Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2012.gada 20.decembrī
Pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60/2 – 21

4.(74) sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās: Kolēģijas locekļi: V.Valgums, A.Kronbergs, G.Grikmane, I.Leikums, A.Pauniņš, J.Dambis, I.Purmale, V.Brūzis
Pilsētas arhitekta birojs: R.Bula, I.Metnieks, Z.Treimane Īpaši aicinātas amatpersonas:
Rīgas pilsētas izpilddirektors J.Radzevičs
RD Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs: V.Jerošenko
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments: M.Eisaka, I.Staša-Šaršūne, I.Renkvica
Rīgas domes Īpašuma departaments: O.Burovs, D.Dumbre, B.Prikaša
Dailes teātra pārstāvis: E.Duka Plašsaziņas līdzekļi:
A.Lūse – žurnāls «Latvijas Būvniecība», I.Motivāns – aģentūra LETA Sēdi vada: G.Princis
Sēdi pieraksta: I.Metnieks
Sēdē nepiedalās: E.Bērziņš, J.Dripe, M.Straume Kolēģijas sēdes dienas kārtībā ir Dailes teātrim piegulošās kultūras telpas attīstības stratēģija – kvartāla telpiskā studija (turpmāk tekstā – Studija), kuru pēc pašvaldības aģentūras «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» pasūtījuma sagatavojis SIA «Zenico projekts» arhitekts Viktors Valgums. Studijas būtība tika formulēta saskaņā ar kolēģijas 19.01.2012. un 22.03.2012. sēdes lēmumu izstrādāt studiju, lai analizētu kvartāla laukuma daļas plānojuma un telpisko sakārtošanu/attīstību, kas būtu par pamatu grozījumu piedāvājumam un dotu iespēju regulēt zemes nomas līgumus, lai pilsēttelpu sakārtotu, bet nevis veidotu, vadoties pēc nomas līgumiem.
KOLĒĢIJAS ZIŅOJUMS G.Princis pasakās klātesošajiem par ierašanos un plkst. 15:05 atklāj Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas (turpmāk tekstā – Kolēģijas) 4. sēdi. Vispirms vārds tiek dots V.Jerošenko, kurš apsveic klātesošos ar gaidāmajiem Ziemassvētkiem un pasakās Kolēģijas locekļiem par laiku, ko tie brīvprātīgi velta Rīgas arhitektūras vērtību saglabāšanai un attīstībai. Viņš uzsver Kolēģijas neaizstājamo lomu atšķirīgu arhitektūras filozofiju konsolidācijā, kas rīdziniekiem sniedz izsvērtus un profesionālus padomus jaunas pilsētas apbūves plānošanā un pilsētvides vērtību saglabāšanā. V.Jerošenko novēl Kolēģijai dot profesionāli izsvērtu viedokli par iespējami labāko Dailes teātrim piegulošās kultūras telpas attīstības stratēģiju, kas korelētu ar rīdzinieku un pārējo Latvijas iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm. V.Valgums izklāsta Studijas mērķi un uzdevumus, raksturo esošo pilsētbūvniecisko situāciju un norāda uz galvenajiem telpiskās struktūras elementiem:
- piegulošo kvartālu apbūve ar Rīgas vēsturiskam centram raksturīgu homogēnu perimetrālo apbūvi ar augstu kultūrvēsturisko vērtību;
- Dailes teātra ēka – klasisks modernisma stila paraugs ar visiem tam piemītošajiem atribūtiem, kura kompozicionālo vērtību uztveršanai nepieciešama noteikta pilsētas ārtelpa;
- bijusī 1. slimnīcas Sieviešu  klīnikas ēka – 1902. gadā pēc Reinholda Šmēlinga projekta būvēta ķieģeļu eklektisma stila paraugs ar kultūrvēsturisku vērtību;
- apstādījumu fragmenti ar sezonālu telpisko iedarbību, zemu dendroloģisku vērtību un gandrīz izsmeltu laika limitu. Tiek sniegts īss ieskats Dailes teātra apbūves priekšlikumu vēsturē. Ņemot vērā 1. slimnīcas teritorijas publiskās pieejamības potenciālu, izpētes robežas ir paplašinātas, daļu no tās iekļaujot Studijas objektam piegulošajā teritorijā. Dailes teātra ēka un tās publiskā ārtelpa – priekšlaukums – tika veidoti vienā no nozīmīgākajiem Brīvības ielas kvartāliem pēc 60. gadu modernās arhitektūras kanoniem, ignorējot pilsētas vēsturisko telpisko uzbūvi. Nerealizētā kompleksā risinājuma dēļ kvartāla daļas telpiskā kompozīcija joprojām nav pabeigta. Disonansi pastiprina divu brīvstāvošu dažādu stilu un funkcionalitātes ēku konkurence (Sieviešu klīnikas un teātra). Vairāku apbūves variantu analīzes rezultātā galvenais secinājums – realizējot perimetrālu atvērta tipa apbūvi vai brīvstāvošu būvapjomu fragmentā gar Brīvības ielu no Šarlotes ielas, izveidot telpiski saprotamu Dailes teātra priekšlaukumu nav iespējams. Izvērtēšanai tiek piedāvāti trīs attīstības scenāriji:
- saglabāt nemainīgu esošo telpisko struktūru, veicot publiskās telpas labiekārtojuma pasākumus esošās robežās
vai veikt būtiskus pilsētvides pārveidojumus: - variants A: izveidot priekšlaukumu, teritorijas ZA daļā paralēli Bruņinieku ielai paredzot apbūvi ar distanci no teātra ēkas, kas ir ekvivalenta iedibinātajam attālumam no teātra apjoma līdz Bruņinieku ielas apbūvei. Apbūve gar Brīvības un Šarlotes ielu tiek turpināta kontekstā ar apkārtējo apbūvi, ievērojot RVC TIAN perimetrālās apbūves nosacījumus. Sieviešu klīnikas ēkas apjoms tiek integrēts jaunajā apbūvē. - variants B: laukuma kulisi veido apstādījumi – pilsētas nozīmes rekreācijas zona bez apbūves iespējām, ielas parks, kuru noslēdz pilsētas nozīmes publiskā ēka. Šis variants paredz Sieviešu klīnikas ēkas nojaukšanu.
JAUTĀJUMI PAR ZIŅOJUMU O.Burovs jautā, vai ir ņemts vērā, ka vienā no potenciāli nojaucamajām slimnīcas ēkām – poliklīnikā – šobrīd jau notiek projektēšana un ir sākta arī būvniecība. Līgums par pārbūves darbiem ir noslēgts pirms pusotra gada. Arhitekts S.Ņikiforovs ir sācis projektēt tās jauno operāciju bloku. Lai varētu spriest par kvartāla nākotnes telpiskajām vīzijām, ir jārunā arī ar slimnīcu un jāizdibina, kādi ir tās mērķi. Rīgas domes Īpašumu departaments vēlas, lai tā arī turpmāk darbotos kā slimnīca. I.Purmale jautā, kāda ir Dailes teātra perspektīvā attīstības analīze. V.Valgums atbild, ka ir 12 varianti, kā atrisināt Dailes teātra attīstību ar piebūvi. Ja tas ir nepieciešams, tad labāk būtu renovēt teātra aizmugures daļu. Piebūvi ir iespēja veidot arī citur, ne aizmugurē. Mēs šīs vajadzības neesam apzinājuši. E.Duka norāda uz jaunas 300 skatītāju vietu zāles nepieciešamību nākotnē, kas ideālā variantā labāk noslogotu pārāk lielo vestibilu, kuru šobrīd aizpilda dažādas izstādes. Liels potenciāls ir piebūvei no slimnīcas puses virs darbnīcas korpusa virzienā uz augšu. Pirmajās skicēs tur bija plānotas mēģinājumu zāles. Neatrisināts joprojām ir Dailes teātra auto transporta piebraukšanas jautājums, nav skaidrības, vai to organizēt pazemē vai virszemē. I.Purmale atbild, ka pazemes vai virszemes autostāvvietu risinājums ir tālākās Studijas jautājums. Šobrīd svarīgākais ir kvartāla telpiskais aspekts.
UZAICINĀTO EKSPERTU VIEDOKĻI J.Radzevičs norāda, ka galvenais uzdevums šobrīd ir nevis iezīmēt eventuālo būvapjomu, bet noskaidrot, kāda tad būs Dailes teātra laukuma un kvartāla funkcionālā nozīme nākotnē. Svarīgs aspekts šajā ziņā ir arī zemes piederības jautājums un spēkā esošie nomas līgumi, kas šajā kvartālā piekrīt gan pilsētai, gan valstij. B.Prikaša aicina pēc veiktās Studijas uzrunāt kvartāla īpašniekus un uzzināt viņu intereses šajā jautājumā, t.sk. slimnīcu, ko viņi ir iecerējuši projektēt. Šobrīd par to ir iespējams spriest tikai vispārīgi un pieņemt to zināšanai. Jautājums – ko mēs darām ar reāliem nomniekiem, kam ir līgumi un saistības, kuru nepildīšanas gadījumā draud līgumsods. O.Burovs uzsver, ka slimnīcas apjoms ir veidots kā vienots pilsētvides ansamblis. Mērķis ir sakārtot esošo struktūru jau esošajās ēkās. E.Duka aicina sakārtot esošo Dailes teātra laukumu, kas daudz līdzekļu neprasītu. Nevajadzētu tāpēc iet pazemē, taču būtu labi, ja apmeklētāji varētu kaut kur novietot savas automašīnas. Studijas piedāvātajos apjomos kāds stāvs ir par augstu. Dailes teātra arhitekte M.Staņa savā projektā bija ietvērusi caurskatāmību un bija daudz domājusi par skatiem uz teātra vestibilu no attāluma. O.Burovs ir par apakšzemes stāvvietu. E.Duka piebilst, ka pazemē ir maz vietas – ja tur var nolikt tikai 200 mašīnas, tas investoriem nav interesanti. V.Valgums Dailes teātra laukumam ir jābūt publiskai slodzei. Šobrīd runa nav par arhitektūru. Tas ir tikai priekšnoteikums grafiskajiem apbūves noteikumiem. Arhitektūra ir nākamais jautājums. Funkcionālie jautājumi un transporta attīstība ir nākamie soļi. Īpašuma attiecības ir tālākās attīstības aspekts.
ARHITEKTA KOLĒĢIJAS PADOMI V.Brūzis Studijas priekšlikums ir mēģinājums noteikt laukuma robežas – diskutējamā vieta iezīmēta ar koku rindu. Ir jānošķir tas, kas ir pasniegts Studijā, no tā, kāda šī telpa varētu izskatīties nākotnē. Ir jārunā par principiem – telpiskajiem un labiekārtojuma risinājumiem, kas piedod fasādēm daiļumu un atdzīvina robežu. Kvartāla stūrī, Brīvības un Šarlotes ielas krustojumā, viss ir saasināts. V.Valgums faktiski saasina situāciju, lai caur to rastu risinājumu. Šarlotes ielā varētu veidoties perimetrālā apbūve – ēkas ar kvalitatīvu priekšdārzu kā Maikapara namam. Ir tikai apsveicami, ka šo vietu ierobežo un tur attīsta tirdzniecību. V.Brūzis atbalsta iezīmēto Dailes teātra laukuma robežu un telpisko sāna kulisi, kas radītu apejamu jaunā kvartāla perimetru. J.Dambis atzīmē, ka šis kvartāls ļoti atšķiras no pārējiem dominējošajiem kvartāliem Rīgā. Te ir zaļumi, nav stūra apbūves – tā ir vērtība, ko vajag saglabāt. Atšķirība ir vērtība. Šī vieta nav jātaisa līdzīga pārējiem kvartāliem. Iecere ir atbalstīt un saglabāt Rīgas 1. slimnīcas funkciju. Kvartālam kopumā pašreiz ir divas nozīmīgas funkcijas – medicīna un teātris, un nevajadzētu ieviest vēl kādu trešo, kur nav iesaistīta sabiedrība. Nākotnē teātrim papildinājums ir vajadzīgs, un jaunais apjoms īpaši aktuāls būs vakara stundās. R.Šmēlinga māja ir vēsturiska vērtība, ko nevajadzētu nojaukt. Studijā piedāvātie jaunie apjomi ir pretrunā ar vēsturisko plānojuma struktūru, kāds ir kvartālam kopumā. Ja jaunie apjomi neiederas izskatā, tad, ja nevar atrast neko interesantu, labāk ir atstāt, kā ir. Labāk, lai šajā vietā ir atpūtas un publiskā funkcija, kāds paviljons, neliela apjoma objekts, kas piesaista sabiedrību. Nevajadzētu aizbūvēt Brīvības un Šarlotes ielas stūri kā perimetrālās apbūves akcentu. Šobrīd nepārliecina neviens no piedāvātajiem variantiem. G.Grikmane uzsver funkcijas nozīmi, kam ir domāts Dailes teātra priekšlaukums. Mūsdienās funkcija var noteikt formu. Laukumam teātra priekšā nav jābūt organizētam simetriski. Esošā stāvvieta laukumam šajā vietā nav labākā funkcija, bet tehniski šis jautājums ir atrisināms un sakārtojams. Sociāli nelabvēlīgo indivīdu uzturēšanās Dailes teātra laukumā ir vides kvalitātes jautājums. Tāpat nekas nelabvēlīgs nav jautājums par mazo priekšlaukuma šķērsotāju skaitu, tur nav jāatrodas obligātai tranzīta zonai, otrā pusē atrodas veikali, kur var staigāt. Vajag sakārtot vidi. Nevajag pilnībā noliegt pašreizējo situāciju. Kāpēc mainīt laukuma organizāciju ar jaunu arhitektūru? Labāk ir paplašināt tā robežas līdz Šarlotes un Brīvības ielas stūrim. Šādu stūru Rīgā ir maz, un tas varētu būt laukuma nobeiguma akcents. Pārbīdām iecerēto robežu tālāk līdz krustojumam. Šobrīd jau arī ir labi, kā ir. Kvartālā būtu vēlama solitāra apbūve. Skata fonā no Bruņinieku ielas uz teātri nevajadzētu veidot jaunu kvartālu. Tur drīzāk ir vieta brīvstāvošam objektam ar vizuālu akcentu. A.Kronbergs norāda uz divām sajūtām. Pirmā – ka Rīgā nav pietiekami daudz zaļumu, tāpēc par Studijas variantu B ir vērts padomāt. A.Kronbergs pievienojas G.Grikmanes viedoklim. Pilsētas centra parkā ir daudz laba – tur var rotaļāties bērni, atpūsties pensionāri. No otras puses, ir saprotams pārmetums par laukuma telpisko nenobeigtību. Situācija nav telpiski skaidra: stāvot vienā laukuma malā, nav saprotams, kas atrodas otrā. Valguma analīze ir viegli uztverama, tomēr nav pamatota. Ja attīsta kvartālu, tad tiem būtu jābūt mazākiem apjomiem – attīstīt vajadzētu šajā virzienā. Jaunais apjoms nevar būt masīvs, tam ir jābūt zaļam un viscaur lietojamam. Arī slimnīcai būtu labi, ja tā ļautu cilvēkiem izmantot parka caurstaigāšanas iespēju. Un kas notiek ar parkingu – kur ir iebraukšana? Tur ir īres līgums, kur īpašnieks nezina, ko ar šo līgumu darīt. Studija nevar palīdzēt te sakārtot īpašumu lietas. Nākamie soļi pēc Studijas ir prognozēt un ieteikt, ko darīt ar īpašuma attiecībām. Ja objektu liek stūrī, tad tur arī būtu vajadzīga stāvvieta. Visiem variantiem ir jāuzzīmē skice. Ir jābūt vīzijai par Dailes teātra attīstības nākotni, un E.Dukas pieminētā 300 vietu zāle ir jau ļoti konkrēts un vērā ņemams priekšlikums. Esošajam teātra vestibilam būtu jāapkalpo jaunās zāles un būtu jādomā par šīm zālēm, lai pēc 100 vai 200 gadiem tur būtu vieta, kur tās uzbūvēt, neliedzot šo iespēju realizēt turpmākajām paaudzēm. I.Leikums piekrīt A.Kronbergam par Dailes teātrim nepieciešamo piebūvi nākotnē un attiecīga būvapjoma parādīšanu Studijas materiālos. Viņš uzskata, ka slimnīcai būtu jāpaliek vēsturiskajos apjomos, kurus savukārt neļaus nevienam nojaukt. Svarīgākais ir jautājums par Brīvības un Šarlotes ielas stūra apbūvi un Dailes teātra laukuma sakārtošanu. Nedomāju, ka Studijas A variants ir labs risinājums, jo diez vai mēs pēc 10 gadiem šo it kā problēmu, ka teātrim piegulošā teritorija nav apbūvēta, redzēsim tāpat kā šodien. Piemēram, salīdzināsim šo laukumu ar viesnīcas «Latvija» rekonstrukciju. Toreiz laukums viesnīcas priekšā uz Brīvības ielas pusi bija ērts sabiedrībai gan no pārvietošanās, gan vizuālā komforta viedokļa. Neiedziļinoties viesnīcas «Latvija» būvniecības ekonomiskajā pamatojumā un skatoties šodienas acīm, perimetrālo apbūvi tomēr varēja veidot ar plašāku brīvo teritoriju. Ja arī pie Dailes teātra nāks klāt tāds pats jauns apjoms, baidos, ka situācija varētu atkārtoties. Esmu par to, ka laukums ir jālabiekārto un jāapzaļumo. Manuprāt, ir nepieciešama daudzstāvu auto novietne gar Šarlotes ielu, tuvāk Maiznīcas ielai, kur mašīnas varētu gan iebraukt, gan izbraukt. Šobrīd stāvvietā pretim Dailes teātrim ir haoss un auto novietošana nav atrisināta pareizi ne no ērtības, ne no satiksmes organizācijas viedokļa. A.Pauniņš piekrīt, ka vēsturiskajām ēkām un bērnu poliklīnikai būtu jāpaliek kā neatņemamai 1. slimnīcas sastāvdaļai un kultūrvēsturiskajam piemineklim, kā tas kādreiz ir ticis iecerēts. Par parka daļu krustojuma zonā – ja gribam tur ko būvēt, tad labāk ejam pazemē. To var izdarīt, tur nav ierobežojumu uz inženiertīkliem. Ja veidojam stāvvietas gar Šarlotes ielu, tad optimāls risinājums no būvuzņēmēju skatupunkta būtu to darīt zem zemes. I.Purmale norāda uz trīs būtiskiem aspektiem. Pirmais ir Dailes teātra laukuma robeža, otrais ir publiskā ārtelpa un Dailes teātra laukuma uzlabojumi un trešais – autostāvvietas pazemē. Laukuma robežu vajadzēja apskatīt B variantā, kur tā ir labāka. Simetriskums Studijas piedāvātajā kompozīcijā nav vienīgā iespējamā robeža. Jaunajam apjomam vajadzētu piemērot brīvstāvoša objekta principu ar integrāciju zaļajās struktūrās – skvērā, parkā. Tie būtu paviljona tipa apjomi, kas brīvi iekļaujas reljefā, pilnveidojot un uzlabojot esošo vidi. Pastiprināt reljefu līdz 1–2 stāvu apjomiem un ar tiem iezīmēt brauktuves robežu – skvēram raksturīgu teritoriju, kas iezīmētu arī Dailes teātra laukuma robežu. Stāvvietu priekšlikums bija tas jautājums, kas aizsāka jautājumu par šī laukuma robežu. Un, tā kā nepieciešamo stāvvietu izbūve bija nerentabla, būvniecības realizācijai bija nepieciešami papildu apjomi. Ir jāņem vērā arī, ka nākamajā gadā [t.i., 2013. gadā] tiks piedāvāta jauna auto novietņu sistēma, kuras mērķis būs atslogot Rīgas vēsturisko centru no pārmērīgas privātā autotransporta slodzes. Šis aspekts varētu aktualizēt jautājumu, vai pazemes stāvvietas šajā teritorijā vispār būs nepieciešamas. Šobrīd ir jājautā domes Īpašumu departamentam: kāda ir situācija ar noslēgto līgumu termiņiem un vai pastāv kāda iespēja tos grozīt vai lauzt. Kādam ir jānāk ar iniciatīvu to sakārtot arī juridiski, citādi iestāsies soda sankcijas. V.Valgums atzīmē, ka Studijai nav arhitektūras aspektu slodzes, tā ir telpiskā analīze ar mērķi sākt profesionāli orientētu diskusiju. Transporta organizācijas un funkcionālie risinājumi būtu jāietver konkrētajā attīstības plāna variantā un ir detalizējami turpmākajās projekta stadijās atbilstoši pieņemtajai teritorijas kompleksās attīstības stratēģijai. Labvēlīgie kvartāla pazemes būvniecības ģeotehniskie apstākļi ir pozitīvs priekšnoteikums transporta līdzekļu novietošanas problēmu risināšanai. Studija esošajai telpiskai situācijai piedāvā divas alternatīvas ar atšķirīgiem funkcionālajiem risinājumiem. A.Kronbergs komentē, ka Dailes teātra laukumam ir acīm redzamas problēmas ar funkcionalitāti. Šobrīd ir jautājums, vai tas ir laukums vai caurskriešanas vieta un kā tas varētu sākt dzīvot pilnasinīgu laukuma dzīvi. Varbūt tur varētu atrasties kāda jauna māja, kas ļauj nošķirt laukuma lietotājus, un lai tā nav viena liela auto stāvvieta. Ar telpisko analīzi neko nevar atrisināt, te ir vajadzīga sociālās domas modelēšana. J.Dambis piekrīt, ka transporta novietošana laukumā ir problēma un esošā situācija ir jāmaina. Tāpēc būtu jāapskata tāda iespēja, ka vakaros teātra apmeklētāji savu transportu novieto Brīvības ielas malā. Šobrīd ir nepieciešams kāds telpas organizēšanas pasākums, bet jau tālākā nākotnē var arī būt pazemes stāvvieta. Mums tur ir daudz brīvas vietas, kur netrūkst telpas un paralēli apkārt esošās vecās ēkas arī stāv galīgi neizmantotas. Šobrīd plānot jaunus apjomus ir pēdējais, ko šajā kvartālā var darīt. V.Brūzis uzskata, ka atbalstāma robeža ir perpendikulārais zaļums Brīvības ielā, jo tā nodala medicīnu no kultūras funkcijas. Ir vesela sistēma, ar kuru Dailes teātra laukums kļūtu funkcionāls. Ir jārada pieprasījums publikai, kuru mēs vēlamies tur redzēt.
KOLĒĢIJĀ NEIETILPSTOŠO KOLĒĢU PIEBILDES E.Duka atzīst, ka ar auto novietošanu Dailes teātra laukumā ir problēmas. Uz 2014. gadu tam ir jābūt sakārtotam, jo šobrīd māmiņas ar ratiņiem tam brīvi cauri tikt nevar. Tāpat tur ir atstāti tukšumi, kur katrs dara, ko grib. J.Radzevičs piemēru rosina ņemt no Nacionālā teātra, kur ir uzlikta auto novietošanu reglamentējoša ceļa zīme. Tāpat var mācīties no Nacionālās operas laukuma labiekārtošanas prakses. Taču problēma ir ar valsts īpašumu, par kuru Rīgas dome nevar lemt. J.Dambis piebilst, ka no nākamā gada kultūrvēsturiskos pieminekļus Rīgas dome varēs labiekārtot, pat ja tas ir valsts īpašums. M.Eisaka papildina, ka, pieļaujot apbūvi Dailes teātra priekšlaukumā, neatgriezeniski tiks zaudēta esošā pilsētas publiskā ārtelpa, kuras pilnveidošanai un labiekārtošanai nepieciešami minimāli ieguldījumi. Ņemot vērā pietiekamo apbūves blīvumu, viņa aicina kolēģiju pārdomāt, vai šīs ir īstais brīdis un vieta jaunai apbūvei.
AĢENTŪRAS DIREKTORA REZUMĒJUMS G.Princis – rezumējot ekspertu viedokļus par kvartāla telpiskā risinājuma iespējām, dominē idejas par publiskās ārtelpas funkcionālo labiekārtošanu bez jaunas daudzstāvu apbūves. Ir jāturpina diskusija par stāvvietu risinājumu, kā arī būtu vēlams, lai nākamais solis šī Studijas priekšlikuma kontekstā būtu apspriede ar Rīgas 1. slimnīcas vadību un Rīga 2014 organizatoriem par publiskās ārtelpas attīstības iespējām un transporta kustību. G.Princis piekrīt, ka turpmāk ir jādefinē Dailes teātra laukuma jaunās funkcijas arī citās dimensijās, ne tikai telpiskajā griezumā. Viņš pasakās visiem klātesošajiem par darbu un padomiem, ko rosināja Rīgas pilsētas arhitekta biroja pasūtītais Dailes teātrim piegulošās kultūras telpas attīstības stratēģijas – kvartāla telpiskās Studijas – profesionālais izvērtējums. Plkst. 17:05 Kolēģijas darbs tiek slēgts.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2012. gada  22. martā
Pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60/2 - 21

3. [73.] sēdes
LĒMUMS

Sēdē piedalās:  
Kolēģijas locekļi:   E. Bērziņš, V. Brūzis, A. Kronbergs, A. Sīlis, D. Veinberga, R. Bula;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš,  J. Domburs, Putniņš;
Īpaši aicinātas amatpersonas:  J. Radzevičs;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale, I. Sirmā, A. Kušķis;
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments: M. Eisaka, B. Paeglīte;
Rīgas domes Finanču departaments: R. Dobičina;
Pilsētas arhitekta birojs: Z. Redberga;
Kultūras ministrija: Dz. Purviņa;
Dailes teātra pārstāvji: A. Vītols, E. Duka;
Eksperti: A.Zvirgzdiņš, G. Grikmane, G. Cēbere;
Plašsaziņas līdzekļi: U. Andersons – Dienas Bizness, A. Galere – Neatkarīgā rīta avīze, I. Motivāns – LETA, J. Lejnieks – Latvijas arhitektūra.

Sēdi vada: R. Bula.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Studija Dailes teātrim piegulošās kultūras telpas attīstības stratēģijai.
    Uzdevuma projekts studijas izstrādei – sadaļa par laukuma kā publiskas ārtelpas veidošanu - laukuma izmantojamību.
    Iesniedzējs: Pilsētas arhitekta birojs.
  2. Informatīvi: izpēte Dzīvojamo namu apbūves kvalitātes uzlabošanas iespējas Rīgas pēckara mikrorajonos. [izpēte kā pamats uzdevumam „Dzīvojamo mikrorajonu teritoriju revitalizācijas koncepcijas” izstrādei]Iesniedzējs: Pilsētas arhitekta birojs
    Ziņotājs: izpētes autors arhitekts, pilsētplānotājs Edgars Bērziņš

Kolēģijas lēmums:

1. Studija Dailes teātrim piegulošās kultūras telpas attīstības stratēģijai .
Uzdevuma projekts studijas izstrādei – sadaļa par laukuma kā publiskas ārtelpas veidošanu - laukuma izmantojamību.
- Informācija par teātra attīstību: Dzintra Purviņa - Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas ieviešanas departamenta Stratēģijas un reģionālās kultūrpolitikas nodaļa
- Laukuma kā publiskas ārtelpas veidošanas aspekti - laukuma izmantojamība [no sociālantropoloģijas aspekta], māksla laukuma telpā: ekspertu ziņojumi – A. Zvirgzdiņš, G. Grikmane, G. Cēbere. 1.1. Pieņemt zināšanai Kultūras ministrijas informāciju, ka ministrijai nav konkrētu plānu Dailes teātra attīstībai – paplašināšanai.

1.2. Dailes teātra laukuma kā publiskas ārtelpas izmantojamība precizējama veicot iedzīvotāju aptauju, t.sk. teātra apmeklētāju aptauju, aptaujas veikšanā iesakot iesaistīt studentus.

2. Informatīvi: izpēte "Dzīvojamo namu apbūves kvalitātes uzlabošanas iespējas Rīgas pēckara mikrorajonos".

2.1. Pieņemt zināšanai izpētē „Dzīvojamo namu apbūves kvalitātes uzlabošanas iespējas Rīgas pēckara mikrorajonos” definētās problēmas kvalitatīvas dzīvojamās vides izveidošanā un priekšlikumus to risināšanai.

2.2. Atbalstīt lokālplānojuma kā pilotprojekta izstrādi atsevišķai teritoriālai vienībai – kvartālam, lai pārbaudītu iespējas un vienotos par praktiskiem risinājumiem izpētē definētajām problēmām.

E. Bērziņš
V. Brūzis
A. Kronbergs
A. Sīlis
D. Veinberga
R. Bula

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2012. gada  1.martā
Pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60/2 - 21

2. [72.] sēdes
LĒMUMS

Sēdē piedalās:  
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, V. Brūzis, A. Sīlis, D. Veinberga, R. Bula;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš;
Pilsētplānošanas pārvalde: A. Kušķis;
Pilsētas arhitekta birojs: Z. Redberga;
Pasūtītāja pārstāvji: V. Boka, D. Pavlovs, J. Lejnieks;
Projektētāju pārstāvji: V. Rauhvargere;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Motivāns – LETA;

Sēdi vada: R. Bula.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāru vadības kompleksa priekšlaukuma rekonstrukcija Hipokrāta ielā 2, 4.; rekonstrukcijas ieceres un problēmas.
    Pasūtītājs:  Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca;
    Projektētājs: arhitekte V. Rauhvargere.
  2. Skvēra „Akadēmijas laukums” publiskās ārtelpas arhitektoniskā risinājuma metu konkursa programma.
    Pasūtītājs: Austrumu izpilddirekcija.

Kolēģijas lēmums:

1. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāru vadības kompleksa priekšlaukuma rekonstrukcija Hipokrāta ielā 2, 4.; rekonstrukcijas ieceres un problēmas.

1.1. Atzīmēt, ka zemes reformas rezultātā izveidoto īpašumu robežu saglabāšana tās nekoriģējot, ievērojami apgrūtina kvalitatīvas publiskās ārtelpas - slimnīcas stacionāru un tās vadības kompleksa priekšlaukuma izveidošanas iespējas un neļauj rast pilsētas struktūrā integrētu risinājumu.

1.2. Atzīt, ka esošā priekšlaukuma labiekārtojuma elementu izvietojums, kas savulaik veidoja Gaiļezera slimnīcas atpazīstamību – baseins un tēlnieka A. Gulbja skulptūra, bet kas šodien atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī esošie apstādījumi, nevar būt slimnīcas priekšlaukuma jaunā plānojuma struktūras veidošanu ierobežojoši elementi. Tie nav vērtējami kā prioritāte.

1.3. Prioritāte ir racionāla un  skaidra gājēju un auto satiksmes un stāvvietu sistēma [kā daļa no visas teritorijas satiksmes sistēmas], kas nodrošina piekļuvi ārstniecības iestādei. Tā veidojama kopīga „Gaiļezera” un „LOC” ēku kompleksiem, saglabājot kā galveno piekļuvi – piekļuvi no Hipokrāta ielas un ievērtējot perspektīvo slimnīcas attīstību.
Racionālu gājēju plūsmu izveidei izvērtējama sabiedriskā transporta pieturvietu izvietojuma korekcija Hipokrāta ielā.

1.4. Saskaņā ar priekšlaukuma jauno satiksmes un stāvvietu sistēmu izstrādājams jauns priekšlaukuma labiekārtojuma priekšlikums ar jaunu apstādījumu struktūras risinājumu .

2. Skvēra „Akadēmijas laukums” publiskās ārtelpas arhitektoniskā risinājuma metu konkursa programma.

2.1. Atbalstīt metu konkursa mērķi – rast idejas laikmetīgi veidotai un vizuāli izteiksmīgai publiskajai ārtelpai vēsturiski daudzveidīgajā Rīgas vēsturiskajā centrā, iegūstot racionālu skvēra funkcionālā risinājuma priekšlikumu:
- vietai un veidam kā mūsdienīgā rekreācijas telpā demonstrēt Latvijas zinātnes sasniegumus un vides mākslas iespējas;
- skvēra telpas pilnveidošanai - īstermiņā paredzot dekoratīvu nožogojumu izglītības iestāžu pagalmiem un veidojot ieeju Rīgas celtniecības koledžas zemes gabalā [Gaiziņa iela 3] arī no skvēra puses, bet ilgtermiņā ņemot vērā iespējamos jaunbūves apjomus šajā zemes gabalā;
- pamatotai gājēju tranzīta ceļu sistēmai;
- skvēram kā tikšanās un īslaicīgas atpūtas vietai;
- zonas ar  piepilsētas autobusu pieturvietu izvietojumu gar Turgeņeva ielu  atbilstošam labiekārtojumam, kā arī sasaistei ar skvēra plānojumu.
Pieturvietas un to labiekārtojums [nojumes] nav izvietojamas kvartāla vidusdaļā - pret Latvijas Zinātņu Akadēmijas [LZA] galveno ieeju.
Pieturvietas nav izmantojamas autobusu stāvvietai – kā autobusu galapunkta funkcijai.

2.2. Atzīmēt, ka izstrādājot priekšlikumus skvēra attīstībai jāņem vērā iespēja skvēra teritoriju perspektīvā izmantot  pazemes autostāvvietu izbūvei.

2.3.Ieteikt metu konkursa pasūtītājam Rīgas Austrumu izpilddirekcijai konkursa uzdevumu papildināt ar prasībām:
- dot priekšlikumus par Latvijas zinātnes vēstures personību atveidojumu LZA ēkas zemes gabala priekšpagalmā un sānu pagalmos, jo tie kopā ar esošo skvēru veido akadēmijas augstceltnes priekšlaukuma telpu;
- sniegt vīziju par skvēra iespējamo telpisko ietvaru.

2.4. Lūgt Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldi, Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas attīstības tālākā precizēšanā:
- paredzēt iespēju ieejas veidošanai Rīgas celtniecības koledžas zemes gabalā [Gaiziņa ielā 3] arī no skvēra puses;
- nepieļaut piepilsētas autobusu stāvvietu – kā autobusu galapunkta funkciju Turgeņeva ielas posmā starp Gogoļa un Prāgas ielām.

E. Bērziņš
V. Brūzis
A. Sīlis
D. Veinberga
R.  Bula

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2012. gada  19. janvārī
Pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60/2 - 21

1. [71.] sēdes
LĒMUMS

Sēdē piedalās:  
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, V. Brūzis, J. Dambis, A. Kronbergs, M. Putrāms, A. Sīlis, D. Veinberga, R.Bula;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale, A. Kušķis;
RD Pilsētas attīstības komiteja: G. Iesalnieks;
Pilsētas arhitekta birojs: Z. Redberga;
Pasūtītāja pārstāvji: V. Freivalds, I.Kārkliņa;
Projektētāju pārstāvji: V. Didrihsons;
Dailes teātra pārstāvji: E. Duka, E. Šterns;
Latvijas arhitektu savienība: V. Valgums;
Latvijas arhitektūras muzejs: I. Martinsone;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska – Dienas Bizness, A. Lūse – Latvijas Būvniecība.

Sēdi vada: R. Bula.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Pazemes autonovietnes Dailes teātra priekšlaukumā virszemes daļas apbūves priekšlikums.
    Pieteicējs: Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvalde;
    Pasūtītājs: SIA „Šarlotes centrs”.

Kolēģijas lēmums:

1. Pazemes autonovietnes  Dailes teātra priekšlaukumā virszemes daļas apbūves priekšlikums.
Tiek izskatīts saistībā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas [turpmāk RVC AZ] teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes darba uzdevumu – izvērtēt un precizēt teritorijas atļautās izmantošanas maiņu Dailes teātra laukuma [turpmāk Laukuma] daļā pie Brīvības ielas un Šarlotes ielas.
- Informatīvs ziņojums par RVC AZ teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes darba grupas 27.09.2011. sēdes lēmumu par Laukuma attīstību Brīvības un Šarlotes ielu stūra daļā [Pilsētplānošanas pārvaldes RVC projektu nodaļas vadītājs Aigars Kušķis],
- Prezentācija: Laukuma pilsētbūvnieciskā izpēte [arhitekts Vents Didrihsons],
- Prezentācija: Virszemes apjoma risinājuma priekšlikums [arhitekts  Andis Sīlis].

1.1. Atzīmēt Laukuma izvietojuma pilsētvidē īpašo statusu :
- atrašanos pie Brīvības ielas - valsts galvaspilsētas galvenās maģistrāles – vienas no divām galvenajām pilsētas telpiskās kompozīcijas asīm,
- atrašanos UNESCO aizsardzībā esošā RVC daļā,
- atrašanos pilsētas centra struktūras fokusa punktā,
- atrašanos telpiskā un funkcionālā saistībā ar nozīmīgu publisku ēku, kas iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

1.2. Atzīmēt, ka publiskā ārtelpa – laukums [priekšlaukums] tika veidota izjaucot vēsturisko pilsētas telpisko kārtību [perimetrālo apbūvi], bet pārveidotās  kvartāla daļas telpiskā kompozīcija joprojām nav  pabeigta.
[Teātra autores arhitektes Martas Staņas iecere paredzēja augstceltnes apjomu laukuma daļā pie Šarlotes ielas un garenu zemu apjomu aiz tā, kas veidotu laukuma aizmugures kulisi]

1.3. Pazemes autonovietnes teātra priekšlaukumā virszemes daļas apbūves priekšlikums, kas paredz mainīt Laukuma vidusdaļā tā izmantošanas veidu, izbūvējot 1500 m2 komercplatības – nav guvis atbalstu un noraidāms kā telpiski un funkcionāli nepieņemams.

1.4. Atzīt par nepieciešamu Laukuma apbūves noteikumu grozījumus.
Atbalstīt RVC AZ teritorijas plānojuma grozījuma izstrādes darba grupas 27.09.2011. sēdes lēmumu par Laukuma attīstību, cita starpā paredzot telpiski iezīmēt Brīvības un Šarlotes ielu stūra daļu un pieļaujot tikai publisku funkciju, kā to paredzēja 1995. – 2005. g. Rīgas attīstības plāns.
Brīvības un Šarlotes ielu stūra daļā pieļaujama apbūve, nosakot apbūves veidu, parametrus, izvietojumu. Apbūve risināma kā pārejas forma no perimetrālās apbūves formas uz brīvstāvošu un ņemot vērā vietas atrašanos Brīvības ielas pagrieziena asī.

1.5. Atzīt, ka Brīvības ielas pilsēttelpas starp Bruņinieku un Šarlotes ielām vietzīme un vietas gars ir Dailes teātris – teātra ēka un teātra laukums.
Laukums kā teātra priekšlaukums jānodefinē - jānosaka tā  lielums un forma.
Ņemot vērā informāciju par  perspektīvās  teātra zāles izbūvi, teātra priekšlaukums nosakāms, ņemot vērā arī jaunbūves/piebūves [jaunas skatītāju zāles] funkcionālo kontekstu ar laukumu.
Virszemes autostāvvietas Laukumā kā publiskas ēkas priekšlaukumā nav izvietojamas.

1.6.Atzīmēt, ka Dailes teātra laukums ar tā plānojumu, segumu kompozīciju un mazajām arhitektūras formām veido vienotu ansambli ar teātra ēku un ir arhitektūras pieminekļa [teātra ēkas un teātra laukuma] sastāvdaļa.
Laukuma labiekārtojums aizņem 2/3 kvartāla, bet pārējā daļa – apstādījumu fragments [akmensdārzs un atsevišķas dekoratīvo kokaugu grupas] virs pazemes būvapjoma Brīvības un Šarlotes ielu stūrī stilistiski disonē ar teātra ansambli un apkārtējo pilsētvidi.

1.7. Atzīt, ka Laukuma teritorijā pašreiz augošo koku ainaviskā vērtība nav augsta. Koki saglabājušies no 19. gs. beigām/20. gs. sākuma, kad kvartālam bija cita plānojuma struktūra. Koku saglabāšana šajos zemesgabalos nav uzskatāma par prioritāti un nedrīkst ietekmēt pazemes telpas maksimālu izmantošanu un jaunas, laikmetīgas publiskās ārtelpas izveidošanu.
Kvartāla robežās no Bruņinieku līdz Šarlotes ielai izstrādājams jauns publiskās ārtelpas telpiskais un dizaina risinājums, stādījumu kompozīciju veidojot saskaņā ar Dailes teātra un jaunās apbūves telpisko un arhitektonisko koncepciju, kā arī laukuma plānoto izmantošanu.

1.8. Atzīt, ka Brīvības un Šarlotes ielu stūrī esošais pazemes patvertnes objekts nevar būt plānojuma un telpisko struktūru veidošanu ierobežojošs elements.

1.9. Lai noteiktu Dailes teātrim piegulošās kultūras telpas attīstības stratēģiju  nepieciešama starpdisciplināra pieeja.
Lai analizētu kvartāla daļas plānojuma un telpisko sakārtošanu/attīstību izstrādājama pilsētbūvnieciska  studija, kas būtu par pamatu grozījumu piedāvājumam un dotu iespēju regulēt zemes nomas līgumus [lai pilsēttelpu sakārtotu, nevis to veidot izejot no nomas līgumiem].
Studijas mērķis ir ievērot teātra intereses un sabiedrības tiesības uz funkcionāli un telpiski augstvērtīgu publisko ārtelpu kā arī iegūt pilsētbūvnieciski pamatotus noteikumus investīciju piesaistei. Savukārt teātra priekšlaukuma [neapbūvējama] telpisko robežu noteikšana un funkcionālā dizaina piedāvājums dotu iespēju plānot tā sakārtošanu sakarā ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2014. gadā un Latvijas kā ES prezidējošas valsts statusu 2015. gadā.

1.10. Uzdevums studijas izstrādāšanai izskatāms Pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē, pieaicinot Teātra un  Kultūras ministrijas pārstāvjus, socantropologu un tml.

E. Bērziņš
V. Brūzis
J. Dambis
A..Kronbergs
M. Putrāms
D. Veinberga
R. Bula