumu par arhitektu reģistrēšanas pārtraukšanu tāpēc, ka viņi, lūk, esot izraisījuši krīzi. Tas ir absurds. Bet pie mums tā apgalvo. Nekādas saistības un korelācijas starp arhitektu sertifikāciju un uzņēmējdarbību jeb investīciju piesaisti nav un nepastāv. Jaunzēlande, Singapūra, Honkonga – šīs valstis pieminētajā „Doing Business” reitingā darījumos ar būvatļaujām ir pirmajās vietās. Tajās visās pastāv stingrs arhitekta profesijas regulējums. Arī Latvijas Arhitektu savienība (LAS) ir starptautisku profesionālu organizāciju dalībniece – Vispasaules Arhitektu savienības locekle un Eiropas Arhitektu padomes locekle. LAS savu biedru kvalifikāciju atzīst pēc standartiem, ko pieņēmušas šīs organizācijas: 5 gadu augstākā izglītība, divu gadu profesionālā prakse un pārbaude – vai tas ir eksāmens vai sertifikāts, atkarīgs no nacionālās likumdošanas, un mēs turpināsim pieturēties pie šīs prakses. Visdīvainākais ir tas, ka lielākais iniciators sertificēšanas likvidēšanai ir Būvnieku asociācija. Būvniecības pārstāvji pēkšņi sāk arhitektiem diktēt savus noteikumus, kā tiem būtu jāpilnveido un jāattīsta sava arhitektu kvalifikācijas programma.

Ziņo Elīna Rožulapa (E.R.)

E.R. ir LAS pārstāve un Būvniecības likuma izstrādes laikā katru nedēļu piedalījās Saeimas darba grupā, kas bija izveidota daudzo iesniegto priekšlikumu izskatīšanai pirms likuma skatīšanas Saeimas komisijā. E.R. ir apmeklējusi arī komisijas sēdes, pārstāvējusi ne tikai LAS, bet arī Būvindustrijas ārpusvaldības organizāciju koordinācijas centru (BKC), kurā ietilpst arī LBS un pārējās inženieru organizācijas, būvnieku, ražotāju un citas būvnozari pārstāvošās organizācijas.
E.R. Turpinot Viktora Valguma tēmu – Rīgas pilsētas arhitekta birojs ir īstā vieta, kur par šo jautājumu varētu diskutēt. Izrunājamo problēmu loks dalāms divās grupās. Pirmā – jautājumi, ar kuriem kaut kas vēl darāms pašā likuma pilnveides procesā, varbūt tie ir priekšlikumi trešajam lasījumam. Savukārt otrā grupā ietilpst tās tēmas un jautājumi, kuri būtu jārisina MK noteikumu līmenī. Tikko minētais profesijas reglamentācijas jautājums ir jāskata MK noteikumu līmenī. Šobrīd likumā gan ir pants, kurā minēts tāds jēdziens kā „būvspeciālists”, taču tas ir kompromisa variants, kas nāk no Ekonomikas ministrijas (EM). Par to, ka profesijas reglamentāciju veic profesionālās organizācijas, otrajam lasījumam tika iesniegti priekšlikumi gan no Būvnieku asociācijas, gan no BKC. Bet kompromisa versijā palika EM redakcija, kurā profesionālo organizāciju dalība nav paredzēta. Vēl likumā ir pants, kurā definēti vispārīgie principi – kā atļauju profesionāli praktizēt var dabūt arhitekti, būvinženieri, būvdarbu vadītāji. Pēdējās sarunās ar EM atbildīgā departamenta vadītāju izskanēja doma, ka ir acīmredzama nepieciešamība pēc arhitektu-būvinženieru prakses likuma.
Otrs, kas būtu svarīgi Ministru kabineta noteikumu līmenī – vispārīgie būvnoteikumi, kuros tiks iestrādāta būvju sadalīšana grupās pēc nozīmīguma, un šīm grupām būvniecības procesā savukārt tiks piemērota dažāda kārtība, kaut vai jautājumā par būvatļaujas prasības iesniegšanu vai izsniegšanu. Tāpat no jauna noteiks arī, kādi dokumenti jāiesniedz līdz ar būvatļaujas pieprasījumu un to satura kritēriji. Sākotnējais uzstādījums bija, ka, lai saņemtu būvatļauju, būs jāiesniedz arh-būvprojekts minimālā apjomā: tātad ģenplāns, arhitektūras plāns, griezums un fasādes. Tagad izskan, ka prasības varētu stipri mazināties. Pastāv bažas, kas notiks, ja būvatļauju varēs izsniegt uz tādu dokumentu pamata, kuros reāla būvniecības iecere nav redzama.
Šobrīd likuma tekstā būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir viens mēnesis. Tāpēc ir tik svarīgi, kas tieši tiek iesniegts būvatļaujas saņemšanai, jo tās apstrīdēšanai paliek tikai viens mēnesis. Rezultātā mēs varam nonākt situācijā, kad visas būvatļaujas automātiski var tikt apstrīdētas, jo cilvēki nevar iegūt priekšstatu par to, ko kaimiņu zemes gabalā būvēs, un aiz bailēm viņi var apstrīdēt pilnīgi visu. Vai arī varam izrādīties pretējā situācijā, proti, būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir tik īss, ka neviens nepaspēj pat ne apskatīties, kad tā jau stājusies spēkā, viss ir atļauts, un pēc tam neviens neko vairs nevar iebilst.
BL izstrādē tika ņemti vērā arī LAS un BKC iesniegtie priekšlikumi, BP likuma projektā iekļaujot vairākas definīcijas, kas iepriekš neeksistēja. Tika izveidots jauns pants par būvniecības procesa dalībnieku atbildību, kas gan saturiski ir atšķirīgs no iesniegtajiem priekšlikumiem, taču šāds formulējums vismaz ir parādījies. 7. pantā tika iekļauts arī punkts par pilsētas arhitekta institūciju kā vietējās pašvaldības kompetenci. Tātad tika akceptēts, ka Latvijas pilsētās ir jāveido pilsētas arhitekta amata vieta konkrētā apvidus arhitektoniskās kvalitātes principu ievērošanas uzraudzībai.
Mūsu priekšlikums sākotnēji bija plašāks un paredzēja, ka MK izdotajos noteikumos tiek definēti pilsētas arhitekta uzdevumi. Taču tas nebija pieņemams, sekoja ieteikums norādīt tikai dažus universālos uzdevumus, kurus varbūt vispār labāk esot iekļaut līguma tekstā. Likuma apspriešanas procesā no konkrētu uzdevumu noteikšanas atteicās lielākoties tāpēc, ka Lielo pilsētu asociācijai, kuru šis regulējums tieši skartu, radās bažas, ka darba apjoms pieaugs, un tad obligāti būs jāveido kādi jauni dienesti, institūcijas vai struktūras. Tāpēc pilsētas arhitekta pozīcija šobrīd likumā ir tīri deklaratīva, lai arī pateikts, ka tādam jābūt, tomēr nevienam nav skaidrs, kas īsti tam būtu jādara.
Priekšlikumu līmenī palika viss, kas attiecas uz arhitektūras metu un skiču konkursiem. Proti, ka, pirmkārt, MK vispārīgajos būvnoteikumos būtu jānosaka gadījumi, kad jāpiemēro metu un skiču konkurss, otrkārt, jāizdod MK noteikumi arī par metu un skiču konkursu norises kārtību. Atgādināšu, ka šobrīd spēkā ir tie MK noteikumi, kas izdoti uz pastāvošā Būvniecības likuma pamata. Tātad brīdī, kad vecais likums zaudēs spēku, arī šie MK noteikumi automātiski zaudēs spēku. Ja jaunajā likumā nebūs ierakstīts, ka MK ir jāizdod jauni noteikumi šajā jomā, tad tie arī netiks izdoti.
Bet par konkursiem mūs pat īsti nelaida pie vārda, tika bilsts, ka ir taču Publisko iepirkumu likums, un nekāda argumentācija no mūsu puses netika uzklausīta.
Par šo punktu mēs varētu diskutēt: vai tāda kārtība vispār būtu atbalstāma, piemēram, Rīgas vēsturiskajā centrā? Vai šie obligātie konkursi ir devuši labus, atzīstamus rezultātus, un vai būtu vērts pacīnīties par to, lai arī BL un vispārīgajos būvnoteikumos būtu paredzēti un noteikti vēl kādi obligāti gadījumi, kad būtu piemērojami konkursi? Vai līdzšinējā prakse ir veiksmīga, vai to vajadzētu paplašināt? Ja jā, tad tas būtu vēl viens priekšlikums BL trešajam lasījumam.

Ziņo Mārtiņš Straume (M.S.)

Kāda ir pašreiz situācija? Tā ir nelādzīga. Pirms divām nedēļām, kad notika Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēde, un vēl pirms BL otrā lasījuma Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša it kā gribēja pateikt, ka nozarē ir panākta vienošanās. Interesantākais gan ir tas, ko Saeimai stāda priekšā kā nozari – vienā nozares pusē ir 22 organizācijas, bet otrā – tikai viens cilvēks, viena firmiņa, kuras pārstāvji ir Būvnieku asociācija. Lai gan pati Būvnieku asociācija pašreiz pārstāv tikai 1,3% no visiem tiem 4905 būvkomersantiem, kas līdz 1. martam bija reģistrēti Latvijā. 22 organizācijas pārstāv vairāk nekā 5000 strādājošo pret šo vienu, kas tikai viņam zināmu iemeslu dēļ cenšas šo BL izstrādes procesu sagraut.
Kas ir pozitīvs, un kas ir negatīvs? Protams, ir jākoncentrējas uz MK noteikumiem, bet slikti ir tas, ka ļoti daudzi jautājumi jau tagad BL ir ieskicēti tikai vispārīgi. Un nākamajā dokumentā -– MK noteikumos – kauja par katru ierakstīto punktu MK noteikumos ies plašā frontē.
Kas mums šobrīd rada pārsteigumu:
Līdz ar jauno BL kaut kas mainās vēl 15 citos likumos. Proti, t. sk. par ēkām mainās 10 speciālajos likumos, mainās 29 LBN un 47 MK noteikumos. Ja BL kā likumdošanas primārajā un galvenajā pamatā netiks ierakstītas definīcijas un funkcijas, tas nozīmē, ka katrs to izmantos pa savam. Iznāks kā ar reverso PVN, kad VID ar to saprot ko vienu, pārējie ko citu. Tas, ka iecere likuma tekstu rakstīt tādu, lai visus no tā izrietošos dokumentus pēctecīgi varētu veidot ar vienādu izpratni, tika noraidīta, ir absurds.
Tika noraidīta arī visās attīstītajās valstīs atzītā ārpusvaldības profesionālo organizāciju loma. Taču gan arhitektu, gan būvinženieru pašpārvaldes principiem ir jāpastāv un jādarbojas. Ja tie tiks definēti likumā, tad arī funkcijas, kas saistītas ar tālākās darbības risinājumiem atbilstoši profesionālajiem standartiem, nostāsies savās vietās, nodrošinot speciālistus ar kvalifikāciju, mūžizglītību, uzraudzību u.c.
Neizprotami, kāpēc 14. marta rakstā Vjačeslavs Dombrovskis paziņo, ka pilnībā tiks likvidēta resertifikācija. Mums ir sertificējami gan konstruktors, ēkas, ceļi, tilti, gan būvdarbu vadītāji, būvuzraugi. Tas nozīmē, ka vienā pašā LBS 2014. gadā no ierindas izies 1043 specializētie profesionāļi, to skaitā 311 konstruktori, kuru resertifikācija bija paredzēta 2014. gadā. Tagad Eiropas valstīs skatās, vai sertifikātu ir akceptējusi valsts institūcija un vai tas atbilst Eiropas standartam vai ne. Resertifikācijas likvidācijas gadījumā 2018. gadā no resertifikācijas aprites Latvijā izies ap 10 000 speciālistu.
Un tad vēl iecere sertificēt būvuzņēmējus-būvfirmas! Kas tāds pasaulē vēl nav bijis, tāpēc tā nevar palikt, nu nevar sagraut visu būvindustrijas kompleksu kopumā.
LBS priekšlikumi jaunā Būvniecības likuma projekta pilnveidošanai Saeimas trešajam lasījumam:
1. Būvniecības likumā ir jāparedz visas definīcijas, kā bija ietverts Ekonomikas ministrijas priekšlikumā Saeimas otrajam lasījumam. Tagad palikušas 13, iepriekš bija 38. Šāda vienotu definīciju neesamība radīs neizpratni likumdošanas un normatīvo dokumentu (saistošo likumu, LBN un MK noteikumu ar būvniecību saistītu procesu) traktējumu izpratnē un izcilu vidi korupcijai.
2. Likuma 2. panta (Būvniecības principi) 6. punktā ir jāparedz deputāta R. Vējoņa priekšlikums :
„ Arhitektu un būvinženieru pašpārvaldes principu, saskaņā ar kuru šo profesiju profesionālās organizācijas izstrādā attiecīgus arhitektu prakses un būvprakses noteikumus un īsteno šo noteikumu izpildi, t. sk. būvspeciālistu uzraudzību.
3. Papildināt 5. panta (Ministru kabineta kompetence) 4. punkta „a” apakšpunktu.
-„kārtību, kādā fiziskajām personām izsniedz, reģistrē, pagarina un anulē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras un būvniecības jomā, kā arī sertifikāta darbības apturēšanas un atjaunošanas kārtību”.
4. Papildināt 5. pantu (Ministru kabineta kompetence) ar jaunu punktu.
- nosaka profesionālās nevalstiskās organizācijas, kuras savā profesijā ir tiesīgas veikt arhitektu un būvspeciālistu profesionālās kompetences izvērtēšanu.
5.13. pants (Būvspeciālisti).
Veikt izmaiņas 4. punkta, (4) un (5) apakšpunktos.
( 4 )-Patstāvīgās prakses tiesības būvinženiera un būvtehniķa profesijā šā panta trešās daļas 3. un 4. punktā minētajās specialitātēs...
( 5 )-Patstāvīgās prakses tiesības būvinženiera profesijā šā panta trešās daļas 1.,2. un 5. punktā minētajās specialitātēs... JAUTĀJUMI PAR ZIŅOJUMU

Gunta Grikmane (G.G.)

Ir bažas par to, ka likumā nav paredzēts iekļaut sertifikātu pagarināšanu. Vai, ja to neiekļauj likumā, spēkā paliek pašreizējā kārtība, atbilstoši kurai izsniedz, reģistrē un anulē sertifikātus? Vai tas izslēdz to, ka cilvēkam, kuram pēc četriem pieciem gadiem beidzas sertifikāts, tas jākārto no jauna? Vai tas to izslēdz?
M.S. Tas to neizslēdz. Par nožēlu situācija ir tāda, ka arī starp mūsu „brāļiem” nav pārāk daudz to, kas vēlas savu kompetenci uzturēt tādā līmenī, lai būtu spējīgi sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, t. sk. arī ārzemēs. Un rezultātā – ne viņi mācīsies, ne nāks uz atkārtoto sertifikāciju, tādi būs.
E.R. Tas tiešām to neizslēdz. Tādi vārdi kā „pagarināšana” un „resertifikācija” ir kā sarkanā lupata vēršiem. Tā visa ņemšanās pārsvarā ir ap vārdiem, nevis ap jēgu. Nez kāpēc tiek uzskatīts, ka reģistrācija pēc būtības ir kas cits nekā sertificēšana. Vārds „pagarina” ir daudz tuvāk „resertifikācijai”, tomēr izsauc negatīvu reakciju. No vienas puses, piekrītu M.S., ka kaut kā pietrūkst, manuprāt, formulējums varētu būt „reģistrē, uztur spēkā un anulē”.

Helēna Gūtmane (H.G.)

Apkopojot iepriekš sacīto, iznāk, ka mums nevajag resertifikāciju. Vēl jau bija doma anulēt vai kaut kādā veidā diskriminēt individuālo sertifikāciju un dot iespējas sertificēties uzņēmumiem.
Šeit izskanēja, ka mūsu valstī neeksistē kameru sistēma. Saprotu arhitektu un būvinženieru bažas, ka var zust kvalitātes ekspertīze. Tātad profesionāla organizācija nav tiesīga šo ekspertīzi dot, jo tās statuss neatbilst kameras statusam, kura drīkst izsniegt sertifikātu uz visu mūžu, kaut arī tas pēc tam nav kontrolējams. Mans jautājums ir, kāpēc šai kameru sistēmai tiek izrādīta tāda pretestība? Kāpēc atbildību nevar deleģēt profesionālai organizācijai?
E.R. Pastāv uzskats, ka profesionālās organizācijas pārstāv tikai savas šaurās intereses, ka tās it kā nav ieinteresētas ielaist profesijā jaunos, kuri, iespējams, vēlētos mazināt konkurenci un visus vecos savukārt izmest ārā.
M.S. Lai gan pēc būtības ir tieši otrādi.
H.G. Es tikko gribēju piebilst: vai privātuzņēmēji, kuri tieši ir ieinteresēti kaut kādā labumā naudas izteiksmē, vai tie nav ieinteresēti, lai viss darbojas viņu interesēs? DISKUSIJA

Ainārs Pauniņš (A.P.)

Esmu uzņēmējs un šeit pārstāvu Ilgtspējīgas būvniecības padomi. No savas puses varu nešaubīgi apstiprināt, ka termins „resertifikācija” nestrādās. Tas nestrādāja jau pirms šī likuma un nestrādās arī nākotnē. Lielajām būvfirmām pirms gadiem 10 jau bija tāda diskusija. Mums teica – ziniet, tagad mēs ņemsim nost būvfirmu licencēšanu un vietā būs būvfirmu reģistrs. Un mēs teicām – labi, skatāmies, kas būs tālāk.
Pašlaik šī būvfirmu reģistrācija un pats reģistrs ir palicis tik formāls, ka vispār nevienam par to nav nekādas intereses, jo tas neko nedod. Kas būs, ja vispār nebūs nekādas resertifikācijas? Man kā būvuzņēmējam lielākā vēlēšanās ir, lai pie manis strādātu kvalificēti inženieri, arhitekti, kuriem ir attiecīgie profesijas apliecinājuma dokumenti, kuri pie tam tos var izmantot ne tikai Latvijā, bet arī strādājot ārzemēs. Ārzemēs darbu var dabūt tikai tad, ja speciālists var parādīt savu sertifikātu, un Latvija ir ES valsts. Šeit nevar runāt tikai par vietējā tirgus interesēm, te ir runa par Latvijas speciālistu konkurētspēju, kas ir svarīgi visas Eiropas mērogā.
G.P. Kur īsti ir tas Ahilleja papēdis? Jūtu, ka šajā diskusijā tāds parādās, vismaz saistībā ar ārējā tirgus dalībnieku distancēšanu no darbības Latvijā. Vai ir piemēri, ka ārzemju arhitekti/ būvinženieri Latvijā netiek laisti pie reālas prakses?
E.R. Par to neviens neuztraucas. Klupšanas akmens ir viena cilvēka meli – viņš nāk un stāsta, ka visur esmu bijis, visur esmu strādājis, man neviens neko neprasīja un tur nekas nav vajadzīgs, lai gan patiesībā situācija ir pilnīgi pretēja. Viņam neko nelika pierādīt, nevajadzēja likt nekādus eksāmenus tāpēc, ka viņam bija šis Latvijas sertifikāts.
V.V. Eiropā reģistrēts un sertificēts arhitekts, kuram ir pielaide pie profesijas, automātiski Latvijā drīkst strādāt. Kārtības pēc ir jāparāda diploms un sertifikāts, un viņš var darboties. Viņiem nav obligāti jāstājas profesionālajās organizācijās (LAS).
G.G. Savā laikā LAS visas šīs reformas saistībā ar sertificēšanas kārtību 2008. gadā notika tādēļ, ka LAS dabūja lielu „fui” no EM un Konkurences padomes, jo LAS sertificēšanas kārtība neatbilda ES standartam. Šī ir ES prasība, balstoties uz to, LAS arī nopietni pārstrādāja šīs sistēmas atjaunošanu, un tajā pilnīgi noteikti ietilpa izglītība piecu gadu garumā.
H.G. Vai ir iespēja atsaukties uz šo ES standartu un prasību?
E.R. Tā ir direktīva, un tai ir rekomendējošs raksturs. Direktīva nav regula, kura ir jāievēro burtiski.
H.G. Gribu atgriezties pie iepriekš uzdotā jautājuma par profesionālo organizāciju interesēm. Cik liela šī pretestība ir, un vai tā pastāv likumdevēju vidū, un vai ir iespējams to mazināt?
E.R. Ar pretestību ir, kā jau M.S. teica: ir viena organizācija – Būvnieku asociācija – pret 22 organizācijām. Tieši tāpat ir ar pretestību Saeimas līmenī. Ir viens Vjačeslavs Dombrovskis, kurš pasniedz sevi ļoti skaļi, un ir pārējās frakcijas, kuras mūsu viedokli ir daudzmaz izpratušas, kurām šādu argumentu nav, bet tās uzvedas ļoti klusi.

Agnija Švalkovska (A.Š) (Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve)

Mēs esam strādājuši divos virzienos. Viens ir globālās lietas, likuma ietvars, par ko A. Cinis jau ir runājis. Otrs – cenšamies šo likumu skatīt no tāda skatu punkta, lai to varētu tieši un konkrēti piemērot. Mēs mēģinām izķert tādas mazās blusiņas kā „un/vai”, jo praktiskajā piemērošanā tās izrādās ļoti svarīgas, ņemot vērā, ka esam tas kaujas lauks, kur satiekas investori, vides pārstāvji un pārējie. Mūsu mērķis ir iegūt detalizētāku procesa aprakstu, precīzāku regulējumu MK normatīvajos aktos, jo tie ir daudz elastīgāki un vieglāk maināmi.
Mūs uztrauc tādi jautājumi kā apstrīdēšana, sabiedrības iesaiste, tātad svarīga ir ne tikai sākotnējā situācija, kad tiek izsniegta būvatļauja un sabiedrībai ir iespēja izteikties, bet arī tālākā procesu virzība. Būvniecības ieceres varbūt mainās, un, iespējams, tajā brīdī varbūt tiek aizskartas kaimiņu intereses. Par to likumā šobrīd nav teikts pilnīgi nekas.
E.R. Te ir jautājums par dokumentiem, kādi būs jāiesniedz, kāda būs pati iecere un vai no tās vispār kaut ko varēs saprast? Ja ir skaidrs būvniecības ieceres sākotnējais apjoms, tad jau var noteikt, ka visu tālāko projektu iespējams izstrādāt tikai saskaņā ar šo ieceri.
A.Š. Ir skaidrs, ka tiesu prakse noteikti nepaliks pie šīs viena mēneša robežas. Kas notiks brīdī, kad tiesu praksē parādīsies izmaiņu rezultātā radītie risinājumi, kuri tieši aizskar sabiedrības intereses, vides jautājumus vai kaut ko citu?
G.P. Vai ir vērts vēl šajā likuma stadijā mēģināt panākt, lai šis viena mēneša termiņš tiek mainīts, vai tālākā procesa gaitā un MK noteikumos to visu tāpat mēģinās aprobēt un pielāgot?
A.Š. Jaunajā likumā faktiski pastāv tā pati problēma, kas vecajā, proti, likums vairāk domāts tīrai būvniecībai, jaunbūves procesam, un netiek paredzēti gadījumi, kad būvniecība faktiski nozīmē rekonstrukcijas procesu un visu pārējo, kas ar to saistīts. Bet tajā situācijā taču kaut kas mainās. Mēs koncentrējamies uz būvatļaujas izsniegšanas brīdi. Piemēram, attīstītājs būvē daudzdzīvokļu māju un saņem būvatļauju. Bet kā visam notikt tālāk, kad pusgadu vēlāk attīstītājs izdomājis, ka viņš turpat vēl grib celt biroja ēku un varbūt vēl kaut ko, par to likumā nav padomāts.
A.P. Vai nebija tā, ka būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš – viens mēnesis – bija pašā būvprojekta sākumā, kad saņemta būvniecības atļauja projektēšanai, un šī mēneša laikā attīstītājs nedrīkst neko darīt, jo tam ir jāgaida, ne tā?
A.Š. Faktiski – jā, jo, kamēr būvatļauja nav stājusies spēkā, šis termiņš nav pagājis.
A.P. Un kā pēc tam? Daudzi būvnieki ir kategoriski pret tagadējo kārtību, kad būvdarbi tiek automātiski apturēti, jo tiek skatīts iesniegums, ko tad pieņems vai noraidīs, un būvdarbi šajā laikā nedrīkst notikt. Vecajā likumā to izmainīja. Un kā ir jaunajā likumā?
A.Š. Privātpersona, kas nav bijusi pieaicināta kā trešā persona un kas var pierādīt, ka viņa par projektu šī mēneša laikā nav uzzinājusi, var apstrīdēt būvatļauju gada laikā. Šī norma nekur nav pazudusi. Saeimā neviens tam arī nepievērš uzmanību un par to īsti nerunā. Taču tas ir likuma jautājums – kā jānotiek sabiedrības informēšanai, ja tiek veiktas izmaiņas lēmumos saistībā ar būvniecības ieceri? Varbūt likumā ir jāatrunā, ka šādas trešās personas, kas nav zinājušas par būvniecības ieceri, tomēr nevar „parādīties”, jo visi pasākumi, ar kuru starpniecību sabiedrībai paziņo par būvniecības ieceri, tiek uztverti kā informatīvi.

Egons Bērziņš

Tas ir ļoti būtisks jautājums gadījumos, kad spēkā stājas zemes pārvaldības likums par publiskās mantas nodošanu atsevišķai lietošanai. Tad šīs publiskās apspriešanas un sabiedrības informēšanas process ir ārkārtīgi svarīgs, jo ļauj kontrolēt, vai publiskā persona darbojas sabiedrības interesēs vai ne. Bet, ja tas viss pakļaujas tikai divu mēnešu termiņiem, kas izriet no APL, tad iznāk, ka, piemēram, uz manu iesniegumu, ka gribu nomāt tik un tik lielu teritoriju un izbūvēt skaistu krastu un vēl vienu mazu peldošu viesnīciņu, publiskajai personai uz to mēneša laikā man jāatbild un uz mana solījuma pamata, ka viss būs labi un smuki, teritorija uz 30 gadiem var tikt absolūti mierīgi iznomāta par 50 Ls gadā.

Juris Dambis

Vispirms – mēs esam noguruši no būvniecības normatīvo aktu mokošā tapšanas procesa. Tam patērētais laiks ir bijis neauglīgs, tāpēc mēs zināmā mērā novērotāja statusā raugāmies, kad kas nopietnāks pavirzīsies uz priekšu. Esam daudz diskutējuši un runājuši, ir arī izstrādāti priekšlikumi, ka arhitektūrai nepieciešams atsevišķs normatīvs akts, likums. Nedomāju, ka arhitektūras kvalitāti var vērtēt no likuma definīcijas par kvalitatīvu arhitektūru, bet likumā var ielikt tos globālos spēles noteikumus jeb tās pamatprasības, kam jāpievērš uzmanība.
Ja runājam par sertifikāciju un licencēšanu, no pieminekļu aizsardzības viedokļa situācija ir nedaudz pasliktinājusies. Agrāk arhitektu kvalifikācijā restaurācija bija atsevišķs kvalifikācijas atzars, tad katram arhitektam nebija iespējas nodarboties ar restaurāciju. Tagad tas ir iespējams, un arhitektūrā līdz ar to kaut kas ir pazaudēts, jo tas neatbilst normālai praksei. Savukārt kultūras pieminekļu aizsardzības normatīvie akti, kas balstīti uz 7 starptautiskām konvencijām, tāpat MK 474. noteikumi nosaka, ka kultūras pieminekļu restaurācijas, konservācijas un remonta konservācijas darbus drīkst veikt tikai kompetentu speciālistu klātbūtnē.

Ilze Rukšāne

Ir tāds dokuments kā Ainavu konvencija, ko Latvija ir akceptējusi un ratificējusi. Agrāk ar ainavu arhitektūru nereti nodarbojās arhitekti, kuriem bija arhitekta sertifikāts. Pagājuši jau 15 gadi kopš Jelgavas universitāte skolo ainavu arhitektus. Pateicoties mūsu biedrībai, kādus divus gadus šī profesija ir iekļauta profesiju standartā. Mēs gan vēl neesam savu sertifikātu akreditējuši, bet process virzās uz priekšu. Biedrība izsniedz sertifikātu, kuram nav šī juridiskā spēka, tomēr prasība tāda saņemšanai ir 5 gadu izglītība, pēc tam 3 gadu prakse. Sertificējoties ir jāiesniedz projekti un papildus jākārto arī eksāmens.
Pēdējos gados ir aktualizējušies projekti (piemēram, parki), kas saistīti ar labiekārtošanu, nevis būvēm. Būvniecības likums stāv ļoti tālu no Ainavu konvencijas. Ainavu arhitekti nedrīkst parakstīt labiekārtojuma būvprojektu, un tā ir problēma. BL teikts, kas ir būvdarbi, kas ir būve, kas ir būvprojekts utt., tur tiešām tiek runāts tikai par būvēm, un tas pats attiecas uz būvspeciālistiem.
H.G. Likvidētajā LAS sertifikātu sistēmā bija arī ainavu speciālistu sertifikācija, un to prasmes un atbildība tika pārnesta uz jauno sistēmu. Ja uz BL skatās caur Ainavu konvencijas prizmu, tad jāatzīst, ka nevis arhitektūras, bet vides kvalitātes jautājums ir ļoti svarīgs! Būve un būvprojekts likumā ir definēts būves robežās, taču plašāka vīzija tajā netiek aplūkota, un tas ir ļoti liels cilvēkvides attīstības kavēklis. Kā mēs varam runāt, ka, veidojot ko jaunu, iesaistām sabiedrību, ja vides jēdziens, publiskā ārtelpa un labiekārtošanas projekti jaunajā BL vispār netiek pieminēti? Runājam, ka jāsaved kārtībā Rīgas ielas, bet kā lai runā ar tiem, kas nelasa BL un arī nelieto publisko ārtelpu? Viņi piebrauc ar savu mašīnu pie darbavietas, iebrauc ar mašīnu Dailes teātrī un par publisko ārtelpu vispār neko nezina. Viņu mentālajā ainavā šo enkuru ne juridiski, ne fiziski nav, un kā jūs varat viņiem paskaidrot, par ko ir stāsts?
E.R. Tas, par ko iepriekš tika runāts pieminekļu aizsardzības sakarā un par darbībām esošajās vēsturiski vērtīgās būvēs, un arī par to, kas attiecas uz ainavu, tieši tāpat tas attiecas arī uz plānošanu. Pēc būtības tās ir dažādas darbības jomas, kas atbilstoši jāreglamentē. To pašu var teikt par interjeru dizainu (iekštelpu arhitektūru).
Taču kopējā nostādne no valsts puses ir, ka jebkāda dalīšana vairākās specialitātēs un jomās pēc būtības ir slikta. Ja ar arhitektiem vēl esam, tā sakot, laimīgi tikuši galā, tad – kas notiek ar inženieriem? Tiem ir vairākas specializētās jomas, un tās nu gan būtu maksimāli jāapvieno, jāiznīcina. Tur pastāv lielas pretrunas, tāpēc visiem būtu jāiesaistās un šīs lietas vairāk jāskaidro.
Sākotnējā BL versijā jau tika noteiktas būvju grupas, kurām tika paredzēts dažāds regulējums. Un būvju grupās bija ietverti arī labiekārtojuma elementi, t. sk., ka jāizdala kompleksi publiskā labiekārtojuma risinājumi. Bet šī koncepcija tika aizbīdīta uz vispārīgajiem būvnoteikumiem, tāpēc diskusija turpināsies.

Ilmārs Leikums

Nav jau arī esošā sertifikācija tik ideāla, ka tur nebūtu, ko uzlabot. Vispārīgajos būvnoteikumos un citos normatīvajos regulējumos ir jāpārskata, kad būvniecībā obligāti būtu nepieciešama sertificēta speciālista – būvinženiera vai arhitekta – līdzdalība un kad to var veikt bez papildus atbilstību aliecinošiem dokumentiem. Bez tam būtu jāprot, kuros gadījumos valsts un pašvaldības kontroliera līdzdalība nav tik nepieciešama. Bet pats sertificēšanas princips ir virzāms un atbalstāms, jo tas ir viens no drošas būvniecības pamatiem.

PILSĒTAS ARHITEKTA REZUMĒJUMS

Gvido Princis

Mēs dzirdējām vairākus priekšlikumus. Pirmais – par pilsētas arhitektu dienestu, un es aicinātu akceptēt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas priekšlikumus, kuri gan nez kāpēc nav iekļauti priekšlikumu listē BL otrajam lasījumam. Piedāvāju vienoties par šo priekšlikumu un virzīt to tālāk arī kā RPAB priekšlikumu, lai to iekļautu BL galīgajā redakcijā.
Otrais priekšlikums nāca no LBS, piedāvāju atbalstīt arī M. Straumes kunga iesniegtos priekšlikumus virzībai uz likuma trešo lasījumu.
Un trešais priekšlikums – par arhitektūras skiču un metu konkursu vajadzību – nāk no mūsu biroja.
Šāds varētu būt kopsavilkums, ko RPAB virzītu BL trešajai redakcijai.
Tāpat turpināsim diskusiju par ārpusvaldības (profesionālo) organizāciju lomu dažādos procesos. Mēs apzināmies, ka tā joprojām īsti nav definēta, taču šo organizāciju pieredze un prakse dažādos līmeņos mums ir zināma, lai arī to kapacitāte ne vienmēr tikusi atbilstoši izmantota. Tas, ko redzam, ir iespēja šajā kopīgajā formātā uzturēt mūsu profesionālo garu, kompetenci, sertifikācijas vajadzību. Ārpusvaldības (profesionālo) organizāciju loma būvniecības procesā ir stiprināma.

Balstoties uz Kolēģijā spriesto Rīgas pilsētas arhitekta birojs sagatavos priekšlikumus Būvniecības likumam izskatīšanai trešajā lasījumā Kolēģijas sēdi slēdz plkst. 16:30