Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2009. gada  3.decembrī
Latvijas arhitektu savienība,
Rīgā Torņa ielā 11/15

11.[53.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: J. Dambis, E. Bērziņš, A. Cinis, A. Kronbergs, S. Ņikiforovs, A. Sīlis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs;
Būvvalde: V. Brūzis, L.Sarma;
Pilsētplānošanas pārvalde: I.Purmale, I. Sirmā;
Projektēšanas biroju pārstāvji : R. Bruzgulis, J. Bruzgule, U. Zanders, R. Krūskopa, I. Krūskopa-Kalaine, K. Misiņš;        
Pasūtītāja pārstāvji: R. Razums;
Plašsaziņas līdzekļi: M. Vilemsons – LETA, I. Drozdovska - Dienas bizness, A. Riekstiņa – Diena.

Sēdi vada:  J.Dripe.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Tirdzniecības centra „Alfa Living” un biroja ēkas jaunbūve Brīvības gatve 382; skiču projekts
    [atkārtoti: skatīts 02.11.2006., 09.11.2006., 08.11.2007., 11.12.2008.].
    Projektētājs: SIA „Arplan”;
    Pasūtītājs: SIA „Brīvības 382”.
  2. Daudzstāvu darījumu iestāžu ēka Stacijas laukumā 1; skiču projekts; 
    [atkārtoti: skatīts  29.11.2007.].
    Projektētājs : PS „Arcade”;
    Pasūtītājs: SIA „Attīstības aģentūra”.
  3. Daudzfunkcionāls tirdzniecības, biroju un izklaides centrs „Zunda” Daugavgrīvas ielā 31;
    izvērsts skiču projekts.
    Projektētājs: SIA „Graf X”;
    Pasūtītājs: „Daugavgrīvas NIP”.
  4. Detālplānojuma Torņakalna administratīvā centra teritorijai 1. redakcija.
    [atkārtoti: 22.01.2009.; 24.09.2009.].
    Projektētājs: SIA „Metrum”;
    Pasūtītājs: RD Pilsētas attīstības departaments.

Kolēģijas lēmums:

1. Tirdzniecības centra „Alfa Living” un biroja ēkas jaunbūves Brīvības gatvē 382; skiču projekts. 1.1.Kā pozitīvu atzīmēt dialogu ar pasūtītāju, kas ir bijis pragmātisks attiecībā uz kompleksa plānojuma un telpiskās struktūras pamatprincipiem:  apjomi izvietoti uz Brīvības gatves iedibinātās būvlaides, likvidējot pilsētvidei neraksturīgo autostāvvietu izvietojumu starp ielu un apbūvi un apjomu augstums izvēlēts atbilstoši pilsētas galvenās ielas telpai kā arī  pilnveidots apjoma arhitektoniskais risinājums.
1.2. Atkārtoti  atzīmēt, ka joprojām aktuāls paliek jautājums par areāla plānojumu starp esošo tirdzniecības parku „Alfa” un projektējamo tirdzniecības centru „Alfa Living” kontekstā ar publiskās ārtelpas kvalitāti - tas veidojams kā aktīva, kvalitatīva  publiskā ārtelpa ar dažādu aktivitāšu zonām:
- ar skaidri saprotamu, no autotransporta kustības nodalītu un ērtu gājēju funkciju;
- ar ainavisku risinājumu, kur zaļumu sistēma ir pašvērtība;
- ar saikni ar aizmugurē esošo Biķernieku mežu.
1.3. Ņemot vērā attīstāmās teritorijas pilsētbūvnieciskās situācijas nozīmību – atrašanos pie valsts galvaspilsētas galvenās maģistrāles, kas reizē ir arī viena no divām pilsētas telpiskās kompozīcijas asīm,  tā atrašanos divu ielu [Brīvības un Šmerļa ielas] stūra telpā,  atkārtoti  atzīmēt ka:
-  joprojām piedāvātā risinājuma arhitektūras kvalitāte kopumā ir par pieticīgu dotajā pilsētbūvnieciskajā situācijā un  tai trūkst novitātes;
-  joprojām nav pārliecinoši atrisināts apbūves stūra akcentējums Brīvības gatves un Šmerļa ielas stūra telpā, kas īpaši būtisks jo virzienā uz pilsētas centru šis apjoms atsāk apbūvi pēc Šmerļa  meža masīva;
Tas attiecas nevis uz  apjomu parametriem, kas ir atbilstoši konkrētai pilsētvides situācijai, bet gan uz kompozīcijas paņēmieniem;
-  joprojām biroja ēkas kopapjoms tiek veidots ignorējot tā  atrašanos Ropažu ielas asī – bez telpiskas atsauces tās siluetā [ēka uztverama arī no attāliem skatu punktiem].
1.4. Tehniskā projekta izstrādes laikā [pirms tā nobeigšanas], projekts atkārtoti skatāms Būvvaldes padomē un/vai PA kolēģijā. 2. Daudzstāvu darījumu iestāžu ēka Stacijas laukumā 1; skiču projekts. 2.1. Risinājums kopumā atbalstāms; notikusi loģiska projekta attīstība un kas īpaši uzsverams – piedaloties arhitektūras konkursā uzvarējušā priekšlikuma autoru kolektīvam.
2.2.Par zaudējumu  uzskatāma atteikšanās no viesnīcas funkcijas, jo projektējamais darījumu centrs izvietojas tālsatiksmes sabiedriskā transporta mezglu punkta vistiešākajā tuvumā, kur viesnīcas atrašanās ir pamatota un nepieciešama un reizē tā bagātinātu pilsētvidi.
2.3. Projekta attīstības tālākajā gaitā jāparedz maksimāla publiska funkcija gar Elizabetes ielas fronti, ievērtējot pilsēttelpas plānojuma struktūras izmaiņas šajā areālā, ko nosaka pilsētas teritorijas plānojums paredzot  dzelzceļa uzbēruma transformāciju par estakādi un kur intermodālā transporta mezgla izvietojums uzbērumā pie Elizabetes ielas varētu būt  uzbēruma transformācijas 1. kārta.
Tas savukārt paver iespēju savienojumam starp Elizabetes ielu un Timoteja ielu un līdz ar to pilnībā izmaina autotransporta un gājēju kustību šajā Elizabetes ielas posmā. Uz šo jauno situāciju jāatsaucas arī ēkas plānojumam, paredzot vismaz pirmā stāva līmenī publiski pieejamas telpas, lai no funkcijas, arhitektūras un gājēja drošības viedokļa tas atbilstu kvalitatīvas publiskās ārtelpas kritērijiem vienā no pilsētas centra nozīmīgākajām ielām.
2.4. Tālākā projekta detalizācijā īpaša vērība veltāma:
-  Elizabetes un Satekles ielu stūra akcenta telpiskajam un arhitektūras risinājumam, detaļu dizaina niansēm. Attiecībā uz piedāvāto materiālu klāstu , to tonalitāti un kvalitāti autoru attieksme vērtējama pozitīvi;
-    pārejai no galvenās fasādes [gar Satekles ielu] pamatplaknes ar izvirzītajām erkeru joslām uz nosacīto mansarda daļu,  kas patlaban ir risināta mehāniski.
2.5. Pozitīvi vērtējot publisko zaļumu zonas izveidi starp jauno apbūvi un peronu, nepārliecina pret peronu vērstās fasādes arhitektūras risinājums, kas neveido ansambli ar esošo stacijas ēku un ir nepamatoti fragmentēts. 3. Daudzfunkcionāls tirdzniecības, biroju un izklaides centrs „Zunda” Daugavgrīvas ielā 31;
izvērstā skiču projekta sadaļa par būvmasu kārtojumu un piedāvātie grozījumi Zunda kanālam piegulošās teritorijas detālplānojumā [intensitātes rādītāji , augstuma parametri, būvlaides, ielu  augstuma atzīmes].
Par sarunas un vērtējuma pamatu izmantots 03.09. 2009. konsultatīvajā  sanāksmē Pilsētas arhitekta birojā lemtais, kas ir neatņemama šī protokola sastāvdaļa. 3.1. Zunda kanālam piegulošās teritorijas detālplānojumā paredzētais 24 stāvu telpiskais akcents zonā gar Zunda kanālu ir pretrunā  Daugavas kreisā krasta kopējo telpiskās attīstības koncepciju, tāpēc atbalstāma pieeja veidot sadalītas akcentu zonas gar Daugavgrīvas ielu kompleksa D daļā un zonā pie galvenās ieejas no Zunda kanāla puses, kas nepārsniegtu 10 stāvu augstumu.
3.2. Atbalstāms piedāvājums projektējamā teritorijā vidējo apbūves intensitāti noteikt 277.5%.
3.4. Ielu augstuma atzīmes, ņemot vērā izteikto reljefa starpību ir diferencētas: jaunprojektētajai ielai gar Zunda kanālu to var pieņemt +4.3 m , bet esošajām Daugavgrīvas ielai un Ūdens ielai tās ir atšķirīgas katrā konkrētā ielas posmā, kas dod iespēju dažādot apbūves augstumus un izvairīties no lielajām, Rīgas apbūvei neraksturīgajām jumta plaknēm.
3.4. Nav iebildumu Daugavgrīvas ielas apbūves līniju reducēt uz  6 metriem, ko paredz arī iepriekšējā vienošanās, bet obligāti veidojamas atkāpes ieeju zonās ar mērķi veidot kvalitatīvu publisku ārtelpu ar apzaļumojumu gar ielas fronti.
Līmeņu starpība  starp ielu un plānoto apbūvi t.i. Daugavas senkrasta joslas daļā ir arhitektoniski kvalitatīvi atrisināma, obligāti saglabājot senkrasta reljefa raksturu teritorijā kopumā [kas īpaši svarīgi Rīgai kā „plakanai” pilsētai] – veidojot atbilstošu labiekārtojumu: apzaļumotas nogāzes, atbalsta mūrus, terasējumu, daļēji arī  pārsegumus, gaismas šahtas un tml.
3.5. Nulles cikla projekts veidojams ar pieņēmumu , ka tas sekmē teritorijas apbūvi, ielu tīkla un inženiertīklu izbūvi, bet pieļauj fleksibilitāti  apjomu arhitektoniskam risinājumam [akcentu precīza novietne un forma, publiska pieejamo telpu josla autostāvvietām apjomā gar Zunda kanālu, arhitektoniski pamatota fasādes veidošana gar Ūdens ielu u.c.].
3.6. Arhitektoniskais  risinājums kopā ar projektēšanā iesaistītajiem Lietuvas arhitektiem skatāms papildus atsevišķā kolēģijas sēdē. 4. Detālplānojuma Torņakalna administratīvā centra teritorijai 1. redakcija.
I. Sirmās ziņojums par Raņķa dambja un Mūkusalas ielas savienojuma trases realizācijas pamatprincipu. 4.1. papildus 24.09.2009. kolēģijas sēdes lēmumam  atzīt par būtiski svarīgu Raņķa dambi un Vienības gatvi savienojošā tuneļa realizāciju visā garumā, jo fragmentāra realizācija izjauktu pilsētvides telpisko struktūru, uzsvērt ka veiksmīga detālplānojuma teritorijas attīstība ir iespējama tikai ar nosacījumu, ka plānotā Raņķa dambja un Mūkusalas ielas savienojuma trase jau tā būvniecības 1. kārtā tiek realizēta kā pazemes būve posmā no Vienības gatves līdz Uzvaras bulvārim; vienlaikus minētās būves konstrukcija jāveido ar iespēju tālākā teritorijas attīstības perspektīvā virs tās izvietot apbūvi vietās, kur to paredz detālplānojums.
Kolēģija izsaka viedokli, ka jāveic tehniski ekonomiskais aprēķins, lai noskaidrotu, vai nākotnē nepieciešamie ieguldījumi trases pārsegšanai atsvērs ietaupījumu īstermiņā realizējot atvērtu trasi.
Papildus kolēģija izsaka bažas par projekta, kas paredz trases pārsegšanu vienlaicīgi ar ēku izbūvi tālākā perspektīvā, realizācijas iespējamību.

J. Dambis
E. Bērziņš
A. Cinis
A. Kronbergs
S. Ņikiforovs
A. Sīlis
J. Dripe

Regīna Bula

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2009. gada 15. oktobrī
Latvijas arhitektu savienība,
Rīgā Torņa ielā 11/15

10.[52.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: J. Dambis, E. Bērziņš, A. Cinis, A. Kronbergs, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Būvvalde: V. Brūzis;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Staša-Šaršūne;
Projektēšanas biroju pārstāvji: G. Legzdiņš, L. Lauberga, M. Lejnieks;
Pilsētas attīstības komiteja: G. Iesalnieks;
Plašsaziņas līdzekļi: M. Vilemsons – LETA, Z. Zablovska – BNS, A. Riekstiņa – Diena.

Sēdi vada: J. Dripe.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Eksporta ielas rekonstrukcija; tehniskais projekts
    Projektētājs: arhitektu birojs „Legzdiņš un partneri”;
    Pasūtītājs: Rīgas domes Satiksmes departaments.
  2. Rekonstruējamās ēkas fasāžu projekts meta stadijā un jaunceļamās ēkas
    apjoma un fasādes izmaiņu priekšlikums Mazā Nometņu ielā 34a.
    Projektētājs: „Lejnieku projektēšanas birojs”;
    Pasūtītājs: Andrejs Gorbs.

Kolēģijas lēmums:

1. Eksporta ielas rekonstrukcija; tehniskais projekts. 1.1.  Ņemot vērā, ka tramvaja līnijas sliežu ceļu rekonstrukcija Eksporta ielā tuvākajā laikā nav aktuāla, tad ielas rekonstrukcijas projektā perspektīvajai tramvaja trasei jāparedz vietu ielas pusē gar Daugavu, ņemot vērā analogu izvietojumu apstiprinātajos Andrejostas un Andrejsalas detālplānojuma projektos.
1.2. Tālākā projekta attīstības gaitā maksimāli saglabājami esošie koku stādījumi [alejas];
1.3. Ņemot vērā dažādos viedokļus attiecībā uz optimālāko variantu tramvaja trases izvietojumam ielas šķērsprofilā, lūgt Rīgas domes Satiksmes departamentu veikt tramvaja trases izvietojuma analīzi 11.novembra krastmalā un Eksporta ielā  posmā no 13. janvāra ielas līdz Pētersalas ielai, pieļaujot iespējamo apstiprinātās pilsētbūvniecības materiālu korekciju. 2. Rekonstruējamās ēkas fasāžu projekts meta stadijā [variants ar stūra akcentu] un jaunceļamās ēkas apjoma un fasādes izmaiņu priekšlikums Mazā Nometņu ielā 34a. 2.1. Attiecībā uz ēku apjomiem – to telpisko struktūru atzīmēt ka:
2.1.1. Nav iebildumu nojaucamo divstāvu koka ēku ielu stūrī aizvietot ar augstāku apjomu, jo augstāka ir blakusesošā apbūve gan gar Mazo Nometņu ielu, gan gar Pilsoņu ielu.
2.1.2. Lai arī apbūves noteikumi pieļauj ēkas apjoma augstuma gabarītu veidot izejot no ielas platuma, tomēr ne vienmēr izmantojams maksimāli pieļaujamais augstums - ielas apbūves telpiskajā struktūrā jaunajai apbūvei jāharmonē ar jau esošo apbūvi, it īpaši ja zemes gabals atrodas apbūves aizsardzības teritorijā [šajā gadījumā Āgenskalna vēsturiskajā daļā]. Stūra apjoms jāveido kontekstā ar blakusesošās ēkas apjomu [un tā jumta formu] Pilsoņu ielā, iezīmējot 3. stāva dzegu. Arī otrai ēkai kvartāla vidusdaļā jumta daļa jāveido zemāka – vizuāli saderīga ar esošo apjomu gar Mazo Nometņu ielu.
2.1.3. Piedāvātais stūra akcents kā apjoma elements ir pamatots.
2.2. Attiecībā uz arhitektūras risinājumu atzīmēt ka:
2.2.1. Ir pieņemamas atsauces uz vēsturisko, bet nav pieņemama piedāvātā formu valoda.
Jebkura pie ielas izvietota ēka aktīvi veido publisko ārtelpu, kas pieejama jebkuram, tādēļ tā veidojama atbilstoši šobrīd vispārpieņemtajai pilsētvides kvalitātes filozofijai, kur  kvalitatīva telpiska situācija vēsturiskā vidē ar tās raksturā iederīgu jaunbūvi tiek radīta ar mūsdienu formas, plaknes un līnijas izpratni.
2.2.2. Pārskatāmas apjoma un fasāžu struktūras un fasādes elementu proporcijas:
- apjoma dalījums pa horizontāli divās vienādās daļās ar atšķirīgiem fasādes risinājumiem, kas ir diskutabls;
- logailu un jumta izbūvju proporcijas, kas neatbilst Rīgas tradīcijai.
2.2.3. Pirmo divu stāvu apdarei nav izmantojams kokmateriāls - tas neatbilst loģiskai  celtnes tektonikai, kur  pamatstāvus veido smagākais būvmateriāls.
2.3. Attiecībā uz publiskās ārtelpas raksturu atzīmēt, ka stūra ēkas fasādes pirmā stāva pasīvais [ar nelielām logailām] risinājums nav gājēja vides kvalitātes rādītājs.
Pirmajā stāvā izvietotajai kafejnīcai/restorānam fasādē jāparedz lielāka stiklota virsma, jo aktivitātes ēkas iekšpusē  un uz ielas bagātina viena otru, bet iekštelpas izgaismojums diennakts tumšākajā laikā rada gājējam drošības izjūtu.

J. Dambis
E. Bērziņš
A. Cinis
A  Krobbergs
J. Dripe
R. Bula

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2009. gada 24. septembrī
Latvijas arhitektu savienība,
Rīgā Torņa ielā 11/15

9.[51.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: J. Dambis, S. Ņikiforovs, E. Bērziņš, A. Sīlis, A. Kronbergs, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, M. Saukāns;
Rīgas  pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Būvvalde: V. Brūzis;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale, I. Sirmā;
Projektēšanas biroju pārstāvji : A. Kušķis, I. Drazdovska, M. Kalvāne, U. Šēnbergs, E. Eisaka, J. Bidzāns, E. Šveika, G. Iesalnieks, L. Čače, S. Lesiņa,
Plašsaziņas līdzekļi: M. Vilemsons – LETA; Z. Zablovska – BNS, J. Lejnieks – „Latvijas arhitektūra”

Sēdi vada:  J.Dripe

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Detālplānojums teritorijai starp Pērnavas ielu, Strenču ielu un dzelzceļa loku; 1. redakcija.
    Projektētājs:  „Arhitekta Edgara Bērziņa birojs”.
    Pasūtītājs:  „Velve – AE”.
  2. Detālplānojums teritorijai starp Rūpniecības ielu, Pētersalas ielu un Katrīnas ielu; 1. redakcija.
    Projektētājs: konsultāciju uzņēmums „Grupa 93”, pamatojoties uz arhitektu biroja „Schallers Architekten”[Vācija] sagatavoto kvartāla attīstības koncepciju.
    Pasūtītājs: „D.A.K.nami”.
  3. Detālplānojums Torņakalna administratīvā centra teritorijai  [atkārtoti: būvprogramma skatīta kolēģijas 22.01.2009. sēdē]; 1. redakcija.
    Projektētājs: SIA „Metrum”.
    Pasūtītājs: RD Pilsētas attīstības departaments.

Kolēģijas lēmums:

1. Detālplānojums teritorijai starp Pērnavas ielu, Strenču ielu un dzelzceļa loku. 1. redakcija. 1.1. Atbalstīt detālplānojuma priekšlikuma tālāku attīstību, paredzot atsevišķas korekcijas un ņemot vērā ka:
- piedāvātais papildus augstuma akcents dotajā teritorijā nav pilsētbūvnieciski pamatots, jo vides telpiskā identitāte ir jau nodefinēta;
- apbūves  plānojuma struktūra saistāma ar ielas telpas veidošanu, kvartāla robežās izvēloties pamatotu apbūves līniju – vai nu turpinot perimetrālās apbūves principu vai paredzot jaunu. 2. Detālplānojums teritorijai starp Rūpniecības ielu, Pētersalas ielu un Katrīnas ielu; 1. redakcija 2.1. Atbalstīt priekšlikuma plānojuma un telpiskās struktūras pamatprincipus, atzīmējot ka kolēģijas locekļu viedokļi saistībā ar atkāpes būvlaidi un transporta risinājumu iekškvartālā  ir atšķirīgi, tādēļ  tālākā projekta attīstības gaitā detālplānojuma autoriem papildus jāanalizē, jāizvērtē un jāpamato galējais risinājums par:
- apjoma gar Rūpniecības ielu atkāpes būvlaides iederību perimetrālas apbūves situācijā;
- transporta risinājumu iekškvartāla telpā.
2.2. Lai iegūtu kvalitatīvu pilsētvidi, jādod priekšlikums apbūves gar parka fronti risinājumam nākotnē.
2.3. Par pieņemtajiem risinājumiem un to pamatojumu informatīvi ziņot kolēģijas sēdē.
2.4. Informēt pasūtītāju, ka normāla projektēšanas prakse ir sekot arhitektūras konkursa uzvarētāja risinājumam.
Detālplāna risinājums atšķirīgs no konkursa risinājuma. Ir daļēji zaudēta iespēja realizēt pasaules mēroga arhitekta G. Schallera konkursa priekšlikumu un iegūt Rīgai inovatīvu apbūves risinājumu. 3.  Detālplānojums Torņakalna administratīvā centra teritorijai; 1. redakcija 3.1. Atzīt, ka kopumā  atbalstāma teritorijas plānojuma un telpiskā struktūra, kas ir pilsētbūvnieciski argumentēta blīvas urbānas vides koncepcija un garantē pamatotu multifunkcionālu attīstību.
3.2. Projekts turpināms, paredzot pamatā fleksiblu funkcionālo un intensitātes struktūru, kas līdz ar to garantētu teritorijas attīstību mainīgajos ekonomiskajos apstākļos.
3.3. Atzīt par būtiski svarīgu Raņķa dambi un Vienības gatvi savienojošā tuneļa realizāciju visā garumā, jo fragmentāra realizācija izjauktu pilsētvides telpisko struktūru.
3.4. Par prioritāru atzīt Rīgas Domes jaunās ēkas izvietojuma 1. variantu pie Uzvaras bulvāra, kas vērtējams  kā pilsētbūvnieciski pamatots, jo atrodas pie vienas no pilsētas galvenajām telpiskās kompozīcijas asīm un ir  tiešākā saistībā ar esošo vēsturisko  Domes ēkas - Rātsnama atrašanās vietu.
3.5. Novērtēt autoru pienesumu attiecībā uz Pārdaugavas vēsturē būtisko Kobronskansts iezīmēšanas veidu publiskajā ārtelpā , veicot iepriekš nopietnu kultūrvēsturisko izpēti jau šajā projektēšanas stadijā.
3.6. Tālākās projekta attīstības stadijās ievērtēt zaļās plānošanas principus un analizēt alternatīvās enerģijas pielietošanas iespējas.
3.7. Ieteikt precizēt detālplāna nosaukumu,  saistot to ar jaunā pilsētas centra teritorijas Torņakalna kompleksu attīstību.
3.8. Atkārtoti lūgt Pilsētas attīstības departamentu uzņemties iniciatīvu veidot struktūru, kas ilgtermiņā profesionāli un politiski vadītu jaunā administratīvā centra Torņakalnā  realizāciju, ņemot vērā ka šis ir pilsētas un nacionālas nozīmes objekts. 4. Kolēģija atbalsta Latvijas arhitektu savienības  nostāju par starpposma nepieciešamību starp pilsētas teritorijas plānojumu un detālplānojumu, ko pierāda arī izskatītie projekti.

J. Dambis
S. Ņikiforovs
E. Bērziņš
A. Sīlis
A. Kronbergs
J. Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2009. gada 10. septembrī
Latvijas arhitektu savienība,
Rīgā Torņa ielā 11/15

8.[50.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: J. Dambis, S. Ņikiforovs, E. Bērziņš, A.Sīlis, A.Cinis, A. Kronbergs, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris;
Speciāli aicinātas amatpersonas: S. Dolgopolovs; G. Princis;
Rīgas  pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Staša-Šaršūne, I. Sirmā;
Projektēšanas biroju pārstāvji : K. Endols, A. Kušķis, E. Daniševskis, G. Legzdiņš, L. Čače, S. Lesiņa.
Pasūtītāju pārstāvji: R. Razums;
Plašsaziņas līdzekļi: J. Lejnieks – „Latvijas Arhitektūra”, I. Martinsone – Arhitektūras muzejs, A. Riekstiņa – Diena, M. Vilemsons – LETA.

Sēdi vada:  J.Dripe

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas detālplānojums.
    Projektētājs: birojs „Nams”;
    Pasūtītājs: Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments;
  2. Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas areāla attīstības redzējums
    [atkārtoti; skatīts 02.04.2009.].
    Projektētājs: biroji „SZK un partneri”, „Treimanis un sabiedrotie”;
    Izpētes pasūtītājs: SIA „Linstow Center Management”.
  3. Detālplānojums  teritorijai starp Pulkveža Brieža, Sporta, Skanstes, Hanzas ielu.
    1. redakcija [daļēji atkārtoti; 08.05.08. skatīts daudzfunkcionāla biroju centra „New Hanza City” arhitektūras konkursa projekts Pulkveža Brieža ielā 24];
    Projektētājs: konsultāciju uzņēmums „Grupa 93”, SIA „E. Daniševska birojs”, Arhitektu birojs „Schallers Architekten BDA RIBA”[Vācija], arhitektūras un dizaina firma „A Plus”.

Kolēģijas lēmums:

1. Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas detālplānojums. 1.1. Atzīmēt, ka Latviešu Strēlnieku laukuma teritorija ir būtiski nozīmīga vieta pilsētas plānojuma un telpiskajā struktūrā, kas atrodas  divu galveno pilsētas telpiskās  kompozīcijas asu krustpunktā. Tas prasa viennozīmīgi novērtējamu, augstvērtīgu laukuma attīstības mērķa definējumu un risinājumu.
1.2. Atzīt, ka detālplānojuma [DPP], kas izstrādāts uz arhitektūras konkursā uzvarējušo projektu ideju pamata, viennozīmīgu atbildi uz laukuma plānojuma un telpiskās struktūras attīstību nav devis.
1.4. Atzīmēt, ka joprojām aktuālas divas Strēlnieku laukuma attīstības mērķa definīcijas.
Viena attīstību definē kā Strēlnieku muzeja un laukuma tā priekšā saglabāšanu, kā sava laika arhitektoniskās un pilsētbūvnieciskas domāšanas zīmi, kā saglabājamu vēsturisko uzslāņojumu, neskatoties uz tā ignoranci pret vēsturisko vidi.
Otra – kā zināmu zaudētas pilsētvides rakstura atgūšanu, veidojot laukuma kulisi Daugavas pusē;
1.3. Atbalstīt DPP priekšlikumu arhitektūras konkursā izvērtēt veidu, kādā  noslēgt Rātslaukuma telpu posmā starp Rīgas tehniskās universitātes un Okupācijas muzeja ēkām [ar jaunu bloķētu apjomu, brīvstāvošu jaunu apjomu vai telpisku dizaina objektu un tml.].
1.5. Atzīt, ka arī laukuma daļas gar Daugavu attīstība ar iespējamu telpisku norobežojumu risināma konkursa ceļā.
Iespējams konkurss rīkojams ar laika distanci, jo vairākkārtējie konkursi pašreiz nav devuši viennozīmīgu atbildi, bet zem laukuma paredzētā pazemes autostāvvietas izbūve nav 1. kārtas prioritāte.
1.6. Respektējot pēctecību, DPP var pabeigt:
1.6.1. paredzot divu laukuma daļu attīstību risināt konkursu [arhitektūras un pilsētbūvnieciska] ceļā, konkursu noteikumus izskatot kolēģijā;
1.6.2. ievērtējot kolēģijā izteiktos iebildumus un ieteikumus publiskās ārtelpas risinājumā:
- nav pieņemams gājēju tranzīta ceļa uz gājēju pāreju 11. novembra krastmalā pa bij. Svērtuves ielas trasi savietojums ar virszemes autostāvvietām;
- sarežģītais labiekārtojuma  plānojums laukuma daļā pie Daugavas  apgrūtina tranzīta gājēju kustību, kas ir viena no laukuma pamatfunkcijām;
- no publiskās ārtelpas kvalitātes viedokļa pozitīvi nav vērtējams Informācijas centra izvietojums pazemes stāva līmenī. 2. Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas areāla attīstības redzējums 2.1. Kā pozitīvu ieguvumu atzīmēt Rīgas dzelzceļa koridora Centrālās stacijas rajona attīstības iespēju studijas tālāku virzību, kas balstīta uz plašu analīzi un kuras pienesums ir
– „skywalk” [pasāža + tirdzniecība] izvietojuma  ideja virs dzelzceļa sliedēm, saiknei starp autoostu un dzelzceļa staciju,
–  plašas publiskas ārtelpas – atvērta laukuma ideja „pazemes” līmenī areāla pie Gogoļa un 13. janvāra ielas.  
2.2. Studija vērtējama kā izejas materiāls, kas konkretizējams.
Tālākā attīstības gaitā:
- studija jāsaista ar Torņakalnu, jo Rīgas stacijai nepieciešams pagarinājums otrā Daugavas pusē, kur topošais Torņakalna administratīvā centra detālplānojums izskata priekšlikumu jaunas dzelzceļa stacijas izbūvi vienotā kompleksā ar starptautisko autoostu,
- jāmeklē līdzsvars starp transportu un komerciju, jo dominējošai jābūt stacijas funkcijai, bet tirdzniecības funkcijai – pakārtotai,
-  autotransports nav jāintensificē, izvietojot ievērojamu autostāvvietu skaitu –vēsturiskajā centrā tas jāparedz 30% apjomā  no normatīvā,
- jāizvērtē ātrās plūsmas sakaru [eskalatori] pielietojums,
- dzelzceļa sliežu telpisks akcentējums pieļaujams, bet nobeidzot to pie autoostas, nepretstatot to Vecrīgas pilsētvidiei,
- jāmeklē tehnisks risinājums attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem,  jo ar tām saistītie normatīvie akti nepieļauj būvniecību virs, zem un tieši blakus sliedēm.
2.3. Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas areāla attīstības studijas priekšlikumi detālplānojuma līmenī jāiestrādā pilsētas attīstības plānā.
2.4. Jāstrādā pie Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas areāla attīstības ieceru realizācijas,  īstenojot to pa posmiem.
Attiecībā uz dzelzceļa uzbēruma transformāciju par estakādi, kas ir jau iestrādāta Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānā, jānotiek pārejai no vīzijas uz rīcības plānu un pragmātiskais multimodālā transporta mezgla izvietojums uzbērumā varētu būt  uzbēruma transformācijas 1. kārta.
Atkārtoti jāatzīmē, ka šī ir veiksmīgāka ideja par pašreiz aprobēto multimodālā centra izvietojumu rūpniecības tirgus teritorijā.
2.5. Jāveido attīstības priekšlikuma realizācijas un koordinācijas mehānisms, iesaistot Rīgas domes Satiksmes departamentu. Vēlama augsta līmeņa politiska līderība.
2.6. Jāapzin normatīvo aktu maiņa, jāsakārto likumdošana par ceļu un ritošā sastāva rekonstrukciju, lai gūtu iespēju intensificēt apbūvi. Lūgt Pilsētas attīstības departamentu uzņemties iniciatīvu likumdošanas sakārtošanā.
2.7. Ņemot vērā ka kompleksa attīstībā tiks izmantoti valsts un pašvaldības līdzekļi un ka tā ir pilsētbūvnieciski sarežģīta un atbildīga, tālākā virzībā jāievērtē  konkursu procedūra. 3. Detālplānojums  teritorijai starp Pulkveža Brieža, Sporta, Skanstes, Hanzas ielu. 1. redakcija 3.1. atbalstīt detālplānojuma teritorijai starp Pulkveža Brieža, Sporta, Skanstes, Hanzas ielu [kas sevī ietver arī starptautiska arhitektūras konkursa rezultātā iegūtu viena kvartāla plānojumu]  1. redakcijas tālāko izstrādi, veicot korekcijas.
3.2. Koriģējama teritorijas plānojuma struktūra, risinot to kontekstā ar piegulošo teritoriju, t.sk. jaunās dzelzceļa stacijas galapunkta plānojuma struktūru un kontekstā ar gājēju pārejām.
3.3. Koriģējama  teritorijas telpiskā struktūra, ņemot vērā ka:
- nav pieļaujamas būtiskas izmaiņas Vecrīgas siluetā, ko izraisa 12 stāvu apjomu izvietojums teritorijas DR daļā,
- nav pamatota stāvu skaita palielināšanai ar * apzīmētās teritorijās.
3.4. Ieteikt maketu papildināt ar piegulošo teritoriju apbūvi, kopējas pilsētvides telpiskā risinājuma izvērtējumam.
3.5. Atkārtoti lūgt Pilsētas attīstības departamentu noteikt teritorijas centrā esošā skvēra labiekārtošanas veicēju un realizācijas termiņus, lai iegūtu kvalitatīvu publisko ārtelpu vienlaicīgi ar apbūves realizāciju.

J. Dambis
S. Ņikiforovs /izņemot 1. jautājumu/
E. Bērziņš
A.Sīlis /izņemot 2.jautājumu/
A. Cinis
A. Kronbergs
J. Dripe
R.Bula

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

Arhitektu firmas „Kubs” birojā,
Stabu ielā 46

7.[49.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: J. Dambis, S. Ņikiforovs, E. Bērziņš, A.Sīlis, A.Cinis,  A. Kronbergs, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš;
Rīgas  pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Staša-Šaršūne, L. Rozenfelde, I. Sirmā;
Būvvalde: V. Brūzis;
Projektēšanas biroju pārstāvji: D. Brezinska, P. Venckovičs, D. Šmits, M. Mistris, K. Rukuts, J. Gursone, D. Kalvāne, J. Kalinka, I. Lazdiņš;
Pasūtītāju pārstāvji: E. Baumane;
Plašsaziņas līdzekļi: E. Ozola - A4D;

Sēdi vada:  J.Dripe

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Dzīvojamās ēkas rekonstrukcija un piebūve Buļļu ielā 6; skiču projekts
    Projektētājs: arhitektūras un dizaina firma „A Plus”
    Pasūtītājs: E. Baumane
  2. Daugavas labā krasta telpiskās attīstības koncepcija
    Projektētājs: arhitektu firma „Kubs”
    Pasūtītājs: p/a „Rīgas pilsētas arhitekta birojs”

Kolēģijas lēmums: 1.Dzīvojamās ēkas rekonstrukcija un piebūve Buļļu ielā 6; skiču projekts. 1.1. Atzīmēt, ka 19. gs. vidū celtā dzīvojamā ēka Buļļu ielā 6 ir ar augstu pilsētbūvnieciskās un arhitektoniskās vērtības pakāpi: tā ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas apbūves aizsardzības teritorijā  „Dzegužkalns – Nordeķi”.
1.2. Atzīt, ka ēka ir mūsdienu dzīves prasībām neatbilstoša un tās konstrukcijas ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī, ar 96% nolietošanos.
Savukārt autentiskās substances saglabāšanas iespējas un līdz ar to kultūras pieminekļa statusa saglabāšanas iespējas var precizēt tikai rekonstrukcijas [esošo konstrukciju demontāžas] darbu laikā.
1.3. Projekta priekšlikums, kas paredz esošās ēkas pārbūvi un mūsdienu formās risinātu piebūvi ēkai pagalma pusē ir uzskatāms par ieguvumu dotajā pilsētvidē; tas ir samērīgs risinājums starp vēsturisko apbūvi un šodienas realitāti un  ir  kompromiss starp vēsturisko apbūvi un ēkas īpašnieka vajadzībām.
Realizējot pārbūvi un atjaunojot esošo ēku maksimāli saglabājama vēsturiskā substance un pielietojami vēsturisko konstrukciju veidi un materiāli.
Izvērtējama iespēja manteļskursteni,  ķā būtisku vēsturisku substanci nedemontēt veicot nepieciešamo ēkas 1. stāva grīdas līmeņa pacelšanu, bet  saglabāt to esošajās augstuma atzīmēs kā iedziļinātu telpas daļu.
Loģisks ir žoga izvietojums pa iedibināto ielas nožogojumu līniju. Pieņemams arī piedāvātais materiāls – stikls, kas vienlaikus gan eksponē ēku ielas telpā, gan aizsargā to no aktīvas transporta maģistrāles negācijām.
1.4. Uzteikt ēkas īpašnieci par situācijas izpratni un ieguldījumu vēsturiskās pilsētvides identitātes saglabāšanā.
1.5. Atzīmēt, ka pilsētas Būvvaldē projekts var tikt skaņots, ja tiek saņemta Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas rakstiska piekrišana par vēsturiskās ēkas Buļļu ielā 6 piedāvāto pārbūves veidu un zemes gabala apbūves kopapjoma lielumu. 2. Daugavas labā krasta telpiskās attīstības koncepcija
[atkārtoti; skatīts: 26.03.2009] 2.1. Atkārtoti atzīt, ka Daugavas labā krasta pilsēttelpa posmā starp Salu un Dienvidu tiltiem ir pietiekami nozīmīga pilsētvides struktūrā, tādēļ Daugavas siluetu ietekmējošās apbūves un Krasta ielas apbūves plānojuma un telpiskās attīstības koncepcijas izstrādāšana uz pilsētas attīstības plānā paredzētās satiksmes infrastruktūras bāzes, ir atbalstāma un nepieciešama. Šāda veida konceptuāls materiāls pilsētbūvnieciski nozīmīgām teritorijām izstrādājams arī turpmāk.
2.2. Atzīmēt,  ka šis konceptuālais teritorijas attīstības priekšlikums vēlreiz apstiprina lokālplānojuma stadijas kā pilsēplānošanas etapa būtiskumu un pamato tā iekļaušanu  jaunajā teritoriālplānošanas koncepcijā un secīgi likumā.
2.3. Atzīt, ka pēc izskatīšanas š. g. 26. marta Pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē koncepcijas tālāka attīstība bijusi pozitīva un atbalstāma:
- atbalstāma precizēto un pilnveidoto augstuma akcenta vietu izvēle: Krasta ielas vidusdaļā pie Krīdenera dambja, pie Slāvu tilta un Zvirgzdu pussalā .
Turpmākā projekta attīstības gaitā kā galveno, dominējošo teritorijas akcenta vietu paredzēt augstbūvju grupu pie Krīdenera dambja, pārējās divas risināt kā tai hierarhiski pakārtotas.
Augstuma akcenta vietu siluetam jābūt rūpīgi analizētam un izstrādātam.
Atbalstāma augstbūvju grupas pie Krīdenera dambja kompozīcijas princips attiecībā uz apjomu augstuma samazinājumu pret Krasta ielu, bet kontekstā ar esošo apbūvi uz Maskavas ielas pusi, augstumu diference uzskatāma  par krasu.
- Grāpju pussalas apbūvei izmantojams variants ar zemāko - 6 stāvu apjomu augstuma piedāvājumu.
Pussalas apbūvētajai daļai jāsamazina intensitāte,  palielinot zaļumu īpatsvaru – apbūves raksturam jābūt retinātam, mazaktīvam.
- atbalstāma Krasta ielas kā bulvāra tipa maģistrāles attīstība. Lai to realizētu un iegūtu kvalitatīvu publisko ārtelpu, kas ielai piesaistītu gājēju, jāpanāk lai tajā ir pārstāvētas publiskas intereses, proti ēku pirmajos stāvos jāparedz publiski pieejamu telpu izvietojums, jo lielie tirdzniecības moli ir orientēti galvenokārt tikai uz autobraucēju.
2.4. Atzīmēt, ka apbūve apskatāmajā teritorijā tuvākajā laika posmā var tikt realizēta tikai ar investoru ieguldījumu infrastruktūras [transporta un inženiertīklu] attīstībā.
2.5. Rekomendēt pabeigt Koncepciju, atbilstoši izteiktām piezīmēm.

J. Dambis
S. Ņikiforovs
E. Bērziņš
A. Sīlis
A. Cinis
A. Kronbergs
J.  Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2009. gada 21. maijā
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

6.[48.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: J. Dambis, S. Ņikiforovs, E. Bērziņš, A.Sīlis, A.Cinis, J.Dripe;
Rīgas  pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Staša-Šaršūne;
Būvvalde: V. Brūzis;
Projektēšanas biroju pārstāvji : D. Šmits,  M. Švēde, E. Freimane, D. Brezinska, P. Venckovičs;
Pasūtītāju pārstāvji: J. Dauburs;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska, K. Iļjinska – „Dienas bizness”, M. Vilemsons – „LETA”, I. Martinsone – LAM.

Sēdi vada:  J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Apbūves augstuma analīze kvartālā starp Lāčplēša, Maskavas, Bārddziņu un Mazo Krasta ielu;
    Projektētājs: SIA „RDS Arhitekti”
    Pasūtītājs: AS „Grindeks”
  2. Piecu biroju ēku plānojuma koncepcija Kārļa Ulmaņa gatvē 115;
    Projektētājs: SIA „Vincents”
    Pasūtītājs: SIA „Dārzu pasaule”

Kolēģijas lēmums: 1. Apbūves augstuma analīze kvartālā starp Lāčplēša, Maskavas, Bārddziņu un Mazo Krasta ielu
[atkārtoti: skatīts 26.03.2009.]; 1.1. Atzīt, ka veiktā apbūves telpiskā analīze pierāda, ka augstbūvju izvietojums kvartālā starp Lāčplēša, Maskavas, Bārddziņu un Mazo Krasta ielu nav pieņemams ne tikai no juridiskā viedokļa [sakarā ar atrašanos apbūves aizsardzības teritorijā „Maskavas priekšpilsēta”, kur patlaban spēkā esošie Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi paredz 5 stāvu apbūvi], bet nav pamatots arī no telpiskā viedokļa.
1.2. Pieņemt zināšanai, ka nozīmīgu telpisku akcentu izvietojumu šajā kvartālā  neparedz arī „Daugavas labā krasta telpiskās un plānojuma attīstības koncepcija”, ko pēc Pilsētas arhitekta biroja pasūtījuma izstrādā arhitektu birojs ‘’Kubs”.
1.3.  Apskatāmajā kvartālā, kur pilsētas teritorijas plānojums nosaka esošās apbūves aizsardzību, saglabājama  lokālā pilsētvides identitāte.
Iespējama lokālu akcentu izvietošana [nepārsniedzot 9 stāvu augstumu],  kas apjomu augstuma ziņā neizjauktu pieļaujamās 6 stāvu apbūves pilsētvides raksturu, izvietojot paaugstinātu apbūvi, piem., iekškvartāla telpā.
Lokālie akcenti analizējami no būtiskākajiem skatu punktiem apbūves aizsardzības teritorijā un papildus analizējami skatos no Krasta ielas[virzienā uz centru] kontekstā ar Vecrīgas silueta panorāmas - „torņu parādes” optimālās uztveres telpu.
Atgādināt, ka perimetrālās apbūves situācijā, līdzvērtīgu apbūves intensitāti var sasniegt ne tikai palielinot stāvu skaitu, bet izmantojot pieļaujamo apbūves blīvumu.
1.4. Uzteicama veiktās telpiskās analīzes  metode un kvalitāte, kas ir noteikts ieguldījums pilsētas telpiskās struktūras analīzē. 2.  Piecu biroju ēku plānojuma koncepcija Kārļa Ulmaņa gatvē 115; 2.1. Lai gan pēc arhitekta Meinharda fon Gerkāna [Vācija] idejas meta izstrādātā teritorijas attīstības koncepcija pēc plānojuma, telpiskā un arhitektūras risinājuma kvalitātes nav viennozīmīgi atbilstīga vietas pilsētbūvnieciskajam nozīmīgumam, atzīmēt ka arī šāda apbūves koncepcija ar tipveida apjoma tiražēšanu kā arī ar konkrētai vietai nepiesaistītu to izvietojumu, var pastāvēt.
2.2. Tālākajā projekta attīstības gaitā :
2.2.1. ja tiek saglabāta viena apbūves elementa tiražēšanas koncepcija,  tam jābūt perfektam proporcijās, detaļu dizainā un apdarē;
2.2.2. apjomu komplekss jārealizē pilnībā. Izņēmums var būt 1. kārta, ko veido trīs apjomi gar Kārļa Ulmaņa gatves un Jūrkalnes ielas krustojuma loku;
2.2.3. teritorijas identifikācijai un spējai orientēties tajā:
- ieteikt apstādījumu un labiekārtojuma projektu izstrādāt no racionālās apbūves paņēmiena atšķirīgā manierē,  t. sk. piem., paredzot lokālo reljefu;
- paredzēt atšķirīgu grafisko dizainu [krāsa u.c. elementi] biroju ēku zemes stāvos un publiskajā ārtelpā;
- pienesums telpiskajai koncepcijai būtu elegants prettrokšņu ekrāns – dizainēts arhitektūras elements;
2.2.4. teritorijas plānojumā iestrādājama skaidra gājēju un riteņbraucēju ceļu struktūra;
2.2.5. teritorijas attīstība balstāma ne tikai uz individuālo, bet arī uz sabiedrisko transportu.

J. Dambis
S. Ņikiforovs
E. Bērziņš
A. Sīlis
A. Cinis
J. Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2009. gada 23. aprīlī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

5.[47.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:

Kolēģijas locekļi: A. Kronbergs, J. Dambis, S. Ņikiforovs, E. Bērziņš, A.Sīlis, A.Cinis, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs;
Rīgas  pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale, I. Sirmā;
Būvvalde: V. Brūzis;
Projektēšanas biroju pārstāvji: D. Bērziņa, E. Raņķis, J. Kārkliņš u.c.
Pasūtītāju pārstāvji: I. Stepanovs;
Plašsaziņas līdzekļi: A. Riekstiņa – „Diena”, M. Vilemsons – „Leta”, Z. Zablovska – BNS.

Sēdi vada:  J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Detālplānojums zemes gabalam Hospitāļu ielā.
    Projektētājs: SIA „Damsijas”;
    Pasūtītājs: SIA „Rīgas namu aģentūra”.
  2. Nissan autosalona jaunbūve Kārļa Ulmaņa gatvē 71, attīstības priekšlikums.
    Projektētājs: SIA „VV Projekts”, arhitektu birojs „Salto” [Igaunija];
    Pasūtītājs: SIA „Motocentrs”.
  3. Biroju un dzīvojamo ēku komplekss Krišjāņa Barona ielā 54/58; attīstības priekšlikums.
    Projektētājs: SIA „K&J Partners”;
    Pasūtītājs: SIA „Centra remonts 2”.

Kolēģijas lēmums: 1. Detālplānojums zemes gabalam Hospitāļu ielā. 1.1. Atzīmēt, ka detālplānojuma atbilstība normatīvajiem dokumentiem rūpīgi izvērtējama.
1.2. Atzīt, ka detālplānojums zemes gabala Hospitāļu ielā attīstības priekšlikumam devis pozitīvu pienesumu  attiecībā uz projektējamās dzīvojamās ēkas izvietojamu izejot no esošās   apbūves nepieciešamās insolācijas nodrošināšanas, kā arī uz piekļūšanu zemes gabalam un teritorijas  apzaļumošanu.                              
1.3. Iebraucamā ceļa no Valdemāra ielas puses atzaru pie esošās dzīvojamās ēkas Valdemāra ielā  paredzēt  ārpus ielas sarkanajām līnijām. 2. Nissan autosalona jaunbūve  Kārļa Ulmaņa gatvē 71, attīstības priekšlikums. 2.1. Atzīt, ka igauņu arhitektu biroja izstrādātais autosalona projekta mets visumā akceptējams, pilnveidojot  to detaļās.
2.2. Pilsētplānošanas   pārvaldes un Būvvaldes ziņā atstājams:
-      noteikt Kārļa Ulmaņa gatves apbūves līnijas un prettrokšņu pasākumu veidu, atzīmējot ka no ielas telpas kvalitātes viedokļa vēlamā apbūves līnija – 9m,
-      noteikt vai panduss automašīnu eksponēšanai uzskatāms par būves daļu vai labiekārtojuma elementu.
2.3. Vietējās piebraucamās joslas realizācija izvērtējama no finansiālā un juridiskā viedokļa.
2.4. Koriģējama piebraukšana zemes gabalam no Mežotnes ielas puses. 3. Biroju un dzīvojamo ēku komplekss Krišjāņa Barona ielā 54/58; attīstības priekšlikums. 3.1. Atzīmēt, ka atklātā projektu metu konkursā uzvarējušais projekts, ievērtējot konkursa žūrijas un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes 17. 09. 2008.g. sēdes ieteikumus guvis pozitīvu attīstību t. sk. attiecībā uz objekta  iekļaušanu pilsētvidē - apjomu izvietojumu iekšpagalmā un kvartālu šķērsojošās pasāžas kā publiskas ārtelpas izveidošanu.
3.2.  Lūgt Būvvaldi izvirzīt prasību pasāžas realizēšanai arī pārējos ar tās izveidošanu saistītos zemes gabalos kvartālā starp Krišjāņa Barona, Stabu, Marijas un Ģertrūdes ielām.
3.3. Projektējamās biroju ēkas Krišjāņa Barona ielas fasādes risinājums atstājams projekta autoru ziņā.
3.4. Atzīt, ka piedāvātais ēkas Ģertrūdes ielā 52 pretugunsmūri  nosedzošā  apjoma arhitektoniskais risinājums nav atbalstāms. Šī apjoma realizācija un tās termiņi atstājami objekta pasūtītāja ziņā.
Nolūkā sakārtot Krišjāņa Barona ielas ainavu dotajā kvartālā iespējams arī ēkas  Ģertrūdes ielā 52 pretugunsmūra arhitektoniska noformējuma variants.
3.5. Jautājuma atkārtotai izskatīšanai Rīgas Domes Pilsētas attīstības komitejā sagatavojami papildus iekškvartāla apbūves  pilsētbūvnieciskā un arhitektoniskā risinājuma vizualizācijas materiāli.

A. Kronbergs
J. Dambis
S. Ņikiforovs
E. Bērziņš
A. Sīlis
A. Cinis
J. Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2009. gada 2. aprilī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

4.[46.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi:  A. Kronbergs, J. Dambis,  S. Ņikiforovs, E. Bērziņš, A.Sīlis, A.Cinis, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, M. Saukāns;
Kolēģijas goda locekļi: S.Grava,
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale, I. Sirmā, J. Šehovcova
Rīgas  pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z.Redberga;
Projektēšanas biroju pārstāvji : M Ezergaile, I. Lazdiņš, K .Rukuts, M. Misirs, V.Briedis, E.Treimanis, R. Krūskopa, E. Daniševskis, I. Kauliņš;
Pasūtītāju pārstāvji: A.Lekūzis;
Plašsaziņas līdzekļi:  A. Riekstiņa – „Diena”,    A. Rozentāls - „Dienas Bizness”, Z. Zablovska – BNS,  A.Zvirgzdiņš, E.Ozola – Portāls A4D.

Sēdi vada:  J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Detālplānojums zemes gabalam Rēznas ielā.
    Projektētājs: birojs„Arhitekta K.Rukuta birojs”.
    Pasūtītājs: „RP Krasta iela”.
  2. Rīgas dzelzceļa koridora Centrālās stacijas rajona attīstības iespēju studija; informatīvi.
    Projektētājs: birojs„Treimanis un sabiedrotie”.
    Pasūtītājs: Rīgas pilsētas arhitekta birojs.
  3. Daudzfunkcionāls centrs Sergeja Eizenšreina ielā 81 – 1. kārta; būvniecības iecere
    [atkārtoti: skatīts 17.04.2008. kolēģijas sēdē].
    Projektētājs: birojs „Graf X’”.Pasūtītājs: „SCB”.

Kolēģijas lēmums: 1.Detālplānojums zemes gabalam Rēznas ielā. 1.1.  Atzīmēt, ka priekšlikums nav atrisinājis visus darba uzdevuma noteikumus, ka  plānojuma un telpiskā analīze nav pilnībā realizēta. Priekšlikums parāda tikai maksimālās attīstības iespējas, neatrisinot transporta un gājēju plūsmu  organizāciju.
1.2.Atzīt, ka kvalitatīvs detālplānojuma  risinājums var tikt izstrādāts tikai pēc Daugavas labā krasta starp Salu un Slāvu tiltiem telpiskās un plānojuma attīstības koncepcijas pabeigšanas, kurā tiks noteikta Krasta ielas telpiskā kompozīcija, teritorijas kopējās publiskās ārtelpas struktūra un transporta struktūra [kas ļautu izvērtēt divlīmeņu krustojuma ar Krasta ielu iekļaušanos šajā struktūrā.
1.3.  Atzīt, ka detālplānojuma piedāvātā apbūve var tikt realizēta tikai ar investora ieguldījumu infrastruktūras attīstībā;
1.4. Jānosaka, kas veicams pilsētas institūcijām, kas attīstītājiem, lai garantētu teritorijas attīstību. 2.Rīgas dzelzceļa koridora Centrālās stacijas rajona attīstības iespēju studija; informatīvi 2.1. Atzīt, ka studija, kas piedāvā vīziju par būtiskām Dzelzceļa koridora izmaiņām posmā starp Dzelzs tiltu un Ģertrūdes ielu, izstrādāta ar  kompleksu pieeju un ar pilsētas mērogam atbilstošu vērienu. 
2.2. Atzīmēt, ka spēcīgākais izstrādātās studijas elements ir mūsdienīgā koncepcija radikāli pārveidot stacijas ēku, izvietojot tajā multimodālo transporta mezglu, kas dod pasažieriem iespēju ērti pārsēsties no viena transporta līdzekļa otrā. Šī ir veiksmīgāka ideja par pašreiz aprobēto multimodālā centra izvietojumu rūpniecības tirgus teritorijā.
2.3. Priekšlikums sliežu ceļu „izlaist caur ēkām”, izvietojot būvapjomus virs, zem un tieši blakus sliedēm ir problemātisks dēļ radītā trokšņa un vibrācijām un pieņemams iespējams tikai autonovietņu funkcijai. Turklāt, kamēr pa dzelzceļu pārvietojas bīstamās  kravas, šādu būvniecību nepieļauj normatīvie akti, bet otra dzelzceļa tilta būvniecība ir ļoti tāla nākotne.
2.4. Atbalstāms  priekšlikums izvietot sliežu tīklu uz estakādes, jo dzelzceļa uzbērums sadala pilsētas vidi gan funkcionāli, gan telpiski.
2.3. Darbu pie analīzes-studijas pabeigt, papildinot to ar plašāku skatījumu saiknē ar Rīgas lidostu un iespējams kontekstā ar dzelzceļa struktūru valstī kopumā,  kā arī dodot risinājumus alternatīvām attīstības iespējām. Materiāls izmantojams kā ievads plašākai diskusijai, kā darba instruments starpinstitucionālām sarunām.
2.4.  Veidojams šī attīstības priekšlikuma realizācijas mehānisms. 3.Daudzfunkcionāls centrs Sergeja Eizenšteina ielā 81 – 1. kārta; būvniecības iecere
[atkārtoti: skatīts 17.04.2008. kolēģijas sēdē]. 3.1. Atzīt, ka objekta 1. kārta ar vienotu 4-stāvu apjoma risinājumu visumā pieņemams un objekta realizācija pa kārtām pieņemama.
3.2. Kā pozitīvu atzīmēt daudzfunkcionālā centra priekšlaukuma atbrīvošanu no autostāvvietām.
3.3. Tālākā projekta  attīstības gaitā:
-   izvērtējama  iespēja apjomu atvirzīt no ielas, lai veidotu objektam  atbilstošu priekšlaukumu;
-   turpināma arhitektoniskā risinājuma pilnveidošana, lai tas tipoloģiski atbilstu piedāvātajām funkcijām;
-   saglabājama un akcentējama cauriešanas iespēja apjoma centrālajā daļā;
-   koriģēt fasādes pret iekškvartālu risinājumu, paredzot humānu  fasādes struktūras elementu mērogu;
-   atklāto  pandusu apjoma jumta daļā  iekļaut kopējā jumtu kompozīcijā;
-   ņemot vērā, ka augstsprieguma līnijas ieguldīšana kabelī var aizkavēties uz ilgāku laiku, gaisa vadu balstam, kā aktīvam publiskās ārtelpas elementam izstrādājams īpašs tehniskā dizaina risinājums.

A. Kronbergs
J. Dambis
S. Ņikiforovs
E. Bērziņš
A. Sīlis
A. Cinis
J. Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2009. gada 26. martā
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

[45.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi:  A. Kronbergs, J. Dambis,  S. Ņikiforovs, E. Bērziņš, A.Sīlis, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Domburs;
Kolēģijas goda locekļi: S. Grava;
Īpaši uzaicinātas amatpersonas: G. Princis;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale, I. Sirmā;
Rīgas  pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Projektēšanas biroju pārstāvji: G. Grabovskis, M. Ezergaile, I. Lazdiņš,
K.Rukuts, P.Venckovičs, D.Brezinska, J. Kalinka,  M. Lazdiņš, J. Kravalis, D. Šmits;
Pasūtītāju pārstāvji;  M.Oga, R. Jansons, I. Pulkinena, O. Baisevskis,A. Lekūzis;
Plašsaziņas līdzekļi:  A. Riekstiņa – „Diena”,  I .Drazdovska -„Dienas Bizness”, Z. Zadlovska – BNS,  A.Zvirgzdiņš – A4D. Sēdi vada:  J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Daugavas labā krasta telpiskās un plānojuma attīstības koncepcija.
    Projektētājs: arhitektu birojs ‘’Kubs”.
    Pasūtītājs: Pilsētas arhitekta birojs.
  2. Dreiliņu teritorijas attīstības vīzija.
    Projektētājs: arhitektu birojs „Arhis”.
    Pasūtītājs: NCH fondu grupas uzņēmumi [Balze, Baire, Brave, Balera, Kaivas Tirdzniecības nams, Kaivas biroju torņi, Kaivas noliktava un loģistika, Kaivas dzīvokļu kvartāls].

Kolēģijas lēmums: 1.  Daugavas labā krasta telpiskās un plānojuma attīstības koncepcija 1.1. Atzīt, ka Daugavas labā krasta telpa posmā starp Salu un Dienvidu tiltiem ir pietiekami nozīmīga pilsētvides struktūrā, lai darbu pie Daugavas siluetu ietekmējošās  apbūves un Krasta ielas apbūves plānojuma un  telpiskās attīstības koncepcijas turpinātu. 1.2.  Attiecībā uz  telpisko kompozīciju atzīmēt ka:
1.2.2. augstuma akcentu izvietojums pie Slāvu tilta ir pamatots, jo Daugavas šķērsojumu telpiska akcentēšana ir Rīgai akceptēts princips;
Būvapjomi izvietojami ar atkāpi no transporta izkārtojuma mezgla, nolūkā panākt ērtāku transporta piekļūšanu;
1.2.3. risinājuma variants ar augstbūvju izvietojumu pie Salu tilta nav pamatots sakarā ar to tiešo tuvumu Rīgas vēsturiskajam centram, kā arī atrašanos apbūves aizsardzības teritorijā „Maskavas priekšpilsēta”, kur patlaban spēkā esošie Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi paredz 5 stāvu apbūvi. Tādējādi augstbūvju izvietojums pie Salu tilta arī juridiski  nav iespējams līdz apbūves noteikumi noteiktā kārtībā nav mainīti.
1.2.4. ir pamatots augstbūvju grupas izvietojums Krasta ielas vidusdaļā pie Krīdenera
dambja, kā pēctecība 60. gadu arhitektu filozofiskajai maksimai par Vecrīgas silueta atkārtojuma interpretāciju;
1.2.5. turpmākā darbā pie telpiskās kompozīcijas izvērtējams ne tikai apbūves augstums, bet arī tās veids un raksturs;
Apbūvei ap iekšējo līci, piemēram, būtu jābūt retinātai, „neaktīvai” un ar pamatotu un loģisku augstuma ierobežojumu. 1.3.  Attiecībā uz publisko ārtelpu atzīmēt, ka:
1.3.1. visam krastmalas perimetram jābūt publiski pieejamam, paredzot to tikai gājēju un velosipēdistu kustībai;
1.3.2. precizējama ūdens transporta kapacitāte, lai saglabātu vietu peldvietai;
1.3.3. atbalstāma Krīdenera dambja kā gājēju struktūras elementa izmantošana, bet izslēdzot tajā piedāvāto tramvaja kustību;
1.3.4. publiskās ārtelpas pamatstruktūrā iekļaujama Krasta ielas pilsētvide un ielas šķērsošanas iespējas. 1.4. Attiecībā uz transporta risinājumu atzīmēt, ka:
1.4.1. piedāvātais Krasta ielas risinājums transportu novirzot pa estakādi, bet gājējam dodot brīvu iespēju ielu šķērsot zemes līmenī nav tālāk attīstāms. Tālākā darba gaitā
risinājums jābalsta uz ierobežojumiem satiksmei - uz satiksmes nomierināšanu, veidojot bulvāra tipa maģistrāli ar iespējamiem  gājēju šķērsojumiem gan zemes, gan otrā līmenī;
1.4.2. jāpanāk transporta infrastruktūras spēja apkalpot apskatāmo teritoriju. 1.5. Atzīt par nepieciešamu koncepciju papildināt ar funkcionālā zonējuma risinājumu.
2. Dreiliņu teritorijas attīstības vīzija 2.1. Atzīmēt kā veiksmīgu teritorijas plānojuma un telpiskā risinājuma kvalitāti, kas šīsdienas Dreiliņu teritorijas haotiskajai videi piešķir strukturējumu, paredzot tajā kā vienojošu  elementu ar apstādījumu un ūdens elementiem papildinātu gredzenveida publisko ārtelpu – „zaļo jostu”, kam pieslēdzas polifunkcionāli centri - katrs ar savu funkcionālo dominanti: tirdzniecības, pakalpojumu, atpūtas, izglītības, darījumu funkciju.
Atbalstāms ir piedāvājums saglabāt esošo kvartālu identitāti, veidojot jaunus apbūves kvartālus kā atšķirīgas un savdabīgas apbūves vienības, bet lielos tirdzniecības  centrus izvietojot  teritorijas perifērijā pie transporta maģistrālēm kā arī ar paaugstinātu  stāvu skaita ēkām telpiski akcentējot  pilsētas „vārtus”. 2.2.  Veidojams šī priekšlikuma plānojuma struktūras realizācijas mehānisms. 2.3. Atbalstāma investora piedāvātā funkcionālā zonējuma maiņa:
- mainot zonējumu zemes gabaliem pie rotācijas apļa Kaivas, Augusta Deglava un Lubānas ielās no dzīvojamās apbūves uz jauktas apbūves teritoriju;
- mainot zonējumu zemes gabaliem Kaivas ielā no dabas pamatnes uz publiskas apbūves teritoriju. 2.4.  Atzīmēt investora ieguldījumu Dreiliņu teritorijas kopējās attīstības vīzijas izstrādē.

A. Kronbrrgs
J. Dambis
S. Ņikiforovs
E. Bērziņš
A. Sīlis
J.  Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2009. gada 12. februārī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

2.[44.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A. Kronbergs, J. Dambis, S. Ņikiforovs, E. Bērziņš, A.Cinis, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Būvvalde: V. Brūzis;
Projektēšanas biroju pārstāvji : K. Avotiņš, E. Freimane; R. Veisbergs, A. Rūtenbergs
Pasūtītāju pārstāvji;
Plašsaziņas līdzekļi: A. Riekstiņa – „Diena”, E. Ozola – „A4D”.

Sēdi vada: J.Dripe

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Dzīvojamās ēkas „Citadeles apartamenti” Republikas laukumā 4;
    tehniskais projekts.
    Projektētājs: „Avotiņš, Vincents un partneri”;
    Pasūtītājs: „V.P.-Statuss”.
  2. Dzīvojamo ēku dzegas augstuma korekcijas priekšlikums Dzirnavu ielā 39 un 41;
    skiču projekts.
    Projektētājs: SIA „QL”;
    Pasūtītājs: Andrejs Pebo.

Kolēģijas lēmums:

1. Dzīvojamās ēkas „Citadeles apartamenti” Republikas laukumā 4; tehniskais projekts
1.1 Atzīmēt, ka apbūves priekšlikumā piedāvātais projektējamo ēku apjomu mērogs un dalījums atbilst Rīgas Vēsturiskā Centra un tā Aizsardzības Zonas [RVC AZ] plānā noteiktajam pilsētvides mērogam un no telpiskās struktūras viedokļa šis ir solis konkrētās pilsētvides sakārtošanā un attīstībā.
1.2. Pieņemt zināšanai, ka :
1.2.1. pasūtītājs kārto juridiskos jautājumus attiecībā uz iespēju apvienot zemes gabalus.
1.2.2. priekšlikuma atbilstība RVC AZ plānam attiecībā uz būvlaidi, ēku izvietojumu zemes gabalā un pagalmu veidošanu perimetrālas apbūves situācijā tiek izvērtēta Būvvaldē.
1.3. Tālākā projekta attīstības gaitā īpaša uzmanība pievēršama:
1.3.1. gala fasādes pret Vecrīgu risinājumam, veidojot to kontekstā ar blakus esošo noliktavas ēku un iespējamo tās vēsturiskā jumta formas atjaunošanu;
1.3.2. pret Daugavu pavērstās fasādes semantiskai atbilstībai Rīgas, kā ziemeļnieciskas pilsētas ēku fasāžu uzbūves raksturam gan variantā ja fasāde veido Daugavas panorāmu, gan variantā ja tā kļūst par slēgtas ielas telpas fasādi;
1.3.3. iekškvatāla gājēju ceļam, kas ir būtisks posms Doma un Pils laukumu un Pasažieru ostas sasaitē, paredzot tam attiecīgu platumu, iesegumu, apgaismojumu un labiekārtojumu.
1.4. Ierosināt pasūtītājam lūgt arhitektu Meinhardu fon Gerkānu, kas ir izskatāmā apbūves priekšlikuma idejas meta autors un jaunās Parex bankas ēkas projekta autors, sniegt vīziju par dotās pilsēttelpas attīstību t. sk. attieksmi pret Zemkopības ministrijas augstceltni.1.5. Atzīmēt, ka Andrejostas detālplānojums ir diskutējams – problemātisks attiecībā uz paredzēto teritorijas apbūvi starp Eksporta ielu un Daugavu tās šaurākājā daļā pieVanšu tilta.

2. Dzīvojamo ēku dzegas augstuma korekcijas priekšlikums Dzirnavu ielā 39 un 41; skiču projekts
2.1. Pieņemt zināšanai, ka RVC saglabāšanas un attīstības padome rekomendējusi atbalstīt piedāvājumu palielināt ielas platuma diktēto ēku apjomu augstumu virs pieļaujamā, lai iegūtu harmonisku ielas apbūves ainavu.
2.2. Atzīmēt, ka piedāvātais projektējamo ēku augstums ir telpiski pamatots un atbalstāms no ielas ainavas kompozīcijas viedokļa, izejot no konkrētās jau esošo ēku apjomu augstumu situācijas.
2.3. Lūgt Pilsētas attīstības departamentu ierosināt veikt grozījumus RVC AZ apbūves noteikumos, precizējot apbūves augstuma risinājuma iespējas atšķirīgās ielas telpiskās struktūras situācijās.
2.4. Tālākā projekta attīstības gaitā pievērst uzmanību fasādes detaļu mēroga [stikloto erkeru horizontālā dimensija] atbilstībai RVC pilsēttelpā raksturīgajam fasāžu struktūras mērogam.

A. Kronbergs
J. Dambis
S. Ņikiforovs
E. Bērziņš
A. Cinis
J. Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2009. gada 22. janvārī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

1.[43.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A.Sīlis, A. Kronbergs, J. Dambis, S. Ņikiforovs, E. Bērziņš, A.Cinis, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Domburs;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
RD Pilsētas attīstības departaments: N. Strautmanis, I. Francis, B. Barone, L. Puntusa, I. Grīntāls, E. Šveica, I. Sirmā, G. Princis, U. Kolkovskis;
Projektēšanas biroju pārstāvji : M. Kalvāne, U. Šēnbergs, J. Skanis, J. Kendals, U. Beķeris, J. Kondratenko, G. Grabovskis, A. Beikule, P. Vieirs, A. Raimundo, E. Eisana, N. Belgeils, M. Zemītis, A. Līkops;
Pasūtītāju pārstāvji; A. Peičs, V. Māziņš, V. Romanovska;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska, K .Iļjinska – „Dienas bizness”, A. Riekstiņa – „Diena”, M. Vilemsons –„LETA”, E. Ozola – „A4D”
Recenzents par 1. jautājumu: arhitekts U. Kaugurs

Sēdi vada: J.Dripe

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Jaunais administratīvais centrs Torņakalnā, būvprogrammas izstrāde.
    Projektētāji: biroji „Fletcher Priest Arhitects”, Uģis Šēnbergs Arhitekts”; „MG Arhitekts”, Arup, Davis Langdon, Grupa 93;
    Pasūtītājs: RD Pilsētas attīstības departaments.
  2. Ēkas rekonstrukcija Grēcinieku ielā, 4; skiču projekts.
    Projektētājs: birojs „ARHIS”;
    Pasūtītājs: SIA „CELTEL”.
  3. Informatīvi: Puķu tirgus paviljoni pie Tērbatas ielas
    [skatīts 13. 12. 2007. un 05. 06.2008.].
    Projektētājs: M. Zemītis, A. Līkops, I. Miķelsone;
    Pasūtītājs: SIA „ Saktas zieds” [īpašnieks Rīgas Dome, apsaimniekotājs p/a „Rīgas dārzi un parki”;
  4. Informatīvi: Daudzstāvu autostāvvieta zem 13. janvāra ielas, pie tirdzniecības centra „Stockman”,
    pirmsprojekta priekšlikums [skatīts 13.12.2007., 27.03.2008., 17.04.2008.].
    Projektētājs: birojs „Arplan”;
    Pasūtītājs: t/c „Stockman”.

Kolēģijas lēmums: 1. Jaunais administratīvais centrs Torņakalnā, būvprogrammas izstrāde.
1.1. Atzīt, ka kopumā atbalstāma teritorijas plānojuma un telpiskā struktūra, kas ir pilsētbūvnieciski argumentēta, garantē funkcionāli pamatotu attīstību, kā arī ir fleksibla, garantējot līdz ar to teritorijas attīstību pa daļām.
1.2. Kā pozitīvu atzīmēt projektētāju sadarbību ar pilsētas dienestiem, t.sk. Satiksmes departamentu.
1.3. Kā būtisku ieguvumu attīstot konkursa priekšlikumu, atzīmēt jauno, pilsētbūvnieciski pamatoto Rīgas Domes ēkas izvietojumu pie Uzvaras bulvāra, loģiskā saistībā ar Nacionālo bibliotēku un tiešākā saistībā ar esošo Domes ēku.
1.4. No teritorijas lietotāju dažādības viedokļa pozitīvi vērtējama Latvijas universitātes ienākšana jaunā administratīvā centra teritorijā.
1.5. Nākošajā projektēšanas stadijā
1.5.1. telpā ap bibliotēku neveidot augstuma akcentus, jo Daugavas kreisā krasta siluetā un bibliotēkai piegulošajā pilsētvidē telpiska dominante ir bibliotēkas apjoms;
1.5.2. ņemot vērā funkcionālo nozīmību izvērtēt apjomu augstuma diferenci starp jauno Rīgas Domes ēku un pārējo fona apbūvi, veicot telpisko analīzi kontekstā ar bibliotēkas apjomu;
1.5.3. funkciju daudzveidībai jāatspoguļojas telpiskās struktūras daudzveidībā;
1.5.4. attīstāmā teritorija integrējama tai piegulošo teritoriju struktūrā, atbilstoši Daugavas kreisā krasta kopējās plānojuma un transporta attīstības shēmai;
Pārliecinošāk risināma Uzvaras parka iesaiste projektējamā pilsētvidē;
1.5.5. īpaša uzmanība pievēršama publiskās ārtelpas apjomam un kvalitātei.
1.5.6. izvērtējama reminescences iespēja attiecībā uz nojaukto bet Pārdaugavas vēsturē būtisko Kobronskansts un Sarkanā torņa iezīmēšanas iespēju un veidu, nepieciešamības gadījumā veicot vēsturisko un arheoloģisko izpēti;
1.7. Lūgt Pilsētas attīstības departamentu uzņemties iniciatīvu
- veidot struktūru, kas vadītu jaunā administratīvā centra Torņakalnā realizāciju, ņemot vērā ka šis ir pilsētas un nacionālas nozīmes objekts,
- likuma par Privāto Publisko Partnerību sagatavošanas un pieņemšanas procesa uzsākšanu.

2. Ēkas rekonstrukcija Grēcinieku ielā, 4, skiču projekts.
2.1. Ēkas rekonstrukcijas projektā paredzētā iekšpagalma pārsegšana ir funkcionāli pamatota un atbalstāma no ēkas apjoma kompozīcijas un arhitektūras viedokļa kā arī no publiskās ārtelpas kvalitātes viedokļa, jo
- galvenajai ielas ēkai noteikts kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas statuss un tā orientēta uz rekonstrukciju un vērtīgo daļu restaurāciju,
- esošais iekšpagalms ir slēgts, bez pieejas iespējām no ielas,
- paredzētais iekšpagalma pārsegums neeksponējas publiskajā ārtelpā, t. sk. skatā no Pēterbaznīcas skatu platformas.

3. Informatīvi: projekts Puķu tirgus paviljoni pie Tērbatas ielas [skatīts 13. 12. 2007. un 05. 06.2008.] .
3.1 Iepriekšējo kolēģiju lēmumi projektā ievērtēti.

4. Informatīvi: Daudzstāvu autostāvvieta zem 13. janvāra ielas, pie tirdzniecības centra „Stockman”, pirmsprojekta priekšlikums [skatīts 13.12.2007., 27.03.2008., 17.04.2008.].
4.1. Lūgt Būvvaldes vadītāju A. Cini piedāvāto transporta risinājumu izvērtēt kopīgi ar Satiksmes departamentu;
4.2. Ja Satiksmes departaments akceptē piedāvāto transporta risinājumu, virszemes daļas labiekārtojuma un dizaina priekšlikumu izskatīt kolēģijas sēdē.
5. Šī protokola sastāvdaļa ir tam pievienotā kolēģijas padomnieka profesora S. Gravas recenzija un arhitekta U. Kaugura recenzija.

A. Sīlis
A. Kronbergs [izņemot 2. punktu]J. Dambis
S. Ņikiforovs
E. Bērziņš
A. Cinis
J. Dripe