Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 11. decembrī,
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

14.[42.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A.Sīlis, A. Kronbergs, J. Dambis, S. Ņikiforovs, E. Bērziņš, A.Cinis, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki: M. Saukāns;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Projektēšanas biroju pārstāvji;
Pasūtītāju pārstāvji;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska, K .Iļjinska – „Dienas bizness”, M. Vilemsons – „LETA”, A. Riekstiņa – Deko.

Sēdi vada: J.Dripe

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Tirdzniecības centra ”Homecenter Alfa” un biroja ēkas jaunbūve Brīvības gatvē 372
    [atkārtoti – skatīts: 2.11.2006.; 9.11. 2006.; 8.11. 2007]; būvniecības iecere.
    Projektētāji: biroji „Arosgruppen Arkitekter AB”[Zviedrija], ARPLAN”,
    Pasūtītājs: „Brīvības 382”.
  2. Daudzfunkcionālas ēkas jaunbūve Dzelzavas ielā 74
    [atkārtoti – skatīts: 8. 11.2007.; 19. 06. 2008.]; būvniecības iecere.
    Projektētājs: „Arhitekta K. Rukuta birojs”,
    Pasūtītājs: „Selvaag Latvija”.

Kolēģijas lēmums:

1. Tirdzniecības centra ”Homecenter Alfa” un biroja ēkas jaunbūve Brīvības gatvē 372 [atkārtoti – skatīts: 2.11.2006.; 9.11. 2006.; 8.11. 2007].; būvniecības iecere.
1.1.Atzīmēt, ka dialogs ar pasūtītāju ir bijis pragmātisks – apjomi izvietoti uz Brīvības gatves iedibinātās būvlaides, likvidējot pilsētvidei neraksturīgo autostāvvietu izvietojumu gar ielu un apjomu augstums izvēlēts atbilstoši pilsētas galvenās ielas telpai, pilnveidots apjoma arhitektoniskais risinājums.
1.2. Biroju ēkas arhitektūra attīstāma tālāk, paturot atsevišķus arhitektoniski veiksmīgus risinājumus [asais apjoma stūris, stiklotas un monolītas fasādes plaknes attiecība u. c.] un par apjoma kompozīcijas pamatu ņemot :
- tā atrašanos divu ielu [Brīvības gatves un Šmerļa ielas] stūra telpā, kur virzienā uz pilsētas centru šis apjoms atsāk apbūvi pēc Šmerļa meža masīva;
- tā atrašanos Ropažu ielas asī.
1.3. Ddefinējama attieksme pret saikni ar Šmerļa mežu otrpus ielai, jo apbūves priekšlikumā tirdzniecības centra ēkai pret mežu veidota tikai utilitāra fronte.
1.4. Izvērtējama iespēja autobusu pieturas ierīkošanai pie ieejas tirdzniecības centrā pie Šmerļa ielas.
1.4 .Ieteikt ar apstādījumiem nodalīt arhitekta, profesora I. Strautmaņa 1970.-jos gados projektēto trolejbusu galapunktu no tirdzniecības centra priekšlaukuma telpas.
1.5 .Atkārtoti atzīmēt, ka areāls starp esošo tirdzniecības parku „Alfa” un projektējamo tirdzniecības centru „Homecenter Alfa” veidojams kā aktīva, kvalitatīva publiskā ārtelpa ar dažādu aktivitāšu zonām un
- ar skaidri saprotamu, no autotransporta kustības nodalītu un ērtu gājēju funkciju;
- ar ainavisku risinājumu, kur zaļumu sistēma ir pašvērtība;
- ar priekšlaukumu pie ieejas kinoteātrī;
- ar saikni ar aizmugurē esošo Biķernieku mežu.
1.6. Gājēju virszemes pāreja pāri Brīvības gatvei pie esošā tirdzniecības parka „Alfa”, kura praktiski netiek izmantota ir vai nu demontējama vai arī jāparedz tās ekskluzīvs risinājums ar ievadu gar ielu paredzētajos apjomos perspektīvē.

2. Daudzfunkcionālas ēkas jaunbūve Dzelzavas ielā 74 [atkārtoti – skatīts: 8. 11.2007.; 19. 06. 2008.]; būvniecības iecere.
2.1. Atzīmēt, ka projekts gājis loģisku attīstības ceļu - autors pragmātiski sekojis kolēģijas ieteikumiem gan zemes līmeņa plānojumā , gan atsevišķu apjomu augstuma diferencē kā arī integrējot apjomu dotajā pilsētvides plānojuma struktūrā.
2.3. Precizēt objekta brīvās teritorijas rādītājus.
2.4. Vērst pasūtītāja uzmanību uz nepieciešamību izvērtēt projekta risinājuma ekonomisko pusi.

E. Bērziņš
A.Kronbergs
A.Sīlis
J. Dambis
S. Ņikiforovs
A. Cinis

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada  27. novembrī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

13. [41.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās: 
Kolēģijas locekļi:  E. Bērziņš, A. Cinis, A. Kronbergs, A. Sīlis, J. Dambis, S. Ņikiforovs, J.Dripe;            
Kolēģijas padomnieki:  J. Krastiņš;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris, S. Grava;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Pilsētplānošanas pārvalde: E. Šveica, I. Sirmā;
VKPAI: J.Asaris,  J. Radiņš;
Projektēšanas biroju pārstāvji: S.Lesiņa, J.Randeckers, R.Martins,
N.Balgalis, L.Čače;
Pasūtītāju pārstāvji;
Plašsaziņas līdzekļi:  I. Drazdovska, K .Iļjinska – Dienas Bizness, M. Vilemsons – „LETA”, Z.Zablovska – BNS.

Sēdi vada:  J.Dripe

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Daudzfunkcionāls un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūves kvartāls Mārupes pagastā Kārļa Ulmaņa gatvē [iepretim Lielirbes ielai], apbūves koncepcija; Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojuma apbūves vīzija
    Projektētājs:  biroji ”Arosgruppen Arkitektur AB”[Zviedrija], „Grupa 93”, „Tectum”;
    Pasūtītājs: „Larix property”, SIA „Tirdzniecības centrs Pleskodāle”.
  2. Tirdzniecības, biroju un daudzdzīvokļu ēku komplekss” Muitas iela, 1; tehniskais projekts;
    Projektētājs: arh. R.Boitmane;
    Pasūtītājks: SIA „Jūrmalas celtniecība”.
  3. Teritorijas attīstība Kokneses prospektā, detālplānojums;
    Projektētājs: arhitektu birojs „Nams”;
    Pasūtītājs: „Baltic parc”

Kolēģijas lēmums:

1. Daudzfunkcionāls un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūves kvartāls Mārupes pagastā Kārļa Ulmaņa gatvē [iepretim Lielirbes ielai]; apbūves koncepcija;  Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojuma apbūves vīzija.
1.1. Atzīmēt, ka dotās pilsētbūvnieciski svarīgās vietas attīstība ir labs piemērs divu pašvaldību sadarbībai, kas realizējama arī turpmāk;
1.1. Atzīmēt kvalitatīvu Mārupes pagasta apbūves projekta attīstības gaitu, atbalstot kopējo plānojuma struktūru ar kvartālu dalījumu;
1.2.  Pie tālākas projekta izstrādes:
-  diagonāli veidoto  publisko apstādījumu joslu risināt  sasaistē  ar gājēju tiltu pāri Kārļa Ulmaņa gatvei, kā arī funkcionāli un vizuāli sasaistot ar apstādījumu struktūru pilsētas pusē,
-   autostāvvietas ieteicams  izvietot virszemes apjomu blokos,
-   ieteicams mainīt orientāciju dzīvojamo ēku izvietojumam, nolūkā panākt labāku izsauļojumu
-   lai veidotu ielas telpu un no trokšņu līmeņa komfortablāku iekškvartāla telpu, biroja ēkas pamatā izvietot ar garajām fasādēm gar Kārļa Ulmaņa gatvi,
-   paredzēt iespēju pieslēgumam pie  Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojuma transporta izkārtojuma no Mārupes pagasta puses.
1.3. Atzītot, ka Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumam ir būtiska nozīme pilsētas plānojuma struktūrā, pamatota ir  tā iezīmēšana ar augstbūvēm, veidojot kopēju telpisku kompozīciju abās Kārļa Ulmaņa gatves pusēs. Noteikt, ka labākais piedāvājums telpiskās kompozīcijas risinājums  iegūstams konkursa rezultātā.

2. Tirdzniecības, biroju un daudzdzīvokļu ēku komplekss” Muitas iela, 1; akceptēta tehniskā  projekta izmaiņas;
2.1. Ņemot vērā ka ēku komplekss ir UNESCO pasaules mantojuma „Rīgas vēsturiskais centrs” un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” daļa, nav pieņemamas būvniecības  gaitā pieļautās atkāpes no akceptētā projekta ēkas galvenās fasādes un jumta  risinājuma;
Atkāpes no akceptētā projekta  pazemina ēkas arhitektūras kvalitāti, ir pieminekli degradējošas un piedāvātais izmaiņu projekts nevar tikt rekomendēts saskaņošanai.

3. Teritorijas attīstība Kokneses prospektā, detālplānojums.
3.1. Izvērtojot piedāvāto teritorijas attīstības telpisko struktūru , atzīmēt ka augtbūvju virs 25 stāviem  izvietojums  gar  projektējamo Austrumu maģistrāli un tās krustojumā ar Ķīšezera ielu [Ziemeļu šķērsojumu] –  tiešā 2. Meža kapu tuvumā nav pietiekami pamatots Pilsētas attīstības plānā  un ir nepieņemams;
3.2.  Apbūves frontes augstums gar projektējamo Austrumu maģistrāli  iepretim 2. Meža kapiem risināms respektējot Mežaparka apbūves tuvumu un kapu atrašanos otrpus maģistrālei;
3.3. Akcentēt divu nozīmīgu pilsētas maģistrāļu krustojuma vietu var arī izvietojot augsbūves Ķīšezera ielā, attālinot no krustojuma ar perspektīvo maģistrāli, proti tuvinot Kokneses prospektam;
Ķīšezera ielas apbūves galīgā  telpiskā kompozīcija analizējama kopā ar jaunākajiem pretējās ielas puses apbūves priekšlikumiem.

E. Bērziņš
A. Sīlis
J. Dambis
A. Cinis
S. Ņikiforovs
J. Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 2.oktobrī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11,

12. [40.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:

Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Cinis, A. Sīlis, J. Dambis,S. Ņikiforovs, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris, A. Roze;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Rīgas Būvvalde: V. Brūzis
Projektēšanas biroju pārstāvji: B. Krutiks;Pasūtītāju pārstāvji: A. Zīra; Plašsaziņas līdzekļi: K.Iļjinska – Dienas Bizness, A. Riekstiņa-Diena, A. Zvirgzdiņš – „A4D”

Sēdi vada: J.Dripe

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Viesnīcas „Maritim Park Hotel Riga” rekonstrukcija un daudzstāvu dzīvojamās mājas jaunbūve
    Slokas ielā 1; būvniecības iecere.
    Projektētājs: biroji „Nams”, „O. Shrem Architects”[Izraēla];
    Pasūtītājs: „Park Hotel”.

Kolēģijas lēmums:

1.Viesnīcas „Maritim Park Hotel Riga” rekonstrukcija un daudzstāvu dzīvojamās mājas jaunbūve
Slokas ielā 1.

1.1. Atzīmēt, ka objekta pilsētbūvnieciskā analīze pierāda – tik ambiciozs augstuma akcents Slokas un Aleksandra Grīna bulvāra krustojumā nav pamatots un navpieņemams - gan kontekstā ar Uzvaras parku ietverošās apbūves mērogu,- gan it īpaši kontekstā ar valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli – Pārdaugavas apbūves fragmentu [vienu no četriem pilsētbūvniecības pieminekļiem Rīgā] un tābuferzonu.Pasaules prakse pierāda, ja tiek ievērots telpiskais intervāls – buferzona starp pieminekli un atšķirīga mēroga jauno apbūvi, vēsturiskās apbūves telpiskās struktūrasmērogs saglabājas. Un otrādi. Projektējamais apjoms ignorē, nojauc pieminekļa mērogu un nosaka, ka arī tālākapbūve attīstīsies analogi piedāvātajam viesnīcas paplašināšanas priekšlikumam, kas iznīcinās pieminekļa esošo filigrāno pilsētvides mērogu.Pilsētbūvnieciskā analīze pierāda, ka Rīgas teritorijas plānojumā 2006. – 2018. gadam maksimāli pieļaujamais apjoma stāvu augstums – 17 stāvi, nav pieņemams apjoma risinājumā, kas izvietots valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas tiešā tuvumā. To neparedz arī izstrādajamā Daugavas kreisā krasta telpiskā koncepcija, kasaugstceltnes sagrupē pilsētbūvnieciski nozīmīgos plānojuma struktūras mezglupunktos.

1.2. Līdz ar to Rīgas teritorijas plānojuma 2006. – 2018. gadam risinājumu izvietot 13 - 17 stāvu augstuma akcentu Slokas un Aleksandra Grīna bulvāra krustojumā šajā konkrētajā gadījumā nav jāpiemēro tā maksimālajā variantā. Kā kompromisa risinājumu varētu pieļaut lokālu, apjoma proporcijās slaidu akcentu 9– 14 stāvu augstumā, kas samazina augstumu parka virzienā.

1.3. Atzīmēt, ka piedāvātā dzīvojamā kapacitāte viesnīcas kompleksa sastāvāatzīstama par lielu kontekstā ar viesnīcas pamatfunkciju. Uzmanība pievēršama mājokļa kvalitātei, kuras rādītāju veido arī ērta privātapubliskā ārtelpa, t. sk. ārtelpa bērnu vajadzībām un tml.

1.4. Nav pieņemams stāvvietu izvietojums starp ēku un parku Aleksandra Grīnabulvāra teritorijā, jo tādējādi viesnīca un dzīvojamā ēka tiek atdalīta no šīs pilsētvides vērtīgākās daļas – parka.

1.5. Informēt pasūtītāju, ka lai gan risinājumā ir ideja un arhitektūras kvalitāste, var rasties ētiskas un tiesiskas problēmas, jo bez tālākas attīstības tiek izmantota „ToyoIto & Associates, Architects” Pikardijas modernās mākslas reģionālā fonda ēkas Amjēnā [Francija] arhitektūras koncepcija.

E. Bērziņš,
A. Cinis,
A. Sīlis,
J. Dambis,
J. Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 4.septembrī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

11. [39.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, A. Sīlis, J. Dambis, S. Ņikiforovs, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, M. Saukāns;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris, A. Roze;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Projektēšanas biroju pārstāvji: G. Jurevičius, R. Lipora, U. Kunnap, J. Gertmanis;
Pasūtītāju pārstāvji: V. Kostigovs, K. Funts, U. Ābiķis, K. Misiņš, J. Danenbergsons, A. Uzoras, D. Putniņš, V. Mass;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska, K.Iļjinska – Dienas Bizness, L. Ozoliņa – Diena, R. Grikmane – BNS, M. Vilemsons – LETA; Sēdi vada: J. Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Daudzfunkcionāls centrs „Akropole” Maskavas ielā 257
    [atkārtoti: skatīts 08.05.2008., 24.07.2008.], būvniecības iecere;
    Ģenerālprojektētājs: birojs „Nams”;
    Pasūtītājs „Maskavas NIP”.
  2. Latvijas Nacionālās operas paplašinājuma 2. kārta
    [atkārtoti: skatīts 12.10.2006., 24.07.2006.], būvniecības iecere – informatīvi;
    Projektētājs: Jura Gertmaņa arhitekta birojs.

Kolēģijas lēmums: 1. Daudzfunkcionāls centrs „Akropole” Maskavas ielā 257.
1.1. Atzīmēt, ka attīstības priekšlikums būtiski uzlabots, tas ieguvis pozitīvu virzību, risinājuma pamatā liekot vēsturiskās apbūves struktūru un saglabājot vēsturiskās ēkas un būves [3 skursteņus] un līdz ar to saglabājot vietas plānojuma, telpiskās un arhitektūras identitātes elementus. Piedāvāts mērogā humāns - cilvēcīgs apjomu strukturējums.
Attīstības priekšlikums atbalstāms tālākai detalizētai attīstībai.
1.2. Vietas identitāte – Kuzņecova vārds jāsaglabā ne tikai atsevišķas centra daļas [laukuma] nosaukumā, bet visa centra kopējā nosaukumā kā vietas zīme.
1.3. Atzīt, ka vertikālais akcents ir loģisks telpiskā risinājuma pieteikums. Akcenta izvietojuma un augstuma telpiskais pamatojums var tikt noteikts izstrādājamās Daugavas labā krasta siluetu ietekmējošās apbūves un Krasta ielas apbūves starp Salu un Dienvidu tiltiem telpiskās attīstības koncepcijā, orientējoši šī gada beigās.
1.4. Uzlabojama publiskās ārtelpas kvalitāte gājēju pieejās no Maskavas ielas puses stāvvietu zonas daļā.
1.5. Kā pozitīvu pienesumu attīstības priekšlikumā atzīmēt izvērstas zaļumu struktūras piedāvājumu un aicināt investoru to realizēt.
1.6. Rūpīgi analizējams jaunveidojamās pilsētvides raksturs ap arhitekta R. Šmēlinga projektēto skolas ēku Slāvu ielā 2. 2. Latvijas Nacionālās operas paplašinājuma 2. kārta.
2.1. Pieņemt zināšanai arhitekta Jura Gertmaņa informatīvo ziņojumu par projekta attīstības gaitu:
2.1.1. Pašreiz norisinās publiskā apspriešana par operas pazemes autostāvvietām.
2.1.2. 22.09. 2008. Lugano paredzēta tikšanās ar arhitektu Mario Botu sakarā ar korekcijām viņa operas paplašināšanas piedāvājumā:
- precizēta programma, saglabājot operas funkcijai nepieciešamo: 4 palīgskatuves, dekorāciju gleznotavu un baletzāļu skaitu palielinot līdz trim;
- piebūves plānojumā saglabāta attīstība pa asi, bet apjoms izvietots kā brīvstāvošs parka teritorijā, attiecībā pret esošā apjoma apbūves līniju gar Aspazijas bulvāri;
- piebūves kopapjoma telpiskā kompozīcija veidota to sašaurinot un pazeminot;
- tiek saglabāta iespēja veidot diagonālo gājēju kustības tīkla posmu virzienā no Teātra ielas uz Radio ielu un tam pieguļošajā ēkas daļas 1. stāvā izvietojot publiski pieejamas telpas - ziedu kiosku, operas bāru - kafejnīcu un sabiedriskās tualetes;
- publiskā ārtelpa starp operas ēku, Pilsētas kanālu un Aspazijas bulvāri, paredzot tajā saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra plānojumu brīvdabas koncertu organizēšanas iespējas, kā arī publiski pieejamas telpas piebūves 2. kārtas apjomā gar pilsētas kanāla fronti tiks precizēta turpmākā priekšlikuma attīstības gaitā.
2.2. Vērsties pie pilsētas vadības ar lūgumu turpinot operas paplašināšanas projektu iekļaut tajā augšminēto teritoriju paaugstinātas kvalitātes publiskās ārtelpas veidošanu.

E. Bērziņš
A. Kronbergs
B. Sīlis
J. Dambis
S. Ņikiforovs
J. Dripe
RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 24.jūlijā
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

10. [38.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, A. Sīlis, S. Ņikiforovs, A. Cinis, J. Dambis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs;
Kolēģijas goda locekļi: A. Roze;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Projektēšanas biroju pārstāvji: M. Botta, M. Pelis, J. Gertmanis, I. Niedole, V. Banga, R. Lipora, L. Pelše, J. Lasis; U. Kunnap, E. Daniševskis, D. Yacobi, V. Arsene, K. Markos, A. Vajda, D. Orlovs, N. Pavārs,
Pasūtītāju pārstāvji: U. Metra, L. Krīvena, K. Grāmatnieks, A. Čardevskis, E. Birzniece, V. Kostigovs, K. Misiņš, I. Ch. Andersen, A. Yuzik;
Plašsaziņas līdzekļi; A. Riekstiņa – Diena; I. Drazdovska; K. Iļjinska – Dienas bizness, A. Liepiņa – LETA, A. Riekstiņa – Diena, Z. Zablovska – BNS;
Recenzents par 1. jautājumu: arhitekts, Mākslas akadēmijas profesors Marts Kalms [Igaunija] Sēdi vada: J. Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Latvijas Nacionālās operas paplašinājuma 2. kārta
    [atkārtoti: skatīts 12.10.2006. „A.G.Biroja” priekšlikums], mets;
    Projektētājs: Mario Botta Architect [Šveice].
  2. Daudzfunkcionāls centrs „Akropole” [atkārtoti: skatīts 08.05.2008.] būvniecības iecere;
    Projektētājs: birojs „Nams”;
    Pasūtītājs: „Maskavas NIP”.
  3. Daudzfunkcionālas apbūves komplekss kvartālā starp Lāčplēša, Satekles, Visvalža un Ernesta Birznieka – Upīša ielu , būvniecības iecere,
    Projektētājs: „Westfourth Architecture PC”,
    Pasūtītājs: SIA „City Development Company”.

Kolēģijas lēmums:


I Latvijas Nacionālās operas paplašinājuma 2.kārta
[atkārtoti: skatīts 12.10.2006. „A.G.Biroja” priekšlikums]; mets.
1. Izteikt gandarījumu, augstu novērtējot pasaulē pazīstamā Šveices arhitekta, La Scalas operas rekonstrukcijas autora Mario Bottas piekrišanu piedalīties Rīgas nacionālās operas paplašināšanas projekta izstrādē.
2. Atzīmēt, ka piebūves jaunajam apjomam pilnībā jāatspoguļo 21. gadsimta sākuma arhitektūras formu un tehnoloģiju valoda un klātbūtne. Tā arhitektūrai jābūt nozīmīgai – kultūras būvei atbilstošai un pašvērtīgai.
3. Operas paplašināšanas 2. kārta turpināma izmantojot attīstības shēmas 2. variantu, kas vairāk atbilst pilsētvides siluetam un mērogam, kā arī operas semantikai:
3.1. atbalstot piedāvājumu saglabāt telpu gar kanālu maksimāli brīvu no apbūves un ēkas kopapjoma attīstībai pa asi, noteikt ka tas jāveido saskaņā ar Bulvāru loka telpisko modeli – pēc brīvstāvošas ēkas principa apstādījumu teritorijā un bez perimetrālās kvartāla apbūves iezīmēm;
3.2. apjomu augstumu hierarhijā vēsturiskais apjoms saglabājams kā dominante, kur semantiski galvenā ir virsskatuve, neveidojot jaunus vertikālus akcentus;
3.3. attīstot tālāk kopapjomu, īpaša uzmanība pievēršama starpelementa nepieciešamībai un tā detalizācijai vecā un jaunā apjoma savienojuma vietā.
3.4. Iespēju robežās saglabājams gājēju kustības tīkla diagonālais posms Kanālmalas apstādījumu teritorijā virzienā no Teātra ielas uz Radio ielu.
4. Atzīstot operas funkcionālo papildinājumu par pamatotu un nepieciešamu, izvērtējama tā samazināšanas iespējas, paredzot apjomā tikai operas funkcijai nepieciešamo.
5. Šī protokola sastāvdaļa ir tam pievienotā operas paplašinājuma meta recenzija. II Daudzfunkcionāls centrs „Akropole” [atkārtoti; skatīts 08.05.2008.]; būvniecības iecere.
1. Atzīmēt, ka ir veikta iepriekš prasītā sabiedriskā transporta analīze, tāpat arī atzīmēt, ka šajā reizē izskatāmā būvniecības iecere telpiski būtiski atšķiras no iepriekšējā Kolēģijas sēdē izskatītās.
2. Atzīt, ka joprojām neskaidras galvenās gājēju plūsmas attīstāmā teritorijā un to saikne ar pieguļošajām teritorijām.
3. Atzīt, ka nav izpildīta iepriekš izteiktā prasība saglabāt vietas vēsturi un identitāti plānojuma, telpiskajā un arhitektūras risinājumā. Piedāvātais daudzfunkcionālā centra plānojuma, telpiskais un arhitektūras veidols ir utilitārs, nav kvalitatīvs un nav pieņemams. Būvapjoms neatspoguļo daudzveidīgo funkcionālo saturu. Attīstības priekšlikums netiek bāzēts vēsturiskajā struktūrā un vēsturiskajā apbūvē, kas ir unikāla 20. gs sākuma industriālā apbūve [t. sk. vairākas mūra skursteņu konstrukcijas], un pēckara industriālā apbūve, ko pasaules praksē izmanto un „izspēlē”, saglabājot ne tikai ēkas ar pieminekļa statusu, bet pašas pilsētvides piedāvātās vērtības, to kvalitatīvi papildinot, pretstatā piedāvātajam priekšlikumam integrēt tikai atsevišķas ēkas vai to daļas iekštelpā kopumā operējot ar liela izmēra taisnleņķa apjomiem.
4. Trūkst analīzes jumtu ainavai [5. fasādei] skatos no Slāvu tilta un daudzlīmeņu transporta izkārtojuma.
5. Priekšlikuma plānojuma, telpiskais un arhitektūras risinājums koriģējams, paredzot humānu, ar cilvēku samērīgu apjomu strukturējumu, arhitektūras kvalitāti un publiskās ārtelpas kvalitāti. III Daudzfunkcionālas apbūves komplekss kvartālā starp Lāčplēša, Satekles,
Visvalža, Ernesta Birznieka-Upīša ielu
; būvniecības iecere.
1. Lai gan apbūves priekšlikuma plānojuma un telpiskā apbūves kompozīcija nav pilnīgi veiksmīga [atklāto teritoriju trūkums, pie dzīvojamām ēkām nav atklātu iekšpagalmu, kopējā struktūra pārāk blīva, telpai trūkst Rīgai raksturīgais struktūras mērogs] un rada iespaidu par ekonomisko aspektu prevalēšanu pār sociālajiem, apbūves shēmas princips akceptējams.
2. Tālākā projekta attīstības gaitā plānojuma struktūra humanizējama un sakārtojama atbilstoši perimetrālās apbūves situācijas raksturam un apbūves noteikumiem [koriģējot apbūves blīvumu, attālumus starp ēkām, ēku apjomu dziļumu, insolāciju].
3. Koriģējama telpiskā struktūra, jo piedāvātais apbūves mērogs nav Rīgai raksturīgs [viesnīca, apjomi gar Lāčplēša ielu] un neiekļaujas esošā vēsturiskajā pilsētvides struktūrā.
Nepieņemami ir risinājumi, kas veido apjomu kompozīciju ielu stūros, kontekstā ar esošo apbūvi. Tie veidojami pieņemot, ka esošā apbūve var tikt gan saglabāta, gan nomainīta ar jaunu [piemēram, pielietojot atvērtas perimetrālās apbūves principu - atkāpjoties no sānu robežas un līdz ar to neveidojot pretugunsmūri, variējot augstumu - samazinot to pie mazstāvu esošās apbūves un tml.].
4. Fasāžu risinājumā ir nepietiekami tikai dažādot mehāniski sadalītas fasādes daļu noformējumu, kas būtiski nemaina iespaidu par apjoma fasādes vienlaidus risinājumu un kas līdz ar to nav pilsētvides publiskās ārtelpas kvalitātes rādītājs. Fasādes veidojamas un detalizējamas saskaņā ar kompozīcijas principiem, kas raksturīgi Rīgas vēsturiskās apbūves arhitektūrai [fasādes dalījums, detaļu mērogs, dzegas motīvs, jumtu ainava, publiski pieejamais pret ielas telpu atvērtais telpu raksturs gājēja līmenī un tml.]5. Lai pamatotu kvartāla daļas apbūves priekšlikumu, izstrādājama shēma kopējam kvartāla attīstības iespējamam pilsētbūvnieciskajam modelim.

E. Bērziņš
A. Kronbergs
B. Sīlis
S. Ņikiforovs [izņemot 2.punktu]A. Cinis
J. Dambis
J. Dripe
RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 19.jūnijā
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

9. [37.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, S. Ņikiforovs, A. Cinis, J. Dambis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš;
Kolēģijas goda locekļi: S. Grava;
Īpaši uzaicinātas amatpersonas: G. Princis;
Rīgas būvvalde: V. Brūzis;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga
Projektēšanas biroju pārstāvji:
Pasūtītāju pārstāvji:
Plašsaziņas līdzekļi; K. Iļjinska – Dienas bizness, M. Vilemsons – LETA, A. Riekstiņa – Diena, E. Ozola – A4D, I. Golubeva – BNS, A. Rozentāls – Dienas bizness, Sēdi vada: J. Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Informatīvs ziņojums par transporta plūsmu prognozi Daugavas kreisajā krastā.
    [ar atsauci uz uzņēmuma „Parsons Brincherhoff” pētījumiem];
    RD Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs G. Princis
  2. Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objekti, skiču projekts;
    Projektētājs: arhitektu birojs „Ģelzis-Šmits-Arhetips”, SIA „Būvinženieru konsultāciju birojs”, SIA „Tiltprojekts”, SIA „E. Daniševska birojs”, SIA „Grundule arhitekti”, SIA „Constructus”,
    Pasūtītājs: valsts aģentūra „Jaunie trīs brāļi”;
  3. Daudzfunkcionālas ēkas jaunbūve Dzelzavas ielā 74, skiču projekts
    [atkārtoti - skatīts 08.11.2007.sēdē],
    Projektētājs: „Arhitekta K. Rukuta birojs”,
    Pasūtītājs: „Selvaag Latvija”;

Kolēģijas lēmums: 2. Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objekti
[teritorijas iekārtojums, pazemes automašīnu stāvvieta, gājēju pāreja pār Mūkusalas ielu, daudzfunkcionālā tehniskā ēka]; skiču projekts.
2.1. Kopumā atbalstāms detalizētājā skiču stadijā risinātais teritorijas attīstības virziens, kas turpmākā projektēšanas gaitā precizējams un koriģējams atbilstoši kolēģijas locekļu un pašu autoru izteiktajām pārdomām;
2.2. Piekrist daudzfunkcionālās tehniskās ēkas plānojuma, telpiskā un funkcionālā risinājuma principiem – kvartāla perimetrālās apbūves paņēmienam, ēkas augstumam, tehnisko funkciju papildinošās administratīvās funkcijas apjomam;
2.3. 1. stāva līmenī maksimāli pa ēkas perimetru gar ielām paredzēt publiski pieejamas telpas;
2.4. Jāatrod veids, kā eksponēt Uzvaras bulvārī 2a nojauktās vēsturiskās ēkas [arhitekts V. Hofmanis] fragmentu kā jaunajā ēkā integrētu maksimāli autentisku elementu nevis kā it kā šajā vietā bijušas ēkas saglabājušos daļu. Fragmenta eksponēšanas varianta izvēle atstājama autoru grupas ziņā;
2.5. Izstrādājama gājēju plūsmu funkcionālā shēma, paredzot:
- uzsvērt gājēja prioritāti teritorijas kopējā transporta struktūrā;
- labas bibliotēkas saiknes ar Akmens tiltu kā gājēju un komunālā transporta tiltu perspektīvē;
- zem Akmens tilta perspektīvā veidot plašu telpisku atvērumu, sapludinot bibliotēkas un koncertzāles telpu un apstādījumus un, rekonstruējot tilta balstu, ievērojami paplašināt gājējam atvēlēto joslu gar krastmalu;
2.6. Ieteikt autoriem meklēt risinājumu ēku un krastmalu savienojošai platformai saskaņā ar arhitekta G. Birkerta pirmatnējo telpisko redzējumu, kur ēkai caur zālāju telpiska sasaiste ar upi un kur vizuāla transporta klātbūtne ienes disonansi.
Atzīmēt, ka piedāvātajā risinājumā:
- platforma pārtrauc saikni ar Daugavu, jo tās 2 metru augstums attiecībā pret ēku ir par lielu, tādēļ atkārtoti izvērtējama iespēja Mūkusalas ielu zem platformas iedziļināt;
- uz platformas paredzētie koku stādījumi vēl vairāk bloķē skatu no bibliotēkas uz Daugavu un no Daugavas uz bibliotēku; platforma būtu veidojama vēl plašāka un kā zaļš „paugurs” bez kokiem - arhitektoniski pamatota plakņu sistēma;
2.7. funkciju pie promenādes atdzīvināt ar kuģu pieturu un citām piederīgām sabiedriskām funkcijām [peldošu doku, bukinistu tirgu, informācijas centru, restorānu]. 3. Daudzfunkcionālas ēkas jaunbūve Dzelzavas ielā 74, skiču projekts [atkārtoti - skatīts 08.11.2007.sēdē].
3.1. Atzīmēt, ka projekta risinājumi kopumā attīstījušies pozitīvi;
3.2. Tālākā projekta attīstības gaitā pilnveidojams telpiskais risinājums un,samazinot arhitektūras valodas daudzveidību, turpināma tā arhitektūras risinājuma vienkāršošana;
3.3. Jāizvērtē apjomu proporcijas, jo to masivitāte neatbilst vietas raksturam un aktivitātei;
3.4. Jāizvērtē ēku kompleksa telpiskā kompozīcija variējot apjomu augstumus un ņemot vērā, ka lielāka apjomu augstuma starpība garantē labāku silueta risinājumu;
3.5. Kopējā siluetā ievērtēt katra apjoma siluetu, ko veido liftu tehniskās komunikācijas;
3.3 Atzīmēt, ka – objekta pirmo stāvu risinājums joprojām intraverts – uz vidi nereaģējošs; tas jāveido caurejams, paredzot plūsmām atvērtu zemes līmeni, nebloķējot tās, atbilstoši teritorijas publiskās ārtelpas gājēju vides struktūrai. Pirmā stāva arhitektoniskam risinājumam jābūt atvērtam pret ielas telpu;
3.4. Pārdomājams dzīvokļu plānojums - izgaismojums, telpu forma, vienkāršojot kopējo apjoma trīsstūra formu un kopējā plānojumā ienesot korekcijas attiecībā uz neracionālo liftu izvietojumu pie ārsienām.

J. Dripe
RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 5.jūnijā
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

8. [36.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, A. Sīlis, S. Ņikiforovs, A. Cinis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš;
Rīgas Dome: J.Dinēvičs
VKPAI: J.Asaris
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga
Projektēšanas biroju pārstāvji: A. Peļņa, M. Zemītis, A.Līkops
Pasūtītāju pārstāvji: M. Kaminskis, U. Zommers, A. Kalnkaziņš
Plašsaziņas līdzekļi; A. Rozentāls – Dienas bizness, M. Vilemsons, L. Krone – LETA, Z. Grīnberga - Latvijas radio Sēdi vada: J. Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Puķu tirgus paviljoni Vērmanes dārzā pie Tērbatas ielas, skiču projekts [atkārtoti: skatīts 13. 12. 2007.]

Kolēģijas lēmums: 1. Puķu tirgus paviljoni Vērmanes dārzā pie Tērbatas ielas, skiču projekts.
1.1. Atzīmēt, ka projekta priekšlikums attīstījies pozitīvi - atbilstoši pilsētas arhitekta kolēģijas 13. 12. 2007. lēmumam:
- kā lineāra struktūra, ar izteiktiem pārtraukumiem, funkcionējot tikai no ielas puses;
- kā vienkāršas, neitrālas formas, vieglas konstrukcijas „caurspīdīga” pagaidu rakstura apjoms ar nojumes raksturu un ielas pusē izvietotu ziedu ekspozīciju, kas ielas publiskajai ārtelpai piešķir vizuālu kvalitāti.
1.2. Tālākā projekta attīstības gaitā:
1.2.1. izmantojams funkcionāli pamatotais lineārais risinājuma variants, kas sastāv no 3 apjomiem un 30 sekcijām [darba vietām];
1.2.1 saglabājama apjoma formu vizuālā skaidrība – stikla kubu virknējums zem konstruktīvi atdalītas kopējas nojumes plaknes;
1.2.2. projektējamo apjomu maksimāli atvirzīt no vēsturiskajiem parka ieejas vārtiem;
1.2.3. ieejas mezgli atsevišķās sekcijās veidojami vienā līmenī ar ietvi;
1.2.4. parka celiņš paviljonu aizmugurē apjoma pārrāvuma vietās savienojams ar Tērbatas ielu;
1.2.5. objekta energoietilpība plānojama tehnoloģiski inovatīva.
1.3. ieteikt Rīgas Domei izmantot Vērmanes dārza puķu tirdzniecības paviljona priekšlikumu, lai izstrādātu puķu tirdzniecības moduli Rīgas pilsētai kopumā [konkrēto Vērmanes dārzam izstrādāto paviljona priekšlikumu izmantojot realizācijai tikai Vērmanes dārzā gar Tērbatas ielu].
1.4. Atkārtoti atzīmēt Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas 13.12.2007. sēdē izteiktos noteikumus , pie kuriem iespējama puķu tirdzniecības paviljonu būvniecība un ekspluatācija:
1.4.1.būvniecība pieļaujama saņemot Pilsētas domes garantijas, ka:
- netiks mainīts būves īslaicīgas lietošanas statuss,
- zeme netiks iznomāta ilgtermiņa nomā,
- zeme tiks nomāta bez privatizācijas iespējām,
- objekta ekspluatācija pieņemama bez iespējas mainīt funkciju - ja no puķu tirdzniecības funkcijas atsakās - būves jādemontē;
1.4.2. būvniecība un ekspluatācija pieļaujama ja tiek saņemtas pasūtītāja garantijas, ka:
- netiek palielināts tirdzniecības vietu skaits,
- patvaļīgi transformēts apjoma arhitektoniskais risinājums un raksturs.
1.5. Atkārtoti atzīmēt Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas 13.12. 2007. sēdē izteikto nepieciešamību kompensēt parkam vismaz stāvvietas teritoriju pie „Vernisāžas” ēkas, to likvidējot, ja puķu tirdzniecība tiek organizēta jaunā vietā parka teritorijā, proti pie Tērbatas ielas [jo pilsēta ir zaudējusi parka teritorijā esošo „Vernisāžas” ēku, stāvvietas teritoriju pie tās un bij. puķu tirdziņa teritoriju pie Merķeļa ielas],
1.6. Kolēģijas locekļi pieņem zināšanai Rīgas Domes aģentūras „Rīgas dārzi un parki” direktora A. Kalnkaziņa izteikto apņēmību esošo stāvvietu pie „Vernisāžas” ēkas likvidēt.

E. Bērziņš
A. Kronbergs
A. Sīlis
S. Nīkiforovs
A. Cinis
J. Dripe
RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 8.maijā
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

7. [35.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, A. Sīlis, J. Dambis, S. Ņikiforovs, A. Cinis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: M. Saukāns;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Būvvalde: V. Brūzis, L. Sarma;
Projektēšanas biroju pārstāvji: E. Aakerby, J. Couesone, M. Neumann, H. Krinanski, M. Molitor, G.Līne, D. Kalvāne, B. Deslandes u.c.;
Pasūtītāju pārstāvji: J. Dreimanis, N. Putniņš, V. Naikovs, A. Nākuks, A. Suļins, O. Agronomovs u.c.;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska, K. Iļjinska – Dienas bizness, M. Vilemsons – LETA, I. Vatoļins – Čas. Sēdi vada: J. Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Viesnīcas projekts Elizabetes ielā 71/73 - informatīvi [atkārtoti – skatīts
    15.02.2007., 19.04.2007., 06.09.2007.], fasādes apdares risinājums.
    Projektētājs: arhitektu birojs „ARCHItrāvs”,
    Pasūtītājs: Linstow International.
  2. Tirdzniecības parks Rikšotāju ielā 37; skiču projekts.
    Projektētājs: birojs „AMB International ARCHITECTS & DESIGNERS”;
    Pasūtītājs: „TK DEVELOPMENT”.
  3. Daudzfunkcionāls biroju centrs „New Hanza City” Pulkveža Brieža ielā 24,
    arhitektūras konkursa projekts.
    Projektētājs: ”Schaller Architekten”[Vācija], pārstāvis Latvijā „A plus”
    Pasūtītājs: „Aizkraukles banka”.
  4. Daudzfunkcionāls centrs Akropole Maskavas ielā 257, būvniecības iecere.
    Projektētājs: birojs „Nams”;
    Pasūtītājs: „Ansorg Development”.

Kolēģijas lēmums: 1. Viesnīcas projekts Elizabetes ielā 71/73 - informatīvi [atkārtoti ; skatīts 15.02.2007., 19.04.2007., 06.09.2007.], ielas fasādes stikla vairogu apdrukas risinājums.
1.1. Atzīmēt, ka ekspluatācijā nodotās ēkas ielas fasādes risinājumam un apdarei kopumā nav panākta kvalitāte, kas būtu atbilstoša tik ekskluzīvā pilsētvidē kā Elizabetes iela; īpaši tas attiecināms uz metāla detaļām starp abām stiklotajām plaknēm;
1.2. Fasādes stikla vairogu apdrukas grafiskais risinājums, izmantojot dainu pierakstu oriģinālus, atstājams autoru ziņā, bet kopumā atbalstāms kā metode fasādes tēla bagātināšanai;
1.3. Kolēģija patur iespēju ēkas ekspluatācijas gaitā kontrolēt ar plēves uzlīmes metodi veiktās stikla apdrukas kvalitāti un nepieciešamības gadījumā ieteikt mainīt apdrukas tehnisko veidu. 2. Tirdzniecības parks Rikšotāju ielā 37; skiču projekts.
2.1. Atzīt ka piedāvātais tirdzniecības parka skiču projekts koriģējams:
2.1.1. maināma ēku kompleksa telpiskā struktūra, izvietojot gar ielu divstāvu apjomu, bet vienstāvu apjomu - zemes gabala dziļumā, kā to prasa ielas pilsētvides veidošanas loģika;
2.1.2. pārskatāms arhitektoniskais risinājums, kas piedāvājumā veidots par vienkāršotu un neizteiksmīgu – neatbilstošu Kārļa Ulmaņa gatvei kā pilsētas nozīmes maģistrālei izvirzāmām prasībām;
Fasādes pret gatvi veidojamas atvērtas – stiklotas, tirdzniecības funkciju papildinot ar apkalpes funkciju;
Izvērtējama iespēja telpisku elementu apvienot daudzās atsevišķās veikalu ieejas;
2.1.3. pārvērtējama transporta shēma:
- veidojot ērtu un drošu gājēju vidi;
- veidojot ērtu un drošu apkalpes transporta risinājumu.
2.2. Tālākā projekta attīstības gaitā īpaša uzmanība pievēršama:
2.2.1. kvalitatīvas apstādījumu sistēmas veidošanai;
2.2.2. objekta izgaismojumam;
2.2.3. mākslinieciskas kvalitātes nodrošināšanai brīvstāvošajam reklāmas elementam.
2.3. Atbilstoši kolēģijas lēmumam koriģēto skiču projektu skatīt būvvaldes padomes sēdē.
2.4. Atzīmēt, ka Kārļa Ulmaņa gatvei, kā nozīmīgai pilsētvidei kopējā pilsētas plānojuma un telpiskajā struktūrā, jābūt garantētai apbūves arhitektūras kvalitātei:
2.4.1. atzīt nepieciešamību panākt esošās apbūves un labiekārtojuma kā arī izmantošanas atbilstību akceptētajiem projektiem, izmantojot esošās likumdošanas sviras, t.sk., Latvijas parakstīto Eiropas ainavu konvenciju;
2.4.2. lūgt Pilsētas attīstības departamentu iestrādāt Rīgas teritorijas plānojuma 2006.– 2018. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumos prasību par paaugstinātas arhitektūras kvalitātes nepieciešamību pilsētbūvnieciski nozīmīgai pilsētvidei , t.sk. apbūvei gar maģistrālām ielām. 3. Daudzfunkcionāls biroju centrs „New Hanza City” Pulkveža Brieža ielā 24, starptautiska arhitektūras konkursa projekts.
3.1. Kā pozitīvu atzīmēt kvalitatīvi virzītu būvniecības ieceres attīstības gaitu caur arhitektūras ideju konkursu;
3.2. Atzīmēt izvēlēto atvērtas plānošanas principu, kā pamatotu šāda mēroga projekta attīstībai, kas pieļauj kompleksa realizāciju ilgākā laikā un kārtās;
Projekta piedāvājumu attīstīt tālāk, nezaudēt kopējo ideju-ieceri, t.sk. kvalitatīvo publiskās ārtelpas risinājumu kā arī realizēt visu kompleksu pilnībā;
3.3. Tālākā projekta attīstības gaitā:
3.3.1. paaugstinātas apbūves dēļ analizēt objekta kontekstu ar vecpilsētu, Rīgas vēsturisko centru un labā krasta siluetu;
3.3.2. precizēt bankas un viesnīcas ēku apjomu augstuma hierarhiju kvartāla telpiskajā struktūrā;
3.3.4. panākt saikni ar jauno dzelzceļa staciju;
3.3.5. pievērst uzmanību viesnīcas ieejas mezgla transporta apkalpes risinājumam, ņemot vērā šauro pieslēguma fronti ielai.
3.4. Lūgt pilsētas attīstības departamentu:
3.4.1. precizēt sabiedriskā transporta sistēmas risinājumu Skanstes ielai pieguļošās teritorijas apkalpei, lai dotu iespēju loģiskai pilsētvides attīstībai;
3.4.2. izstrādāt priekšlikumu jaunā dzelzceļa stacijas galapunkta attīstībai;
3.4.3. noteikt blakusesošās parka teritorijas labiekārtošanas veicēju un realizācijas termiņus, paredzot ka parks izveidojams 1. kārtā – pirms bankas ēkas celtniecības, to integrējot teritorijas kopējā gājēju ceļu struktūrā. 4. Daudzfunkcionāls centrs Akropole Maskavas ielā 257, būvniecības iecere.
4.1. Atzīmēt, ka būvniecības ieceres attīstība iesākta pareizi un kvalitatīvi.
4.2. Atzīmēt, ka pilsētbūvnieciski jau tā noslogotu vietu papildinot ar jaunu, ietilpīgu objektu tiek radīta problēma - objekts var funkcionēt, ja attīstās sabiedriskais transports un ielu struktūra spēj nodrošināt nepieciešamo transporta caurlaidību. Tādēļ jāprecizē papildus nepieciešamie sabiedriskā transporta veidi un apjomi, kā arī nepieciešamo stāvvietu skaits, paredzot arī pasūtītāja investīcijas infrastruktūrā. Par veikto sabiedriskā transporta izpēti un analīzi saņemams Satiksmes departamenta atzinums.
4.3 Būvniecības ieceres tālākā attīstības gaitā:
4.3.1.risināmi ar transporta infrastruktūru saistītie jautājumi:
- saikne ar pieguļošajām teritorijām autotransportam un gājējiem, t.sk. abu dzelzceļa pušu ērts savienojums gājējiem,
- piebraukšana objektam, to integrējot ceļamā slāvu tilta transporta izkārtojuma mezglā;
- iespēja veidot jaunu dzelzceļa staciju.
4.3.2. saglabājama vietas vēsture un identitāte, ko priekšlikuma arhitektūras veidols izdzēš.
Jāveic 1841. g. dibinātās bij. Kuzņecova porcelāna un fajansa rūpnīcas vēsturisko korpusu arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija un jābalstās uz vēsturiski vērtīgās apbūves integrāciju. Identitāte saglabājama ne tikai plānojuma, telpiskajā un arhitektūras risinājumā, bet arī nosaukumā.
4.3.3. rūpīgi analizējams jaunās apbūves raksturs un augstums ap arhitekta R. Šmēlinga projektēto skolas ēku Slāvu ielā 2.
Skolas ēkas izmantošanas jautājumi risināmi ar Pilsēta izglītības, jaunatnes un sporta departamentu, jebkurā gadījumā saglabājot izglītības funkciju, kurai tā projektēta un būvēta un kā tāda ieslēgta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
4.3.4. īpaša uzmanība pievēršama:
- arhitektūras kvalitātei skatos no ielas un dzelzceļa, t. sk. attiecībā uz transformatora apakšstaciju, vienkāršoto „Maxima” tirdzniecības apjomu un perspektīvo apbūvi aiz stāvvietu bloka;
- jumtu ainavai skatos no Slāvu tilta un daudzlīmeņu transporta izkārtojuma.

E. Bērziņš
A. Kronbergs
A. Sīlis
J. Dambis
S. Ņikiforovs [izņemot 4.jautājumu]A. Cinis
J. Dripe
RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 17.aprīlī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

6. [34.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, S. Ņikiforovs, A. Cinis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, M. Saukāns;
Īpaši aicinātas amatpersonas: E. Krastiņš, G.Princis;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Būvvalde: V. Brūzis;
Rīgas Satiksmes departaments: G. Sovetovs, E. Kalviņa;
Projektēšanas biroju pārstāvji: P. Pussinen, O. Salputra, L. Baltiņa, I. Krūskopa-Kalvele, D. Broks, A. Saimundo, U. Šēnbergs, F. Persyn, H. Devnient;
Pasūtītāju pārstāvji: J. Lampi, U. Acbins, D. Holma, M.Geljots, V. Kuntes, I. Mazjulis, V. Gailītis
Plašsaziņas līdzekļi: K. Iļjinska – Dienas bizness, A. Riekstiņa – Diena, M. Vilemsons – LETA, Sēdi vada: J. Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Gājēju tunelis zem Gogoļa ielas un daudzstāvu autostāvvieta zem 13. janvāra ielas pie tirdzniecības centra „Stockman”; pirmsprojekta priekšlikums [atkārtoti; skatīts 13.12.2007. un 27.03.2008.];
    Projektētājs: birojs „Arplan”;
    Pasūtītājs: t/c „Stockman”.
  2. Multifunkcionāls centrs Eizenšteina ielā 81, būvniecības iecere;
    Projektētājs: birojs „Graf-X”;
    Pasūtītājs: SIA „SCB”.
  3. Teritorijas attīstība starp Mūkusalas ielu, Buru ielu un Kīleveina grāvi, attīstības koncepcija [atkārtoti; skatīts 27.09. 2007. kolēģijas sēdē ];
    Projektētāji: SIA „Uģis Šēnbergs, arhitekts”, SIA „Arhitekta Bērziņa birojs”;
    Pasūtītājs: SIA „Celtniecības Pasaule”.

Kolēģijas lēmums: 1. Gājēju tunelis zem Gogoļa ielas un daudzstāvu autostāvvieta zem 13. janvāra ielas pie tirdzniecības centra „Stockman”; pirmsprojekta priekšlikums [atkārtoti; skatīts 13.12. 2007., un 27. 03. 2008.];
1.1. Atkārtoti atzīmēt, ka plaša gājējiem atvēlēta telpa pilsētvidē, kur augsta gājēju kustības intensitāte, kur izvietojas ēkas ar augstu aktivitātes līmeni – tirdzniecības centrs un kinocentrs un kur koncentrētas sabiedriskā transporta pieturvietas, ir paņēmiens kā atgūt vietas pilsētbūvniecisko kvalitāti.
Ēku priekšlaukuma ideja jāturpina attīstīt ar vērienīgāku risinājumu visas 13. janvāra ielas kontekstā.
Priekšlaukuma forma risināma saskaņā ar transporta plūsmu izkārtojumu.
1.3. Lūgt Rīgas satiksmes departamentu precīzi definēt noteikumus satiksmes risinājumam sakarā ar gājēju tuneļa zem Gogoļa ielas un daudzstāvu autostāvvieta zem 13. janvāra ielas pie tirdzniecības centra „Stockman” izbūvi, vienlaicīgi dodot iespēju veidot kvalitatīvu publisko ārtelpu.
1.4.Pilnveidoto projekta risinājumu informatīvi skatīt kolēģijā. 2. Multifunkcionāls centrs Eizenšteina ielā 81, būvniecības iecere;
2.1. Atzīmēt, ka kopējais plānojuma un telpiskās struktūras risinājums attīstāms, to koriģējot, ko noteiks arī augstsprieguma līnijas trases izmaiņa, likvidējot to iekškvartāla telpā un izvietojot gar pieguļošajām ielām [proti, ar to saistītais aizsargjoslu likums]:
2.1.1. objekts, ieskaitot apstādījumu joslu jāintegrē kopējā mikrorajona plānojuma struktūrā; īpašu uzmanību jāvelta veikala Maxima saiknei gan ar esošo dzīvojamo vidi, gan piekļūšanu no Biķernieku trases puses;
2.1.2. jāattīsta apjomu grupas telpiskā kompozīcija, dažādojot apjomu augstumus un pilnveidojot apjomu formas.
Vismaz vīzijas līmenī tā jārisina kontekstā ar visa krustojuma telpisko kompozīciju.
2.2. Daļēji koriģējams arhitektoniskais risinājums, lai tas tipoloģiski atbilstu piedāvātajām funkcijām [dažādojot risinājumus dzīvojamām un biroja daļām].
Vietas trūkumi – augstsprieguma līnijas izvietojums gar fasādēm un Biķernieku trases radītais trošņu līmenis var prasīt izmaiņas fasādes struktūra [piem., atteikšanos no balkoniem].
2.3. Koriģējami publiskās ārtelpas veidošanas priekšlikumi:
2.4.1. nav pieņemams ielas frontes risinājums ar ekstensīvo stāvvietu, kas ir kontrastā ar ielas gājēju telpas daļu un mehāniski, paralēli ielai veidoto šauro gājēju joslu, kas nav prioritāra gājējam;
2.4.2. veidojams priekšlaukums veikalam,
2.4.3. būtiski pārstrādājams labiekārtojuma priekšlikums iekškvartāla telpā, lai dotu rekreācijas iespējas.
2.4.Multifunkcionālā centra būvniecība realizējama tikai kompleksi vienā kārtā, kā to paredz piedāvātais risinājums.
Ja realizācija tomēr paredzama pa kārtām [piem., 1. kārtā veikals Maxima] – atbilstoši kārtām izstrādāts projekta priekšlikums atkārtoti skatāms kolēģijā. 3. Teritorijas attīstība starp Mūkusalas ielu, Buru ielu un Kīleveina grāvi; attīstības koncepcija.
3.1. Atzīmēt ka pēc iepriekšējās izskatīšanas kolēģijas sēdē, koncepcijas risinājums attīstījies pozitīvi: funkcionālā un telpiskā risinājuma kompozīcijai piemīt skaidrība un pieņemamas tās
3.1.1. plānojuma struktūra ar publisku laukumu virknējumu, ar pie tiem izvietotiem augstuma akcentiem, prognozētu gājēju plūsmu, Daugavas un Kileveina grāvja savienojums ar projektētiem apstādījumu un ūdens elementiem, veidojot kvalitatīvu publisko ārtelpu;
3.1.2. telpiskās struktūra ar pārdomāto 3 augstuma akcentu kompozīciju, kas nav pretrunā ar Daugavas kreisā krasta [DKK] telpiskās kompozīcijas koncepciju, kas pieļauj akcentēt divu maģistrāļu krustpunktu.
Tomēr šajā projekta attīstības stadijā piedāvātie augstuma akcenti ir pārspīlēti to vertikālajā dimensijā un uztverami vien kā idejas pieteikums.
Apbūves akcentu augstums pamatojams kontekstā ar DKK kopējo telpisko risinājumu, tas variējams, saglabājot apjomu slaiduma proporcijas.
3.2. Atzīt, ka atīstības priekšlikums ir laba iestrāde teritorijas detālplānojumam, kurā ietverams mehānisms ar precīziem apbūves noteikumiem lai garantētu visai komplicētās attīstības koncepcijas telpiskās struktūras realizāciju.

E. Bērziņš
A. Kronbergs
S. Nikiforovs
RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 3.aprilī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

5. [33.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, A. Sīlis, S. Ņikiforovs, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, M. Saukāns;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija: J. Asaris
Būvvalde: A. Cinis;
Projektēšanas biroju pārstāvji: J. Zvejnieks, Ģ. Kūla, A. Kleinbergs, J. Bērziņš,
Pasūtītāju pārstāvji: T. Huttunen, I. Mazjūlis
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska – Dienas bizness, R. Grikmane – BNS, E. Ozola, A. Tauriņš – portāls 4AD, I.  Martinsone - LAM Sēdi vada: J. Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Dzīvojamā ēka Vidus ielā 5; būvniecības iecere;
    Projektētājs: birojs „Palast Architekts”,
    Pasūtītājs: V. Bogdosarova.
  2. Multifunkcionāla apbūve kvartālā starp Brīvības, Klijānu un Etnas ielām; būvniecības iecere [atkārtoti; 27. 09. 2007.]Projektētājs: birojs „Arhis”,
    Pasūtītājs: „Arca Noae Development”.

Kolēģijas lēmums: 1. Dzīvojamā ēka Vidus ielā 5; būvniecības iecere.
1.1. Atzīmēt pretrunu – nekonsekventu risinājumu RVC plānā: esošās koka ēkas Vidus ielā 5 novērtētas kā pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošas vēsturiskas ēkas, bet tai pat laikā Vidus ielas apbūves līnija šķērso vienu no ēkām, kas atrodas Vidus un Veru ielu krustojumā.
1.2. Pieņemt zināšanai, ka būvniecības iecere – arhitektūras ideju konkursā par labāko atzītais projekts, kas paredz jaunbūvi nojaucot abas esošās koka ēkas, atbilst konkursa projektēšanas un arhitektūras uzdevuma noteikumiem.
1.3. Atbalstīt konkursa rezultātā iegūtā projekta priekšlikumu, kas:
1.3.1. uzlabo vides pilsētbūvniecisko kvalitāti – nobeidz jau 20. gs. sākumā paredzēto kvartāla perimetrālo apbūves principu un noteikto būvlaidi;
1.3.2. korekti reaģē uz pilsētvides mērogu un tā arhitektūras risinājums veidots ar toleranci pret blakusesošo ēku fasāžu struktūru.
1.4.Vērsties RVC padomē ar lūgumu novērst šķērsli vides pilsētbūvnieciskās kvalitātes uzlabošanas īstenošanā – atkārtoti noteikt abu koka ēku Vidus ielā 5
kultūrvēsturisko vērtību, izvērtējot to no pilsētbūvnieciskā, telpiskā, ekonomiskā, sociālā un juridiskā aspekta. 2. Multifunkcionāla apbūve kvartālā starp Brīvības, Klijānu un Etnas ielām; būvniecības iecere [atkārtoti; iepriekš skatīta 27.09. 2007.].
2.1. Atzīmēt pozitīvu projekta virzību, risinot attīstāmās teritorijas plānojuma un telpisko struktūru atbilstoši 27. 09. 2007. kolēģijas ieteikumiem:
2.1.1. sakārtotību projektējamās teritorijas satiksmes struktūrā;
2.1.2. meklējot Brīvības un Mazās Klijānu ielas stūra ēkas apjoma risinājumu un tā augstuma akcenta izvietojumu, formas un orientācijas risinājumu kontekstā ar konkrēto ielu telpu.
Šajos risinājumos joprojām diskutabls ir mērogs gan apjoma atsevišķo daļu savstarpējās attiecībās, gan fasādes struktūrā.
Nav atrasts risinājums arī augstuma akcenta izvietojumam un tā orientācijai.
2.2. Tālākā projekta izstrādes gaitā:
2.2.1. uzmanība pievēršama mājokļa kvalitātei, kuras rādītāju veido arī ērta privāta publiskā ārtelpa, t. sk. ārtelpa bērnu vajadzībām.
2.2.2. izvērtējams viesnīcas galvenās ieejas risinājums kontekstā ar ielas telpu – iespēja pirmā stāva līmenī veidot iedziļinājumu – priekšlaukumu.
2.3. Brīvības un Mazās Klijānu ielas stūra ēkas apjoma un arhitektūras risinājums atkārtoti skatāms kolēģijas sēdē.
Pilsētbūvnieciskās analīzes vizualizācijas materiālos ietverams potenciālais apjoms esošās koka ēkas vietā Brīvības ielā 195.

E. Bērziņš
A. Kronbergs
A. Sīlis
S. Ņikiforovs
J. Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 27. martā
Arhitektu namā, Torņa ielā 11
4. [32.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, J. Dambis, A. Sīlis, S. Ņikiforovs, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Domburs, M. Saukāns;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Būvvalde: V.Brūzis;
Projektēšanas biroju pārstāvji: A.Ločmelis, Bruzgulis, Daniševskis, O.Salputra, P.Pussinen;
Pasūtītāju pārstāvji: T. Huttunen, I. Mazjūlis;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska – Dienas bizness, R.Grikmane – BNS, L. Lazdiņa – Diena, M. Vilemsons – LETA, J. Āboltiņš – Rīgas balss, J. Lejnieks – Latvijas arhitektūra;
Viesi: J. Sorosh-Wali, M. Ekstrom – JUNESCO, K. Kukaine – VKPAI Sēdi vada: J.Dripe

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:
  1. Administratīvās ēkas rekonstrukcija Krišjāņa Barona ielā 119; būvniecības iecere.
    Projektētājs: birojs „Latastra”
    Pasūtītājs: SIA „Ekrāns 2000”.
  2. Gājēju tunelis zem Gogoļa ielas un daudzstāvu autostāvvieta zem 13. janvāra ielas pie tirdzniecības centra „Stockman”; pirmsprojekta priekšlikums [atkārtoti; 13.12.2007.].
    Projektētājs: birojs „Arplan”,
    Pasūtītājs: t/c „Stockman”.

Kolēģijas lēmums: 1. Administratīvās ēkas rekonstrukcija Krišjāņa Barona ielā 119; būvniecības iecere.
1.1 Atzīt, ka rekonstruējamās ēkas apjoma palielināšana, tai skaitā palielinot augstumu, ir pieņemama.
Rekonstruējamās ēkas būvapjoms un tā proporcijas kontekstā ar apkārtējo pilsētvidi, analizējamas un nosakāmas šīs pilsētvides maketā.
1.2. Atzīt, ka piedāvātais rekonstruējamās ēkas arhitektoniskais risinājums ir nepieņemams un tas tipoloģiski neatbilst piedāvātajai biroju funkcijai.
1.3. Pirms tālākās projekta izstrādes:
1.3.1. saņemams esošās ēkas kultūrvēsturiskais novērtējums,
1.3.2. saņemams tehniskais slēdziens par esošās ēkas konstrukciju nestspēju,
1.3.3. precizējama ēkas funkcija.
1.4. Izstrādājot jaunu ēkas rekonstrukcijas arhitektonisko risinājumu:
1.4.1. uzmanība pievēršama fasādes struktūras elementu proporcijām, ritmam, detaļu mērogam,
1.4.2. fasādes raksturs veidojams tipoloģiski atbilstošs paredzamajai funkcijai,
1.4.3. apjoms un tā arhitektoniskais risinājums analizējams kontekstā ar ielas ainavu.
1.5. koriģētā būvniecības iecere atkārtoti skatāma kolēģijas sēdē. 2. Gājēju tunelis zem Gogoļa ielas un daudzstāvu autostāvvieta zem 13. janvāra ielas pie tirdzniecības centra „Stockman”; pirmsprojekta priekšlikums.
2.1. Atzīmēt, ka transporta risinājums 13. janvāra ielas krustojumos ar Aspazijas bulvāri, Prāgas un Gogoļa ielām ir guvis pieņemamu attīstības virzienu un tālākam darbam izmantojams variants Nr. 6, ko atbalsta arī kolēģijas goda loceklis, Kolumbijas universitātes profesors Sigurds Grava.
2.2. Tālākā 13. janvāra ielas transporta un bulvāra tipa pilsētvides attīstība risināma kompleksi visā ielas garumā – no dzelzceļa stacijas laukuma līdz Daugavas krastmalai.
2.3. Atkārtoti atzīmēt, ka piedāvātā iecere neturpina plenēra [Stockman centra Rīgā nākotnes vīzijas] idejas attīstību – ar vērienīgu risinājumu radīt kvalitatīvu publisko ārtelpu tirdzniecības centram pieguļošajā areālā, kas ir viena no svarīgākajām vietām pilsētas struktūrā.
Izvērtējama plenēra ideja par priekšlaukuma veidošanu kinocentram un tirdzniecības centram – ēkām ar augstu aktivitātes līmeni.
Izvērtējama iespēja telpiski akcentēt, noslēgt Aspazijas bulvāra asi ar vertikālu tēlniecības vai dizaina elementa izvietojumu.
2.4. Pieņemt zināšanai, ka iespēja atteikties no gājēja prioritātei neatbilstošā Gogoļa ielas pārejas tuneļa varianta, pārrunāta ar Rīgas Domes vadību, saņemot informāciju, ka domes lēmuma maiņa ir juridiski sarežģīts process un nav risināms īstermiņa.
2.5. Konceptuāli pazemes autostāvvietas izvietošana zem 13. janvāra ielas ir atbalstāma, ja:
2.5.1. tā ir publiska diennakts stāvvieta, neatkarīga no tirdzniecības centra,
2.5.2. tās darbības sākums tiek saistīts ar prasību samazināt automašīnu novietošanu gar ietvēm,
2.5.3. tiek atrasts racionāls iebrauktuvju un izeju izvietojuma risinājums ielas teritorijā,
2.5.4. tiek nodrošināts ērts savienojums ar visu tuneļu sistēmu, ieskaitot projektējamo zem Gogoļa ielas un esošo tuneli no Vecrīgas uz Prāgas ielu,
2.5.5. zeme ielas sarkanajās līnijās stāvvietas iekārtošanai netiek privatizēta – paliek pilsētas īpašumā
2.6. Šī projekta ietvaros izstrādājams gājēju kustības trasējuma piedāvājums dzelzceļa stacijas saiknē ar autoostu
2.7. no pasūtītāja – t/c „Stockman” jāprasa atbildība un garantijas, ka šī projekta izstrāde un īstenošana tiks veikta par prioritārām pieņemot pilsētas nevis utilitāras pasūtītāja intereses – t.i. visu augstākminēto.
2.8. Priekšlikums atkārtoti skatāms kolēģijas sēdē kopā ar Satiksmes departamenta atbildīgām amatpersonām.

J. Dripe
RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 7. martā
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

3. [31.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, J. Dambis, A. Sīlis, S. Ņikiforovs, P.Strancis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Domburs, M. Saukāns;
Kolēģijas goda locekļi: S.Grava;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Būvvalde: A. Cinis, V.Brūzis;
Pilsētplānošanas pārvalde: L. Rozenfelde
Projektēšanas biroju pārstāvji: I. Freilība
Pasūtītāju pārstāvji: G.Govants,
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska, K. Iļjinska – Dienas bizness, R.Grikmane – BNS, Z. Grīnberga – Latvijas radio, K.Rubene - LTV Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Daugavas kreisā krasta silueta koncepcija, darba variants [atkārtoti; 20.04.2006.].
    Izstrādātāji: Rīgas domes Attīstības departaments, Pilsētas arhitekta birojs, arhitektu biroji „Arhis” un „Sīlis, Zābers, Kļava”, kā arī piedaloties V. Didrihsona arhitektu birojam;
    Pasūtītājs: Attīstības departaments.
  2. Daudzstāvu dzīvojamā ēka Brīvības ielā 110, būvniecības iecere.
    Projektētājs: SIA „Līnijas”.

Kolēģijas lēmums: 1. Daugavas kreisā krasta [DKK] silueta koncepcija, darba variants.
1.1. Atzīt, ka DKK silueta koncepcijas iestrādes:
1.1.1. ir respektējamas – tās ir analīze un pamats turpmākajam darbam lai noteiktu teritorijas telpiskās struktūras attīstību, balstītu uz plānojuma, transporta un īpaši komunālā transporta struktūru, kā arī kā programma dienestiem satiksmes un inženierapgādes infrastruktūras risinājumiem,
1.1.2. ir materiāls ar ko uzsākt publiskas debates, lai skaidrotu sabiedrībai jaunas pilsētas centra daļas – modernas pilsētvides veidošanas iemeslus un būtību.
1.2. Turpmākā koncepcijas izstrādes gaitā:
1.2.1. plānojuma struktūras attīstība jāsaista ar radikālu transporta attīstības modeli. Pieņemt zināšanai, ka uzsākts Hanzas šķērsojuma pētījums un tehniski – ekonomiskais pamatojums,
1.2.2. DKK silueta koncepcija veidojama kontekstā ar labā krasta siluetu,
1.2.3. īpaša uzmanība pievēršama publiskās ārtelpas struktūrai, kas nodrošinātu kvalitatīvas publiskās ārtelpas, tai skaitā gājēju ceļu tīkla un krastmalu veidošanas iespējas,
1.2.4. plānojuma un telpiskā kompozīcija veidojama nodrošinot insolācijas un aerācijas prasības,
1.2.5. nosakāms dzīvojamās funkcijas īpatsvars,
1.2.6. uz telpiskās kompozīcijas kvalitātes prasībām balstītajai apbūves struktūrai ap Āgenskalna līci [vietai ar īpašu statusu, ko nosaka atrašanās Vecrīgai pretējā Daugavas krastā], izstrādājami detalizēti apbūves noteikumu rādītāji, kā garants šīs telpiskās kompozīcijas realizācijai.
1.3. Par pozitīvu atzīmējams fakts, ka DKK silueta koncepcijas priekšlikums tiek izstrādāts pirms teritorijas apbūves sākuma un tā izstrādāšanas process ir atklāts - tajā var līdzdarboties profesionāļi un sabiedrības interešu grupas.
1.4. savlaicīgi risināms jautājums par DKK līdzsvarotas attīstības [apbūve, satiksme, sabiedriskais transports, publiskā ārtelpa, apstādījumi, krastmalu izmantošana] realizācijas modeli – speciālu pašvaldības struktūru vai pašvaldības un privātas struktūras partnerību.
1.5. Aktualizējams jautājums par valsts finansiālu piedalīšanos galvaspilsētas centra infrastruktūras attīstībā, tai skaitā Daugavas kreisā krasta teritorijā. 2. Daudzstāvu dzīvojamā ēka Brīvības ielā 110, būvniecības iecere.
2.1. Arhitektūras konkursa rezultātā iegūtais būvniecības priekšlikums – starpprojekts atbalstāms.
2.2. Tālākā projekta izstrādes gaitā:
2.2.1. izvērtējama iespēja palielināt apjoma augstumu bloķējuma daļā ar esošo ēku Brīvības ielas stūrī [RVC AZ AN punkts 5.10.4],
2.2.2. ēkas apjoms veidojams nodrošinot ielas pretējā pusē esošās apbūves insolāciju,
2.2.3. īpaša uzmanība pievēršama fasādes apdares materiālu un detaļu kvalitātei, kā arī tonalitātei
2.3. Apjoma fasādes daļa gar Artilērijas ielu veidojama kā taisna plakne. Josla starp fasādi un izliekto ielas sarkano līniju izmantojama kā priekšdārzs.

E. Bērziņš
A. Kronbergs
J. Dambis
A. Sīlis
S. Ņikiforovs
P. Strancis
J. Dripe
RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2008. gada 7. februārī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

2. [30.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās: Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, J. Dambis, S. Ņikiforovs, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, M.Saukāns;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Būvvalde: A. Cinis;
Projektēšanas biroju pārstāvji: R.Krieviņš, A. Zlaugotnis, M. Zlaugotnis;
Pasūtītāju pārstāvji: M. Dziedātājs, O.Caune, Ģ.Grāvītis,
Plašsaziņas līdzekļi: A. Riekstiņa – „Diena”, M.Vilemsons, E.Trafanska, – LETA, A.Zvirgzdiņš – A4D Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Tirdzniecības centra „Spice” biroja ēka Remtes ielā – Lielirbes ielā pie Kārļa Ulmaņa gatves, apbūves priekšlikums [atkārtoti pēc16.05.2006. sēdes];
    Pasūtītājs: SIA „Tirdzniecības centrs Pleskodāle”;
    Projektētājs: SIA „Tectum”;
  2. Biroja ēka ar dzīvokļiem Jelgavas ielā 76, projekta priekšlikums;
    Pasūtītājs: Dzintra Ceriņa;
    Projektētājs: arhitekti L. Ernštreite, R. Krieviņš.

Kolēģijas lēmums: 1. Tirdzniecības centra „Spice” biroja ēka Remtes ielā – Lielirbes ielā pie Kārļa Ulmaņa gatves], apbūves priekšlikums.
1.1. Atzīmēt veiksmīgo biroja ēkas arhitektūras konkursa rezultātu – iegūto apjoma formas skulpturālu veidolu, kā novitāti Rīgas augstceltņu arhitektūrā.
Atbalstīt projekta risināju kopumā kā konkursa rezultāta turpinājumu;
1.2. Projekta sastāvā izstrādājams visas t/c „Spice” teritorijas transporta apkalpes risinājums kā arī visas teritorijas publiskās ārtelpas risinājums, ietverot tajā Lielirbes ielu ar sabiedriskā transporta pieturvietu optimālu izvietojumu un saikni starp abām ielas pusēm;
1.3. Lai optimāli attīstītu šo pilsētbūvnieciski nozīmīgo teritoriju, izstrādājama Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves stūra [pašreiz Hondas tirdzniecības centra teritorija] telpiskās attīstības koncepcijas skice, kas izriet konkrētā objekta – jaunās biroja ēkas arhitektoniskā veidola 2. Biroja ēka ar dzīvokļiem Jelgavas ielā 76, projekta priekšlikums.
2.1. Atzīt, ka izteikti atvērtas perimetrālās apbūves priekšlikums konkrētajā stūra situācijā nav pieņemams.
Atzīt par nepieciešamu apbūvi veidot pēc slēgtas perimetrālās apbūves principa [no zemes gabala robežas Jelgavas ielā līdz zemes gabala robežai Bauskas ielā], ar Rīgas perimetrālai apbūves struktūrai raksturīgo stūra akcenta pielietojumu;
2.2. Apbūves raksturam un apdares materiālu pielietojumam jābūt lakoniskam – kontekstā ar Torņakalna apbūves aizsardzības teritorijas raksturu. Arhitektūras kvalitāte meklējama būvapjoma un fasādes struktūras proporcijās.
2.3. Rekomendēt pārskatīt ēkas plānojumu, novēršot nefunkcionālus, sarežģītus un ekonomiski neizdevīgus risinājumus;
2.4. Atzīt ka vietas specifiska kā īpaša pilsētbūvnieciska situācija –šaurā leņķī veidotais stūris pieļauj zināmas atkāpes no saistošajiem noteikumiem ar nolūku iegūt pilsētbūvnieciskā un arhitektūras risinājuma kvalitāti;
2.5. Ņemot vērā vietas [tai skaitā kā trīs ielu - Satiksmes, Bauskas un Jelgavas krustojuma], nozīmīgumu Torņakalna pilsētvides struktūrā, pēc būtības uzlabotu apbūves priekšlikumu jāiesniedz kolēģijā atkārtotai izskatīšanai.

J. Dripe