RĪGAS PISLĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJAS
SĒDES PROTOKOLS Nr. 2 (105)

2020. gada 18. jūnijā

 

Sēde notiek: Rīgā, Dzirnavu ielā 60a-21, Rīgas pašvaldības aģentūrā “Rīgas pilsētas arhitekta birojs”
Sēde sākas: plkst.14:00, attālināti ZOOM platormas vidē

Sēdi vada: direktors, Rīgas pilsētas arhitekts G. Princis
Sēdi protokolē: E. Lūse

Sēdē attālināti piedalās: kolēģijas locekļi: Oto Ozols, Sabīne Skudra, Ilze Purmale, Andris Kronbergs, Viesturs Brūzis, Lolita Sarma, Egons Bērziņš, Raimonds Eizenšmits, Helēna Gūtmane, Ilmārs Leikums, Andis Kublačovs, Gints Sūna, Jānis Krastiņš (viedokli paužot rakstiski).
Sēdē klātienē piedalās: Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis, Kristaps Kaugurs, Zanda Treimane, kolēģijas locekļi: Jānis Dripe, Juris Monvīds Skalbergs.

Darba kārtībā: Aģentūras darbības stratēģija nākamajiem gadiem

 

G. Princis: Iepazīstina ar Rīgas pilsētas arhitekta biroja (turpmāk tekstā Birojs) paveikto un plašo darbības lauku, un attīstības stratēģijas konceptu līdz 2022. gadam. Attīstība tiek plānota kā evolūcija, nevis krasu pārmaiņu kopums, pēc iespējas saglabājot vērtīgo un akumulējot labo pieredzi, kā arī uzņemoties jaunus izaicinājumus. Biroja ikdienas pamatā ir skrupulozi veikts un pamatīgs darba apjoms, radot ievērojamus rezultātus (pilna informācija prezentācijā).

G. Princis: Vēlējos pakonsultēties par Biroja turpmāko darbu, mums jāizstrādā jauni mērķi un stratēģija. Jautājums redkolēģijai – cik Biroja darbība ir bijusi veiksmīga un ar ko jūs ieteiktu papildināt Biroja funkciju loku?

J. Dripe: Vai ir paredzētas kādas strukturālas pārmaiņas, kas ļautu vienoties ar Būvvaldi un RDPAD par darāmajiem darbiem?

G. Princis: Ikdienas uzdevumu plūsma ir pietiekoši daudzveidīga, taču pagaidām vēl spējam reaģēt un sadalīti darāmo. Pagaidām neredzu nekādu revolucionāru situāciju. Biroja esošajai funkcijai un misijai ir svarīga loma pilsētas attīstībā.

J. Dripe: Manuprāt varētu nodrošināt lielāku demokrātiju, ja šīs trīs institūcijas savstarpēji vienotos.

H. Gūtmane: Ja nav veicamas revolucionāras pārmaiņas Biroja darbā, tad, saprotu, tās arī nevajag piedāvāt?

G. Princis: Mēs labprātāk ejam evolūcijas ceļu, mācāmies no pieredzes, saglabājot labāko. Mūsu uzdevums ir nepazaudēt to vērtīgo, ko esam ieguvuši un kas ir smaga darba rezultāts. Taču jebkurš priekšlikums mums ir noderīgs un izskatīšanas vērts.

H. Gūtmane: Paldies par Biroja darbības apkopojumu, ir diezgan labi parādīta aina, ar ko ikdienā strādā Birojs. Ļoti daudz ir izdarīts. Bet man šķiet, ka ir dažas lietas, kas jādara pilsētai, bet nav pagaidām deleģētas nevienam. Šādā sakarā vēlējos pavaicāt, vai redzi kādas lietas, procesus, notikumus, kas jādara, bet nav pietiekošas kapacitātes?

G. Princis: Tas ir resursu jautājums. Mūsu budžets – resurss - ir pilsētas dotācija. Tik, cik mūsu darba devēji redz mūsos to vērtību, tik arī piedāvā resursu. Mēs katru gadu piedāvājam kaut ko darīt vairāk. Taču mūsu budžets pēdējos gados nav audzis. Manuprāt, ietilpīgākais process ir sagatavot jautājumu izskatīšanai. Viens svarīgs uzdevums ir mājokļu renovācijas programma, bet nav daudz dzirdīgus aušu. 6000 mājas jāatjauno Rīgā, bet neredzu, kā risināt vides kvalitāti. Mēs stāstam, ka jābūt koncepcijām balstītām lokālā vietā, ka ēku atjaunošana ir komplekss jautājums. Sākot ar atkritumu izvešanu un noslēdzot ar vizuālo tēlu. Projektu sagatavošanai, priekšizpētei, alternatīvu izvērtēšanai - tam hroniski trūkst resursi. Tas ir pētījumu virziens, vajag naudu, sakarus, kontaktus, iesaistīt pētniekus. Tāds neredzamais darbs. Tā ir joma, kur redzu hronisku resursu trūkumu. Rīgas dome kaut ko kaut kad pasūta, bet manuprāt šeit nepieciešama mērķtiecīga pētījumu īstenošana.

R. Eizenšmits: Vēlos pateikt paldies Gvido Princim un Biroja komandai par labu sadarbību ar LBS – vienmēr esam gatavi atbalstīt ar savu pieredzi un sniegt viedokli, ja tas skar inženiertehniskos risinājumus. Par prezentāciju – viens no uzdevumiem bija aktivizēt sabiedrības viedokļa uzklausīšanu. Šādā kontekstā ir divi izaicinājumi – Pasaules Tirdzniecības centra ēkas nojaukšana un Marsa laukuma pārbūve. Birojam būtu jāsaka savs vārds.

E. Bērziņš: Pirms 2 gadiem Rīgā viesojās pieredzējis pilsētu plānotājs no Amsterdamas, kura viedoklis, iepazīstoties ar pilsētu, bija – Rīga ir par lielu, to nevarat uzturēt. Tāpēc jābūt maksimāli selektīviem uz rīcībām un kvalitātēm, par kurām turam rūpi. Biroja veikums, ko prezentēja Gvido – tas labi paveikts darbs un lai veicas. Bet lauks ir par plašu priekš šiem resursiem. Birojs nevar būt vidutājs starp Būvvaldi un RDPAD.

Izaicinājums ir sociālā daļa, ar kuru netiek galā ne plānotāji, nedz arī Būvvalde. Attīstības plāna apspriešana – daudzas lietas paliek nepamanītas. Biroja iesaisti plānošanā saredzu kā uzdevumu, lai plānošanu attīstītu kvalitatīvāk. Bet mums ir jābūt selektīviem. Redzu dažus uzlabojumus plānošanas procesu kvalitātē. Manuprāt jārīkojas drastiski – tas gan nav aicinājums uz anarhiju, bet strukturētu anarhiju. Pilnībā iznīcināts ir lokālplānojums. Tas ir privatizēts. Tā vairs nav plānošana. Plānošana ir Birojam piestāvoša, nevis pilsētas administrācijai. To segmentu no administrācijas puses varētu pavilkt krietni uz Biroja pusi. Cilvēciskās lietas var izdarīt Birojs un neviens cits.

G. Princis: Novērtēji kompetenci sabiedrības iesaistē un akcentēji kapacitātes mazumu, kā arī iesaki, ka varētu būt lielāka loma Birojam plānošanā. Un norādi, ka vajadzētu koncentrēties uz reģenerāciju.

E. Bērziņš: Jākoncentrējas uz tuvākas rīcības instrumentiem. Tas ir lokālplānojums. Tas ir tuvāks apkaimei. Taču šī sadaļa ir pilnībā privatizēta. Administratīvi to izlabot nevar.

J. Dripe: Svarīgi Birojam saglabāt un attīstīt prestižu, prieks, ka joprojām raidāt ziņas sabiedrībai no Šmēlinga dzīvokļa. Laikā, kad notiek administratīvi teritoriālā reforma, jāstiprina arhitektu loma. Birojs rāda, cik svarīgi ir arhitektu dienesti. Jūs esat vienīgie visā Latvijā, kam ir tāda kapacitāte – Biroja kolēģija, kur veidojas dialogs ar sabiedrību. Jumta organizācija dažādiem Rīgas arhitektūras notikumiem. Daudzi labi projekti attīstīti, arī Šmēlinga konference.

G. Princis: Sapratu, ka mūsu darbības koncepts ir svarīgs un būtu eksportējams reģionos. Kontekstā ar topošo arhitektūras likumu. Tā ideja var iegūt reģionālas aprises.

A. Kronbergs: Komplimenti bija un nav jāatkārto. Piekrītu, ka institūcijai, kas pastāv jau labu laiku, ir liela nozīme. Jāpiekrīt Egona teiktajam, jāatbalsta doma, ka plānošana var būt konceptplānošanas līmenī, tā būtu tā daļa, kas Birojam būtu jāattīsta. Birojs pašā sākumā tika dibināts ar mērķi, lai te rastos kādas lielākas domas, nevis lokāplānojumi viena zemes gabalā aprisēs. Varētu virzīties administratīvajā plānošanā Kā to izdarīt, nezinu. Ar 6 cilvēku resursu tas nav iespējams. Birojs ir iniciators un idejas virzītājs, varbūt nav nekas jāizdomā, bet jāceļ uz galda idejas. Varbūt tas ir virziens, ko stiprināt? Kas šķiet labi, ka paralēli lielajām plānošanas lietām, Gvido Princis ar Biroju ir uzņēmies pieskatīšanas darbu lielajiem projektiem - Rail Baltica un citiem. Daudzi neredz lietas kopumā, kā to saredz arhitekti. Ļoti labi, ka institūcija darbojas un vēlu veiksmi.

G. Princis: Sapratu Tavu domu, ka mums uzdevumi ir arī vīziju un konceptu izstrāde. Mums ir idejas, kas būtu īstenojama un pētītas – manā prezentācijā tās bija minētas. Arī mājokļu jautājums iekļaujas tajā virzienā, kur vērts pētīt padziļināti.

A. Kronbergs: Dzīvokļi ir esenciāli svarīgi, ja šo procesu uzliktu uz kādā sliedēm, tas būt milzīgs darbs Tur ir daudz lietu, kas traucē, bet neskatoties uz to, tas risināms jautājums. Piekrītu, ka jāpieķeras ar lielu švunku, citādi vienā brīdī būs lielas nepatikšanas. Paldies, ka pieķēries.

S. Sūna: Pārāk īsu laika posmu esmu redkolēģijā, tāpēc novēlu visiem labu vasaru un līdz turpmākai sadarbībai.

S. Skudra: Paldies par kvalitatīvas diskusijas uzturēšanu, kas ir liels izaicinājums. Pievienojos Dripem, ka Biroja darbība ir piemērs, kā pulcināt profesionāļus un veicināt daudzpusīgu diskusiju, profesionāla komunikācija, jebkurš jautājums tiek izskatīts no dažādiem aspektiem, un šāda kompetence, var nest pienesumu kvalitatēm valsts un reģionu pašvaldību darbā. Birojs pulcina profesionāļus ar kolēģijas palīdzību un tā kvalitāte ir jāturpina. Jāsaglabā arī uz nākamo periodu, kas ir 2020. – 2022.gads. Redzu labu karkasu, kas sekmīgi jāturpina. Lielākais izaicinājums ir Eiropas zaļais kurss - kā to īstenosim Rīgā? Tā ir jauna plānošanas pieeja, kas būs jāadaptē Rīgas un citos reģionos. Jauns periods, jauni nosacījumi. Galvenie principi – zaļais kurss un kā to īstenot. Un turpināt profesionāļu diskusiju.

Biroja darbībā mērķtiecīgi varētu attīstīt dalību likumdošanas izstrādē augstākajā līmenī, ja runājam par pilsētvides arhitektūru un profesionāļu iesaisti. Kā arī veicināt sadarbību ar SM, KM, EM, VARAM, lai sasniegtu augstāku kvalitāti.

G. Princis: Zaļā kursa aktualizēšana - paldies. Tā ir milzīga iespēja un arī izaicinājumi.

I. Purmale: Uzskatām, ka birojs ir reprezentatīvas izpildfunkcijas nesējs, tas ir pozitīvi un attaisnojoši. Profesionāla viedokļa paudējs, kas vitāli nepieciešams, lai Rīgai būtu savas viedoklis daudzos jautājumos. Papildus tām funkcijām vēl ir tie foršie pasākumi, ko Birojs organizē, bet tie ir interesanti tikai vienai sabiedrības daļai. Rīdzinieks parastais ir ieinteresēts konkrētu projektu īstenošanā un rezultātā. Man šķiet, ka Birojs varētu uzņemties lomu ne tikai arhitektūras projektu izvērtēšanā, bet arī piedalīties infrastruktūras un publiskās ārtelpas projektu īstenošanā. Tos īsteno Mājokļu departaments un Satiksmes departaments un tur nenotiek nekāda sabiedrības iesaiste. Mēs mēģinām jaukties iekšā. Bet nepieciešama neatkarīga institūcija, kura šos projektus, kad SD jau kādā stadijā izstrādājis, aicina izskatīt sabiedrībai, nevis tad, kad jau saskaņots un tad nav laika pārprojektēt. Mums ir apkaimes, kas vēlas piedalīties procesos un projektu izstrādes procesos. Vesels virziens, ko vajadzētu kopīgi attīstīt. Un Birojs to varētu uzņemties. Kolēģija varētu būt kā platforma, kas diskutētu ar sabiedrības aktīvo daļu – tad arī konkrētās apkaimes aicinātu uz kolēģiju un nostiprinātos tās lietas, kas diskutētas kopējās sarunās. Birojs līdz šim – gan plānojumos, gan Rail Baltica, gan pētījumos – daudzreiz iesaistās tikai atsevišķos posmos kā konsultatīvs resors. Forši, ja Birojs varētu uzņemties kāda dokumenta izstrādi, kas saistīts ar pilsētvides kvalitāti. Birojam vienam pašam ar mājokļiem būs grūti tikt galā. To vajadzētu likt pie plānošanas politikas dokumentiem. Bet es domāju tieši tādus darbus, pie kuriem neesam pieķērušies - tādi kā pilsētvides dizaina vadlīnijas, tās vajadzētu izstrādāt, tad arhitektūras konkursi, reklāmas dizains. Atsevišķus dokumentus varētu radīt Birojs. Arī par mikrorajoniem – plašs darba lauks. Detalizētāka lieta, par ko esam runājuši, mēs nevaram ķerties pie visām lietām, mums ir jāmāk noteikt prioritātes. Mikrorajonu pagalmu jautājumu varētu risināt kā to reģenerāciju. Izstrādāt vizuālo tēlu, pagalmu labiekārtojumu paraugus, tas veicinātu pagalmu sakārtošanu. Iedzīvotājiem atliktu tikai vienoties, kuru no paraugiem izvēlēties. Uz Biroja turpmākās darbības līniju noteikšanu skatos vairāk revolucionāri, jo šķiet, ka pašvaldība ir nonākusi līdz brīdim, kad nepieciešams izmainīt pārvaldes struktūru, jo visi strādā haotiski un nekoordinēti. Strādājam daudz un bieži vien darām vienu un to pašu vairāki departamenti vienlaicīgi. Vēlējums – lai veidotos koordinēta sadarbība.

O. Ozols: Ikdienā darbojoties dažādos projektos un aktivitātēs, ir skaidri iezīmējies, ka sabiedrības iesaiste nav īpaši pietiekoša. Piemēram, Lidl, Pasaules Tirdzniecības centra ēka, Marsa parks, Rail Baltica –  nenotiek pilnvērtīga sabiedrības iesaiste. Bet jāatzīmē, ka sabiedrība jau izaugusi līdz līmenim, kurā tā veido apkaimes organizācijas, tajās darbojas arī profesionāļi, kuri spēj definēt un veidot viedokli un iestāties par vērtībām. Un spēj pieprasīt kvalitāti. Skarbi, ka nāk virsū Rail Baltica process, kas nav caurspīdīgs, grūti saprast, kādā virzienā tas aizvedīs. Varbūt arī Birojam jāorganizē plašākas sarunas par detalizētiem risinājumiem, lai plašāk izdiskutētu.

G. Princis: Tavas domas un koncepti – mēs esam ar to pazīstami. Tiekoties un sadarbojoties. Paldies par ieteikumu, tur ir sasniegumi, bet vēl daudz kas darāms.

H. Gūtmane: Biroja lomu jāsaglabā, bet papildinot štatu ar apmēram 12 speciālistiem. Biroja uzdevums ir veikt mediatora lomu starp dažādām pusēm. Un tā balstās 3 blokos – pētniecība, komunikācija, ātrā palīdzība. Birojs dara pilnīgi visu ar 15 procentiem no nepieciešamās kapacitātes. Pētījumi – domāju lietišķo pētniecību - tas nozīmē, ka katram pētījumam jābūt piesaistītam kādai lietai, kas saistīta ar kāda projekta realizāciju. Pētījumi ir vajadzīgi. Komunikācija ir projektu līmenī, projekti tiek īstenoti bezsakarā, vajag institūcija, kas veido projektu komunikāciju ar sabiedrību. Vai šī loma ir piemērota pilsētas arhitektam? Tas ir liels jautājums. Jo tai darbībai jābūt piesaistītai pie tiem, kas strādā ar projektiem. Tad Biroja štats ir jāpapildina ar 25 cilvēkiem. Bet tad var pazaudēt mediatoru funkciju. Šodien ir ātrā palīdzība – tas ir svarīgs Biroja darbs – izteikt viedokli par lielajiem projektiem un to saskaņot. Komunikācija ir konkursi. Konkursi ir jāpaņem no visiem Rīgas domes departamentiem un jānodod Birojam. Jāizstrādā plāns trim gadiem uz priekšu, visiem departamentiem vienojoties, kas pilsētai ir vajadzīgs. Biroja loma varētu būt līdzdalībā balstītu nolikumu radīšanā. Jo mums ir problēmas ar nolikumiem. Konkursu plānošana un interaktīva nolikuma izstrāde būtu Biroja darbs.

Ātrā palīdzība ir Biroja kolēģijas darbs, kas izskata dažus projektus, bet tam nav jābūt tikai kā ātrai palīdzībai. Nepieciešama plānošana. Projektu līmenis – konkursi, konferences un semināri. Konferencēm nav jābūt zinātniskām, bet praktiskām, kur savas vajadzības izrunātu departamenti, politiķi, kā tas bija, piemēram, ar ostai veltītu konferenci. Jābūt memorandam par kādām konkrētām darbībām. Jāpalielina Biroja pilnvaras un jāpalielina kapacitāti. Nepieciešams pētījums – efektīva pārvaldības sistēma. Vajag cilvēku, kas apstaigā departamentus un savāc vienkopus un salīdzina ar ārzemju pieredzi.

G. Princis: Paldies par idejām.

I. Leikums: Daži runātāji jau stāstīja par tām lietām, ko varētu ierosināt. Papildinot Raimondu, LBS redz kā sadarbības partnerus EM un VARAM kaut vai tāpēc, ka šodien notiek grozījumi BL un citos normatīvajos aktos. Cita lieta – varbūt varētu pārdomāt administratīvi teritoriālās reformas kontekstā - par Pierīgas jaunajām pašvaldībām, kas veidosies, iespējams mainīsies satiksme un transporta mezgli. Jābūt viedoklim šajā jautājumā. Par Ilzes ideju - par mikrorajoniem - redzam, ka nepieciešams domāt par vienotu vadlīniju radīšanu. Mikrorajonos turpināsies energoefektivitātes pasākumi, šī joma jāpadara atpazīstamāka.

G. Princis: EM un VARAM jau ir kaut kādā mērā mūsu sadarbības cilvēki.

V. Brūzis: Nākošā gadu izaicinājums – mēs pārņemam vietējas nozīmes pieminekļus, tas ir, tie nonāk pilsētas aizsardzībā. Vajadzētu būt gataviem diskutēt par pieminekļu aizsardzību. Kopumā būs ap 960 pieminekļi. Jāsaved struktūra kārtībā. Būs jautājumi par jaunu iekļaušanu, kas varētu būt interesanti pilsētai.

L. Sarma: Negribu atkārtoties, runājām ar Biroju, ka mūsu problemātika ir arhitektūras likuma kontekstā. Kopā izstrādājām struktūru - veiksmīgāko risinājumu, iesaistot visus mūsu jomas profesionāļus un aspektus. Paralēli tam, ko gribu novēlēt – konstruktīvāku sadarbību. Pašvaldība ir trīsgalvains pūķis, katrs nāk ar savu lēmumu. Ja ar RDPAD esam vienā ēkā, tad jāmeklē operatīvākas formas aktuālo jautājumu risināšanā. Būvvaldē ir milzums jautājumu. Vajag ātrāku reakcija uz aktualitātēm. Nepieciešams izstrādāt Rīgas politiku  - profesionālos jautājumus, kā būt ar ilgtermiņa un īstermiņa mērķiem. Uz to varētu bāzēties. Tad varētu paust aktīvāku pozīciju, kad veidojas konflikta situācijas un problemātika. Birojam ir arī sāpīgie jautājumi, attiecībā uz mājokļu problemātiku. Mums ir pieredze administrēšanā, ar kuru varētu dalīties – redzam veidu kā risināt. Bet rokas ir par īsām. Tūlīt ekonomikas sildīšanas nolūkos nāks ēku siltināšanas projekti. Mums jāzina kādā virzienā ejam – vai ļausim krāsot, kā redz, līdz ar to skaņotāji skatīsies savu redzējumu? Vai pilsētai jāiet pa priekšu un vajadzētu jautājumu risināt citādāk. Svarīgas ir vadlīnijas daudzos jautājumus. Nepieciešama ātra reakcija uz būvniecības aktualitātēm.

G. Princis: Tāds ugunsdzēsēju režīms ir visu laiku, katru nedēļu tiekamies un risinām jautājumus trīspusējā sanāksmē. Daudzas lietas ir konceptuāli nepieciešamas. Ikdienas rutīnā daudz kas pazūd, apaug ar birokrātiju un neiet uz priekšu.

J. Krastiņš (viedokli pauž rakstiski, tas pilnā tekstā lasāms šī protokola pielikumā)

A. Kublačovs: Ar prieku klausos, ko saka citi kolēģijas dalībnieki. Kopumā jāsaka, ka visam piekrītu, Helēna ir mazliet radikālāka kā citi. Mani ļoti aizķēra tas, ko teica Egons - spēju selektīvi skatīties uz lietām. Būtu jāvadās no pilsētas vadošā dokumenta – Ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Plānošanas dokumenti, kas izstrādāti noteiktās teritorijās, jāuztver kā prioritāras vērtības. Ieteiktu šo tēmu ņemt nopietni – kā pašvaldība var stimulēt šo teritoriju attīstību. Tēma ir aktuāla jau no 2005 gada. Toreiz sākām definēt un tagad jau sāk materializēties. Bet tā būtu papildus argumentācija par selektivitāti. Skatīsies, cik var paplašināt šos projektus. Par pašu stratēģiju – mēģināju apskatīties – nav kur piesieties. Par vienu momentu vēlējos kaut ko vairāk ieraudzīt – lai nebūtu tikai arhitektūras kvalitātes, bet iekļauts ilgtspējas aspekts vai telpas ilgtspējas aspekts. Tai paša laikā tas pavelktu līdzi cilvēku resursus. Būvju ilgtspēja peld starp institūcijām – un katra to interpretē citādāk. Vajadzētu definēt konkrētas lietas, kas ir ilgtspēja. Lai ne tikai Nekustamo Īpašumu alianse, kas prasa nodokļu atvieglojumus par BREEAM, LEED prasību izpildi savos projektos. Būvju ilgtspēja varētu būt Biroja tēma. Bet nav atbildes, kā varētu stimulēt ātrāka viedokļa paušanu, kas ir piemērota mūsdienu komunikācijai. Vēlos atzīmēt konferenču augsto līmeni, īpaši konferenci par ostu.

G. Princis: Manuprāt informācijas aprites ātrumam pilsētas attīstībā nav nekādas nozīmes, nozīme ir argumentiem un pamatojumam. Mēs parasti esam priekšlaicīgi izpētījuši lietas un varam pamatot viedokli. Te ir vajadzīga kopēja platforma. Profesionālais spēks ir argumentācijā. Spamiem nav garš mūžs.

J. M. Skalbergs: Par arhitektūras profesionālo kritiku. Diemžēl ir situācija, ka nav arhitektūrai profesionālas kritikas. Bet tā ir lieta, kur vajadzētu runāt par lielo arhitektūru un par detaļām. Kā var būt attīstība, ja nav šādas kritikas, ar kuras palīdzību saprast, kas ir labi, kas mazāk veiksmīgi. Katrā objektā ir bijusi kaut kāda neveiksme, kuru sajūt pats arhitekts un pārdzīvo. Bet nenotiek viedokļu apmaiņa. LAS vairs neko neorganizē. Kādreiz tur notika pasākumi ar projektu izskatīšanu. Nāca autori, rādīja objektus, tos apsprieda. Nebija, protams, obligāti ņemt vērā citu kolēģu viedokļus, bet tā bija lieliska skola. Nupat žūrijā analizējām un izskatījām izvirzītos konkursam Rīgas Gada balvas arhitektūrā objektus. Izskatījām arī dzīvojamās ēkas, bet par mūsdienu plānojumiem starp mums profesionāļiem parādījās vīpsnāšana. Tur ir daudz kas kritizējams. Bet kā lai šī kritika sasniedz autorus? Viņi pat nesaprot, kas ir slikts un kas ir labs. Dzīvoklī katram m2 ir vērtība, tam jābūt funkcionāli ērti izmantojamam. Mans priekšlikums, šeit Birojā profesionālo kritiku sniegt tādā līmenī, lai no tās var mācīties.

G. Princis: Mājokļu jautājums aktualizējās pandēmijas laikā. Domāja, kā to pielāgot, tā ir aktuāla tēma. Labs pieteikums ja ne konferencei, bet apaļā galda diskusijai. Piekrītu, ka kritikas ir par maz. Grūti pateikt, vai šodienas aktuālie projektētāji vēlas dzirdēt kritiku.

G. Princis Kopsavilkums.

Dzirdēju daudz pozitīvu, dzirdēju daudz idejas, par kurām jau esam domājuši. Bija jaunas domas par Biroja lomu, kas tad esam. Kaut kādā mērā esam saprotami, esam atpazīstami daļā sabiedrības. Dzirdēju novērtējumus un komentārus par mūsu darbību un lomu. Mēs Birojā esam maza vienība, mūsu resursu koncentrācija notiek būtiskos virzienos. Tāpēc visos jautājumos neesam iesaistīti. Īpaši necenšamies kāda vietā kaut ko darīt. Idejas par apstiprinājumu pētniecības vajadzībām un sabiedrības iesaisti apstiprinu, kā arī varētu būt loma arhitektūras konkursu īstenošanā. Būs nopietni jāpastrādā ar idejām un prioritātēm. Paldies Ilzei Purmalei par ierosinājumiem. Mums pašiem kopā vien būsi jāsaliek tas puzlis. Lai viedokļi nebūtu tik kritiski, cik mēdz būt. Neapmierināto ar pašvaldības darbu ir daudz, bet mēs cenšamies, lai apmierināto būtu vairāk. Paldies par idejām, laiku un uz sadarbību.

 

Gvido Princis
Rīgas pilsētas arhitekts

 

 

 

 

RAKSTISKI IESNIEGTIE VIEDOKĻI

J. Krastiņš (Kolēģijas loceklis)

Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktoram G. Prinča kungam.

Rīgā, 18.06.2020.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas locekļa, Latvijas ICOMOS pārstāvja, Dr. habil.. arch., profesora Jāņa Krastiņa atzinums par Rīgas pilsētas arhitekta biroja līdzšinējo darbību un darbības stratēģiju no 2020. līdz 2022. gadam

Rīgas pilsētas arhitekta birojs (RPAB) līdz šim devis jūtamu ieguldījumu arhitektūras publiskās izpratnes līmeņa veicināšanā un vides veidošanas mākslas popularizēšanā, organizējot konferences, arhitektūras skati “Gada balva Rīgas arhitektūrā” un citus pasākumus. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdēs analizēti nozīmīgi projekti un būvniecības priekšlikumi, veicinot pilsētvides attīstības kvalitāti gan konkrētu objektu, gan arhitektūras vispārējo principu izpratnes un uztveres kontekstā. Kolēģijas ieteikumus varējusi izmantot Rīgas būvvalde un pilsētas attīstības departaments, taču būtu jāpanāk, ka kolēģijas ieteikumi un atzinumi ir saistoši visām iesaistītajām institūcijām.

RPAB būtu jāizvērš plašāka darbība aktuālu un sabiedriski nozīmīgu būvniecības un attīstības projektu izvērtējumā līdzīgi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomei, RPAB savā darbā analizējot projektus ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas. Šai nolūkā nepieciešama RPAB cieša sadarbība ar Rīgas būvvaldi un pilsētas attīstības departamentu, nosakot objektus, kuriem kolēģijas izvērtējams nozīmējams kā obligāts.

RPAB vajadzētu iegūt pilnvaru pilsētas arhitektūras vispārējās politikas un ar to saistīto normatīvo aktu korekciju un papildinājumu izstrādāšanā un ieviešanā. Tas dotu teorētisko bāzi gan kompleksu pilsētas attīstības vīziju, gan atsevišķu arhitektonisku risinājumu ieteikumiem, kuriem jākalpo kā vadlīnijām pilsētas attīstības projektu īstenošanā. Šajā jomā viena no definēto RPAB galveno uzdevumu – sagatavot nosacījumus un atzinumus lokālplānojumiem, detālplānojumiem un būvniecības iecerēm pašvaldībā – izpilde jāizvērš ievērojami plašākā mērogā.

Pret RPAB kolēģijas 18.06.2020. sēdē izskatāmo Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” darbības stratēģija 2020.–2022. gadam projektu īpašu iebildumu nav. Vienīgi dokumentā minēto vides kvalitātes tematisko pētījumu uzskaitījums, ņemot vērā biroja personālsastāva apjomu un zinātnisko kvalifikāciju, vieš bažas par to izpildes iespēju. Dokumentā kā viens no konkrētiem sadarbības partneriem jānosauc Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmija. Nepieciešamas arī interpunkcijas un gramatikas korekcijas.

Ar cieņu
Jānis Krastiņš,
Dr. habil.. arch., RTU profesors

 

 

Sēdes protokols 2. (105) 2020. gada 18. jūnijā  PDF formātā